Informācijas tirgū — atjaunota LETA

Mārtiņš Barkāns

Kad 1997. gada vasarā sākās ziņu aģentūras LETA privatizācija, arī mums, tās bijušajiem darbiniekiem, tika piedāvāta iespēja piedalīties šajā procesā ar saviem sertifikātiem. Es šo piedāvājumu izmantoju vien aiz cieņas pret savu pirmo darbavietu un tās godpilno pagātni. To bijām sīkāk papētījuši Atmodas sākumā, kad mēs, aģentūras toreizējie tautfrontieši ar Elmāru Stavro un Vitoldu Beķeri priekšgalā, atradām neapstrīdamus arhīvu datus, kas lika atzīt īsto aģentūras dibināšanas datumu un mudināja panākt tās vēsturiskā nosaukuma atjaunošanu. Tā pēc padomjlaiku LTA un LATINFORM atkal tikām pie pirmās brīvvalsts laikā iedibinātā nosaukuma LETA.

Diemžēl lielo pārvērtību un augošās konkurences vējos LETA ilgi palika smagnēja, sāka zaudēt savas produkcijas pircējus un drīz vien nonāca neglābjamā parādu jūgā. Nebija lielu cerību, ka līdzdalība šādā uzņēmumā varētu būt materiāli izdevīga. Tomēr nevarēja nepamanīt, ka laikrakstos, radio un televīzijā ar laiku aizvien biežāk sāka parādīties arī tāds ziņu avots kā LETA.

Jau pirmajā akciju sabiedrības dalībnieku sapulcē tikām iepazīstināti ar lielajām pārmaiņām, kas Palasta ielas namā notikušas kopš aģentūras statusa maiņas. Vēl gan visos sešos stāvos turpinās remonti, taču darba telpās jau valda kārtība un pietiekams klusums, kaut arī lielajā reportieru zālē ir daudz darbavietu un vienlaicīgi strādā pārdesmit datoru. Tehnikas atjaunināšana sākusies jau 1995. gadā, un tagad žurnālistu darba tehniskais aprīkojums ir pietiekami mūsdienīgs. Saruna ar aģentūras direktoru Mārtiņu Barkānu notiek viņa kabinetā, ko datortīkls savieno ar visu saimniecību.

Mārtiņš Barkāns studējis ekonomiku, strādājis "Universitātes Avīzē" un nodarbojies ar datoru tirdzniecību. Mācījies tirgzinības un finansu lietas Ohaio biznesa koledžā Amerikas Savienotajās Valstīs. 1993. gadā kļuvis par Latvijas Depozītu bankas mārketinga nodaļas vadītāju, vēlāk iesaistījies Trasta komercbankas atjaunošanas projektā un līdz pat 1997. gada vasarai darbojies bankas administrācijā un valdē.

— Ar naudas operācijām un tiešām finansu lietām nekad neesmu bijis saistīts. Strādājot bankā, es rūpējos par informācijas apmaiņu un efektīvu informācijas pasniegšanu. Uzturēju sakarus ar medijiem un rūpējos par saziņu ar ārpasauli. Darbojoties šajā komunikāciju sfērā, nācu pie pārliecības, ka mums pietrūkst drošu ekonomiskās un arī politiskās informācijas avotu — pieejamās ziņas par ekonomiski politiskajām norisēm Latvijā, Baltijas valstīs un pasaulē ir nepietiekamas. Pienāca brīdis, kad vajadzēja izšķirties, vai turpināt tālāk izglītoties un attīstīties finansu sfērā vai vairāk iedziļināties ar informāciju un komunikācijām saistītajā pasaulē. Izlēmu par labu otrajam variantam.

— Kāpēc tieši LETA? Toreiz māja bija pilna ar blēdīgiem īrniekiem, kas par īri nemaksāja. Aģentūrai bija sakrājušies lieli parādi, bija pārtrūkuši sakari ar kaimiņvalstīm un sarucis pieprasījums pēc tās piedāvātajām ziņām.

— Ekonomiski droši vien krietni izdevīgāk būtu bijis sākt tukšā vietā. Tomēr LETA ir pietiekami pazīstama firma ar savu vēsturi. Morālā un psiholoģiskā ziņā tam ir nozīme. Vācu aģentūra DPA bija ar mieru norakstīt pat mūsu iekrājušos parādu summu un atsākt sadarbošanos. Arī lietuviešu kolēģi sacīja: "Mēs jau sen jūs gaidījām!" Tagad mums ir pastāvīgi sakari ar Lietuvas ELTA un Igaunijas ETA, ar Reitera aģentūru, DPA un Polijas aģentūru PAP, sadarbojamies ar ITAR–TASS un pašlaik apsveram iespēju izmantot aģentūras NOVOSTI informāciju. Ar LETA piekritusi sadarboties Latvijas diplomāta Pētera Viņķeļa dzīvesbiedre Darja Kulagina, kas tagad sūta jaunākās ziņas no Vašingtonas.

— Kā aģentūrā pārbauda informācijas drošumu, kā novērš kļūdas, tajā skaitā valodas kļūdas?

— Ziņu jūrā labi orientējas mūsu redaktori Antra Ērgle un Aleksandrs Niklass, nopietns analītiķis ir Māris Zanders. Viņi vērtē reportieru sagatavoto ziņu saturisko kvalitāti, raugās, kā likti akcenti. Ir arī divi korektori. Tiesa, steidzamās ziņas viņi parasti gan nepagūst izlasīt.

20. aprīlī tika pabeigta LETA apvienošanās ar ekonomiski politiskās informācijas aģentūru EPI. Ar EPI direktoru Agri Strautnieku jau agrāk bija noslēgts sadarbības līgums, jo EPI vēlējās paplašināt informācijas ieguves iespējas, bet LETA bija ieinteresēta izplatīt arī analītiskus materiālus. EPI gatavotos simtlapušu nedēļas apskatus un periodiskos preses, banku, apdrošināšanas, privatizācijas un citu nozaru apskatus pieprasa gan mediji, gan pārvaldes un biznesa pārstāvji.

Aina Rozeniece, "LV"

Foto: Atis Ieviņš