Par J.Nagļa tikšanos ar Starptautiskā valūtas fonda misiju

28. aprīlī Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis tikās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misiju, kas ieradusies Latvijā, lai iepazītos ar ekonomisko situāciju un Latvijas valdības parakstītā Ekonomiskās politikas memoranda izpildi.

J.Naglis iepazīstināja SVF pārstāvjus ar lielo uzņēmumu privatizācijas gaitu Latvijā, īpaši akcentējot to uzņēmumu privatizāciju, ko Latvijas valdība izvēlējusies par kritēriju ekonomisko reformu vērtēšanai (a/s "Latvijas gāze", a/s "Ventspils nafta", valsts a/s "Latvenergo", valsts a/s "Latvijas kuģniecība", a/s "Latvijas krājbanka").

J.Naglis kā pozitīvu piemēru minēja a/s "Ventspils nafta" privatizācijas gaitu. Ir sagaidāms, ka līdz 1998. gada jūnija beigām valsts kapitāla daļa a/s "Ventspils nafta" tiks samazināta zem 50 procentiem.

Vienlaikus J.Naglis izteica nožēlu, ka Saeimas vēlēšanu tuvošanās ir aizkavējusi atsevišķu lielo uzņēmumu privatizāciju, to pārmērīgi politizējot. Tā, piemēram, sakarā ar Saeimas lēmumu, kas aizliedz pieņemt jebkādus lēmumus valsts a/s "Latvenergo" privatizācijas sakarā, pilnīgi apstājusies "Latvenergo" privatizācija. Gadījumā, ja izdosies atcelt šo Saeimas lēmumu, kā to ierosinājis Ministru kabinets, PA ir gatava uzsākt TEC privatizāciju un noslēgt pirkuma līgumu ar stratēģiskajiem investoriem līdz 1998. gada beigām. Savukārt gadījumā, ja Latvijas valdība pieņems lēmumu pilnīgi apturēt "Latvenergo" privatizāciju, PA pārtrauks visas aktivitātes šajā jomā, atlaidīs šajā projektā iesaistītos speciālistus un nodos "Latvenergo" Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.

Neraugoties uz Latvijas valdības savulaik izteikto apņemšanos samazināt valsts kapitāla daļu a/s "Latvijas gāze" zem 50 procentiem, PA padome 1998. gada 17. aprīlī lēma citādi, līdz ar to negatīvi iespaidojot a/s "Latvijas gāze" restrukturizācijas plānu, privatizācijas sertifikātu tirgus cenu, jau tā stagnanto vērtspapīru tirgu, kā arī sabiedrības uzticību uzņēmumu publiskā piedāvājuma programmai. Atzīmējot, ka acīmredzot PA valde nav spējusi pietiekami labi argumentēt šā jautājuma svarīgumu, J.Naglis izteica apņemšanos nākamajā padomes sēdē 1998. gada 8. maijā atkārtoti izvirzīt jautājumu par a/s "Latvijas gāze" privatizācijas turpināšanu.

Kā zināms, Latvijas valdība savā 1998. gada 9. marta ziņojumā par Ekonomiskās politikas memoranda izpildi, kas iesniegts Starptautiskajam valūtas fondam, ir apņēmusies:

– kopumā pabeigt privatizāciju līdz 1998. gada vidum;

– līdz 1998. gada marta beigām pabeigt konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, tai skaitā Pasaules banku, par "Latvenergo" privatizācijas modeli, kas nodrošinātu konkurentu vidi pēc privatizācijas, un oficiāli paziņot šo modeli sabiedrībai;

– līdz 1998. gada jūnija beigām pārdot vismaz 20 procentus valsts a/s "Latvijas kuģniecība" akciju;

– 1998. gadā samazināt valsts kapitāla daļu a/s "Latvijas gāze" zem 50 procentiem;

– līdz 1998. gada jūnija beigām samazināt valsts daļu a/s "Ventspils nafta" zem 50 procentiem.

LPA informācija

Vēl privatizējami 106 uzņēmumi

29. aprīlī notikušajā Privatizācijas aģentūras kārtējā preses konferencē ģenerāldirektors Jānis Naglis informēja, ka vēl apstiprināmi 106 objektu privatizācijas noteikumi. Šo objektu vidū ir tādi, kas nav pārņemti no ministrijām, atrodas tiesas un likvidācijas procesā. Tāpat ir vairāki objekti, kas nododami pašvaldībām. Piecpadsmit uzņēmumos strādājošo skaits pārsniedz 50. Bija paredzēts nodot pašvaldības valdījumā Cēsu autotransporta apvienību. Minētā uzņēmuma aktīvos lielu daļu veido kapitalizētie nodokļu parādi, līdz ar to pašvaldībai būs jāuzņemas saistības attiecībā pret valsti. Šā jautājuma izskatīšana atlikta uz vienu nedēļu.

Runājot par denacionalizācijas lietām, J.Naglis uzsvēra, ka vēl nav izskatītas 34 lietas un pieņemti attiecīgi lēmumi.

Runājot par Latvijas starptautiskajām saistībām attiecībā uz privatizāciju, jāmin pievienošanās partnerības dokumentam "Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā". Šajā dokumentā, kas apstiprināts Ministru kabinetā 1998. gada 31. martā, privatizācijas jomā izvirzīti svarīgi uzdevumi. Piemēram, pabeigt mazo un vidējo uzņēmumu privatizāciju līdz 1998. gada 1. jūlijam. Līdz šim datumam plānots apstiprināt privatizācijas modeli "Latvenergo" un arī "Latvijas kuģniecībai". Patlaban pieņemtie lēmumi kavē šo procesu.

Līdz gada vidum bija paredzēts akciju sabiedrībās "Ventspils nafta" un "Latvijas gāze" samazināt valsts daļu zem 50 procentiem. Tie ir reāli pasākumi. Tomēr "Latvijas gāzē" šis process ir apturēts. Tiek gatavota jauna "Latvijas gāzes" privatizācijas redakcija, ko paredzēts izskatīt 8. maijā PA padomes sēdē. Paredzēts kapitalizēt uzņēmuma parādus, nodot publiskajā piedāvājumā 15 procentus akciju un strādājošo rīcībā — 10 procentus akciju. Līdz gada beigām paredzēts nodot privatizācijai arī "Lattelekom" valsts kapitāla daļu.

Jāatzīst, ka nepieciešams paātrināt arī zemes privatizāciju. Valsts zemes privatizācijai PA saņēmusi 750 iesniegumus. Saskaņā ar procedūru šie zemes gabali vispirms jāreģistrē uz valsts vārda, un tikai tad tos var nodot privatizācijai. Patlaban tiek izskatīti 217 pieteikumi. Savulaik tika pieņemts lēmums, ka reģistrēšanu uz valsts vārda veiks PA. Līdz ar to vairāki no šiem zemes gabaliem nav reģistrēti zemesgrāmatā.

Privatizācijas aģentūrā tiek veikta reorganizācija un palielināts cilvēku skaits tieši šajā nodaļā, lai mēnesī varētu privatizēt vismaz 25 zemes gabalus. Laiks steidzina, jo īpašuma kompensācijas sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis tiks pieņemti līdz 1999. gada 30. decembrim.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Vēršas plašumā Latvijas un Ķīnas ekonomiskie sakari

Sakarā ar Latvijas Republikas (LR) un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības apvienotās komisijas otro sēdi marta beigās Latvijas oficiālā delegācija apmeklēja Pekinu.

Delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas Otrā politiskā departamenta direktors Edgars Skuja. Uzņēmējdarbības jautājumu kārtošana bija uzticēta Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību nodaļas vadītāja vietniecei Lidijai Aizbaltei, Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) Eksporta veicināšanas departamenta direktoram Jurim Dreimanim un Mašīnbūves asociācijas prezidentam Vilnim Rantiņam.

Vizītes laikā notika iepazīšanās ar atsevišķām valsts iestādēm, puses apmainījās ar informāciju par politisko un ekonomisko situāciju abās valstīs, apsprieda LR un ĶTR tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības, kā arī sadarbības līgumtiesiskās bāzes stāvokli. Abpusēji tika atzīts, ka tālākas sadarbības attīstībā ir liels neizmantots potenciāls. Salīdzinot ar Ķīnas ierēdņiem, kas uz kopējā draudzīgas labvēlības fona demonstrēja diezgan formālu pieeju un austrumniecisku lēnīgumu praktisko mērķu sasniegšanā, Latvijas puse bija enerģiskāka un tiešāka savos piedāvājumos un pārrunās. Par spīti straujajai ekonomiskajai izaugsmei un reformu attīstībai Ķīna vēl arvien atrodas centralizētās vadības sistēmas un partijas diktatūras grožos un ir tālu no brīvā tirgus apstākļos pieņemtā darba stila.

ĶTR ārējā tirdzniecība balstās uz lielām valsts (apmēram 50% apgrozījuma) un jauktā ārzemju kapitāla tirdzniecības firmām, kurām ir piešķirtas ārējās tirdzniecības licences. Šīs firmas pārsvarā atrodas atviegloto nodokļu zonās. Galvenie importa preču piegādātāji ir Japāna, Eiropas Savienība, ASV, Taivana un Dienvidkoreja. Ķīnas ražojumi tiek eksportēti uz Japānu, ASV, Eiropas Savienību, Dienvidkoreju un citām valstīm. Galvenās importa preces ir tērauds, naftas produkti, graudaugu produkti, tekstiliekārtas un citas mašīnas, elektronikas izstrādājumi, mēslojums, dabiskie un sintētiskie audumi, papīrs un koksnes produkti. Ķīnas eksportā dominē apģērbi un cita tekstilrūpniecības produkcija, apavi un somas, rotaļlietas, plastmasas, medicīnas produkti un dārzeņi.

Uz Austrumāzijas valstu ekonomiskās krīzes fona ĶTR ekonomiskie rādītāji atšķiras ar pozitīvām tendencēm. Paredzams, ka iekšzemes kopprodukts, kas tagad ir apmēram 720 ASV dolāru uz iedzīvotāju, šogad palielināsies par 8%, ārējās tirdzniecības apgrozījums — par 10%, bet inflācija nepārsniegs 3 procentus.

Latvijas delegācija sniedza daudz praktiskas informācijas par mūsu valsts ekonomiku, tostarp LAA publikācijas par uzņēmējdarbības likumdošanu, nozaru apskatus, kā arī tiešos uzņēmumu eksporta piedāvājumus un citus materiālus, kas savākti ar Ekonomikas ministrijas un LAA starpniecību. Te varētu minēt a/s "Liepājas metalurgs", a/s "RAF – ITC", va/s "Radiotehnika – RRR", a/s "Dambis", a/s "Alfa", a/s "VEF–KT", a/s "Kvadrāts", a/s "Bolderāja" un citu mūsu uzņēmēju iesniegtos piedāvājumus. Cerēsim, ka tiešo tirdzniecības un ražošanas kooperācijas sakaru izveidē mūsu uzņēmējiem veiksies.

Tika iesniegts "Starpvaldību nolīguma par sadarbību standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas jomā" projekts, atgādināts par diviem līgumprojektiem, kas attiecas uz transportu un ostu tranzītu un kuru izskatīšana Ķīnas pusē ir ieilgusi. Ķīnas Ārējās tirdzniecības ministrija, kas ir galvenā sadarbības kursa noteicēja, uzskata, ka Ķīnas preču plūsma caur Latviju pagaidām ir maza, bet transportēšanas izcenojumi — augsti, tāpēc mūsu ostās vēl nevar saskatīt alternatīvu Rietumeiropas ostām. Svarīga problēma ir arī Ķīnas — Kazahstānas — Krievijas — Latvijas dzelzceļa pārvadājumu izcenojumu optimizācija. ĶTR ķīmijas preču industriālie importētāji Latvijā ir pārliecinājušies, ka savas nelielās iepirkuma vajadzības ir izdevīgāk kārtot caur Rietumeiropas aģentiem, nevis tieši ar piegādātāju. Sarunās tika pieminēts, ka nolūkā nodrošināt tirdzniecības norēķinu efektivitāti, ir jāveido sakari starp abu valstu bankām, kā arī apdrošināšanas struktūrām.

Pērnā gada beigās LAA sagatavoja un nodeva ĶTR Tirdzniecības misijai informācijas bloku par Latvijas uzņēmumiem ievietošanai jaunajā uzziņu krājumā par Ķīnas ekonomiskajiem partneriem Eiropā. LAA nodibinātie sakari ar Ķīnas Starptautisko tirdzniecības kameru un Ārējās ekonomiskās sadarbības ministriju veicinās arī turpmāku informācijas apmaiņu un Latvijas uzņēmumu eksporta priekšlikumu īstenošanu.

Viens no ievērojamākajiem LR un ĶTR kopuzņēmumu projektiem ir 1997. gada oktobrī Rīgā atklātais "Baltijas — Ķīnas komerciālais centrs". Šis ir viens no paraugprojektiem, kas, cerams, demonstrēs abu pušu ekonomiskās sadarbības brieduma pakāpi. Diemžēl pagaidām šo izdevīgo eksporta attīstības veicināšanas centru Ķīnas puse vēl neizmanto tā, lai gūtu maksimālu labumu.

ĶTR ir ļoti ieinteresēta piesaistīt Latvijas uzņēmēju interesi par Guandžou gadatirgiem, kas regulāri notiek aprīlī un oktobrī no 15. līdz 30. datumam un kuros demonstrē Ķīnas eksporta preces (sk.Internet lappusi: http://www.cecf-gz.com/, kas satur arī ziņas par tirdzniecības firmām). Tas ir lielākais šāda veida pasākums Ķīnā. Visiem interesentiem, kas vēlas apmeklēt šo gadatirgu, ĶTR Tirdzniecības misija Rīgā piedāvā palīdzību vīzu noformēšanā.

Mūsu valstu biznesa sakaru attīstību sekmēs arī no LR Ārlietu ministrijas saņemtā ziņa, ka tuvākajā laikā tiks izskatīts jautājums par nepieciešamību sākt gatavošanos Latvijas vēstniecības Ķīnā atvēršanai.

Juris Dreimanis,

LAA Eksporta veicināšanas

departamenta direktors