Par zemes reģistrācijas sistēmu

Tiekas zemes pārvaldes iestāžu amatpersonas

No 27. līdz 29. maijam viena no Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomiskās komisijas Cilvēkapmetņu komisijas zemes pārvaldes iestāžu (UN ECE/MOLA) amatpersonu sanāksmēm šogad atbilstoši plānam notiek Rīgā. Tajā piedalās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemes lietu administrācijā iesaistīto institūciju darbinieki. Latviju pārstāv tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Sanāksmes darbā bez Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālistiem piedalās arī Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Centrālās zemes komisijas, Latvijas Attīstības aģentūras, Pašvaldību lietu pārvaldes un Rīgas Domes amatpersonas.

Plašs ir aplūkojamo tematu loks, kas saistīts ar valsts politiku zemes reformas organizēšanā un zemes reformas pabeigšanā, zemes tirgu, kadastrālo vērtēšanu, nodokļu politiku, nekustamā īpašuma reģistrāciju.

Jāpiebilst, ka 1997. gada 27. un 28. oktobrī zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu otrā sanāksme notika Varšavā (Polijā). Tajā piedalījās 25 valstu pārstāvji, kā arī Pasaules Bankas, Starptautiskās mērnieku federācijas (FIG) un Eiropas Ekonomiskās komisijas speciālisti. Savu ieguldījumu sanāksmes organizēšanā deva PHARE programma.

Sanāksmes galvenais temats bija "Zemes pārvalde — ieguldījums politiskajos mērķos un stāvoklis vadības organizēšanā". Tāpat tika aplūkoti jautājumi par zemes pārvaldes projektiem pārejas perioda valstīs, EEK vadlīnijas zemes pārvaldes jautājumā, kadastrālie objekti un identifikatori u.c.

Sanāksmē tika izstrādāts un pieņemts zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksmes darba plāns, kā arī secinājumi un rekomendācijas 1998. — 1999. gadam. Tika ievēlēta arī Vadības komiteja, tās sastāvā no Latvijas ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vitolds Kvetkovskis.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu

sanāksmes darba plāns 1998–1999

1. Sagatavot un publicēt īsu paziņojumu, lai izceltu labas zemes pārvaldes sociālās un ekonomiskās priekšrocības un tās nozīmīgumu zemes tirgus funkcionēšanā.

2. Veikt un publicēt pašreizējās situācijas izpēti zemes īpašumtiesību struktūras jautājumā Eiropas Ekonomiskās komisijas valstīs, kā arī jautājumā par likumdošanu un normām, kas ierobežo/limitē īpašuma pārdošanu, it īpaši lauksaimniecības zemi.

3. Sagatavot un publicēt ziņojumu par zemes pārvaldes risinājumiem, balstītiem uz tirgus ekonomiku.

4. Apkopot un publicēt informāciju par zemes pārvaldes likumdošanas galvenajiem raksturlielumiem EEK dalībvalstīs.

5. Sagatavot un publicēt izpētes darbu par zemes pārvaldes juridiskajām personām un identifikatoriem EEK valstīs.

6. Aktualizēt Eiropas zemes pārvaldes iestāžu sarakstu un dokumentāciju par zemes pārvaldes projektiem un publicēt jaunu izdevumu.

7. Organizēt vidēji divus seminārus gadā, ietverot kopējas tikšanās ar Eiropas Savienību, Pasaules Banku, Apvienoto Nāciju Attīstības programmu (UNDP) jautājumā par pieredzi un vadlīnijām, sniedzot finansiālo un tehnisko palīdzību pārejas perioda valstīm.

8. Vienlaikus ar zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu trešo sanāksmi, kas paredzēta pirms 1999. gada beigām, organizēt arī semināru.

9. Dot savu ieguldījumu Eiropas Savienības ar zemes pārvaldi saistītās ģeogrāfiskās informācijas politikas attīstīšanā.

10. Veikt attiecīgus pasākumus, lai iegūtu papildu budžeta finansējumu šādām aktivitātēm: īslaicīgas misijas, lai palīdzētu pārejas perioda valstīm, publikāciju iespiešana, Eiropas Ekonomiskās komisijas sekretariāta atbalsta stiprināšana, konsultantu nolīgšana, sazināšanās attiecīgā rakstiskā formā ar EEK dalībvalstīm, lai informētu par pašreizējo darba plānu zemes pārvaldes jautājumā un lūgtu tās atbalstīt šīs aktivitātes, ziedojot naudu vai sniedzot praktisku atbalstu.

11. Attīstīt stratēģiju sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kuras vajadzētu informēt par EEK aktivitātēm zemes pārvaldes jautājumos.

12. Veikt attiecīgus pasākumus, lai saskaņotu zemes pārvaldes aktivitātes Apvienoto Nāciju lokā, it īpaši saskaņojot tās ar Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), Apvienoto Nāciju Cilvēkapmetņu centru (UNCHS) un Apvienoto Nāciju reģionālajām kartogrāfijas konferencēm.

13. Veikt nepieciešamos priekšdarbus sadarbībai ar Eiropas Nacionālo kartēšanas aģentūru asociāciju (CERCO), Starptautisko mērnieku federāciju (FIG), Starptautisko nekustamā īpašuma federāciju (FIABCI), Starptautisko fotogrametrijas un distantās zondēšanas biedrību (ISPRS), Eiropas ģeodēzisko mērnieku padomi (CLGE) un Starptautisko reģistrācijas likumdošanas centru (CINDER), kā arī turpināt sadarbību ar EEK nekustamā īpašuma konsultantu grupu, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomiskās komisijas saskaņotu rīcību ar zemi un īpašumu saistītajos jautājumos.

14. Izstrādāt zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksmes darba procedūru, ieskaitot Vadības grupas ievēlēšanas noteikumus.

15. Vadības komitejā tika ievēlētas šādas personas: G.Mugenhūbers (Austrija), B.Gojcets (Horvātija), J.Volterss (Dānija), F.V.Fogels (Vācija), V.Kvetkovskis (Latvija), P.van der Molens (Nīderlande), H.Onsruds (Norvēģija) — priekšsēdētājs, Z.Pirvics (Polija), V.Kislovs (Krievija), B.Lipeja (Slovēnija) — priekšsēdētāja vietniece, H.S.Rodrigess (Spānija) un Dž.Mentorps (Lielbritānija).

Veidojot zemes vērtēšanas un izmantošanas sistēmu

I. Secinājumi

Valdības tiecas pēc savu valstu sociālās stabilitātes un ilgstošas ekonomiskās labklājības.

2. Zemes reģistrācijas sistēmu (t.i., zemes reģistrācija, kadastrs un zemes vērtēšana) ieguldījums ir bijis izšķirošs faktors veiksmīgai attīstības vadīšanai.

3. Divdesmitā gadsimta beigās politiskās, tehnoloģiskās un institucionālās pārmaiņas ir gan izraisījušas, gan atvieglojušas strauju attīstību, kas balstās uz radikālām pārmaiņām un nepieciešamību attīstīt spēcīgu un praktisku zemes pārvaldes sistēmu.

4. Lai sasniegtu nospraustos attīstības mērķus, ir svarīgi atzīt zemes kā galvenā sociālā un ekonomiskā aktīva nozīmīgumu. Izpratne par to, kā jāpārvalda zeme visos tās aspektos, ir viens no svarīgākajiem valdības pienākumiem.

5. Zemes pārvaldes institūcijas interesē visus valdības līmeņus (valsts, provinču, rajonu, municipalitāšu).

6. Jautājumi par centralizētu vai decentralizētu zemes pārvaldi un privatizāciju pašreiz tiek apspriesti vairākumā EEK valstu.

7. Zemes pārvaldes pakalpojumu finansēšana ir viena no galvenajām problēmām. Tiek diskutēts par maksām un subsīdijām un to atbilstošu kombināciju.

8. Lai palīdzētu izplatīt datus, ātrāk un efektīvāk apmierinātu klientu vajadzības un radītu jaunas darba vietas, ļoti svarīgi ir izvērst sadarbību starp valsts un privātajām struktūrām.

II. Rekomendācijas

9. Ja valdības vēlas uzlabot zemes pārvaldes pakalpojumu kvalitāti, ir virkne pamatjautājumu, kas tām jāatrisina, proti:

a) jāatzīst pilsoņu, biznesa un valsts institūciju droša īpašuma nozīmīgums;

b) šīs īpašumtiesības jāieraksta zemes reģistrā un tās jāgarantē, nodrošinot konfidencialitāti un samazinot strīdus;

c) jāveicina banku uzticība līdzekļu aizdošanā un ieguldīšanā, tādējādi pārvēršot kapitālā un palielinot pilsoņu reģistrētās zemes vērtību;

d) jāizveido zemes vērtēšanas un izmantošanas sistēmas, kas nodrošina objektīvu zemes aplikšanu ar nodokļiem, zemes konsolidāciju un lietošanu.

10. Lai sasniegtu šos mērķus, valdībām vajadzētu:

a) nodrošināt, ka likumdošana atspoguļo valstu vajadzības, kultūru un vēsturi un atvieglo to nākotnes centienu sasniegšanu;

b) mēģināt izveidot privātas un valsts firmas zemes pārvaldes pakalpojumu sniegšanā tiem, kas no šiem pakalpojumiem ir atkarīgi, paturot kontroli pār vispārējo politiku;

c) ņemt vērā, ka augstāk minētās sistēmas ir finansiāli jāatbalsta to attīstības posmā, pirms tās spēj darboties pēc pašfinansēšanās principiem;

d) atzīt to potenciālu, kuru dod pamatīgas zemes pārvaldes attīstība demokrātijas veicināšanā;

e) balstīties uz citu valstu un institūciju pieredzi šādu sistēmu un struktūru attīstīšanā.

11. Zemes pārvaldei optimālā gadījumā būtu jāatrodas vienas valsts organizācijas pārraudzībā, kura koordinē zemes pārvaldes politiku valdības līmenī. Tajā pašā laikā šai organizācijai jābūt spējīgai kontrolēt zemes pārvaldes darbības vietējā līmenī. Vietējo varas iestāžu loma un pienākumi ir skaidri jādefinē, lai nodrošinātu to vajadzību apmierināšanu un izpildītu valsts mēroga vienotības un kvalitātes prasības.

12. Valstiska politiska vienošanās ir priekšnoteikums tādas zemes pārvaldes sistēmas attīstīšanai, kas sastāv no juridiskiem, tehniskiem, kā arī citiem komponentiem. Lai panāktu nepieciešamo vienošanos, vajadzētu izvairīties no detalizētas organizatorisko un tehnisko jautājumu apspriešanas.

13. Modernai zemes pārvaldes institūcijai jāgarantē:

a) pakalpojumu nepārtrauktība;

b) produktu un pakalpojumu kvalitāte;

c) zemes datu drošība;

d) pilsoņu juridiska aizsardzība pret neobjektīviem administratīviem lēmumiem.

14. Jābūt arī skaidriem noteikumiem valdības līmenī par politisko atbildību un zemes pārvaldes iestāžu atbildību.

15. Ja vairākas organizācijas ir iesaistītas zemes pārvaldē, tām jācenšas nodibināt ciešu savstarpēju sadarbību, lai nodrošinātu koordinētu attīstību. Lai sasniegtu augstāk minēto, vienībām, kas sadarbojas, jābūt skaidri definētiem mērķiem un atbilstošiem vadības līdzekļiem un, ja iespējams, labvēlīgiem darba apstākļiem.

16. Izmaksu kontrolēšana un samazināšana ir svarīgs jautājums; jābūt noteiktiem atbildības kontroles kritērijiem. Izmaksu līmenim jāizriet no politiski akceptētiem principiem un jābalstās uz ilgtermiņa prognozēm.

17. Kadastra un zemes reģistrācijas reformas, cik vien iespējams, jāintegrē. Ja kadastrs un zemes reģistrs atrodas dažādu organizāciju pārziņā, tiek ieteikts attīstīt zemes un nekustamā īpašuma, ietverot informāciju par īpašumtiesībām, lietošanu, vērtību un integrētu informācijas servisu.

18. Kadastra un zemes reģistra reformas tiek veiktas gan pārejas perioda valstīs, gan attīstītās tirgus ekonomikas valstīs. Šīs reformas ir nozīmīgas ikvienai Eiropas Ekonomiskās komisijas dalībvalstij.

19. Lai noteiktu zemes pārvaldes likumdošanas kopējās īpatnības, EEK valstīm ir nepieciešams sadarboties.

20. Jāapzinās iespējamie konflikti, kurus rada juridisko un komerciālo funkciju apvienošana zemes pārvaldes organizācijā.

21. Galvenā atbildība par zemes informācijas pakalpojumu uzturēšanu gulstas uz valsts sektoru, taču nepieciešamība apmierināt klienta prasības paredz labu sadarbību starp valsts un privāto sektoru.

22. Ja tiek ieviesti ievērojami budžeta ierobežojumi kādā no EEK valstīm, lietotāja maksas kā zemes pārvaldes pakalpojumu finansēšanas pamatu vajadzētu pārskatīt.

III. Eiropas Ekonomiskās komisijas zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksmes rekomendācijas turpmākai darbībai

23. Tā kā pārejas perioda valstis virzās uz daudz neatkarīgākām fāzēm savās zemes reformas programmās, ir iespēja dalīties šo valstu pieredzē un pārskatīt to mērķus. Eiropas Ekonomiskās komsijas zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksmei jāatbalsta šis process:

a) ideja sagatavot un publicēt zemes pārvaldes vadlīnijas radās, saņemot Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomiskās komisijas atzinumu par nepieciešamību palīdzēt pārejas perioda valstīm izveidot pamatīgas un ilglaicīgas zemes pārvaldes sistēmas. Publicējot zemes pārvaldes vadlīnijas, jau ir sniegta praktiska un visaptveroša palīdzība valdībām, veidojot vai pārveidojot zemes pārvaldes sistēmas. Turklāt šis izdevums ir neatsverams atbalsts rietumvalstīm, kas pārveido jau pastāvošās zemes pārvaldes sistēmas. Iepriekš minētais rosina EEK popularizēt zemes pārvaldes vadlīnijas, arī ar interneta palīdzību;

b) zinot zemes tirgus nozīmi ekonomiskajā attīstībā, ir nepieciešams skaidrāk noteikt parametrus, kas rāda, cik efektīvi un produktīvi strādā zemes tirgus. EEK zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksmes dalībnieki uzskata, ka jāatrod objektīvi kritēriji, pēc kuriem vērtēt zemes tirgus darbību;

c) sagatavojot iepriekš minēto dokumentu, kas izcels labas zemes pārvaldes sociālās un ekonomiskās priekšrocības, EEK zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksmei ir jāapsver, kā noteikt izmaksas un priekšrocības, lai varētu novērtēt attiecīgos investīciju līmeņus zemes pārvaldes pārkārtošanā;

d) līdz 1998. gada aprīlim vajadzētu būt pabeigtam izpētes projektam P2128R, ko finansē Eiropas Savienības ACE programma, kas saucas "Viduseiropas un Austrumeiropas zemes tirgus attīstība". Projekta darba grupa, iespējams, vēlēsies EEK zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksmē pārrunāt iegūtos datus, kā arī iespējas tos izplatīt un papildināt. Zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksme vēlas izskatīt iegūtos datus un izsvērt to ietekmi uz savu darba programmu;

e) zemes pārvalde iespaido, kā arī to pašu iespaido dažādu ministriju aktivitātes. Pieņemot lēmumus, kas ietekmē īpašumu, vērtību un zemes lietošanu, bieži vien uzskati nesakrīt. EEK zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksmei jāizskata dažādu akcionāru savstarpējie sakari zemes menedžmenta procesā un jāattīsta integrētāka pieeja zemes politikai un zemes politikas ieviešanai;

f) tiek atzīts, ka uzlabojumus zemes pārvaldē bieži kavē iestāžu konkurence. Dažas valstis ir spējušas pārvarēt šos šķēršļus ar reorganizācijas palīdzību vai saprātīgi izmantojot informācijas tehnoloģiju, lai apmainītos ar datiem un novērstu darba dubultošanos. EEK zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksmē plānots dokumentēt šādus gadījumus un atskaitīties par sasniegto nākamajā tikšanās reizē.

24. Zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu sanāksmei turpmāk vajadzētu:

a) analizēt zemes pārvaldes aktivitāšu finansēšanu Eiropas Ekonomiskās komisijas valstīs;

b) salīdzināt zemes pārvaldes organizatoriskās struktūras Eiropas Ekonomiskās komisijas valstīs;

c) organizēt diskusijas un konkrētiem tematiem veltītus seminārus, kuros valdības pārvaldes aģentūras un tām atbilstošās privātās struktūras varētu dalīties pieredzē.

No 3. līdz 5.lappusei:

informācijas virsredaktore

INGRĪDA RUMBĒNA