Zviedrijas ārlietu ministre

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 28.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Lēnu Jelmu–Vallēnu un delegāciju, kas viņu pavada.

Tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas likumdošanas gaitu un tās saskaņošanu ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajām normām.

Saeimas priekšsēdētājs informēja viesus par parlamentā pieņemtajiem likumiem, kas varētu veicināt Latvijas integrāciju ES. Tie ir: pirmajā lasījumā kā steidzams pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredz naturalizācijas logu atcelšanu un pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc valsts neatkarības atgūšanas 1991.gada 21.augustā; Valsts valodas likums, kurā mīkstināta norma par valsts valodas lietošanu privātajā sektorā; kā arī Latvijas Republikas Krimināllikums, kuru Valsts prezidents atsūtījis otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz nepieciešamību likumā atteikties no nāvessoda. "Tādējādi," sacīja A.Čepānis, "pieņemot šos likumus, mēs likvidēsim būtiskus šķēršļus mūsu valsts ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā."

Tikšanās laikā skartas arī Latvijas un Krievijas attiecības. A.Čepānis pastāstīja, ka pagājušajā gadā pabeigta Latvijas un Krievijas robežlīguma izstrādāšana un tagad tikai no Krievijas ir atkarīga tā parakstīšana un ratifikācija Krievijas parlamentā. Saeimas priekšsēdētājs minēja Krievijas prezidenta B.Jeļcina izteikumus Birmingemā par iespēju tikties ar Latvijas Valsts prezidentu un neseno Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju augsta ranga amatpersonu tikšanos, kuras laikā Latvijai izvirzītas tādas prasības kā vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem, Valsts valodas likuma liberalizācija, kas faktiski nozīmētu divvalodības ieviešanu Latvijā, un Latvijas pienākums katru gadu informēt Krieviju par izmaiņām valsts likumdošanā. Saeimas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka neatkarīgi no 7. Saeimas vēlēšanu rezultātiem šādas Krievijas prasības Latvijai nebūs pieņemamas.

Savukārt Zviedrijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Zviedrijai ir ļoti būtiski, lai Latvija pēc iespējas ātrāk būtu gatava kļūt par ES dalībvalsti, tādēļ tiek rūpīgi sekots Latvijas likumdošanas atbilstībai ES noteiktajām normām, kas, sacīja L.Jelma–Vallena, tiekot darīts nevis Krievijas draudu rezultātā, bet gan Latvijas interesēs.

Saeimas priekšsēdētājs pateicās Zviedrijas ārlietu ministrei par Zviedrijas valdības sniegto atbalstu Latvijai tās problēmu risināšanā.

Tikšanās laikā pārrunāta Pilsonības likuma grozījumu un Valsts valodas likuma pieņemšanas gaita. Atzīmēta nepieciešamība saskaņot likumu normas ar starptautiskajiem standartiem, jo Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību tam ir būtiska nozīme.

"Latvijas ceļa" frakcijas pārstāvis un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns uzsvēra, ka par šo jautājumu gaidāma plaša diskusija arī sabiedrībā. Frakcijas deputāti piekrītot EDSO izvirzīto rekomendāciju izpildei. Taču pats likums nav mērķis, un tā pieņemšanai jānodrošina procesa pakāpeniska norise, jābūt labvēlīgai gaisotnei, lai veidotos konsolidēta sabiedrība. Nacionālo reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins atzīmēja, ka Latvija savas neatkarības atjaunošanas gados vienmēr saņēmusi norādījumus, kā rīkoties. Tagad Saeimai ir uzdevums balsot par nāvessoda atcelšanu, jārisina arī jautājumi, kas saistīti ar valsts valodas un izglītības likumu īstenošanu. Savukārt L.Jelma–Vallēna sacīja, ka Zviedrija vienmēr sekojusi Latvijas virzībai uz ES, ticis vērtēts arī likumu pieņemšanas process, sevišķi Pilsonības likuma grozījumu apspriešana, kurā liela nozīme veltīta paredzētajai pilsonības piešķiršanai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzimušajiem nepilsoņu bērniem un naturalizācijas logu atcelšanai. Zviedrijas ārlietu ministre izteica cerību, ka Latvijas parlaments pieņems likumus, kas ļaus Latvijai iespējami ātrāk iestāties Eiropas Savienībā.

Saeimas preses dienests