Skaidrojot grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

Indulis Krauze, Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atbildīgais sekretārs, — "Latvijas Vēstnesim"

Indulis Krauze

Dzīvojamo māju privatizācijas procesa grozījumi nebūt nav pirmie kopš māju privatizācijas uzsākšanas, taču ir pēdējie šīs Saeimas laikā. Ņemot to vērā, Saeimā tika apspriesti un pēc iespējas arī ievēroti visi līdz šim saņemtie priekšlikumi, kā uzlabot un paātrināt namu privatizācijas gaitu. Kāda būs dzīvojamo māju privatizācijas likumdošanas attīstība nākamajā gadā — to pašlaik, protams, ir grūti prognozēt. Skaidrs ir tas, ka ar tādu likumu, kāds tas ir šobrīd, dzīvojamo māju privatizācija iesoļos savā finiša taisnē (t.i. — 1999. gadā).

Presē jau vairākkārt publicēti Saeimas izdarīto likuma izmaiņu atreferējumi, tomēr šeit piedāvāju izvērstāku grozījumu skaidrojumu, pie tam maksimāli aptverot visu plašo izmaiņu spektru.

Zeme īpašumā, nevis nomā uz 99 gadiem

Tagad kopā ar dzīvokli, mākslinieku darbnīcu, neapdzīvojamo telpu un mājas kopīpašuma domājamo daļu gan dzīvokļu, gan arī mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašnieki visos gadījumos varēs īpašumā iegūt arī valsts vai pašvaldības zemi neatkarīgi no pilsonības, kā arī neatkarīgi no tā, cik objektu dzīvojamā mājā ir privatizēti. Zeme katram privatizētājam īpašumā tiks noformēta atbilstoši viņa īpašumā ietilpstošajai domājamai daļai. Līdz ar to dzīvojamo māju privatizācijas likums beidzot šajā aspektā ir saskaņots ar zemes reformas likumu pilsētās un zemes privatizācijas likumu laukos. Vēlreiz jāatgādina, ka minētais attiecas tikai uz tām dzīvojamām mājām, kuras pilnīgi izvietotas uz valsts vai pašvaldības zemes. Ja zemes gabals zem dzīvojamās mājas ir atdots bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam, tad turpmāk attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašnieku noteiks savstarpēji noslēgts zemes nomas līgums.

Kārtība, kāda likumā bija paredzēta līdz šim — par zemes nomas tiesību uz 99 gadiem pirkšanu — likumā joprojām paliks, taču nākotnē tiks piemērota tikai attiecībā uz tām teritorijām, kur nepilsoņiem un dažām juridiskajām personām joprojām paliek ierobežojumi iegūt īpašumā zemi, proti — tas ir vienīgi pierobežas joslā. Tālab jāsecina, ka pierobežas joslā, privatizējot dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, arī pilsonis var tikt ierobežots savās tiesībās. Viņam arī turpmāk noformēs zemes nomas tiesību pirkšanu uz 99 gadiem, ja mājā dzīvos kāds nepilsonis vai arī kāds no dzīvokļu īrniekiem atteiksies privatizēt savu dzīvokli.

Vairākām privatizācijas komisijām radušās neskaidrības sakarā ar likuma 7. pantā izdarīto atsauci uz likumiem "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un "Par zemes reformu pilsētās". Proti, likuma "Par zemes reformu pilsētās" 22. pantā, kā arī atbilstošā lauku zemes privatizācijas likuma pantā ir noteikta īpaša kārtība, kādā zeme noformējama īpašumā nepilsoņiem (ar pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētāja atļauju). Tiek jautāts, vai šāda kārtība nav jāpiemēro arī, privatizējot dzīvojamās mājas un tām funkcionāli nepieciešamo zemi. Atbilde ir viena — nē. Dzīvojamo māju privatizācijas likums nosaka speciālu kārtību, kādā privatizējama zeme zem dzīvojamām mājām, un te nevar piemērot citos likumos reglamentētu kārtību zemes noformēšanai īpašumā nepilsoņiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka dzīvojamo māju privatizācijas likuma 7. pantā ir atsauce tikai uz zemes reformas likuma pilsētās un zemes privatizācijas likuma laukos noteiktajiem ierobežojumiem zemes iegūšanā īpašumā, nevis uz šā īpašuma noformēšanas kārtību.

Jāpiebilst, ka tiem, kuri savus dzīvokļus jau privatizējuši līdz šiem likuma grozījumiem un īpašumu paspējuši ierakstīt zemesgrāmatā, nevajadzētu tūdaļ doties uz Zemesgrāmatu nodaļu, lai agrāk viņiem nostiprinātās zemes nomas tiesības uz 99 gadiem pārrakstītu par zemes īpašumu. Esošais zemesgrāmatas akts ar zemes nomas tiesībām uz 99 gadiem vismaz tuvākos deviņdesmit astoņus gadus jums netraucēs dzīvot. Tiesa gan — zemes īpašuma tiesības būs jānostiprina, ja dzīvokļa īpašnieks vēlēsies ar savu īpašumu veikt kādu darījumu. Lai veiktu minēto procedūru, t.i., zemes nomas tiesības uz 99 gadiem pārformētu par zemes īpašumu, nepieciešams jauns notariāli apliecināts nostiprinājuma lūgums Zemesgrāmatu nodaļai.

Dzīvokli varēs privatizēt

arī īres parādnieks

Saeima beidzot ir izšķīrusies atļaut privatizēt dzīvokļus arī īres un komunālo maksājumu parādniekiem. Tomēr, ikvienam parādniekam kārtīgi būs jāpārdomā, vai realizēt šīs viņam piešķirtās tiesības. Proti — pirkuma līguma slēgšanas brīdī stingri tiks fiksēts esošais parāda lielums, paredzēti konkrēti parāda nomaksas termiņi, kā arī ieķīlāts dzīvokļa īpašums par parāda summu, kas galarezultātā var izrādīties visai nepatīkami dzīvokļa īpašniekam, ja noteiktajos termiņos parāds netiks dzēsts. Tātad jebkurā gadījumā, privatizējot dzīvokli ar parādu, dzīvokļa īpašniekam jābūt motivācijai — ko tālāk darīt ar dzīvokļa īpašumu vai arī ar pašu parādu. Tomēr dzīvokļa īpašnieks arī šādi apgrūtinātu dzīvokli var pārdot, izīrēt un citādi ar to rīkoties (saskaņojot rīcību ar ķīlas turētāju — pašvaldību vai valsti).

Īpaši jāatzīmē, ka likumā ir runa tikai par īres un komunālo maksājumu parādiem, kuri nav samaksāti pašvaldībai vai valstij (to pilnvarotu māju apsaimniekotāju personā). Ja dzīvokļa īrniekam ir parādi citiem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, "Latvenergo"), gadījumos, kad īrniekam ir ar šiem pakalpojumu sniedzējiem atsevišķi līgumi, komunālā maksājuma parāds saskaņā ar likumā noteikto kārtību nav šķērslis dzīvokļa privatizācijai. Šajos gadījumos visbiežāk var tikt vienkārši pārtraukta pakalpojuma sniegšana.

Svarīgi zināt, ka ierobežojuma atcelšana privatizēt dzīvokli ar īres vai komunālo maksājumu parādu attiecas tiklab uz visas mājas privatizācijas gadījumiem, kā arī uz tā dēvēto paātrināto dzīvokļu privatizāciju. Privatizējot dzīvokli līdz visas mājas privatizācijai, kā zināms, netiek slēgts pirkuma līgums, taču šajā gadījumā, ja īrniekam būs īres vai komunālo maksājumu parāds, starp privatizācijas komisiju un privatizētāju tiks noslēgts īpašs dzīvokļa ieķīlājuma līgums. Visbeidzot jāpiemin, ka viss iepriekš teiktais attiecībā uz dzīvokļiem tāpat attiecas arī uz mākslinieku darbnīcām.

Īpašuma apgrūtinājums tiks arī oficiāli reģistrēts: privatizējot dzīvokli līdz visas mājas privatizācijai, ieķīlājums reģistrējams Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā, savukārt, privatizējot dzīvokli visas mājas pilnīgas privatizācijas ietvaros, ieķīlājums ierakstāms zemesgrāmatā. Līdz ar to dzīvokļa īpašuma iespējamais pircējs tā pārdošanas gadījumā zinās, par kādu summu objekts apgrūtināts un, nopērkot šādu dzīvokli, vai nu būs spiests nomaksāt esošo parādu vai arī uzņemties iepriekšējā īpašnieka parāda saistību.

Likumā nav nekādu ierobežojumu dzīvokļa privatizācijai atkarībā no esošā īres vai komunālo maksājumu parāda lieluma. Tātad arī ar ievērojami lielu parādu dzīvokli drīkst privatizēt. Vienīgais ierobežojums, kas liedz dzīvokļa īrniekam iegūt dzīvokli īpašumā, ja ir īres vai komunālo maksājumu parāds, ir fakts, ka pret viņu celta prasība tiesā sakarā ar šo parādu.

Tiek precizēti privatizācijas beigu termiņi

Dzīvojamo māju privatizācijas likumā tagad nepārprotami noteikts, ka visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras ir nodotas ekspluatācijā līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās dienai (1995. gada 24. jūlijam), nododamas privatizācijai ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. jūlijam. Līdz šim likumā tāda termiņa nebija. Šī norma vispirms gan jāuzskata par pašvaldības un arī Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju disciplinējošu normu, tomēr minētais likuma papildinājums vēlreiz nepārprotami atgādina, ka sertifikātu izmantošanas beigu termiņš ir 1999. gada 31. decembris.

Saeima nedaudz koriģējusi arī īrnieku domāšanas (privatizēt savu dzīvokli vai nē) beigu termiņu. Īrniekam ar likumu joprojām saglabātas tiesības uz privatizācijas paziņojumu sniegt atbildi līdz 1999.gada 1.jūlijam. Tomēr, ņemot vērā, ka līdz šim datumam atlicis vēl tikai nedaudz vairāk par gadu, tagad likums ir papildināts ar jaunu normu, ka gadījumos, kad privatizācijas paziņojums izsūtīts pēc 1999. gada 1. janvāra, tiesības privatizēt piedāvāto objektu saglabājas sešu mēnešu laikā no paziņojuma izsūtīšanas dienas. Visiem īrniekiem, kuri vēl nav privatizējuši savus dzīvokļus, gan jāatgādina: likuma 34. pants vispirms nosaka kārtību, ka atbilde uz privatizācijas paziņojumu ir jāsniedz viena mēneša laikā, un tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos īrnieks ir tiesīgs iesniegt privatizācijas pieteikumu arī vēlāk.

Par mājas apsaimniekošanu pēc privatizācijas jārūpējas pašvaldībai

Nopietnāki papildinājumi izdarīti likuma 50. pantā, kas saucas "Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi". Līdz ar to arī likumā tiek nostiprināta atziņa, ka ar privatizētā objekta īpašnieku visbiežāk būs jāsaprot arī pašvaldība vai valsts (t.i., visos gadījumos, kad kāds dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā palicis neprivatizēts). Tātad — pēc dzīvojamās mājas privatizācijas pabeigšanas mājā visiem dzīvokļiem ir īpašnieks neatkarīgi no privatizēto dzīvokļu skaita.

Likumā tagad noteikta pašvaldības (vai valsts mājas valdītāja) loma privatizētas daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas organizēšanā. Ja dzīvokļu īpašnieki paši neizrāda aktivitāti mājas apsaimniekošanas veidošanā, tad pašvaldībai vai attiecīgās valsts dzīvojamās mājas valdītājam ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku sapulce ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā kopš lēmuma pieņemšanas par mājas privatizācijas uzsākšanu. Tiek uzskatīts, ka 6 mēneši ir pietiekams laika posms, lai katrai atsevišķai mājai privatizācijas ciklu pabeigtu un varētu ķerties klāt pie pēcprivatizācijas posma — mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas struktūras izveidošanas. Tomēr jānorāda, ka pašvaldības vai valsts mājas valdītāja aktivitātes dzīvojamās mājas apsaimniekošanas veidošanā pēc privatizācijas nevajadzētu uztvert kā mājas iedzīvotāju obligātu dzīšanu kooperatīvajā kustībā, jo likums tomēr nosaka, ka katra dzīvokļa īpašnieka iestāšanās dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā ir brīvprātīga. Aktivitātei un iniciatīvai galarezultātā ir jānāk no pašiem dzīvokļu īpašniekiem, jo viņi veidos mājas apsaimniekošanas struktūru. Vienīgi jānorāda, ka saskaņā ar likumu katra dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties kopīgā daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanā un pārvaldīšanā, taču šāda piedalīšanās, protams, iespējama arī, balstoties uz līgumu ar citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Dzīvojamās mājas nodošana īpašniekiem — 2 mēnešu laikā

Līdzšinējā prakse liecina par grūtībām, ar kurām jāsastopas privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, pārņemot māju savā apsaimniekošanā no pašvaldībām. Tāpēc, šķiet, īsti laikā ir Saeimas izdarītie papildinājumi likumā, kas tagad paredz noteiktu kārtību dzīvojamo māju nodošanai īpašniekiem. Ja dzīvokļu īpašnieki ir vienojušies, kurš no viņiem uz koplīguma pamata būs mājas vecākais (vai pārvaldnieks), vai arī īpašnieki nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, pašvaldībai vai valsts dzīvojamās mājas valdītājam ne vēlāk kā divu mēnešu laikā kopš dzīvokļu īpašnieku pieteikuma par mājas pārņemšanu saņemšanas ir jānoformē mājas pieņemšanas – nodošanas akts, kā arī jāsagatavo visa pārējā dokumentācija (mājas inventarizācijas lieta, tehniskā dokumentācija, līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem, iedzīvotāju pieraksta kartītes u.c.) mājas nodošanai. Protams, pati mājas nodošana jebkurā gadījumā ir abpusējas vienošanās process. Daudzos gadījumos pašvaldībai (vai valsts mājas valdītājam) un dzīvokļu īpašniekiem līdz mājas nodošanai ir jāatrisina vesela virkne sarežģītu jautājumu.

Privatizēta dzīvokļa īpašniekam — maksājumu atlaides

Saeima ir pieņēmusi vairākus likuma labojumus, ar kuriem privatizēta dzīvokļa īpašniekam arī pēc visas mājas privatizācijas tiek garantēta mājas apsaimniekošanas maksas nepalielināšanās (vismaz saglabāšanās agrākās īres maksas līmenī). Līdz šim tādi apsaimniekošanas maksas atvieglojumi likumā bija noteikti tikai "paātrinātā" privatizācijā privatizēto dzīvokļu īpašniekiem. Proti — ir runa par likuma 50. panta jauno piekto un astoto daļu. Likumā tagad ir noteikts, ka ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti darījumi, kurus slēdz dzīvokļa īpašnieks par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Tātad šī norma attiecināma uz visiem dzīvokļu īpašniekiem neatkarīgi no tā, kādā privatizācijas veidā īpašums ir iegūts.

Otrkārt, likums tagad nosaka, ka līdz brīdim, kad tiek izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai noslēgts dzīvokļu īpašnieku koplīgums, dzīvokļa, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

Minētie likuma papildinājumi nepārprotami liecina par valsts ieinteresētību stimulēt īrniekus privatizēt savus dzīvokļus, nevis piespiest to darīt ar administratīvām metodēm.

Jāņem vērā, ka šie likuma papildinājumi darbojas līdz brīdim, kamēr dzīvokļu īpašnieki vēl nav atteikušies no divpusējiem līgumiem ar namu pārvaldēm. Savukārt, uzsākot saimniekot dzīvojamā mājā pašiem, pavērsies labas iespējas samazināt mājas kopīpašuma apsaimniekošanas izmaksas, kontrolēt, kur tiek izlietoti dzīvokļu īpašnieku iemaksātie līdzekļi, kā arī pašiem izvēlēties mājas apsaimniekotāju un pakalpojumu sniedzējus.

Zeme zem daudzdzīvokļu paju mājām tiks nodota īpašumā bez sertifikātiem

Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", šiem dzīvokļu īpašniekiem valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas lauku apvidos, turpmāk nodos īpašumā bez atlīdzības. Šis likuma labojums attiecināts tikai 1) uz lauku apvidiem un 2) tikai uz daudzdzīvokļu mājām. Tātad par pajām privatizētas viendzīvokļa mājas īpašniekam arī turpmāk valsts vai pašvaldības zemi ap māju nāksies izpirkt par sertifikātiem tādā kārtībā, kā to paredz likumdošanas akti. Izmaiņas likumā šajā jomā bija vajadzīgas, jo prakse rādīja, ka reāli laukos zemes izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājām nenotika. Iemesls — aprēķinot sertifikātu daudzumu, kāds vajadzīgs katram dzīvokļa īpašniekam savas zemes domājamās daļas izpirkšanai, iznācis, ka laukos par to jāmaksā līdz vienam sertifikātam, retākos gadījumos — līdz diviem sertifikātiem. Ņemot vērā, ka laukos cilvēki vairākumā gadījumu savus sertifikātus jau pārdevuši, viņiem no jauna nāktos atvērt sertifikātu kontus, ieskaitīt tur nepieciešamo, bet ļoti niecīgo sertifikātu daudzumu un atkal veikt darbības, lai šos sertifikātus pārskaitītu. Galarezultātā maksa par šīm tehniskajām darbībām krietni pārsniegtu pašu maksu par zemi, tāpēc arī turpmāk lauku daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie tiks stimulēti noformēt savā īpašumā ap māju esošo valsts vai pašvaldības zemi, nemaksājot par to ar sertifikātiem. Protams, joprojām spēkā paliek likuma norma, ka izdevumi, kas saistīti ar zemes gabala iemērīšanu un reģistrāciju zemesgrāmatā, jāsedz pašiem dzīvokļu īpašniekiem.

Pašvaldībai — plašākas tiesības rīkoties ar brīvajiem dzīvokļiem

Līdz šim likumā attiecībā uz brīvajiem dzīvokļiem, kuri atrodas mājās, kurās ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu jau uzsākta privatizācija, bija noteikta tikai viena iespēja — nodot šos dzīvokļus izsolē par sertifikātiem. Savukārt tagad par rīcību ar katru tādu brīvu dzīvokli pašvaldības domei (padomei) būs jāpieņem lēmums. Likums paredz vairākas iespējas turpmākai rīcībai ar neizīrētu dzīvokli privatizācijai nodotā dzīvojamā mājā:

1) izīrēt personām (ģimenēm), kuras attiecīgajā pašvaldībā ir reģistrētas, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai;

2) tāpat kā līdz šim — nodot izsolē par sertifikātiem, ievērojot līdzšinējās ar likumu noteiktās priekšrocības tiesības piedalīties izsolē;

3) piedāvāt privatizēt dzīvokli (viendzīvokļa māju) atklātā izsolē par latiem.

Jaunā kārtība ar minētajām trim rīcības iespējām gan likumā attiecināta tikai uz pašvaldības dzīvojamām mājām. Tātad privatizācijai nodotajās valsts dzīvojamajās mājās brīvie dzīvokļi tiks nodoti izsolē par sertifikātiem tāpat kā līdz šim.

Ja pilsētas dome vai pagasta padome ar savu lēmumu izvēlas brīvo dzīvokli izsolīt par latiem, tad likums paredz arī, ka izsolē iegūtie līdzekļi ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības ienākumos.

Brīvie dzīvokļi — arī "paātrinātajā" privatizācijā

No otras puses — likumdevējs ir paplašinājis arī iespējas rīkoties ar brīvajiem dzīvokļiem tajās mājās, kurās vēl nav uzsākta privatizācija. Šādus dzīvokļus turpmāk varēs ne tikai izīrēt, bet arī piedāvāt publiskai izsolei par sertifikātiem, tātad nodot nosolītāja īpašumā līdz visas mājas privatizācijai. Turklāt šis rīcības paplašinājums attiecināts gan uz pašvaldības, gan arī uz valsts dzīvojamajām mājām.

Valsts māju privatizācija būs raitāka

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija atbilstoši likuma grozījumiem pēc vienošanās ar valsts dzīvojamās mājas pašreizējo valdītāju var pārņemt savā valdījumā un apsaimniekošanā valsts dzīvojamo māju uz tās privatizācijas laiku. Šis likuma grozījums ļaus daudz elastīgāk risināt valsts jeb resoru māju privatizācijas problēmu, jo daudziem valsts uzņēmumiem un valsts uzņēmējsabiedrībām sāpīgs ir tieši dzīvojamo māju apsaimniekošanas jautājums māju privatizācijas gaitā. Pirmie pozitīvie piemēri jau ir. Pēc vienošanās ar VAS "Latvijas dzelzceļš" vadību privatizācijas sākšanai esam jau saņēmuši apmēram 350 "dzelzceļa" mājas.

Par īres tiesību pirkšanu samaksāto ņems vērā arī "paātrinātajā" privatizācijā

Līdz šim likumā bija norma, kura noteica, ka tiem īrniekiem, kas pirkuši īres tiesības no pašvaldības pēc 1992. gada 1. septembra, pirkuma maksā ierēķina samaksāto naudas summu par īres tiesību pirkšanu. Vienīgi šis noteikums tika attiecināts tikai uz visas mājas privatizācijas gadījumiem. Turpmāk minētā kārtība būs piemērojama arī, īrniekam privatizējot dzīvokli līdz visas mājas privatizācijai. Protams, atpakaļejoša spēka šim likuma grozījumam nav — kas par privatizēto dzīvokli jau norēķinājies, sertifikātus atpakaļ nevarēs saņemt.

Iespējams samainīt zemes īpašumu pret līdzvērtīgu dzīvokļa īpašumu

Saeima ir atbalstījusi Rīgas Domes priekšlikumu un noteikusi, ka tajos gadījumos, kad pašvaldības noteiktajā kārtībā kā kompensāciju par pašvaldībai nodoto zemes īpašumu zemes īpašnieks ir saņēmis dzīvokli, šo dzīvokli privatizēs bez atlīdzības. Protams, ar šo grozījumu ir sperts tikai viens solis vēlamajā virzienā. Te parlamentam būtu jāsper arī otrs solis — jāizdara grozījumi arī likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", lai zemes īpašniekam dotu reālas iespējas īsākos termiņos šādu dzīvokli saņemt kā kompensāciju par pašvaldībai atsavināto zemes īpašumu. Patlaban gan no visām pašvaldībām vienīgi Rīgas Dome ir apstiprinājusi kārtību, kādā zemes īpašums apmaināms pret dzīvokli.

Privatizācijas naudu iespējams izmantot arī māju remontēšanai privatizācijas laikā

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi turpmāk ir izmantojami ne vien dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai, bet arī dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas gaitā, kā arī apsaimniekošanas organizēšanai pēc privatizācijas.

Lems par privatizācijas komisiju priekšsēdētāju atalgojumu

Republikas pilsētu un rajonu pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāju iecelšana amatā un atcelšana turpmāk varēs notikt tikai, saskaņojot ar Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju.

No 1998. gada 1. jūlija rajonu pilsētu un Jūrmalas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētāju vai viņu vietnieku atalgojums daļēji tiks finansēts arī no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem. Par apmaksas kārtību un apmēriem lēmums vēl jāpieņem Ministru kabinetam. Šķiet, ka jaunā kārtība varētu stimulēt dzīvojamo māju privatizācijas gaitu Latvijas lielākajās pilsētās, kur tā pašlaik norit visgausāk.

Varēs tomēr nodot privatizācijai arī pavisam nesen uzceltas valsts un pašvaldību mājas

Papildinājums likuma pārejas noteikumos paredz, ka atsevišķos gadījumos var uzsākt privatizāciju arī tajās valsts un pašvaldību dzīvojamajās mājās, kuras nodotas ekspluatācijā pēc 1995. gada 24. jūlija, t.i., likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās. Šādas dzīvojamās mājas nododamas privatizācijai, ja par to ir pieņemts pašvaldības domes (padomes) vai attiecīgi Ministru kabineta lēmums.

Foto: A.F.I.