Ventspilnieki tiekas ar ārvalstu vēstniekiem

Pēdējais šīs sezonas diplomātiskā salona vakars Žurnālistu jeb Reiterna namā bija veltīts Ventspilij Latvijas vispārējās situācijas un tendenču kontekstā. Vakara ievadā Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētāja Ligita Azovska izteica gandarījumu par aizvien aktīvāku dažādu Latvijas rajonu un pilsētu līdzdalību diplomātiskā salona darbībā: ārzemju diplomātiem savus novadus jau prezentējuši jelgavnieki un limbažnieki.

Ventspilnieki savam vakaram bija izvēlējušies muzikālu ieskaņu — uzstājās Ventspils jaunie mūziķi. Taču pēc romantiskās ieskaņas Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs parūpējās par izteikti pragmatisku turpinājumu, daloties pārdomās par Latvijas aktuālajām ekonomiskajām, sociālajām un arī psiholoģiskajām problēmām. Vispirms A. Lembergs uzsvēra nepieciešamību radikāli pārkārtot izglītības sistēmu valstī, kā pozitīvu piemēru minot nesen izveidoto Ventspils augstskolu. Savukārt veselības aizsardzības sistēmas kvalitatīvai attīstībai, pēc Ventspils mēra pārliecības, galvenais stimuls ir privātā iniciatīva un konkurence.

Ļoti kritiski A. Lembergs raksturoja trūkumus privatizācijas gaitā, īpaši nosodot uzņēmumu slēgšanas praksi. "Slēgt kādu uzņēmumu — tas nozīmē atņemt valstij nodokļu maksātāju," teica Ventspils domes priekšsēdētājs, salīdzinot uzņēmumu slēgšanu ar "napalma nomešanu" un "izdedzinātas zemes taktiku" .

A. Lembergs asi nosodīja dažu politiķu runās izskanējušo viedokli, ka Latvija varētu arī atteikties no Krievijas naftas tranzīta. "Līdz ar to Latvija zaudētu 18 procentus no saviem budžeta ieņēmumiem," uzsvēra Ventspils mērs.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu par Ventspils perspektīvām Latvijas un Krievijas sarežģīto attiecību kontekstā, Ventspils domes priekšsēdētājs asi noraidīja presē izskanējušo viedokli, ka Krievijas politisko un propagandistisko spiedienu pret Latviju izraisījuši lielās kaimiņvalsts naftas magnāti un viņu lobiji Krievijas valdībā.

"Pirms cik gadiem Eiropas Savienība iesniedza Latvijai savas rekomendācijas cilvēktiesību jomā?! Un kas pa šo laiku ir izdarīts?!" emocionāli vaicāja Ventspils domes priekšsēdētājs. "Vai van der Stūlam vajadzīga "Ventspils nafta"?!"

Aivars Lembergs uzsvēra, ka Ventspils un visas Latvijas interesēs būtu normālu kaimiņvalstu attiecību atjaunošana ar Krieviju. "Skaidrs, ka lielu projektu īstenošanai vajadzīgi spēcīgi sabiedrotie," teica A. Lembergs. "Mēs Rietumiem piedāvājam jaunu cauruļvadu sistēmu — gan kā alternatīvu uz Primorsku, gan kā papildinājumu esošajai. Mūsu projekts investīcijas atmaksāšanās ziņā ir divreiz ātrāks. Mūsu sabiedrotās šeit ir Lietuva un Baltkrievija. Bet mūsu sabiedrotie var būt visi, kas ieinteresēti šajā projektā. Arī tie, kas investēs Krievijā un Kazahstānā. Mūsu uzdevums ir meklēt šos sabiedrotos. Uz šo jautājumu nav citas atbildes. Arī Krieviju interesē efektīvas investīcijas. Un mūsu uzdevums ir parādīt, ka mūsu projekts ir efektīvs."

Ventspils domes priekšsēdētājs uzsvēra arī savas pilsētas attīstības ciešo saistību ar finansu procesiem pasaulē: " Mēs Ventspilī ar dziļām bažām vērojām cenu krišanos vērtspapīru tirgu Brazīlijā, arī ekonomiskās problēmas Dienvidaustrumāzijas valstīs. Mēs ar bažām vērojām pat silto ziemu Eiropā — arī tā ietekmēja mūsu ekonomiskās intereses."

Atbildot uz citiem jautājumiem, Ventspils domes priekšsēdētājs izteica viedokli, ka Latvijai nav īpašu problēmu enerģētikā — atskaitot vienīgi gāzes resursus. "Mēs vienmēr pirksim tur, kur lētāk," teica A. Lembergs, uzsverot, ka Ventspils ostu viegli var pārkārtot arī naftas importam. "1991./1992. gadā mēs jau sākām izstrādāt šādu variantu. Taču dzīve parādīja, ka tas nav aktuāli." Viņš arī uzsvēra, ka "Ventspils naftas" eksportostas stratēģiskie konkurenti ir arī tālākos reģionos — Novorosijska, Tuapse, Odesa.

Ventspils vakars diplomātiskajā salonā bija kupli apmeklēts Tajā piedalījās Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā, vēstnieks Ginters Veiss, Nīderlandes vēstnieks Ludoviks van Uldens, Itālijas vēstnieks Alesandro Pjetromarki, Austrijas vēstnieks Dr. Antons Kozusniks, kā arī Ķīnas, Ukrainas un vairāku citu valstu diplomāti.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors