MINISTRIJĀS

Par privatizāciju, tirgu, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Laimonis Strujevičs, ekonomikas ministrs, 27.maijā, savā pirmajā preses konferencē

— Vienu mēnesi kopš iepriekšējā ekonomikas ministra Ata Sausnīša demisijas Ekonomikas ministrija bija bez ministra. Taču ne uz vienu dienu nav pārtrūcis ministrijas darbs. Es strādāju kopš ceturtā maija un šodien gribētu pastāstīt, ar ko jau esmu iepazinies un pie kā ministrija šobrīd strādā. Viens no jautājumiem noteikti ir saistīts ar mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, ar dažādu fondu veidošanu šajā sakarā. Ir izveidots īpašs fonds — bezpeļņas organizācija valsts SIA "Reģionu attīstība", kura uzdevums ir radīt iespējas īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai ekonomiskai attīstībai, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu līdzvērtīgu veidošanos un attīstīšanos visā Latvijas teritorijā. Pašlaik šajā fondā ir pusmiljons latu — tā ir sākumnauda un kapitāls, un mēs šajā fondā vēl gribam piesaistīt līdzekļus, lai varētu attīstīt tieši mazos un vidējos uzņēmumus.

Kopš esmu ministrs, visvairāk jautājumu bijis tieši par Privatizācijas aģentūru — par lielo uzņēmumu privatizāciju, pamatnostādnēm un pamatnoteikumiem, pretendentu atlasi.

Viens no būtiskiem jautājumiem ir saistīts ar integrēšanos Eiropas Savienībā, tās institūcijās.

Ļoti svarīgi ir kvalitātes un struktūrpolitikas jautājumi.

Ekonomikas ministrija ļoti daudz un nopietni strādā enerģētikas jomā, par ko lasīju ziņojumu arī maija sākumā Ventspilī notikušajā Baltijas asamblejā — kādu mēs redzam Latvijā šo sektoru, kādu redzam tā tālāku attīstību, protams, arī saistībā ar "Latvenergo" privatizāciju, kādu redzam Latvijas enerģētikas attīstību Baltijas mērogā un visās valstīs ap Baltijas jūru.

Svarīgs jautājums, kuru nevar pārvērtēt svarīguma ziņā, ir attiecības ar mūsu kaimiņvalstīm. Uzskatu, ka labi bija sagatavota un veiksmīgi norisinājās starpvalstu tikšanās starp Latviju un Baltkrieviju. Šī tikšanās ir labs piemērs, kā var un vajag risināt kaimiņattiecības. Ja tikšanās laikā valstu premjerministri un attiecīgo nozaru ministri var parakstīt vienošanās dokumentus, tad tā jau ir garantija, ka turpmākās attiecības veidosies arī uzņēmējsabiedrību līmenī un palielināsies preču un pakalpojumu savstarpējais apjoms.

Ļoti svarīgs jautājums ir mūsu iekšējā tirgus aizsardzība. Vakar Ministru kabinetā Ekonomikas ministrija iepazīstināja ar koncepciju par antidempinga pasākumiem. Tas ir pasākumu komplekss, kas nepieciešams, lai aizsargātu savu ražotāju un lai iekšējā tirgū importa preces nevarētu ar neatļautiem paņēmieniem konkurēt, tas ir, par cenām, kas zemākas nekā mūsu saražoto preču izmaksas. Bez šaubām, šīm abām lietām jābūt sabalansētām.

Taču Latvijai ir negatīva ārējā tirdzniecības bilance un mums jāpanāk, lai kvalitatīvas preces būtu ne tikai mūsu pašu tirgū, bet lai mūsu kvalitatīvos ražojumus varētu eksportēt. Un lai rezultātā labvēlīgi mainītos mūsu ārējās tirdzniecības bilance arī attiecībā uz Igauniju un Lietuvu. Šie ir virzieni, kurus Ekonomikas ministrija uzskata par svarīgiem un prioritāriem savā darbībā.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jānis Vanags teica, ka ministrijas centrālais aparāts ļoti elastīgi strādā attiecībā uz valdības noteiktajām prioritātēm un atbilstoši ministra norādījumiem:

— Pašlaik ir divi ļoti svarīgi ārpolitikas jautājumi saistībā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) un Eiropas Savienību (ES). Kopā ar Ārlietu ministriju ir bijušas nopietnas tikšanās ar vairāku ekonomiski spēcīgu valstu pārstāvjiem, tajā skaitā arī ar ASV un Japānu, par Latvijas iespējamo uzņemšanu PTO un par nepieciešamajiem priekšdarbiem, lai mēs būtu pilnīgi gatavi strādāt pēc PTO prasībām. Formāli mēs jau šodien esam gatavi, taču mums jābūt pārliecinātiem, ka PTO darbībā varēsim pilnībā iekļauties jau ar pirmo iestāšanās dienu.

Šodien notika Latvijas puses starpvaldību komisijas sēde, kurā tika fiksēti Latvijai ļoti aktuāli 12 jautājumi, lai no 8. līdz 11. jūnijam varētu tikties un pārrunāt tos ar Ukrainu. Ministrijas delegācija šodien dodas uz Minsku, lai piedalītos Minskas uzņēmēju kongresā. Mums jāvienojas par turpmāko sadarbību arī ar Baltkrievijas uzņēmējiem, jo Baltkrievijā ir piecreiz lielāks tirgus nekā Latvijā un ekonomiskās attiecības nākotnē mums ir diezgan svarīgs jautājums.