Rīgas piena kombināta (RPK) komercdirektors Juris Jonaitis teica, ka "Lāse" ir viena no desmit visatpazītākajām tirdzniecības markām Latvijā kopā ar tādām kā "Coca Cola", "Aldaris" un šo produktu pārdod 95 procentos visu Latvijas pārtikas veikalu. To lieto katrs piektais piena patērētājs, un šai produktu sērijai pieder 16 procenti no kopējā piena produktu tirgus. No tiem patērētājiem, kuri "Lāsi" nelieto, 30 procenti aplami uzskata, ka šis produkts satur konservantus, bet 40 procenti patērētāju to neiegādājas augstās cenas dēļ. Tādēļ paredzēts pazemināt "Lāses" cenu, lai produkti kļūtu pieejamāki piena lietotājiem. Protams, daudz kas būs atkarīgs no tirdzniecības tīkla uzcenojuma, taču pats uzņēmums samazinās katras pakas cenu par 4 procentiem. Vēl Juris Jonaitis piebilda, ka Latvijā ir visaugstākais tirdzniecības tīkla uzcenojums piena produktiem — 22 procenti, tajā pašā laikā Zviedrijā analogu piena produktu uzcenojums veikalos ir 0 — 3, bet Lielbritānijā — 0 — 5 procenti. Tādēļ ir doma kopā ar tirdzniecības tīkla darbiniekiem pazemināt "Lāses" cenu veikalos, lai varētu šā gada laikā dubultot "Lāses" noietu.
"Tetrapak" ģenerāldirektors Pērs Soderlunds atzīmēja, ka Rīgas piena kombināts ir pirmais viņu kompānijas sadarbības partneris Latvijā un pirms diviem gadiem sācies kopīgais "Lāses" projekts, ko speciālisti uzskata par labāko Latvijas piena produktu. Tādēļ ir mērķis padarīt "Lāsi", kas salīdzinoši ir dārgs produkts, pieejamu ikvienam patērētājam — gan tam piena lietotājam, kurš jau iecienījis "Lāsi", gan tam mazāk turīgajam, kurš nevar atļauties šo ilgi uzglabājamo produktu nopirkt. "Latvijas Vēstnesim" Pērs Soderlunds pastāstīja, ka "Tetrapak" Rīgas birojā strādā arī tie cilvēki, kuri 1991. gadā uzstādīja pirmās šīs kompānijas iekārtas kombinātā. Kad sākās ažiotāža ap kompānijas saistību ar bijušo premjeru Andri Šķēli, divus mēnešus prokuratūra veica uzņēmuma dokumentu pārbaudi. Tad, deviņdesmito gadu sākumā, kad "Tetrapak" ienāca mūsu tirgū, norisinājās sarunas ar visu trīs Baltijas valstu uzņēmumu pārstāvjiem. Un viens no vairākiem politiķiem, kas no Latvijas puses piedalījās sarunās par sadarbību un parakstīja pirmos dokumentus 1991. gada aprīlī, bija arī Andris Šķēle, kas tajā laikā bija lauksaimniecības ministra vietnieks. Prokuratūra neko nelegālu dokumentos neatrada, teica Pērs Soderlunds, un šis politisko spēku izraisītais virmojums par kādu īpašu saistību nespēj negatīvi ietekmēt sadarbību starp "Tetrapak" un RPK, kas ir lielākais un respektablākais klients Baltijā. Šī sadarbība ir veiksmīga, vēl piebilda Pērs Soderlunds.
RPK laboratorijas vadītāja Velta Liepa (apakšējā attēlā)) teica, ka jaunajam "Lāses" krējumam realizācijas laiks būs trīs mēneši istabas temperatūrā — atšķirībā no tradicionālā krējuma, kuram uzglabāšanas laiks ir deviņas dienas. "Latvijas Vēstnesim" Velta Liepa pastāstīja, ka "Lāsei" izmanto tikai 20 zemnieku saimniecībās iegūto pienu, jo tam ir jābūt izcilas kvalitātes. Tajās ir gan mazi ganāmpulki — 30 govis, gan arī krietni lielāki — 70, 130 un pat 600 govis. Šīs saimniecības atrodas visā Latvijā — Jaunpilī, Jēkabpilī, Ogrē un citās no Rīgas krietni tālās vietās, jo šīs saimniecības tika īpaši izraudzītas tieši "Lāses" produktu sērijas ražošanai. Protams, arī samaksa par pienu ir krietni lielāka nekā vidēji valstī.
Rūta Bierande,
"LV" lauksaimniecības
redaktore