Vakar beidzās Latvijas ev.lut. Baznīcas 19. Sinode
Par vienu no būtiskākajām izmaiņām Baznīcas struktūrā tika uzskatīts jaunais Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas sastāvs. Līdz šim Konsistorijas locekļi bija tikai ordinēti garīdznieki, taču, lai veiksmīgi risinātu Baznīcas juridiskos un finansiālos jautājumus, jaunajā Konsistorijā (10 cilvēku) puse no tās locekļiem ir laji — draudžu locekļi, kuri nav ordinēti. Starp tiem ir ekonomists, zvērināts advokāts un citi.19. Sinodē tika pieņemtas divas rezolūcijas — par Diakonijas padomi, Diakonijas centru un prāvestu iecirkņu un draudžu diakonijas centriem. Diakonijas galvenais uzdevums ir gan praktiskas, gan garīgas rūpes par cilvēku — virtuve trūcīgajiem, uzticības telefons, krīzes centrs. Otra Sinodes rezolūcija bija par pretkājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un pārvietošanas aizliegšanu un to iznīcināšanu.
Savu rezumējumu par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas 19. Sinodi izteica arhibīskaps Jānis Vanags :
— Es varētu mēģināt to ietērpt pavisam īsos vārdos ar citātu no Bībeles, kur par Baznīcu un Kristus mācekļiem ir sacīts, ka viņi vienlaicīgi ir no pasaules un vienlaicīgi nav no tās. Šie divi aspekti Baznīcai ir jāsaglabā arī uz priekšu. Tas unikālais un speciālais ir tas, ka Baznīca glabā un cauri gadu tūkstošiem ir glabājusi Dieva atklāsmi Kristū. Tas arī ir Eiropu padarījis īpašu. Drīz mēs svinēsim, arī Rīgā, kristietības divtūkstošgadi. Mēs Kristus atklāsmi glabājam tīru, dzīvu un, galvenais, pieejamu. No otras puses, Baznīca, protams, ir no pasaules. Mūsu turpmākajā darbībā es ļoti gribētu veicināt un sasniegt to, lai padomju laika priekšstats par Baznīcu kā pilnīgi no sabiedrības izolētu veidojumu izzustu no mūsdienu Latvijas sabiedrības apziņas. Mūsu leksikā bieži ir dzirdams izteikums — Baznīca un sabiedrība.