Par privatizāciju, tirgu, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Pašlaik aktīvi strādājam arī ar asociācijām, ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai izveidotu atgriezenisko saiti ar mūsu uzņēmējiem. Tas nepieciešams, lai mūsu normatīvie akti maksimāli būtu pietuvināti situācijai reālajā dzīvē, lai mēs zinātu, kādas ir uzņēmēju problēmas un ko varam risināt likumdošanas ceļā.

Runājot par iekšējā tirgus aizsardzību, paralēli antidempinga pasākumu kompleksam kopā ar Finansu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu strādājam arī pie atbilstošas normatīvās bāzes izveidošanas, kas neradīs iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas un nelikumīgām darbībām saistībā ar kontrabandu.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece un Kvalitātes struktūrpolitikas un vadības departamenta direktore Lilija Stelpe teica:

— Šodien vēl viena Latvijas delegācija dodas uz ārvalstīm — uz Eiropas Savienību, uz Briseli, lai rīt piedalītos Eiropas Komisijas sēdē par asociatīvā līguma izpildi. Latvijas un ES asociatīvā līguma Tirdzniecības un rūpniecības apakškomitejā, ko vada Ekonomikas ministrija, Latvija pirmo reizi saņēma tik ļoti augstu novērtējumu. Tika atzīts, ka Latvijā visā pamata jeb atslēgas bāzē likumdošanā ir atrisināti jautājumi par preču standartizāciju, atbilstības novērtēšanu, informācijas apmaiņas procedūru un institucionālās sistēmas sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tāpat atbilstoši ES prasībām ir izstrādāta likumdošana pārtikas, kosmētikas, farmācijas un citās sfērās un notiek arī to ES normatīvo aktu izstrādāšana Latvijas likumdošanā, kas vēl nav ieviesti atbilstoši Nacionālajā programmā Latvijas integrācijai ES noteiktajiem termiņiem. Tas nozīmē, ka ar Latviju var sākt sarunas par atbilstības līguma parakstīšanu, ko Eiropa slēdz ar ASV. Rīt Eiropas Komisijā, ja Komisija apstiprinās apakškomiteju, Latvijai ir visas cerības sākt šī līguma slēgšanu šāgada rudenī, kad Komisija turpinās darbu tikai ar divām trim kandidātvalstīm. Tas nozīmē, ka šajā jomā mēs esam apsteiguši Igauniju, Poliju un visas tās valstis, kas bija iekļautas pirmajā kārtā, lai iestātos ES. Pašlaik šādu līgumu Eiropas Komisija slēdz tikai ar Ungāriju un Čehiju, pārtraukts process ir ar Poliju sakarā ar likumdošanas un strukturālo neatbilstību. Latvijai tika atzīta pilnīga atbilstība, mūsu darbs tika novērtēts kā perfekts un atzīmēts, ka mēs šajā ziņā labvēlīgi atšķiramies no tām sešām valstīm, ar kurām uzsāktas sarunas par iestāšanos ES. Tas, uzskatu, ir ļoti, ļoti augsts novērtējums Latvijai no Eiropas Ekonomiskās komisijas puses, kurā piedalās ļoti daudz direktorātu un speciālistu un kuri šos jautājumus vērtē, varētu pat teikt, piekasīgi. Rīt notiek lielā Asociatīvā komisija, tiks runāts par asociatīvo līgumu, kuram klāt būs protokols par atbilstības novērtēšanu. Latvijai tas dos to, ka mūsu uzņēmēji savas preces Eiropā varēs realizēt par pilnu cenu un tās licences, kas ir izveidotas Ekonomikas ministrijas vadībā, tiks Eiropā atzītas pilnībā un mums savas preces vairs nebūs ES valstīs jāpārdod par dempinga cenu. Tas pašreiz Latvijai ir pat svarīgāk nekā iestāties ES, jo mēs atsevišķos citos jautājumos vēl neesam pilnīgi sagatavojušies.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Enerģētikas departamenta direktors Aleksandrs Ošs tikko atgriezies no Zviedrijas, kur bijušas sarunas par vienotas energosistēmas izveidošanu ne tikai Baltijā, bet apkārt visai Baltijas jūrai. Viņš teica:

— Kad gada sākumā, janvārī, Latvijā tikās Baltijas jūras valstu ekonomikas ministri, daudz tika runāts par sadarbību enerģētikā. Un pirmais šīs sadarbības posms ir sadarbības komitejas "Baltrel" izveidošana, par ko nupat, 25. maijā, vienpadsmit jūras valstu astoņpadsmit energokompānijas parakstīja memorandu, lai turpinātu sadarbību Baltijas enerģētiskā loka izveides praktisko jautājumu apspriešanā. Ir izveidotas divas apakškomisijas: "Kopējais tirgus un elektroenerģijas piegāde" un "Elektrisko sistēmu savienošana". Šīs komisijas teju sāk strādāt un risināt praktiskus jautājumus. Gribu piebilst, ka Lietuvā jau ir noticis konkurss par attiecīgas elektropārvades līnijas celtniecību, kas savienos Lietuvu un Poliju. Igaunijā domā par to, kā savienoties ar Ziemeļvalstu elektriskajiem tīkliem.

Preses konferencē piedalījās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Voldemārs Gavars , lai informētu par starptautisko izstādi "Expo" Lisabonā:

— Galvenais, ko gribu pateikt, ir tas, ka Latvija šajā prestižajā izstādē, pēdējā šā gadsimta vērienīgajā pasaules izstādē, ir pārstāvēta ļoti perfekti. Mūsu ekspozīcija ir mūsdienīga, bez kādas vaimanāšanas par pagājušajiem laikiem, bet gan ar skatu nākotnē. Mēs šai izstādei gatavojāmies tikai piecus mēnešus — citas valstis to darīja divus gadus — un esam pierādījuši, ka esam enerģiski cilvēki un nākamā gadsimta valsts. Līdzekļi, kas bija mūsu rīcībā no budžeta, — apmēram 300 000 latu tiešām ir ieguldīti labi.

Četru mēnešu laikā, kad izstāde darbosies, to apmeklēs 16 miljoni cilvēku, tādēļ vēl jo lielāks ir prieks, ka salīdzinājumā ar citām valstīm mēs izskatāmies tiešām labi. Ir iecere 24. jūnijā rīkot Latvijas nacionālo dienu, tad Lisabonā būs liela grupa mūsu uzņēmēju, politiķu un kultūras darbinieku. Kopīgi mēs rādīsim mūsu tradīciju — Līgo nakti, ko skatīsies cilvēki no visām pasaules malām.

Un vēl, gribu pateikties pilnīgi visiem, kuri atbalstīja un piedalījās mūsu ekspozīcijas izveidošanā. Darbs un palīdzība bija perfekta, un mēs esam pierādījuši, ka varam izdarīt ļoti labus darbus.

"Latvijas Vēstnesim" Voldemārs Gavars pastāstīja, ka mūsu valsts ekspozīcija Lisabonā tīras nejaušības dēļ atrodas pašā Eiropas Savienības centrā. Proti, Latvija ir vienīgā valsts, kas nav ES dalībvalsts, bet izstādē atrodas uz ES ielas, kurā ekspozīcijas ir tikai dalībvalstīm. Par šādu privilēģiju "parūpējās" Īrija un tas, ka Latvija izstādei pieteicās pārāk vēlu — tūlīt pēc Īrijas atteikšanās piedalīties, līdz ar to mūsu paviljonam tika šī "tukšā" vietiņa. Tādēļ Latvija ir visapmeklētākajā vietā visā izstādes teritorijā. No vienas puses mūsu paviljonam atrodas Spānijas ekspozīcija, ko apmeklēja arī Spānijas karaļpāris un kas būs visvairāk apmeklētais paviljons izstādes laikā. Otrā pusē Latvijai ir Dānija. Ielas pretējā pusē atrodas Lielbritānijas, Austrijas, Somijas, Francijas, Nīderlandes un Grieķijas paviljoni. Igaunijas paviljons atrodas nākamajā rindā, kur ekspozīcijas ir dažām Āfrikas zemēm, Lietuva ir vēl tālāk, varētu pat teikt, pavisam maliņā visām ekspozīcijām. "Mūsu kaimiņiem tas ir bēdīgi, taču mums šoreiz paveicās," teica Voldemārs Gavars.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības

redaktore