Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Autortiesību likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)  autors — fiziskā persona, kuras radošo spēju rezultātā radīts konkrētais darbs;

2)  darbs — autora jaunrades rezultāts jebkādā materializētā formā, kā arī publiski izpildīta improvizācija tās izpildījuma brīdī;

3)  datu bāze — neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniskā vai citādā veidā;

4)  fiksācija — skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;

5)  filma — audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs vai kustīgi attēli ar skaņu pavadījumu vai bez tā;

6)  filmas producents — fiziskā vai juridiskā persona, kas finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

7)  fonogramma — izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija;

8)  fonogrammas producents — fiziskā vai juridiskā persona, kas veic izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmo fiksāciju un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

9)  izziņošana — darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams publikai, neatkarīgi no tās veida;

10)  publicēšana — darbība, ar kuras palīdzību darba eksemplāri ar autora piekrišanu kļūst pieejami sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā darba raksturam; par publicēšanu netiek uzskatīta dramatisku, muzikāli dramatisku darbu izpildīšana vai audiovizuālu darbu demonstrēšana, muzikālu darbu izpildīšana, literāru darbu publiska lasīšana, literāru vai mākslas darbu raidīšana, vizuālu darbu vai izpildītu arhitektūras darbu demonstrēšana;

11)  publiskošana — jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums kļūst pieejams publikai;

12)  publisks izpildījums — jebkura darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta izpildījums, lasījums, demonstrējums, aktierisks sniegums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikts darba izmantojums sabiedriskā vietā vai vietās, kur cilvēki atrodas ārpus ierastā ģimenes loka;

13)  publisks patapinājums — autora darba oriģināla vai kopijas, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību darbs tiek padarīts pieejams uz neierobežotu laiku neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu;

14)  raidīšana — programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā. Raidīšana ietver arī publiskošanu, izmantojot satelītu;

15)  reproducēšana — darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā, arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju darba vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju darba, tai skaitā darba vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā formā;

16)  reprogrāfiskā reproducēšana — darba oriģināla vai kopiju faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā;

17)  retranslācija pa kabeļiem — jebkuras pa sakaru līnijām vai pa gaisu, ieskaitot satelītu, raidītas televīzijas vai radio programmas translācijas sinhrona, neizmainīta un netraucēta retranslācija caur kabeļu vai mikroviļņu sistēmu.

 

2.pants. Autortiesību principi

(1) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts.

(2) Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma 4.pantā minētajiem darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida.

(3) Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

(4) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai tā būtu nepārprotami redzama. Šī zīme ietver trīs elementus:

1) burtu "C" aplītī;

2) autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu);

3) darba pirmpublicējuma gadu.

(5) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs.

(6) Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu.

 

3.pants. Autortiesību apjoms

(1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai arī nav izziņoti Latvijā, bet atrodas Latvijā jebkādā materializētā formā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem.

(2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalstī un Latvijā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem.

(3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalstī un Latvijā, ja tas Latvijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma ārvalstī.

(4) Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi, vai personām, kurām Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kā arī šo personu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti ārvalstī jebkādā materializētā formā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai citādi darīti zināmi ārvalstī jebkādā materializētā formā, tiek atzītas saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

II nodaļa

Aizsargājamie un neaizsargājamie darbi

 

4.pants. Aizsargājamie darbi

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;

3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;

4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā;

5) audiovizuālie darbi;

6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;

7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;

8) dizaina darbi;

9) fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;

10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti;

11) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm;

12) citi autoru darbi.

 

5.pants. Aizsargājamie atvasinātie darbi

(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, tiek aizsargāti arī šādi atvasinātie darbi:

1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi;

2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi darbu krājumi), kā arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir jaunrades rezultāts.

(2) Datu bāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika un enerģijas patēriņš), neatkarīgi no tā, vai tās ir autortiesību objekts, tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma IX nodaļu.

 

6.pants. Neaizsargājamie darbi

Autortiesības neaizsargā:

1) normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus;

2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, ordeņus, naudas zīmes u.tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem;

5) idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas.

III nodaļa

Autors un autora tiesību pārņēmēji

 

7.pants. Autortiesību subjekti

(1) Darba autors, līdzautori, ieskaitot audiovizuāla darba autorus, atvasināto darbu autori, viņu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji var būt autortiesību subjekti.

(2) Autortiesību subjekti autortiesības uz darbu īsteno paši vai ar savu pārstāvju starpniecību (arī ar autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību).

 

8.pants. Autortiesību prezumpcija

(1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai publicēta darba vai reproducēta darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.

(2) Ja darbs ir publiskots vai publicēts, nenorādot autoru, autora vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja arī redaktors nav norādīts, — izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personību un piesaka autorību.

 

9.pants. Līdzautori

(1) Ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.

(2) Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz savu individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.

(3) Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem.

(4) Ja viens no autoriem atsakās pabeigt savu darba daļu darba radīšanas procesā vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ to nevar pabeigt, viņš nedrīkst kavēt sava darba daļas izmantošanu visa darba pabeigšanai. Šim autoram ir autortiesības uz viņa darba daļu, kā arī uz atlīdzību par to, ja līgumā nav noteikts citādi.

 

10.pants. Salikta darba sastādītājs

(1) Sastādītājam, kura jaunrades rezultāts ir materiālu atlase vai izkārtojums, ir autortiesības uz attiecīgā saliktā darba sastādījumu.

(2) Krājumos un citos saliktos darbos iekļauto darbu autori saglabā autortiesības katrs uz savu darbu un var to patstāvīgi izmantot arī neatkarīgi no attiecīgā krājuma vai saliktā darba.

(3) Sastādītāja autortiesības nerada šķēršļus citām personām patstāvīgi veikt to pašu darbu un materiālu atlasi un izkārtojumu.

 

11.pants. Audiovizuāla darba autori

(1) Audiovizuāla darba autori ir režisors, scenārija autors, dialogu autors, attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā) autors, kā arī citas personas, kas jaunrades rezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā.

(2) Par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt šā darba producentu.

(3) Audiovizuāla darba autori, izņemot šim audiovizuālajam darbam radītā muzikālā darba autoru, saglabā autora personiskās tiesības katrs uz savu darbu, bet nevar to patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar audiovizuālā darba producentu nav noteikts citādi. Muzikāla darba autors saglabā gan autora personiskās tiesības, gan autora mantiskās tiesības. Scenārija autors savu darbu var izmantot cita veida darbā , ja vien līgumā nav noteikts citādi.

 

12.pants. Darba devēja uzdevumā radīta darba autors

(1) Ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu. Autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var nodot darba devējam.

(2) Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav paredzēts citādi.

 

13.pants. Autora līgums par pasūtītu darbu

(1) Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā.

(2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu.

(3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu, ja tas nepieciešams darba izpildei un līgumā nav paredzēts citādi. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var uzteikt līgumu.

IV nodaļa

Autora tiesības

 

14.pants. Autora personiskās tiesības

(1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz:

1) autorību — tiesības tikt atzītam par autoru;

2) izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots;

3) darba atsaukšanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam;

4) vārdu — tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;

5) darba neaizskaramību — tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;

6) pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

(2) Neviena no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai.

 

15.pants. Autora mantiskās tiesības

(1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava darba izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) publiskot darbu;

2) reproducēt darbu;

3) izplatīt darbu;

4) iznomāt vai publiski patapināt darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

5) retranslēt darbu pa kabeļiem;

6) tulkot darbu;

7) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu;

8) padarīt darbu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstveidā atļauj autors);

2) izplatīt datorprogrammu;

3) iznomāt datorprogrammu;

4) translēt, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu);

5) padarīt datorprogrammu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) reproducēt datu bāzi;

2) translēt, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt, publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu;

3) izplatīt datu bāzi;

4) publiskot, demonstrēt vai izrādīt datu bāzi;

5) padarīt datu bāzi pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(4) Autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

 

16.pants. Autora tiesību pāreja

(1) Autora mantiniekiem pāriet tiesības izziņot un izmantot darbu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu, kā arī par darba izmantošanu. Autora mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības.

(2) Citiem autora tiesību pārņēmējiem (arī juridiskajām personām) var pāriet tikai šā likuma 15.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības.

(3) Autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts. Autora tiesības uz darbu, kas izteikts kādā materiālā objektā, šķiramas no šā objekta valdījuma. Materiālā objekta (arī darba pirmās fiksācijas eksemplāra) valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autora tiesību pāreju.

 

17.pants. Autora tiesības uz atsavinātu tēlotājas mākslas darbu

(1) Autors saglabā autortiesības uz tēlotājas mākslas darbu, tā skicēm, kompozīciju metiem un darba modeļiem, kas pārgājuši citas personas īpašumā. Tēlotājas mākslas darba īpašumtiesību pāreja no autora citai personai par atlīdzību vai bez atlīdzības uzskatāma par pirmo šā darba atsavināšanu. Tēlotājas mākslas darba publiskas tālākpārdošanas (izsolē, ar tēlotājas mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala u.tml. starpniecību) gadījumā autoram ir tiesības saņemt piecus procentus no tālākpārdošanas cenas.

(2) Atlīdzību, kas pienākas autoram saskaņā ar šā panta pirmo daļu, iekasē, sadala un izmaksā autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(3) Darba īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autortiesību subjektam iespēju īstenot tiesības uz darba reproducēšanu, kā arī izstādīt darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu (drošību), nogādājot darbu uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

V nodaļa

Autora mantisko tiesību ierobežojumi

 

18.pants. Autora mantisko tiesību ierobežošanas principi

(1) Autora tiesības atļaut vai aizliegt sava darba izmantošanu un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu var ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt viņam zaudējumus.

(3) Šaubu gadījumā pieņemams, ka autora tiesības uz darba izmantošanu vai atlīdzības saņemšanu nav ierobežotas.

 

19.pants. Autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības

(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:

1) darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem;

2) darbs tiek izmantots izglītības un pētniecības mērķiem;

3) darbs tiek reproducēts, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;

4) darbs tiek reproducēts bibliotēku un arhīvu vajadzībām;

5) darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem;

6) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

7) muzikāls darbs tiek izmantots valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā, kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā;

8) darbu īslaicīgi izmanto raidorganizācija;

9) darbs tiek reproducēts tehniskai izmantošanai raidorganizācijā;

10) datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, translēšanai un citādai pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

11) tiek nodrošināta datorprogrammas sadarbspēja;

12) darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti, izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, publicēts darbs tiek izmantots publiskai patapināšanai.

 

20.pants. Darba izmantošana informatīviem mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14.panta un 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts:

1) reproducēt publiskotus darbus citātu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķim atbilstošā apjomā;

2) publicēt avīzēs, raidīt vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā apjomā;

3) fiksēt, publiskot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos, raidorganizācijai — raidīt darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā, informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

 

21.pants. Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi, kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

 

22.pants. Darba reproducēšanas tiesības redzes un dzirdes invalīdiem

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumu, redzes un dzirdes invalīdu organizācijām, kā arī bibliotēkām, kuras sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem, ir atļauts bez atlīdzības reproducēt darbus šiem invalīdiem uztveramā formā.

 

23.pants. Darba reproducēšana bibliotēku un arhīvu vajadzībām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, ikvienai bibliotēkai vai arhīvam atļauts nekomerciālos nolūkos reprogrāfiski reproducēt vienu darba kopiju, ja šāda kopija izgatavota, lai nosargātu īpaši vērtīgu darbu vai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas vai arhīva pastāvīgajā kolekcijā glabājamu kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams šādu kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

 

24.pants. Darba reproducēšana tiesvedības mērķiem

(1) Bez autora atļaujas un bez autoratlīdzības samaksas ir atļauts darbu reproducēt tiesvedības mērķiem atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

 

25.pants. Publiski izstādīta darba izmantošana

(1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, tēlotājas mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu raidorganizācijām atļauts izmantot raidīšanai.

(2) Šajā pantā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.

 

26.pants. Darba brīva izmantošana publiskā izpildījumā

Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt muzikālu darbu:

1) valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā šādu ceremoniju raksturam atbilstošā apjomā;

2) izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā, piedaloties pedagogiem un izglītojamiem, ja auditorijā ir tikai pedagogi un izglītojamie, kā arī personas, kas tieši saistītas ar izglītības programmas īstenošanu.

 

27.pants. Brīvs ieraksts īslaicīgai izmantošanai raidorganizācijām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, raidorganizācija drīkst izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai raidorganizācijai ir tiesības izmantot raidīšanai, ja šādus ierakstus raidorganizācija izdara par saviem līdzekļiem savām vajadzībām.

(2) Raidorganizācijas pienākums ir sešu mēnešu laikā pēc tādu ierakstu izgatavošanas tos iznīcināt, ja par ilgāku glabāšanas laiku nav bijusi vienošanās ar darba autoru.

(3) Darba ierakstus ar īpašu dokumentālu vai kultūrvēsturisku nozīmi var saglabāt oficiālos arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai ir nepieciešama autora atļauja.

 

28.pants. Darba reproducēšana tehniskai izmantošanai raidorganizācijā

Raidorganizācija drīkst veikt autora darba tehnisku apstrādi, arī reproducēšanu, ja tā nepieciešama, lai profesionāli varētu izmantot autora piešķirto licenci darba izmantošanai un raidītu vai padarītu pieejamu sabiedrībai attiecīgo darbu.

 

29.pants. Ierobežojumi attiecībā uz datorprogrammu reproducēšanas, translēšanas, adaptēšanas un jebkādas citādas pārveidošanas tiesībām

(1) Ja līgumā nav paredzēts citādi un datorprogrammas izmantošanas tiesības iegūtas likumīgi, tās reproducēšanai, translēšanai, adaptēšanai vai jebkādai citādai pārveidošanai un šo darbību rezultātu reproducēšanai nav nepieciešama īpaša autortiesību subjekta atļauja, ja vien šīs darbības (arī kļūdu labošana) ir nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim.

(2) Datorprogrammas izmantošanas tiesību likumīgajam ieguvējam, slēdzot līgumu, nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī kopija nepieciešama datorprogrammas lietošanai.

(3) Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību subjekta atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt, kā programma funkcionē, lai atklātu idejas un principus, uz kuriem balstīti jebkādi datorprogrammas elementi, ja šī persona attiecīgās darbības veic, datorprogrammu ielādējot, izvadot uz displeja, izpildot, pārraidot vai noglabājot datora atmiņā.

 

30.pants. Datorprogrammu sadarbspējas nodrošināšana

(1) Autortiesību subjekta atļauja nav nepieciešama, ja bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā formas mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām. Šāda izmantošana pieļaujama, ievērojot šādu noteikumu kopumu:

1) attiecīgās darbības veic persona, kas likumīgi ieguvusi tiesības izmantot datorprogrammas kopiju;

2) sadarbspējas panākšanai vajadzīgā informācija nav pieejama citā veidā;

3) šīm darbībām ir pakļautas tikai tās datorprogrammas daļas, kas vajadzīgas sadarbspējas panākšanai.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem iegūto informāciju nedrīkst:

1) izmantot citiem mērķiem kā tikai sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

2) izpaust citām personām, izņemot gadījumu, kad tas nepieciešams sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

3) izmantot nolūkā izstrādāt, ražot vai pārdot būtiski līdzīgu datorprogrammu vai veikt kādu citu darbību, ar kuru tiek pārkāptas autortiesības.

 

31.pants. Ierobežojumi attiecībā uz datu bāzēm

(1) Likumīgs datu bāzes vai tās eksemplāra lietotājs bez datu bāzes autora atļaujas var veikt darbības, kas vajadzīgas, lai piekļūtu datu bāzes saturam un to izmantotu. Ja datu bāzes likumīgajam lietotājam ir atļauts izmantot tikai daļu no datu bāzes, iepriekšminētais noteikums attiecas tikai uz šo daļu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

 

32.pants. Izplatīšanas tiesību izbeigšanās

Izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus, autora tiesības kontrolēt sava darba tālākpārdošanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots Latvijā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.

 

33.pants. Atlīdzība par materiālajiem nesējiem

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību par materiālajiem nesējiem (nesēja atlīdzību), fiziskās personas drīkst reproducēt filmu un fonogrammu tikai personiskām vajadzībām. Šis noteikums neattiecas uz datorprogrammām un datu bāzēm.

(2) Bez autora atļaujas, bet maksājot taisnīgu atlīdzību, fiziskās un juridiskās personas drīkst darbus reprogrāfiski reproducēt personiskām vai dienesta vajadzībām.

 

34.pants. Nesēja atlīdzība par filmas un fonogrammas reproducēšanu personiskām vajadzībām

(1) Nesēja atlīdzību par filmas un fonogrammas reproducēšanu personiskām vajadzībām maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās atsavināšanas vai importēšanas.

(2) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.

(3) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta pirmajā daļā minētās iekārtas tiek importētas izmantošanai profesionālā darbībā raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek importēti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos.

 

35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Autoriem un izdevējiem ir tiesības saņemt atlīdzību par darbu reprogrāfisko reproducēšanu. Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā personas, kas sniedz šādu pakalpojumu.

(2) Par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, tās iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Atlīdzību iekasē un sadala starp autoriem un izdevējiem autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

VI nodaļa

Autortiesību termiņš

 

36.pants. Vispārīgie noteikumi par autortiesību termiņu

(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot šā likuma 37.pantā minētos gadījumus.

(2) Autors ir tiesīgs tādā pašā kārtībā, kādā tiek iecelts testamenta izpildītājs, norādīt personu, kurai viņš uztic savu tiesību aizsardzību pēc nāves. Minētā persona realizē savas pilnvaras līdz mūža beigām. Ja šādu norādījumu nav, autortiesības pēc autora nāves īsteno viņa mantinieki. Ja mantinieku nav vai viņiem piederošo autortiesību termiņš izbeidzies, šo tiesību aizsardzību realizē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

 

37.pants. Autortiesību termiņš attiecībā uz atsevišķiem darbu veidiem

(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no šīm personām:

1) režisors;

2) scenārija autors;

3) dialogu autors;

4) audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba autors.

(2) Autortiesības uz darbu, kas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no brīža, kad tas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai. Ja minētajā laikā autors, kura darbs likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar pseidonīmu, atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek piemēroti šā likuma 36.panta pirmās daļas noteikumi.

(3) Autortiesības uz darbu, ko radījuši līdzautori, ir spēkā visu līdzautoru dzīves laiku un 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā līdzautora nāves.

(4) Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai kuru izmantošana no 1940.gada jūnija līdz 1990.gada maijam bija ierobežota, no autortiesību noilguma termiņa tiek atskaitīti aizlieguma vai ierobežojuma gadi.

(5) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no likumīgas publicēšanas brīža un kuri publicēti sējumos, daļās, laidienos vai epizodēs, ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.

(6) Jebkura persona, kas pēc autortiesību termiņa izbeigšanās likumīgi publicē vai publisko iepriekš nepublicētu darbu, iegūst autora mantiskās tiesības, kas ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai publiskošanas.

 

38.pants. Autortiesību termiņa aprēķināšana

Šajā nodaļā paredzētā autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šā likuma 36. un 37.pantā minētie termiņi.

 

39.pants. Darbi, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš

(1) Darbus, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš, var brīvi izmantot jebkura persona, ievērojot autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību saskaņā ar šā likuma 14.panta noteikumiem.

(2) Autoratlīdzība par šādu darbu izmantošanu netiek maksāta.

VII nodaļa

Darba izmantošanas tiesības

 

40.pants. Darba izmantošanas tiesības

(1) Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja.

(2) Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā.

(3) Darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence.

(4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz trīs dienas pirms attiecīgā pasākuma.

 

41.pants. Licences līgums

(1) Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autortiesību subjekts — dod atļauju otrai pusei — darba izmantotājam — izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu.

(2) Licences līgumā var paredzēt, ka licencē tiek piešķirtas tiesības darbu izmantot vienā vai vairākos norādītajos veidos, kā arī tiesības nodot licenci trešajām personām (sublicence). Attiecīgās tiesības var nodot pilnībā vai daļēji. Ja līgumā tādu norādījumu nav, darba izmantotāja tiesības tiek ierobežotas ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai.

(3) Ja licences līgumā atlīdzības lielums nav konkretizēts, strīda gadījumā to nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem.

 

42.pants. Licence un tās veidi

(1) Licence ir atļauja izmantot attiecīgo darbu tādā veidā un ar tādiem noteikumiem, kādi norādīti licencē. Ir vienkārša licence, izņēmuma licence un vispārēja licence.

(2) Vienkārša licence dod licences saņēmējam tiesības veikt tajā norādītās darbības vienlaikus ar autoru vai citām personām, kuras arī saņēmušas vai saņems attiecīgo licenci.

(3) Izņēmuma licence dod tiesības veikt tajā norādītās darbības vienīgi licences saņēmējam.

(4) Vispārējo licenci izsniedz autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un šī licence dod tiesības izmantot visu to autoru darbus, kurus pārstāv šī organizācija.

 

43.pants. Licences un licences līguma forma

(1) Jebkura licence izsniedzama rakstveidā.

(2) Licences līgumu var slēgt gan mutvārdos, gan rakstveidā.

(3) Rakstveidā slēdzami šādi licences līgumi:

1) izdevniecības līgums;

2) līgums par darba publiskošanu;

3) līgums par audiovizuāla darba radīšanu;

4) līgums, kas nosaka tādas tiesības, kādas ietvertas vispārējā vai izņēmuma licencē.

 

44.pants. Licences līguma vai licences termiņš

(1) Laiks, uz kādu noslēgts licences līgums vai izsniegta licence, tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(2) Ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nav ierobežoti laika ziņā, autors vai cits autortiesību subjekts var izbeigt licences līgumu vai atsaukt licenci, sešus mēnešus iepriekš paziņojot uzteikumu.

(3) Licences līgumā vai licencē iekļautais noteikums par autora atteikšanos no šā panta otrajā daļā paredzētajām tiesībām nav spēkā.

 

45.pants. Teritorija, kurā ir spēkā licences līgums vai licence

(1) Licences līgumā vai licencē norādāma teritorija, kurā līgums vai licence ir spēkā.

(2) Ja licences līgumā vai licencē nav norādīta teritorija, kurā tie ir spēkā, tie attiecas uz valsti, kurā noslēgts licences līgums vai izsniegta licence.

 

46.pants. Darba noma

(1) Autors saglabā tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par iznomāšanu arī tad, ja viņš ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām producentam.

(2) Ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām trešajām personām, viņš saglabā tiesības saņemt atlīdzību par nomu.

(3) Vienošanās par autora atteikšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.

VIII nodaļa

Blakustiesības

 

47.pants. Blakustiesību objekti un subjekti

(1) Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības.

(2) Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums.

(3) Šajā nodaļā noteikto tiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

(4) Kabeļoperatori, kuri tikai retranslē citu raidorganizāciju raidījumus, nav blakustiesību subjekti.

(5) Fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un izpildītāju piešķirtas uz autortiesību un blakustiesību objektu. Atļauja, kas saņemta no viena blakustiesību subjekta par blakustiesību objekta izmantošanu, neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no cita blakustiesību subjekta un darba autora. Autora un izpildītāja atļaujas nav savstarpēji aizvietojamas.

(6) Izpildītāji, fonogrammu producenti un filmu producenti īsteno šajā nodaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu autoru tiesības.

(7) Blakustiesību apliecināšanai nav nepieciešamas nekādas formalitātes. Izpildītāji, fonogrammu producenti un filmu producenti uz fonogrammu kopijām vai to iesaiņojuma var izmantot zīmi, kas ietver divus elementus: burtu "P" aplītī un fonogrammas pirmpublicējuma vai filmas fiksācijas gadu.

(8) Blakustiesību subjekti īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

 

48.pants. Izpildītāju tiesības

(1) Izpildītājs ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka, leļļu vai citāda veida priekšnesumu.

(2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām attiecībā uz savu izpildījumu un fonogrammā vai audiovizuālā darbā fiksēto izpildījumu ir tiesības prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības netiek piešķirtas sakarā ar izpildījuma izmantošanas veidu, kā arī tiesības iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu.

(3) Izpildītājiem attiecībā uz savu izpildījumu ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt:

1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts vai citādi fiksēts;

2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) tieši vai netieši reproducēt izpildījuma fiksāciju;

4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju;

5) izplatīt izpildījuma fiksāciju, tas ir, pārdot vai citādi padarīt pieejamu publikai izpildījuma fiksāciju vai tās kopijas;

6) nomāt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju;

7) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(4) Ja izpildītāji ar filmas producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par audiovizuāla darba radīšanu, var uzskatīt, ka izpildītāji ir nodevuši tam savas iznomātāja tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

(5) Ja izpildītājs savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu vai audiovizuāla darba oriģinālu vai kopiju ir nodevis vai arī saskaņā ar šā panta ceturto daļu var uzskatīt, ka ir nodevis fonogrammas vai filmas producentam, izpildītājs patur tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu. Vienošanās par izpildītāja atteikšanos no tiesībām saņemt atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.

(6) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā likuma 51.panta trešo daļu.

(7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu izpildītājam maksā taisnīgu atlīdzību. Atlīdzība maksājama izpildītājam vai pilnvarotai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(8) Izpildītājs ir tiesīgs izsniegt šā likuma 42.pantā minētās licences.

 

49.pants. Līgums par audiovizuāla darba radīšanu

(1) Ar līgumu par audiovizuāla darba radīšanu izpildītājs nodod filmas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, publiskošanu un reproducēšanu. Filmas producentam nav tiesību izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā darbā, ja līgumā nav noteikts citādi.

(2) Līgumā par audiovizuāla darba radīšanu jāparedz atlīdzība izpildītājam par katru attiecīgā darba izmantošanas veidu.

 

50.pants. Filmu producenta tiesības

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt savas filmas oriģināla vai kopijas nomu un publisku patapinājumu, tiešu vai netiešu reproducēšanu, retranslēšanu pa kabeļiem, padarīt filmu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, kā arī atļaut vai aizliegt to izplatīt, tas ir, pārdot vai citādi padarīt pieejamu publikai filmas oriģinālu vai kopijas.

 

51.pants. Fonogrammu producenta tiesības

(1) Izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt savas fonogrammas un to kopijas tieši vai netieši reproducēt un izplatīt komerciālos nolūkos, kā arī padarīt fonogrammu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā. Tiesības uz izplatīšanu ietver arī tiesības uz fonogrammu un to kopiju nomu vai publisku patapinājumu.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām fonogrammu producentam ir tiesības atļaut vai aizliegt importēt likumīgi izgatavotas fonogrammas un to kopijas, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(3) Atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksu par fonogrammu nomu un publisku patapinājumu veic izpildītāju un fonogrammu producentu pilnvarotas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Atlīdzības summas, ko izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammu producentu un izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā starp blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām nav noteikts citādi.

 

52.pants. Komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošana

(1) Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver raidīšanu, retranslāciju pa kabeļiem, fonogrammu atskaņošanu sabiedriskās vietās, kā arī no komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības lielumu nosaka līgums, ko noslēdzis izpildītājs, fonogrammu producents, to pārstāvji vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar fonogrammu un to kopiju izmantotāju vai šādu izmantotāju apvienību. Šajā līgumā jāparedz atlīdzība par katru fonogrammas izmantošanas veidu, kā arī šīs atlīdzības iekasēšanas un sadales kārtība.

 

53.pants. Raidorganizāciju tiesības

(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt (izņemot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus):

1) raidījumu retranslāciju pa kabeļiem;

2) padarīt raidījumu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) raidījumu izplatīšanu, ja tie tiek izplatīti sabiedrībai par maksu vai vietās, kas sabiedrībai pieejamas par maksu;

4) jebkuru raidījumu fiksāciju ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību, tiešu vai netiešu raidījuma fiksācijas reproducēšanu un jebkuru šādas fiksācijas izplatīšanu;

5) jebkādu fotogrāfisku raidījuma kadru attēlu (kadra fotogrāfiju) iegūšanu, ja tā netiek veikta personiskām vajadzībām, un jebkuru šādu fotogrāfiju pavairošanu vai izplatīšanu;

6) programmu nesošu signālu izplatīšanu ar jebkuras citas raidorganizācijas, kabeļoperatora vai kāda cita izplatītāja palīdzību;

7) raidījumu fiksāciju importēšanu un izplatīšanu vai retranslāciju, kas tiek veikta bez pilnvarojuma valstī, kurā tās netiek aizsargātas pret šādām fiksācijām vai retranslācijām.

(2) Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

(3) Raidorganizācijai ir tiesības raidīt un publiskot tos audiovizuālos darbus un fonogrammas, kas likumīgi ievietoti tās arhīvā līdz likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās brīdim (15.05.1993.), maksājot atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektiem atbilstoši mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktajam atlīdzības lielumam (63.pants).

 

54.pants. Izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesību ierobežošana

(1) Bez izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams izmantot izpildījumu, fonogrammu, filmu un raidījumu, kā arī to fiksācijas šādos gadījumos:

1) personiskiem mērķiem, ievērojot šā likuma 33. un 34.panta noteikumus;

2) nelielos fragmentos, kas iekļauti aktuālo notikumu apskatos;

3) izglītības un pētniecības nolūkos;

4) citos nolūkos, kas noteikti šā likuma V nodaļā attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu.

(2) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Latvijā izbeidzas ar dienu, kad tie pirmo reizi tika pārdoti Latvijā, ja to izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai ja tas izdarīts ar viņu piekrišanu.

(3) Šajā pantā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie neradītu traucējumus darba normālai izmantošanai un tajos iekļauto autortiesību objektu izmantošanai, kā arī neaizskartu autoru, izpildītāju, fonogrammu producentu, filmas producentu un raidorganizāciju likumīgās intereses.

 

55.pants. Blakustiesību termiņš

(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas neatkarīgi no tā, kura darbība bijusi pirmā. Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi, kamēr ir spēkā mantiskās tiesības.

(2) Fonogrammas producenta un filmas producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā fonogramma vai filma ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas neatkarīgi no tā, kura darbība bijusi pirmā.

(3) Raidorganizācijas tiesības ir spēkā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides.

(4) Šajā pantā paredzētais blakustiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

 

56.pants. Blakustiesību apjoms

(1) Izpildītāju tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) izpildītājs ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) izpildījums veikts Latvijā;

3) izpildījums fiksēts fonogrammā, kas ir aizsargājama saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem;

4) izpildījums, kas nav fiksēts fonogrammā, iekļauts raidorganizācijas raidījumā, kas ir aizsargājams saskaņā ar šā panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Fonogrammu producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) fonogrammas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) skaņas pirmā fiksācija veikta Latvijā;

3) fonogrammas izziņošana veikta Latvijā.

(3) Filmas producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) filmas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) filmas pirmā fiksācija veikta Latvijā.

(4) Raidorganizāciju tiesības saskaņā ar šo nodaļu tiek atzītas, ja raidorganizācijas oficiālā atrašanās vieta ir Latvija.

(5) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veikušas pirmo izpildījumu, skaņas vai attēlu fiksāciju vai raidīšanu ārpus Latvijas saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

IX nodaļa

Datu bāzes aizsardzības īpatnības ( sui generis )

 

57.pants. Datu bāzes veidotāja tiesības

(1) Par tādas datu bāzes veidotāju, kuras izveidošanā, pārbaudē vai noformēšanā ir ielikts būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (5.panta otrā daļa), atzīstama fiziskā vai juridiskā persona, kas datu bāzes veidošanā uzņēmusies iniciatīvu un ieguldījuma risku.

(2) Datu bāzes veidotājam ir tiesības novērst visa datu bāzes satura vai būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas tā daļas:

1) iegūšanu, kas nozīmē visa datu bāzes satura vai tā būtiskas daļas pastāvīgu vai īslaicīgu (pagaidu) pārvietošanu uz citu vidi jebkādā veidā vai formā;

2) atkārtotu izmantošanu, kas nozīmē publiskas piekļūšanas nodrošināšanu jebkādā formā visam datu bāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārsūtīšanas formas.

(3) Publisks patapinājums nav uzskatāms par iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

(4) Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datu bāzes satura daļas, ja tas notiek ar darbībām, kas ir pretrunā ar normālu šīs datu bāzes izmantošanu vai kas nepamatoti aizskar šīs datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.

 

58.pants. Datu bāzes izmantotāja tiesības un pienākumi

(1) Likumīgam publiski pieejamas datu bāzes izmantotājam ir tiesības iegūt vai atkārtoti izmantot jebkādā nolūkā nebūtisku kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamu datu bāzes satura daļu. Šis nosacījums attiecas tikai uz to datu bāzes daļu, kuru likumīgam izmantotājam ir atļauts iegūt vai atkārtoti izmantot.

(2) Likumīgam publiski pieejamas datu bāzes izmantotājam ir jāievēro ar datu bāzē iekļautajiem darbiem vai materiāliem saistīto autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības.

(3) Publiski pieejamas datu bāzes izmantotājs nedrīkst veikt darbības, kas ir pretrunā ar normālu šīs datu bāzes izmantošanu vai kas nepamatoti aizskar šīs datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.

 

59.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību ierobežojumi

(1) Bez publiski pieejamas datu bāzes veidotāja piekrišanas likumīgie datu bāzes izmantotāji drīkst:

1) iegūt neelektroniskas datu bāzes saturu personiskiem mērķiem;

2) iegūt būtisku datu bāzes satura daļu izglītības vai zinātniskās pētniecības nolūkos, obligāti norādot avotu, turklāt tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams nekomerciāla mērķa sasniegšanai;

3) iegūt vai atkārtoti izmantot būtisku datu bāzes satura daļu valsts drošības nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.

(2) Datu bāzes veidotāja tiesības kontrolēt datu bāzes tālākpārdošanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad datu bāze pirmo reizi tikusi pārdota Latvijā, ja to izdarījis pats datu bāzes veidotājs vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.

 

60.pants. Datu bāzes aizsardzības

tiesību termiņš

(1) Šā likuma 57.panta otrajā daļā noteiktās tiesības ir spēkā 15 gadus no dienas, kad pabeigta datu bāzes izveide. Termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc datu bāzes izveides dienas.

(2) Ja datu bāze ir kļuvusi sabiedrībai pieejama, pirms beidzies šā panta pirmajā daļā noteiktais termiņš, aizsardzības tiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc dienas, kad datu bāze ir kļuvusi publiski pieejama, un ir spēkā 15 gadus.

(3) Ja datu bāzes saturā tiek izdarīti jebkādi būtiski kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējami grozījumi, kā arī tajā radušās izmaiņas uzkrājušos secīgu papildinājumu, izslēgumu vai grozījumu dēļ un to rezultātā var uzskatīt, ka ir veikts būtisks kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējams jauns ieguldījums, šādai datu bāzei ir tiesības uz savu aizsardzības termiņu un tiek piemēroti šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi.

 

61.pants. Datu bāzes aizsardzības

tiesību ietvari

(1) Datu bāzes veidotāja — fiziskās personas — tiesības tiek atzītas, ja viņš ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai ja Latvija ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), vai ja viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Datu bāzes veidotāja — juridiskās personas — tiesības tiek atzītas, ja šī juridiskā persona izveidota saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta atrodas Latvijā. Ja juridiskajai personai Latvijas teritorijā ir tikai juridiskā adrese, šīs personas darbībām ir jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas ekonomiku.

(3) Ja datu bāze ir veidota ārpus Latvijas un uz to nevar attiecināt šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus, tā ir aizsargājama, pamatojoties uz Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

 

62.pants. Datu bāzes veidotāja tiesību aizsardzība

Datu bāzes veidotāja tiesības aizsargājamas atbilstoši šā likuma 68. un 69.panta noteikumiem.

X nodaļa

Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

 

63.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbības principi

(1) Latvijas autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(2) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek kafejnīcās, veikalos, iestādēs, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un mākslas darbus);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju pašu programmas);

4) reproducēšanu personiskām vajadzībām;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām;

6) tēlotājas mākslas darbu tālākpārdošanu.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori. Tā nedrīkst pārstāvēt blakustiesību subjektus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstveida līgumu saņēmusi no autoriem.

(4) Autors, kas vienlaikus ir arī blakustiesību subjekts, nedrīkst piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

(5) Blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido izpildītāji, fonogrammu producenti un citi blakustiesību subjekti. Tā nedrīkst pārstāvēt autortiesību subjektus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstveida līgumu saņēmusi no blakustiesību subjektiem.

(6) Blakustiesību subjekts, kas vienlaikus ir arī autors, nedrīkst piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

 

64.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvības tiesību apjoms

(1) Saskaņā ar šo likumu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbība nav uzskatāma par monopolu un netiek pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka konkurenci regulējošie normatīvie akti.

(2) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar noslēgtajiem rakstveida līgumiem aizstāv autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, kuras izriet no autortiesībām vai blakustiesībām.

(3) Savā darbībā autoru un blakustiesību subjektu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar autortiesību un blakustiesību subjektu pilnvarojuma līgumiem pārstāv minēto subjektu tiesības un likumīgās intereses visās attiecībās ar jebkuru publisko vai privāto tiesību subjektu, arī tiesās un visos jautājumos, kas attiecas uz šāda veida darbību.

(4) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kolektīvās administrēšanas darbu var uzticēt citai Latvijas vai ārvalstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās kārtējā sadalāmo izmaksu summā vai izmantot citiem mērķiem pārstāvēto autortiesību un blakustiesību subjektu interesēs.

 

65.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) vienojas ar darbu izmantotājiem par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;

2) izsniedz darbu izmantotājiem licences to tiesību īstenošanai, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas, un iekasē licencē paredzēto atlīdzību;

3) nosaka taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta otro daļu organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību;

4) iekasē atlīdzību par mākslas darbu tālākpārdošanu, par darbu reproducēšanu personiskām vajadzībām un citiem darbu izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā to autortiesību un blakustiesību subjektiem.

(2) Citas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas nosaka līgums, ko noslēgusi attiecīgā organizācija un autortiesību vai blakustiesību subjekts.

 

66.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumi

(1) Savā darbībā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības un likumīgās intereses atbilstoši noslēgtajiem līgumiem jautājumos, kas attiecas uz darbu izmantošanu. Šīs organizācijas pilda šādus pienākumus:

1) izmaksājot atlīdzību autortiesību vai blakustiesību subjektiem, sniedz tiem pārskatu par darba izmantošanu, izpildīšanu un citām darbībām;

2) iekasētās atlīdzības summas pēc tam, kad izdarīti šā panta otrajā daļā noteiktie atskaitījumi, sadala starp organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem proporcionāli izmantotajiem viņu darbiem, izpildījumam un citām darbībām un regulāri tās izmaksā.

(2) No atlīdzības, kas iekasēta saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija sedz faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veidot speciālos fondus autortiesību un blakustiesību subjektu interesēs, veicot atskaitījumus no savāktās atlīdzības summas saskaņā ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas mērķiem un uzdevumiem.

(4) Autortiesību un blakustiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 65.pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī lai izslēdz viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu izmantotājiem.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas likumā noteiktajā termiņā gada pārskatu, kā arī šā likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā minēto atlīdzības lielumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

67.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzība

(1) Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības atbilstību likuma noteikumiem, it īpaši uzraugot, vai:

1) noteikumi par atlīdzības iekasēšanu un sadali ir taisnīgi;

2) administrēšanas izmaksas ir pamatotas;

3) atlīdzības sadale un izmaksas notiek paredzētajā kārtībā;

4) netiek nepamatoti atteikta licences izsniegšana.

(2) Konstatēto trūkumu novēršanai Kultūras ministrija dod mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām saistošus norādījumus. Ja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas šos norādījumus nepilda, Kultūras ministrijai ir tiesības celt tiesā prasību par attiecīgās organizācijas izpildinstitūcijas (amatpersonas) atcelšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas iesniedz Kultūras ministrijai savus statūtus, savas darbības gada pārskatus, kā arī sniedz informāciju, kas Kultūras ministrijai nepieciešama tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai.

(4) Uzraudzības nodrošināšanai Kultūras ministrija izveido konsultatīvu padomi no ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem, lietpratējiem, autortiesību un blakustiesību subjektiem.

XI nodaļa

Autortiesību un blakustiesību aizsardzība

 

68.pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpumi

(1) Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas autortiesību vai blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, tai skaitā aizsargājamo objektu fiksācija, to publicēšana, publiskošana, reproducēšana, izplatīšana jebkādā veidā bez tiesību subjekta piekrišanas.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību vai blakustiesību ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie darba eksemplāri (kopijas) ir kontrafakta eksemplāri.

(4) Par kontrafakta eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājamu darbu eksemplāri, kas importēti no valstīm, kurās šie darbi netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

 

69.pants. Autortiesību un blakustiesību subjekta tiesību aizsardzība

(1) Autortiesību un blakustiesību subjekti, viņu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai pārkāpējs atzīst viņu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantošanu;

3) prasīt, lai pārkāpējs atjauno iepriekšējo stāvokli, kāds bija līdz tiesību pārkāpšanai, un pārtrauc prettiesiskās darbības vai neapdraud radošo darbību;

4) prasīt, lai pārkāpējs atlīdzina zaudējumus, arī negūto peļņu, vai arī prasīt, lai pārkāpējs dod kompensāciju pēc tiesas ieskata;

5) prasīt, lai tiek iznīcināti kontrafakta eksemplāri.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakustiesību subjekti var vērsties tiesā. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav celta prasība par zaudējumu atlīdzību).

(3) Tiesa pēc prasītāja lūguma var pieņemt lēmumu, ka uz materiāliem un iekārtām, kas izmantotas kontrafakta eksemplāru izgatavošanai, vēršama piedziņa autoram nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai vai arī šie materiāli un iekārtas nododamas izmantošanai labdarības nolūkos vai konfiscējamas. Kontrafakta eksemplāri iznīcināmi.

(4) Ja pārkāptas tiesības, kas aizsargājamas šā likuma X nodaļā noteiktajā kārtībā, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību autortiesību vai blakustiesību subjektu vārdā ceļ pats autortiesību vai blakustiesību subjekts vai arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(5) Autortiesību un blakustiesību subjekti, kā arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, ir atbrīvotas no valsts nodevas.

 

70.pants. Kontrafakta eksemplāru apķīlāšana un iznīcināšana

(1) Policija, muita vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot kontrafakta eksemplārus, tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par kontrafakta eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu par kontrafakta eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.

 

71.pants. Atbildība par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem

Atkarībā no autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās atbildības.

Pārejas noteikumi

 

1. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.);

2) Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.).

 

2. Šajā likumā noteiktie autortiesību un blakustiesību aizsardzības termiņi attiecas uz visiem darbiem un tiesību objektiem, kas bija aizsargājami likuma spēkā stāšanās dienā.

 

3. Šā likuma 35.panta noteikums par autora atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

 

4. Šā likuma 19.panta otrās daļas noteikums par atlīdzības izmaksu autoriem attiecībā uz bibliotēkām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

5. Šā likuma 57.pantā paredzētās datu bāzes aizsardzības tiesības ir piemērojamas arī attiecībā uz datu bāzēm, kuru izveidošana tika pabeigta ne agrāk kā 15 gadus pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuras likuma spēkā stāšanās dienā atbilst šā likuma 5.panta otrās daļas noteikumiem. Datu bāzes aizsardzība neierobežo agrāk iegūtās tiesības un neskar līgumus, kas noslēgti pirms šā likuma spēkā stāšanās.

 

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 6.aprīlī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 27.aprīlī