Nodokļu maksātāju reģistrs

Andris Anspoks, VID Informātikas pārvaldes direktors

VID informatizācijas sistēmas

radikālas uzlabošanas nepieciešamība

Nodokļi ir pieminēti jau Bībelē, tikai toreiz gan uzskaites, gan piedziņas metodes bija ļoti vienkāršas. Mūsdienās diemžēl ir vajadzīgas ļoti izsmalcinātas metodes gan to uzskaitē un iekasēšanā, kā arī nodokļu nemaksātāju izskaitļošanā.

1996. gadā, kad analizējām stāvokli, kādā atrodamies, konstatējām, ka esošās informācijas sistēmas "lāpīšana" nav racionālākais ceļš. Jo šī sistēma ir tapusi laikā, kad nebija Nodokļu maksātāju reģistra, tā ir nemitīgi labota un jau pašos pirmsākumos nav veidota tā, kā būtu jādarbojas normālai mūsdienīgai nodokļu sistēmai. Arī muitā līdzīgu apsvērumu dēļ bija jāmodernizē infomācijas sistēma. Tāpēc radās doma veidot vienotu informācijas sistēmu visam Valsts ieņēmumu dienestam.

Šādas vienotas sistēmas izveidošana ir diezgan garš process. 1997. gadā veicām plānošanas, projektēšanas un programmēšanas darbus, un gatavie produkti parādījās 1998. gadā. Esam sākuši veidot Rīgas muitas informācijas sistēmu, kā arī centrālo muitas informācijas sistēmu. Ļoti veiksmīgs projekts ir sadarbībā ar "Crown Agents" tapusī riska analīzes sistēma TIMS.

Nodokļu maksātāju reģistrs, kā arī pati nodokļu uzskaites sistēma, kas vasarā būs gatava tādā stadijā, lai nomainītu esošo, ir visas šīs sistēmas centrā. Tā tiks ieviesta 1999. gada sākumā, jo vispirms ir jāpārliecinās, ka, sistēmai darbojoties, nerodas kritiskas situācijas.

Visa pamatā —

Nodokļu maksātāju reģistrs

Sistēmas pamatā ir Nodokļu maksātāju reģistrs, kas identificē nodokļu maksātāju. Cerams, ka šogad šis reģistrs tiks savienots ar Uzņēmumu reģistru un Iedzīvotāju reģistru. Tas ļautu ievērojami vienkāršot nodokļu maksātāju reģistrēšanas procedūru. Mums nevajadzētu no citiem reģistriem pieprasīt informāciju, bet varētu vienkārši izdrukāt veidlapu ar jau ievadītiem datiem, kurā nodokļu maksātājs ierakstītu bankas kontu, un, tikko tas būtu pārbaudīts, nodokļu maksātājs varētu saņemt apliecību.

Nodokļu uzskaitei būs kopīga datu bāze, kas sevī ietvers visus nodokļus. Tā veidota tā, ka nebūs nekādu problēmu, ja kāds nodoklis nāks klāt vai arī kāds tiks atcelts. Realizētas tās pamatfunkcijas, kas ir kopīgas visiem nodokļiem, piemēram, pamatparāda aprēķināšana, soda naudas un tml.

Nākamais līmenis ir katrs konkrētais nodoklis un tā specifika. Ja izmaiņas skar, piemēram, pievienotās vērtības nodokli, tad jānomaina tikai šis viens modulis, un pārējos tas neietekmē. To varēs izdarīt ātri, jo šos darbus veiks akciju sabiedrības "Dati" speciālisti. Šajā uzņēmumā ir 300 strādājošo, no kuriem lielākā daļa ir programmētāji, un konkrēti mūsu projektā iesaistīti apmēram 50 cilvēku.

Būs pieejama visa informācija par nodokļu maksātāju, viņa nodokļu deklarācijas, perspektīvā — arī oficiālā sarakste. Tad mēs varēsim spert arī nākamo soli — veikt savstarpējās pārbaudes, salīdzinot pircēja un piegādātāja sniegto informāciju.

Šie dati būs tieši pieejami visām personām, kam ir tiesības tos saņemt. Mēs varēsim ievērojami samazināt papīru plūsmu, un tas, ka uzskaites dati VID iekšienē būs brīvi pieejami, novērsīs arī iespēju uzrādīt nepatiesus skaitļus.

Nākotnē iecerēts pieņemt nodokļu maksātāju atskaites elektroniskā formā, tādējādi noveļot datu ievadi uz nodokļu maksātāju pleciem, kuri gan paši no tā tikai iegūs. Pirmais solis būs uzņēmumu gada pārskati 1999. gadā. Tīri tehniski mēs būtu gatavi jau šogad pieņemt uzņēmumu gada pārskatus elektroniskā formā, jo programma ir izveidota, bet kopā ar Nodokļu pārvaldi vēl jāizstrādā procesa metodiskie apraksti. 1999. gadā tas būs izdarīts, un tad lielie uzņēmumi varēs pilnīgi pāriet uz visu atskaišu elektroniskām formām. Te stāvoklis ir līdzīgs tam, kā tas ir biznesa pasaulē norēķinos ar banku, kur maksājuma uzdevums uz papīra faktiski ir izzudis. Sākot ar šā gada septembri, kad Latvijas Banka šo projektu apstiprinās, attaisnojoši dokumenti būs banku kontu izraksti.

Vienotā tīklā ar citiem reģistriem

Mēs saistāmies arī ar citiem reģistriem. Šogad mums piešķirtas investīcijas — 4,5 miljoni latu, no kuriem mums reāli paliek apmēram 2,5 miljoni. Pārējā summa paredzēta citiem reģistriem un Valsts nozīmes datu pārraides tīkla (VNDPT) attīstībai. Šogad būsim vienā tīklā ar citiem reģistriem, un līdz 2000. gadam VNDPT tiks pieslēgti arī visi muitas punkti. Tas nozīmē, ka ātru ziņojumu sūtīšanai elektronisko pastu varēs izmantot ne tikai VID iekšienē, bet arī saiknei ar Iedzīvotāju reģistru, Uzņēmumu reģistru un citiem reģistriem, kā arī Ceļu satiksmes drošības departamenta datu bāzi. Pats galvenais — mums būs bez starpniekiem pieejami mūsu pašu dati, kas padarīs nevajadzīgu lielu daļu iekšējās sarakstes. Tās ir arī lielas investīcijas citās organizācijās, un tur ir sava loģika.

Ir sākusi darboties nacionālā programma "Informātika", kas izvirzījusi valsts informatizācijas projektu ar kodētu nosaukumu "Megasistēma". Tā ietver sevī informāciju par visām Latvijā esošajām valsts informācijas sistēmām un definē, kā šādas sistēmas jāveido un kā tās savstarpēji jāsaista. Pašlaik šo projektu finansē arī VID.

Valsts ieņēmuma dienesta informatizācijas projekta uzraudzībai ir izveidota speciāla uzraudzības padome. Projekts ir publisks, un valstij ir jāzina, kā tiek tērēti budžeta līdzekļi. Mēs esam uzsākuši arī sarunas ar Pasaules Banku, cerot piesaistīt projektam papildu resursus, un tas būs garants, ka šis projekts netiks apturēts nesaprotamu iemeslu dēļ. 1997. gadā mēs nedabūjām papildu finansējumu, un tāpēc projekta virzība uz pusgadu tika aizkavēta.

Vēl pietrūkst līdzekļu pietiekami augsta līmeņa drošības sistēmas ieviešanai, sistēmas pārvaldībai un rezerves kopiju veidošanai. Šīs lietas nevar saukt par sīkumiem, bet tomēr tās ir otrā līmeņa problēmas, kuras var risināt arī 1999. gadā.

Salīdzinot mūsu projektu ar citu valstu pieredzi, varu teikt, ka mēs ejam ļoti pareizu ceļu. Mēs neesam sadalījuši visu sistēmu pa atsevišķiem komponentiem, lai gan daudzās valstīs tas tā ir darīts. Taču tagad visi domā, kā izveidot vienotu uzskaites sistēmu, kā nodibināt saikni ar muitu un citiem reģistriem.

Idejas esam aizguvuši no Čehijas un Eiropas Savienības valstīm. Čehi gan diemžēl nespēja īstenot savas ieceres; viņi plāno atgriezties pie idejas par vienotu uzskaiti apmēram 2000. gadā.

Nobeigumā varu teikt, ka mēs būvējam informācijas sistēmu, kas atbilst VID lietotāju, klientu jeb nodokļu maksātāju vajadzībām. Sistēmai jāatbilst Latvijā pastāvošajai likumdošanai, un tai jābūt modificējamai, mainoties likumdošanai, VID struktūrai un globāliem sabiedrības mērķiem. Tas ir pats galvenais.

Kaspars Paupe

Foto: Marika Vanaga

a