INFORMĀCIJA

Par Baltijas hartu darbībā

Latvijas un ASV ekonomikas darba grupa ASV un Baltijas valstu hartas ietvaros turpmāk tiksies reizi gadā. Paralēli un, iespējams, biežāk būtu lietderīgas biznesa konsultatīvās padomes tikšanās, kā arī ekspertu sarunas. Šāda vienošanās panākta Vašingtonā pirmajā Latvijas un ASV ekonomikas darba grupas sēdē.

"Pirmo abu valstu ekonomikas darba grupas sanāksmi janvārī parakstītās hartas ietvaros varam uzskatīt par izdevušos," atzina Latvijas finansu ministrs un šīs darba grupas vadītājs no Latvijas puses Roberts Zīle. "Esam panākuši principiālu vienošanos par turpmāko sadarbību hartas ietvaros, kā arī saņēmuši atzinīgu vērtējumu par sagatavotajiem enerģētikas un transporta sektora iespēju raksturojumiem." Kā uzsvēra ministrs, tikšanās laikā ASV puse apliecinājusi vēlmi Latvijā īstenot kādu apjomīgu investīciju projektu. Taču pagaidām tiek precizēts ieguldījumiem labākais sektors.

Roberta Zīles vadītā Latvijas delegācija devās uz Vašingtonu, lai 26.maijā saskaņā ar janvārī parakstīto ASV un Baltijas hartu sāktu ASV un Latvijas divpusējās ekonomiskās konsultācijas. Latvijas un ASV ekonomikas darba grupas sanāksme Vašingtonā bija pirmās šāda veida divpusējās konsultācijas pēc hartas parakstīšanas šī gada janvārī. ASV puses darba grupu vadīja ASV valsts sekretāres vietnieks Stjuarts Eizenstats, kura klātbūtnē pārrunāts arī jautājums par Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO).

"Saņēmām informāciju par problēmjautājuma risinājuma attīstību — faktiski ASV puse apliecināja, ka pašlaik notiek ASV un Eiropas Savienības pozīciju tuvināšanās jautājumā par audiovizuālā tirgus liberalizēšanu Eiropā," pastāstīja R.Zīle. Darba grupas noslēguma dokumentā, kas tiks parakstīts tuvākajā laikā pēc saskaņošanas, Latvija uzsvērusi, ka tās interesēs ir vēl šogad atrast formulu, kas ļautu formāli iestāties PTO. 27.maijā Vašingtonā ministram bija atsevišķa atkārtota tikšanās par šo jautājumu ar ASV tirdzniecības pārstāvi.

Vērtējot pirmās darba grupas tikšanos, ministrs atzīmēja: "Mēs esam vēlreiz uzsvēruši, ka integrācija Eiropas Savienībā ir nemainīga Latvijas politikas prioritāte, un tam atbalstu minētās hartas ietvaros izteikušas arī ASV. Tikšanās Vašingtonā skaidri parādīja, ka arī ASV puse apzinās šīs integrācijas nozīmīgumu."

Darba grupas sarunās skarti arī jautājumi par reģionālajiem pārrobežu sadarbības projektiem. "ASV šai Ziemeļaustrumeiropas reģionā sadarbības attīstībai pievērš īpašu uzmanību," teica R.Zīle.

Pēc hartas parakstīšanas jau tikušies ASV un Latvijas biznesa aprindu pārstāvji — marta beigās Latvijā bija ieradusies ASV tirdzniecības misija, bet aprīlī Ņujorkā, Dalasā un Hjūstonā notika ASV un Latvijas uzņēmēju biznesa forumi.

ASV ir trešais lielākais investētājs Latvijā, un to ieguldījumi veido 9,1 procentu no visu investīciju kopapjoma. 1997. gada laikā Latvijas eksports uz ASV palielinājies 2,5 reizes. Latvija eksportē uz ASV jau gatavo produkciju — metāla izstrādājumus, papīru, tekstilizstrādājumus, cementu, bet ASV eksportā uz Latviju 37,4 procenti ir iekārtas un mehānismi.

FM preses dienests

 

Par Baltijas valstu muitām

No 25. līdz 27.maijam Rīgā tikās Baltijas valstu muitas administrāciju pārstāvji, lai saskaņotu vienotā Baltijas tranzīta līguma variantu. 25. un 26.maijā ekspertu darba grupa apsprieda pašu Baltijas tranzīta līgumu un Muitas komitejas trīs apakškomitejas — muitas procedūru, informācijas tehnoloģiju un pretkontrabandas apkarošanu. Apakškomitejas iztrādāja savus darba plānus 1998. — 1999.gadam, kas trešdien, 27.maijā, apstiprināti Muitas komitejā. Vēl tiks runāts par Baltijas tranzīta līguma dažiem neatrisinātiem jautājumiem, kuri faktiski nav Baltijas Ministru kabineta Muitas komitejas kompetencē, jo attiecas uz finansu garantijām, trīspusēju garantiju principu noteikšanu starp Baltijas valstu komerciestādēm, apdrošinātājfirmām un tranzītkravu pārvadātājiem. Katrā no Baltijas valstīm ir spēkā sava likumdošana, kur uzrādītas dažādas normas finansiālo jautājumu risināšanā, tāpēc būs jāsaskaņo konkrēto garantijas likmju izteiksme nacionālajās valūtās. Muitas komitejas protokolā būs noteikts, ka šis process jāveic Baltijas Ministru padomes Finansu un Valūtas komitejai.

Līgums varētu tikt parakstīts jūlijā, kad būs izveidota apvienotā komiteja, kas kontrolēs līguma ieviešanas gaitu — paies pāris mēnešu, līdz šis līgums sāks reāli darboties, jo katras valsts finansu riska apdrošinātājiem būs jābūt pilnvarotai personai vai pārstāvniecībai līguma dalībvalstī. Tas nozīmē, ka Latvijas Banka vai kāda mūsu valsts apdrošināšanas sabiedrība, kuras pārstāvji darbosies kaimiņvalstīs, varēs iegūt galvinieka statusu, t.i., izsniegt galvojumus tranzītkravu pārvadātājiem Baltijas tranzīta jomā.

Ieguvēji būs gan paši uzņēmēji, gan Muitas pārvalde, jo līgums papildinās jau faktiski esošo Baltijas preču brīvo kustības zonu, līdzīgi kā Ziemeļvalstīs pēc līguma parakstīšanas tiks atzīti visu trīs muitas dienestu brokeru un finansu riska apdrošinātāju izsniegtie dokumenti angļu vai krievu valodā. Pamazām gan Lietuvā, gan Latvijā no garantiju sistēmas tiks izslēgts muitas konvojs, atvieglojot uzņēmēju darbu Baltijas brīvajā tirgū.

Ar vienotās tranzīttelpas izveidi rodas interesanta parādība — konkurences ne tikai starp tranzītkravu pārvadātājiem un finansu riska apdrošinātājiem, bet arī starp muitas iestādēm, ja nacionālajā izteiksmē būs atšķirības finansu likmēs, nepietiekamā mērā līgumu ieviesīs vienā vai otrā valstī, ja nebūs sagatavoti un apmācīti muitas darbinieki. Tāda parādība jau vairākus gadus ir vērojama Eiropā, kur tranzītkravu pārvadātāji izvēlas sev izdevīgāko variantu.

Baltijas tranzīta līguma parakstīšana un, pats galvenais, ieviešana ir pārbaudes laiks visu triju Baltijas valstu muitu administrācijām, jo galamērķis visām trim Baltijas valstīm ir vienotais Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas Ziemeļvalstu noslēgtā kopējā tranzīta konvencija. Pagaidām Baltijai ir oficiāls ielūgums sagatavoties pievienošanās procesam šai konvencijai, bet pēc gadiem trim mums jau jābūt perfekti gataviem piemērot visas finansu garantiju un muitas normas, kādas darbojas Eiropas Savienībā.

Liesma Kalve

VID preses sekretāre

Par Satversmes tiesas sēdi

Šodien, 29.maijā, pulksten 14 Satversmes tiesas sēžu zālē, Rīgā, Basteja bulvārī 14, tiks izskatīta lieta Nr.04-03(98) "Par Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā iekļautās Latvijas PSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu"" un Ministru kabineta 1997.gada 4.novembra noteikumu nr.367 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumos nr.148 "Kārtība, kāda atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu"" atbilstību likumam "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" un citiem likumiem.

Personas, kas vēlas piedalīties tiesas sēdē, var pieteikties pa telefonu 7221412 vai 7221512.

Kancelejas vadītājas v.i. S.Saulīte