Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.03.2001., Nr. 42 (2429) https://vestnesis.lv/ta/id/5141

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 13.marta sēdē

Vēl šajā numurā

15.03.2001., Nr. 42 (2429)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimā:

2001. gada 8. marta sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālprocesa kodekss"". (Reģ.nr.838) (dok.nr.2852; nr.2852A) Deputāts Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Oskars Grīgs, Egils Baldzēns, Leons Bojārs, Pēteris Salkazanovs

2. 2. Likumprojekts "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā". (Reģ.nr.839) (dok.nr.2868; nr.2868A) Deputāte Aija Poča, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Kārlis Leiškalns, Guntis Dambergs

3. 3. Likumprojekts "Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību". (Reģ.nr.840) (dok.nr.2869; nr.2869A) Deputāts Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Juris Sokolovskis, Aleksandrs Golubovs, Martijans Bekasovs, Igors Solovjovs

4. 4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". (Reģ.nr.841) (dok.nr.2870; nr.2870A) Deputāts Romāns Mežeckis, Imants Burvis, Aija Barča, Jevgenija Stalidzāne, Ainārs Šlesers

5. 5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". (Reģ.nr.842) (dok.nr.2873; nr.2873A) Ministru kabinets

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

 

6. 1. Lēmuma projekts "Par Marijas Andersones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi". (dok.nr.2879) Juridiskā komisija

7. 2. Lēmuma projekts "Par Ervīna Kušķa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi". (dok.nr.2880) Juridiskā komisija

8. 3. Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam". (dok.nr.2882) Deputāts Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Rišards Labanovskis, Oskars Grīgs, Valdis Lauskis, Arnis Kalniņš, Egils Baldzēns, Viola Lāzo, Osvalds Zvejsalnieks, Jānis Čevers

III. Likumprojektu izskatīšana

9. 1. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs". (Reģ.nr.798) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.2694; nr.2694B) Ārlietu komisija

10. 2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"". (Reģ.nr.730) (3. lasījums) (dok.nr.2851) Ārlietu komisija

11. 3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". (Reģ.nr.720) (3. lasījums) (dok.nr.2876) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

12. 4. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"". (Reģ.nr.828) (1. lasījums) (dok.nr.2804; nr.2857) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

13. 5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". (Reģ.nr.817) (1. lasījums) (dok.nr.2793; nr.2858) Juridiskā komisija

14. 6. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"". (Reģ.nr.821) (1. lasījums) (dok.nr.2797; nr.2860) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

15. 7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". (Reģ.nr.823) (1. lasījums) (dok.nr.2799; nr.2861) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

16. 8. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"". (Reģ.nr.829) (1. lasījums) (dok.nr.2805; nr.2862) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. 9. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"". (Reģ.nr.822) (1. lasījums) (dok.nr.2798; nr.2863) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

18. 10. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"". (Reģ.nr.831) (1. lasījums) (dok.nr.2807; nr.2864) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

19. 11. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". (Reģ.nr.827) (1. lasījums) (dok.nr.2803; nr.2865) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

20. 12. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". (Reģ.nr.818) (1. lasījums) (dok.nr.2794; nr.2866) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

21. 13. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". (Reģ.nr.820) (1. lasījums) (dok.nr.2796; nr.2867) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

22. 14. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". (Reģ.nr.803) (2. lasījums) (dok.nr.2719; nr.2872) Juridiskā komisija

23. 15. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.766) (2. lasījums) (dok.nr.2616; nr.2874) Aizsardzības un iekšlietu komisija

24. 16. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.813) (1. lasījums) (dok.nr.2769; nr.2875) Aizsardzības un iekšlietu komisija

25. 17. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.832) (1. lasījums) (dok.nr.2821; nr.2877) Juridiskā komisija

26. 18. Likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību". (Reģ.nr.791) (1. lasījums) (dok.nr.2670; nr.2878) Ārlietu komisija

27. 19. Likumprojekts "Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem". (Reģ.nr.746) (2. lasījums) (dok.nr.2551; nr.2881) Ārlietu komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim 8. marta Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemts deputātes Helēnas Soldatjonokas iesniegums ar lūgumu viņai piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 8. martā. Priekšlikums iekļaut šo iesniegumu sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata" pirms 6. darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Ādamsona, Burvja, Grīga, Baldzēna, Leona Bojāra, Salkazanova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālprocesa kodekss"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jau vairākus gadus Iekšlietu ministrija ir pasūtījusi pētījumus un lūgusi izstrādāt priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālprocesa kodekss"". Diemžēl neskatoties uz to, ka Latvija ir pievienojusies vairākām starptautiskām konvencijām, līdz šim šie grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā no Iekšlietu ministrijas nav iesniegti. Piedāvāto likuma grozījumu virzība pilnībā izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību. Vēl jo vairāk tas ir zīmīgi, ka šodien mēs arī, es ceru, pieņemsim šo konvenciju pirmajā lasījumā. Šo grozījumu kopējais mērķis ir iestrādāt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā vairumā gadījumu Eiropas Savienības valstu, galvenokārt Francijas, Vācijas un Šveices, likumdošanā un praksē aprobētās novitātes padarīt Latvijas kriminālprocesu racionālāku un efektīvāku. Vienlaikus tas aprobētu šīs novitātes Latvijas apstākļos un jau precizētā veidā iekļautu jaunajā Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Kā es jau teicu pašā sākumā, visi šie grozījumi ir saistīti faktiski ļoti būtiski ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. Es atļaušos citēt tikai grozījumus vienā pantā: "tiesā nopratina aizsargājamās personas vietā policijas vai cita operatīvās darbības subjekta amatpersonu, kurai šī persona ir sniegusi tās rīcībā esošās ziņas;".

Nākamais: "Policijas vai cita operatīvās darbības subjekta amatpersonas pratināšana". Šiem papildinājumiem analoga kārtība paredzēta Vācijas Kriminālprocesa kodeksā un relatīvi intensīvi tiek piemērota tiesu praksē, lai izmantotu ziņas, kas gūtas no apdraudētiem oficiāli pirmstiesas izmeklēšanā lietā liecinošiem, tajā skaitā no personām, kuras slepeni sadarbojas ar Kriminālpoliciju gadījumos, kad bez faktiem, ko viņas sniegušas policijai, tiesājamā vaina ir nepietiekami pierādīta. Savukārt, lai izslēgtu tiesas kļūdas iespēju, izmantojot piedāvātos tiesu nepārbaudītos pierādījumus, paredzēts papildināt Kriminālprocesa kodeksa 304.panta otro daļu ar norādi, ka nevar taisīt notiesājošu spriedumu tikai un vienīgi uz šādu pierādījumu pamata. Jābūt arī citiem, tieši pārbaudāmiem tiesā.

Es ceru, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot šos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, papildinās tos arī ar atsevišķiem citiem pantiem, vai arī papildinās piedāvāto 106.(8a) pantu, kur paredzēs, kādā veidā varēs sniegt arī informāciju, kuru ir snieguši slepenie palīgi vai aģenti, kas ir ļoti būtiski, lai neatšifrētu visu aģentūras tīklu. Es aicinu atbalstīt šo grozījumu nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālprocesa kodekss"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 28, atturas — 33. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Počas, Kezikas, Lāčplēša, Leiškalna, Damberga iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Sproģis vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Deputāts Ražuks? Arī nevēlas.

Deputāts Muciņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Juridiskajai komisijai? Par likumprojekta nodošanu komisijām iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova, Bekasova, Solovjova iesniegto likumprojektu "Par 1994. gada 10. novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja rezolūcijai nr.1236 janvāra mēnesī saka tādus vārdus: "Asambleja aicina Latvijas varas iestādes savā darbībā par galveno uzskatīt demokrātisko reformu konsolidāciju un sabiedrības integrāciju un šajā sakarā prioritārā kārtā ratificēt Vispārējo konvenciju nacionālo minoritāšu aizsardzībai". Latvija to parakstīja 1995. gada 11. maijā. Mēs, kolēģi, zinām, ka jūs, lielākā daļa, neatbalstīsiet šīs konvencijas ratifikāciju, un mūsu iniciatīvas galvenais uzdevums — parādīt sabiedrībai valdošās koalīcijas liekulīgo iekšpolitiku un ārpolitiku. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Mēs uz Maskavu nebraucām...") Izstrādātās integrācijas programmas un izveidotie fondi, Ābiķa kungs, jums nenāk no sirds un tie jums neko nemaksā. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Jurkān, beidz runāt! Ej nost no tribīnes!") Šīs konvencijas ratifikācija nozīmētu šīs valsts sakārtošanu. Jūs, rīcības cilvēki, neesat nākuši sakārtot šo valsti. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Kur palika 50 000 dolāru?") Jūs esat nākuši, lai viņu apzagtu, lai šo valsti padarītu par nabagu, pedofilu, narkomānu valsti. Aizejiet parunājiet ar cilvēkiem (No zāles deputāts J.Dobelis: "Ej pie Ilzes Jurkānes!"), kuri šodien jums parādīs, ko jūs ar šo valsti esat izdarījuši. Es saprotu, ka šī konvencijas ratifikācija nozīmē šīs valsts sakārtošanu, un jums ir bailes no kārtības, jo kārtība nozīmē arī sodu par bezatbildību un noziedzību pret valsti.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāte Inese Birzniece. (Aplausi.)

I.Birzniece (LC). Labrīt, godājamie kolēģi! Gribētu pievērsties pie šī konvencijas ratifikācijas likumprojekta saturiskajiem jautājumiem. Taču vispirms ar nožēlu jāatzīmē, ka tie kolēģi, kas ir iesnieguši atkal atkārtoti šo dokumentu, acīmredzot nav pielikuši ne vismazākās pūles kopš pagājušā gada maija, kad tika iesniegts tāds pats likumprojekts, lai novērstu lielākos, acīmredzamākos projekta trūkumus, kas arī, man liekas, liecina par šo iesniedzēju attieksmi pret saviem kolēģiem, un ka viņi iesniedz tieši šodien, pirms pašvaldību vēlēšanām.

Pirms gada biju spiesta norādīt, ka iesniegtā konvencijas teksta latviešu tulkojums ir neprecīzs. Tur vairākas neprecizitātes vēl arvien paliek. Pirms gada es arī biju spiesta norādīt, ka iesniegtais likumprojekts neparedz, kura valsts institūcija būs atbildīga par šīs konvencijas īstenošanu, vai tās būtu Tieslietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija vai cita. Arī tagad iesniegtajā projektā tas nav noteikts, un tas ir, manuprāt, valdības kompetencē, lai to izlemtu kopā ar citiem jautājumiem šajā konvencijas ratifikācijas jautājumā.

Tāpat kā pirms gada iesniedzēji nav norādījuši, uz kurām etniskajām grupām būtu attiecināma šī vispārējā konvencija. Vai, viņuprāt, tas ir uz pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem vai arī neseniem imigrantiem. Latvijā šis jautājums ir īpaši svarīgs tāpēc, ka mūsu demogrāfiskā situācija nav veidojusies dabiskā ceļā. Padomju okupācijas rezultātā ir deportēti ap 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un migrācijas rezultātā apmetušies aptuveni 700 tūkstoši imigrantu no Padomju Savienības, kurus nevar uzskatīt par tradicionālām minoritātēm. Vienlaikus mums ir jāuzsver, ka arī šobrīd viņi bauda visas minoritāšu tiesības saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citu valstu pilsonības", ko mēs pieņēmām 1995.gadā un kas aizsargā arī nepilsoņu etnisko identitāti, tiesības saglabāt dzimto valodu, kultūru, tradīcijas. Ratificēt vispārējās konvencijas: protams, šī konvencijas ratifikācija nav rādītājs valsts demokrātiskumam vai cieņai pret cilvēktiesībām, neviens neapgalvos jums, ka, piemēram, Beļģija, Francija, Grieķija vai Nīderlande, kur dzīvo dažādu etnisko grupu piederīgie, būtu nedemokrātiskas vai neievēro cilvēktiesības tikai tāpēc, ka tās nav ratificējušas šo konvenciju.

Visbeidzot mums arī ir jādod atbilde uz jautājumu, kas galu galā būtu vissteidzamāk jādara, lai radītu Latvijas mazākumtautībām iespējas vēl plašāk attīstīt savu identitāti un vienlaikus veicināt sabiedrības integrāciju. Kur būtu jākoncentrē cilvēku un materiālie resursi? Manuprāt, atbilde ir ļoti skaidra: pēc iespējas ātrāk ir jāpabeidz sabiedrības integrācijas programmas īstenošana, mehānisma izveidošana un jāpieņem likums par sabiedrības integrācijas fondu. Tas radīs plašākas iespējas iesaistīties sabiedrības dzīvē gan latviešiem, gan mazākumtautībām. Un man ir ļoti žēl konstatēt, kad iepriekšējais runātājs Jānis Jurkāns, kas ir viens no šodienas dokumenta iesniedzējiem, pirms divām nedēļām balsoja pret šo sabiedrības integrācijas fonda likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tādēļ es aicinu jūs balsot pret šā likuma nodošanu komisijām un aicinu kopīgi strādāt pie sabiedrības integrācijas fonda un par likumprojekta iespējami drīzāku pieņemšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 19, atturas — 46. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Stalidzānes iesniegumu, kurā viņa atsauc savu parakstu zem likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Līdz ar to atzinums par likumprojekta nodošanu komisijām nav izskatāms.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vakar Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja grozījumus likumā "Nacionālo bruņoto spēku likums", kurš paredzēja uzlikt papildu funkcijas un papildpienākumus Jūras spēkiem, lai viņi varētu veikt glābšanas darbus jūrā. Pēc elementārās loģikas tas ir ļoti normāli un saprotami, bet tajā pašā laikā Satiksmes ministrija un Ministru kabinets Andra Bērziņa personā, iesniedzot šos grozījumus, nez kapēc neparedzēja šo funkciju veikšanai papildu finansējumu. Arī šobrīd mums ir iesniegti izskatīšanai grozījumi likumā "Par policiju", kuru pieņemšana būtu ļoti loģiska, bet ko nozīmē šie grozījumi? Papildināt 12.panta pirmās daļas 31.punktu sekojošā redakcijā: "Apturēt transportlīdzekli, izdarīt tā apskati un nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē pārbaudes veikšanai". Un tālāk ir uzskaitījums, kādos gadījumos. Sekojoša piebilde: kārtību, kādā transporta līdzekli nogādā policijas iestādē pārbaudei, glabā un atdod īpašniekam, transportlīdzekļa pārbaudes veikšanas termiņus, kā arī kārtību, kādā policijas iestāde atlīdzina policijas darbinieku nepamatotas rīcības rezultātā nodarītus zaudējumus, un šīs atlīdzības apmēru nosaka Ministru kabinets. Tagad es aicinu iepazīties ļoti uzmanīgi ar anotāciju. Kā jūs labi zināt, iekšlietu ministrs visu laiku sūdzas par to, ka nav nepieciešamā finansējuma. Arī šo papildfunkciju veikšanai ir nepieciešams finansējums, bet 3.punkta anotācijā mēs varam lasīt, ka izmaiņas budžeta ieņēmumos nebūs, izmaiņas budžeta izdevumos nebūs, finansiālās ietekmes nebūs, detalizēts finansējuma pamatojuma aprēķins: arī šī joma neskar šos piedāvātos grozījumus. Atvainojiet, lai mašīnu aizbrauktu no punkta "a" uz punktu "b", ir nepieciešama nauda, un Kārtības rullis paredz, ka mēs nedrīkstam izskatīt likumus, ja nav elementāra finansiālā pamatojuma. Un tieši šī iemesla dēļ līdz tam brīdim, kamēr nebūs finansiālā aprēķina un pamatojuma, es neuzskatu par iespējamu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret, par runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 16. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Izskatīsim deputātes Helēnas Soldatjonokas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Iesniegums ir akceptēts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Marijas Andersones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija saņēma tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Mariju Andersoni par Rīgas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Balvu rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Marijas Andersones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Balvu rajona tiesas tiesneša amata". Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Ervīna Kušķa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija izskatīja arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna ieteikumu apstiprināt Ervīnu Kušķi par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un precizēja šo formulējumu tādējādi, ka ar šā gada 1.aprīli Ervīns Kušķis tiek apstiprināts minētajā amatā un atbrīvots no iepriekšējā amata. Vienprātīgi komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: "Ar šā gada 1.aprīli apstiprināt Ervīnu Kušķi par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata". Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešpadsmit deputātu iesniegumu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 8.marta Saeimas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un izslēgt darba kārtības 8. punktu — lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam", iekļaujot to Saeimas 15. marta sēdes darba kārtībā. Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šim jautājumam ir divējāda pieeja. Un tā pirmā būtu tā labākā — nopietna stāvokļa Iekšlietu ministrijā izskatīšana un analīze, un par to mēs varētu atsevišķi runāt. Bet otra pieeja ir diemžēl lētu joku taisīšana, saistot to ar kādu notikumu, un notikums, protams, ir. 11. martā būs šis notikums. Un tieši pirms pašvaldību vēlēšanām tērēt šeit laiku garu garajām runām nu nevajadzētu. Es aicinātu tomēr par to padomāt!

Daži brāļi Teodori te jau šad un tad pēdējās plenārsēdēs ir gari runājuši, lasījuši mums lekcijas par vispārzināmiem jautājumiem, un es domāju, ka šodien viņi varētu atpūsties un pastrādāt tieši sava saraksta labā uz pašvaldību vēlēšanām. Tā ka es ļoti aicinātu šodien ietaupīt laiku un telpu un vēl daudz ko citu. Viens interesants runātājs jau te izrunājās, un izrunājās pavisam īpatnēji, cits interesants, savā laikā ministrs, ir visjocīgāko plakātu uz Rīgas domes vēlēšanām piedāvājis, ka cīnīsies ar blēžiem. Nu, laikam tas cīnītājs labi zina, kas ir blēdis un kā ar viņu cīnīties.

Un tagad es vēl gribētu atgādināt, ka mūsu Saeimas Pieprasījumu komisijā jau ir šī jautājuma izskatīšana. Kolēģi, ja jūs tiešām vēlaties nopietni noskaidrot, kas notiek Iekšlietu ministrijā, kā tur stāvokli uzlabot, tad vienkārši ar šādu piedāvājumu — noņemt, nenoņemt — diez vai kaut kas mainīsies. Tāpēc es piedāvāju mums pastrādāt — gan Pieprasījumu komisijai, gan Aizsardzības un iekšlietu komisijai — pie šī jautājuma un šodien gremdēties nopietnās pārdomās, kā rīkoties turpmāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons runās pret šo ierosinājumu.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Varētu jau daļēji piekrist Dobeļa kungam, ka pirms vēlēšanām nevajadzētu izskatīt tādu jautājumu. Tikai ar vienu piebildi: ja iekšlietu ministrs būtu pietiekami korekts un sniegtu korektas atbildes uz deputātu pieprasītajiem jautājumiem.

Man par izbrīnu es tikai vakar arī Pieprasījumu komisijā ieraudzīju atbildes uz deputātu jautājumiem, bet nevis atbildes pat uz pieprasījumu. Vēl jo vairāk. Šīs atbildes, ko ir sniedzis iekšlietu ministrs, nez kāpēc nav nonākušas pie tiem deputātiem, kuri ir iesnieguši pieprasījumu. Un kādas tad tās atbildes ir pēc savas būtības? Un kas mainīsies, Dobeļa kungs, tuvākās nedēļas laikā? Diemžēl nekas! Tāpēc ka iekšlietu ministrs savās atbildēs norāda tikai to, ko ir pieprasījuši un konstatējuši jau deputāti. Jautājums ir: kāpēc noziedzības līmenis Latvijas valstī pēdējo divu gadu laikā, kad jūs ieņemat iekšlietu ministra amatu, kopumā pieaudzis par 14,2%? Un tālāk ir arī šī noziegumu analīze.

Kāda tad ir atbilde? Atbilde ir sekojoša: pēdējo gadu laikā noziedzība ir kļuvusi par aktuālu valsts iekšējās politikas problēmu, tāpēc cīņai pret noziedzību jābūt par vienu no svarīgākajiem valsts uzdevumiem, kura sekmīga izpilde pozitīvi ietekmēs valsts attīstību kopumā. Atvainojos, priekš tā nevajadzēja arī uzdot jautājumus iekšlietu ministram.

Tālāk citēju. "Neapšaubāmi, kriminogēno situāciju valstī tieši ietekmē tās likumdošana un likumu realizēšana. Pēdējos gados izstrādātas noziedzības novēršanas valsts programmas, pieņemti attiecīgi likumi un normatīvi akti."

Diemžēl neko jaunu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi arī šajās debatēs neuzzinās. Pagājušo nedēļu Aizsardzības un iekšlietu komisija uzklausīja attiecīgās amatpersonas par nacionālās noziegumu novēršanas programmas izpildi, kura tika pieņemta Ministru kabinetā 1997. gada beigās, kad Ministru prezidents bija Guntars Krasts. Pats paradoksālākais, kas visas šīs amatpersonas mierīgi konstatē: jūs ziniet, no šīs te nacionālās noziegumu novēršanas programmas nav izpildīts neviens punkts. Uz jautājumu, kāpēc nav iesniegti attiecīgie normatīvie akti, grozījumi attiecīgajos likumos, atbildi nevar saņemt. Kāpēc nestrādā parlamentārie sekretāri, tajā skaitā arī Juris Dalbiņš, kurš ir Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs? Kur tad ir šie grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, kurus jūs veiksmīgi nepieņēmāt un nenodevāt komisijai? Kur ir grozījumi Krimināllikumā? Kur ir nepieciešamie grozījumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības konvenciju cīņā ar korupciju? Vai tiek gatavoti nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību? Labākajā gadījumā Tieslietu ministrijas eksperti mums sola šos grozījumus iesniegt šī gada beigās. Bet kāpēc divu gadu laikā nav iesniegti nepieciešamie grozījumi, kuri skar likumdošanu saistībā ar netīrās naudas atmazgāšanu? 1998. gada beigās Latvija ir pievienojusies konvencijai cīņā ar netīrās naudas atmazgāšanu, bet nepieciešamie grozījumi līdz šim nav iesniegti. Kāpēc līdz pat šim brīdim iekšlietu ministrs skaidri nevar atbildēt uz elementāriem jautājumiem, kādas ir problēmas tieši ar finansēm? Kur ir tas suns aprakts, kāpēc uzstājoties iekšlietu ministrs no Saeimas tribīnes paziņo, ka papildu finansējums viņam nav nepieciešams? Kā tas var būt, ka gada laikā Iekšlietu ministrijā tieši finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ tiek samazinātas 400… es atvainojos, 220 štata vietas? Kas tad būtu jādara mūsu valstī? Kāpēc Rīgā tiek veikta policijas reorganizācija, kā rezultātā Rīgā noziedzības līmenis pieaug, bet atklāšanas procents samazinās par 6,9%? Var jau šeit blefot un stāstīt, ka, redziet, ir mainījies Krimināllikums. Bet Krimināllikums stājās spēkā 1999. gadā. Arī šie cipari nav korekti.

Un ja gada laikā noziegumi ir pieauguši par vairāk kā 6000, acīmredzot kaut kas nav kārtībā šajā valstī un Iekšlietu ministrijā. Un tas ir paradoksāli, ka mēs negribam izskatīt jautājumu, ja vidēji katru mēnesi pagājušajā gadā noziegumi ir pieauguši par 519 katru mēnesi.

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Ādamsons . Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16 deputātu ierosinājumu — pārcelt lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam" uz 15. marta sēdi. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 32, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Pirms divām nedēļām mēs šo likumprojektu skatījām kā steidzamu, ko bija ierosinājusi Ārlietu komisija un toreiz mums no zāles apstādināja šo steidzīgo izskatīšanu barga Tiesneša balss… deputāta Tiesneša balss, kurš aicināja šo likumprojektu neizskatīt kā steidzamu un virzīt to uz otro lasījumu, jo acīmredzot bija sagaidāmi priekšlikumi. Bet priekšlikumi nav ienākuši, varu informēt, līdz šim brīdim.

Un… jā , Tiesneša kungs šobrīd arī nav zālē, līdz ar to viņš nekādi nevar komentēt, kāpēc priekšlikumi nav ienākuši. Tāpēc aicinu izskatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"" , trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Trešajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi. Abi par 9. pantu, 9. panta redakciju. 1. priekšlikums ir deputātu grupas Urbanoviča, Golubova, Rastopirkina, Bekasova, Maksimova, Tolmačova, Plinera priekšlikums, kur viņi aicina faktiski atgriezties pie likumprojekta sākotnējās redakcijas, kāda tā bija pirms šī likuma atvēršanas. Atbildīgā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Krasts. 2. priekšlikums ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kur tiek vārdi "Aizsardzības ministrija" nomainīti ar vārdiem "aizsardzības ministrs", kas ir atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumam. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Krasts. Citi priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pēdējā, trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 13, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Likumprojektam trešajā lasījumā saņemti sekojoši priekšlikumi. Kā 1. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Bet jāsaka, ka, tieši balstoties uz šo priekšlikumu, tika izveidotas tālāk divas redakcijas, par kurām es jums minēšu, kad mēs pie tām pienāksim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča . 2. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 3. — Bērziņa kunga priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Arī 4. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča . Tātad 5. un 6. priekšlikums ir tieši redakcijas, kuras ir izveidotas, pamatojoties uz Gundara Bojāra pirmo iesniegumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Atbalstām arī 7. — ministra iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Un arī 8. — ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Paldies! Likumprojekts izskatīts. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"", pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts faktiski ir tehniska rakstura, jo sakarā ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju šīs funkcijas ir jāpārņem citām institūcijām, un tam ir jānotiek tīri automātiski. Proti, gadījumā, ja nacionālās sporta bāzes ir jālikvidē, jāprivatizē, tad kādam šīs funkcijas būs jāveic. Un, ja to līdz šim darīja Privatizācijas aģentūra, tad tagad šīs funkcijas pāries citu institūciju ziņā. Tā ka faktiski pēc būtības nekas šajā procesā nemainās, mainās tikai atbildīgais par šo jautājumu, un tāpēc es aicinu arī nekavēties un pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Ābiķis . Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts ir ļoti vienkāršs, es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz nākamai otrdienai — 13.martam.

Sēdes vadītājs. 13.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministru kabinets iesniedzis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu ar reģistra nr. 817 un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir no vienotās likumu paketes, kas ir saistīta ar Privatizācijas aģentūras reorganizāciju, un šeit tiek precizēti daži vārdi trijos pantos, kā arī svītrota 8.panta piektā daļa. Un šis likums ir saistīts tātad ar Privatizācijas aģentūras likvidēšanu, un tātad tādā veidā mums pēc šīs likvidācijas būs iespējams precīzāk piemērot šo likumu, kas saistīts ar valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. Juridiskā komisija atbalstīja pirmajam lasījumam. Aicinu jūs atbalstīt arī!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš . 18.marts.

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"" , pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ekonomikas ministrija izstrādāja un Ministru kabinets Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniedza šo likumprojektu. Un šis likumprojekts ir arī saistīts ar to likumprojektu paketi, kas saistīta ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, un šajā likumprojektā ir iestrādātas visas tās normas, kas saistītas ar uzņēmuma pamatkapitāla, nodokļu un parāda kapitalizāciju. Šis jautājums ir būtisks, un tas būs ilgstošs. Un šis jautājums tad būs arī sakārtots. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, vēlreiz atkārtoju, piedāvā jums šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Lauskis . 18.marts.

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies priekšsēdētāja kungam! Dāmas un kungi, strādāsim ar dokumentu nr. 2799. Ir Ministru kabineta sagatavotais grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Tas pieder pie paketes, kuru mēs šobrīd izskatām, no kuras mēs esam atbalstījuši jau divus likumprojektus. Un tas ir nepieciešams tāpēc, ka spēkā esošais likums paredz gadījumu, kad valsts zemes privatizāciju veic Privatizācijas aģentūra. Ja mēs likvidējam Privatizācijas aģentūru, mums jāiestrādā likumā normas, kas šo procesu turpinās veikt Latvijas Republikā. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns . Atbildīgā komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 18.martam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! 18.marts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2805. Līdzīgs likumprojekts, ko iesniedzis Ministru kabinets "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās". Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi un iesaka deputātiem pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Kalniņš . Tautsaimniecības komisija iesaka iesniegt priekšlikumus līdz 18.martam.

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2798. Arī šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija. Un likumprojekts tāpat ir kopējā paketē, tāpat kā iepriekšējie likumprojekti, kas paredz, ka pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas ar Ministru kabineta lēmumu šo funkciju varētu nodot citām valsts institūcijām. Papildu budžeta asignējuma līdzekļi nav nepieciešami. Likumprojektu ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija un lūdz deputātus izteikt savu viedokli par šo likumprojektu balsojot un atbalstīt pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Sproģis . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18. marts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" , pirmais lasījums.

O.Tolmačovs (PCTVL). Godātie kolēģi! Es arī runāšu par likumu, kas saistīts ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Tas ir likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem. Jāizdara grozījumi piecos likuma pantos. Tautsaimniecības komisija šī gada februārī sēdē izskatīja grozījumus un tos konceptuāli atbalstīja. Sakarā ar to lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

O.Tolmačovs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam desmit dienu laikā — līdz 18. martam.

Sēdes vadītājs. 18. marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" , pirmais lasījums. Deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo Prezidij! Cienījamo priekšsēdētāj, Prezidij, deputāti! Grozījumi likumā ir iesniegti no Ministru kabineta, dokuments reģistrēts ar nr.827. Tautsaimniecības komisija izskatīja šos grozījumus un atbalstīja konceptuāli minēto likumprojektu Saeimas izskatīšanai pirmajā lasījumā. Visās tajās vietās, kur bija Privatizācijas aģentūra, tiek ierosināts lietot jēdzienu "Valsts īpašuma atsavināšanu veicošajai institūcijai". Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par — 81, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

I.Godmanis . Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 18. martam.

Sēdes vadītājs. 18. marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Likumprojekts ir sagatavots, lai Privatizācijas aģentūras likvidēšanas gadījumā zemes atsavināšanu turpinātu Valsts nekustamā īpašuma aģentūra. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzam arī jūs to darīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 19., jo daudzu minētais 18. marts ir svētdiena, un negribētos, ka konsultantiem svētdienā būtu jāsēž darbā. Tātad 19. marts.

Sēdes vadītājs. 19. marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2796. Šis ir līdzīgs kā iepriekšējie likumprojekti, saistīts paketē ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Pašreiz spēkā esošajā likumā ir noteiktas Privatizācijas aģentūras tiesības, atzīstot par neesošu valsts akciju sabiedrību. Pēc Privatizācijas aģentūras likvidēšanas šīs tiesības nepieciešams nodot citai valsts institūcijai. Tautsaimniecības komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja, un lūdz to darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Razminovičs . 19. marts.

Sēdes vadītājs. 19. marts. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" . Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo ierosinājumu? Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Es dzirdu arī Jura Dobeļa balsi. Viņš šeit izsaka savas piezīmes, ka mēs runāsim par Pensiju likuma grozījumiem. Bet es gribētu atgādināt valdības deklarāciju, kura diemžēl netiek pildīta, un arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK kā Labklājības ministrijas partijai, vajadzētu tomēr apskatīties, kas ir rakstīts melns uz balta valdības deklarācijā, ka no 2001.gada 1.janvāra strādājošajiem pensionāriem visi šie ierobežojumi saņemt pensiju nepilnā apmērā būtu jāatceļ.

Godājamie kolēģi! Tieši tāpēc mēs arī esam vēlreiz griezušies pie Saeimas, valdības pārstāvjiem, lai jūs tomēr lemtu atbilstoši saviem oficiālajiem dokumentiem un mēģinātu risināt tās problēmas Pensiju likuma grozījumu sakarā, kādas reāli pastāv valstī.

Es atgādināšu to, ka vēl nesen bija pensiju referendums, kurā praktiski piedalījās 42% no mūsu vēlētājiem, pietrūka šie 8% un viena balss, un nebūtu tāda likuma grozījuma, kur, mūsuprāt, parāda pilnīgu nekompetenci, ka cilvēki ar 30 un 40 gadu darba stāžu var saņemt 30 latu vecuma pensiju. Tāda situācija, mūsuprāt, nav pieļaujama, tāpēc ir nepieciešami arī, protams, citi likumu grozījumi. Bet mēs šodien piedāvājam vispirms jautājumus par strādājošajiem pensionāriem, otrkārt, par pensiju indeksāciju. Tātad situācija ir ļoti skumja. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, pašreiz pensiju indeksācija notiek vienreiz gadā — septembrī, brīdī, kad ir viszemākās pārtikas preču cenas un praktiski ir rudens ražas laiks. Un arī tad, kad komunālie maksājumi praktiski par apkuri, par, teiksim, citiem maksājumiem vēl nav mainījušies, kas varētu sadārdzināt arī daudzas lietas, kā arī komunālos maksājumus. Šajā brīdī, protams, valdībai ir visizdevīgāk aprēķināt to indeksāciju, bet šajā gadījumā jāatceras, ka pirms šī referenduma spēkā bija formula, ka ne tikai šī patēriņa preču groza indeksācija jāņem vērā, bet arī jāņem vērā tas, kā pieaug vidējās darba algas valstī. Un tādā gadījumā pensiju izmaksas un pensiju indeksācija bija atkarīga arī no vidējā darba algas kāpuma. Pašreiz diemžēl pēc šiem valdības pieņemtajiem Pensiju likuma grozījumiem pensiju nodrošinājuma sistēma ir atrauta no vidējās darba algas kāpuma lietas. Šeit, kolēģi, es jums gribētu atgādināt arī to, ka 8.februārī Ministru prezidents Andris Bērziņš atzina šīs pašas lietas kā ārkārtīgi svarīgas savā intervijā Latvijas Radio, to mēs visu varam izlasīt LETA ziņās, ka tik tiešām šāda situācija nav vairs turpmāk pieļaujama un ka jau šogad valdības partijām ir jāizdara šie grozījumi. Mēs to atzīstam un uzskatām par pietiekami nopietnu, lai arī valdības partijas šo mūsu iesniegto likumprojektu par tiem punktiem, kurus ir atbalstījis arī Ministru prezidents Andris Bērziņš oficiāli, tomēr nodotu izskatīšanai komisijā. Mēs uzskatām, ka pretēja rīcība būtu liekulība, vai nu, teiksim, Saeimas deputāti nepiekrīt Andrim Bērziņam, vai nu viņi piekrīt Andrim Bērziņam kā savam uzticētam Ministru prezidenta pienākuma pildītājam. Tātad, kolēģi, šajā gadījumā jums ir jāizvērtē situācija pietiekami nopietni. Un es gribētu arī uzsvērt to, ka Ministru prezidents ir uzsvēris, ka praktiski šā gada vidū reāli sociālajā budžetā veidosies līdzsvara situācija, tie ir tieši viņa vārdi, ka būs iespējas arī šo pensiju jautājumu risināt no finansu viedokļa. Un es domāju, lai mēs šo jautājumu nenokavētu, šodien būtu ļoti patīkami šo sociāldemokrātu ierosināto likumprojektu nodot izskatīšanai komisijās un īstenot arī tās domas, ko jūsu politiskais līderis — valdības vadītājs Andris Bērziņš — ir publiski teicis Latvijas Radio. Es domāju, kolēģi, pāriesim no vārdiem pie darbiem, un es domāju, tad mums šeit būs konstruktīva sadarbība starp valdību un opozīciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu: iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 7, atturas — 52. Priekšlikums ir noraidīts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grozījums likumā "Par civilstāvokļa aktiem", dokuments nr.2872, likumprojekts nr.803. Juridiskā komisija izskatīja iesniegtos priekšlikumus, un attieksme bija sekojoša.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums: izslēgt vārdus, tika atbalstīts daļēji, pieņemot to otrajā Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts un kurš nosaka, ka ar tieslietu ministra atļauju vairāki pagasti var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas. Šis priekšlikums tika atbalstīts, lai ērtāk būtu iedzīvotājiem, ja novads vai pilsēta ir liela. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . Līdz ar to citu priekšlikumu mums nebija. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš . 13.marts.

Sēdes vadītājs. 13.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Grozījumi Krimināllikumā, reģistrācijas numurs 766. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja visus iesniegtos priekšlikumus un pieņēma šādu lēmumu: iekšlietu ministra Segliņa kunga 1., 2. un 3.priekšlikumu komisija noraidīja. Iemesls bija šāds: Segliņa kungs piedāvāja iekļaut šeit normā aicinājumus vai draudus. Izdiskutējot šo jautājumu, komisija uzskata, ka aicinājums arī ietver sevī draudus, tā ka to mēs noraidījām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Imants Burvis vēlas debatēt? Lūdzu. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP).Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Mani vienkārši drusku izbrīnīja nekonsekvence vienā un tajā pašā jautājumā. Tanī brīdī, kad mēs iesniedzām pieprasījumu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram, jūs šo jautājumu atliekat uz 15.datumu. Tagad, skatoties šī likumprojektu ieviešanu, man ļoti patīk anotācijā vārdi: "Ieviest parastā kārtībā, nodrošināt likuma izpildi līdzšinējā kārtībā." Un tad, kad komisija pamatoti noraida iekšlietu ministra priekšlikumus, manā skatījumā tas jau bija patiešām nopietns arguments, ka būtu steidzami jāizskata iekšlietu ministra atbilstība ieņemamam amatam. Un tad man nav skaidrs, ja jūs atliekat šo jautājumu kopumā uz 15.martu, kāpēc šādus sīkumus mēs mēģinām izskatīt šodien? Un varbūt Kuduma kungs varētu aicināt komisijas vārdā arī šo jautājumu un nākamo jautājumu par izmaiņām Krimināllikumā izskatīt 15.martā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums . Par cik Burvja kungs neiebilda, cik es sapratu...

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas attieksmi pret 1., 2. un 3.priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums . Tagad 4. un 5.priekšlikums. 4.priekšlikums ir Klementjeva kunga priekšlikums, kurš ir — izslēgt 83.1.pantu. To komisija pieņēma, bija ļoti spraigas debates par šo jautājumu. Ir arī Juridiskās komisijas priekšlikums, kur ir lūgums, teiksim, papildināt šo jau iesniegto redakciju ar dispozīcijām, nu, par darbībām. Tas tika noraidīts, bet, kā jau es minēju, šeit bija debates, un es arī lūgtu, ja ir iespējams, deputātiem izteikties, lai komisija varētu pieņemt izsvērtu šo, nu, redakciju, jo arī brīvvalsts laikā šāda norma Krimināllikumā ir bijusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es tieši ar to gribētu sākt, ka pirms Otrā pasaules kara Latvijas valstī bija šāda norma un bija šādas darbības, kas aicināja nepakļauties Latvijas Republikas likumiem. Šādas darbības atsākušās arī tagad. Es domāju, ka ļoti raksturīgs piemērs bija pilnīgi bezkaunīgā izrunāšanās par nepakļaušanos Valsts valodas likumam. Vai tiešām mums valstī nevajadzētu pievērst uzmanību šādai rīcībai, kas publiski aicina nepildīt mūsu valsts likumus? Vienā gadījumā tas būs Valsts valodas likums, citā gadījumā tas var būt likums, kas ir saistīts ar narkotiku ievešanu, vēl kādā citā gadījumā tas var būt likums, kas ir saistīts ar noziedzības apkarošanu Latvijā, jo nevar šeit izcelt vienu likumu un aizmirst citus.

Tieši tāpēc mūsu apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK piedāvāja šādu papildinājumu — 83.1. pantu. Rūpīgi sekot mūsu valstī tam, vai ir šādi publiski aicinājumi vienkārši nepakļauties likumiem. Viena lieta ir viedokļu izteikšana, piketi, demonstrācijas, ielu gājieni… jā, tas ir normāli. Tā ir viedokļu apmaiņa. Otra lieta ir tad, kad jau pieņemts likums, publiski aicināt likumu nepildīt. Tas jau var radīt jūkli.

Tieši šis bija galvenais iemesls, kāpēc mēs pievērsām uzmanību šai normai. Mani ļoti izbrīna Aizsardzības un iekšlietu komisijas vieglprātība. Es domāju, ka deputāti, kas ir balsojuši par Klementjeva priekšlikumu, ir jokdari un vairāk nekas cits, jo viņi acīmredzot neapjēdz to, ko nozīmē aicinājums nepildīt Latvijas Republikas likumus.

Juridiskais birojs piedāvāja saprātīgu priekšlikumu — šo iespējas apsvēršanu. Tātad runāt par nolūku, kādā pantā minētā darbība ir veikta, un par to tiešām varētu runāt, gatavojot šo projektu uz izskatīšanu trešajā lasījumā. Bet, cienītie kolēģi, tiešām esiet tik laipni un padomājiet nedaudz nopietnāk, kas būs tad, ja mēs šādas normas noraidīsim. Vai mēs gribam kārtību valstī vai mēs negribam. Tas ir pamatjautājums, jo liberālisms, tas reizēm var radīt vieglprātīgu attieksmi, tas var radīt visatļautību. Šķiet, ka šodien Latvija ir viena no tām valstīm pasaulē, kur tiešām var atļauties visu. Un kārtējais mūsu Saeimas atgādinājums par to, ka to var atļauties, ja mēs šādu priekšlikumu atbalstām, tikai var visā visumā šo stāvokli sarežģīt un nevis vienkāršot.

Tieši tāpēc es tomēr, kolēģi, pie jums griežos. Padomājiet par šo balsojumu, un padomājiet par to, kā mēs šo pantu tiešām varam juridiski uzlabot, un nebalsojiet par to, ka šāda norma ir atbalstāma. Jo, protams, šī priekšlikuma iesniedzējam tikai to vien vajag. Tas ir viņa pamatmērķis. Jo lielāks haoss Latvijā, jo vienkāršāk ir pildīt norādījumus, kas nāk no austrumu puses, kas nāk no Maskavas. Moldāvija ir ļoti nepatīkams piemērs. Pirmā, var teikt, pēckomunisma laika valsts, kurā komunisti no jauna ir nākuši pie varas. Un kāds ir viņu gandrīz vai pirmais priekšlikums? Veidot savienību ar Krieviju un Baltkrieviju. Vai mēs, neradot skaidru, stingru sistēmu Latvijā, nesāksim radīt priekšnosacījumus vienam otram domāt līdzīgi? Es, kolēģi, aicinu noraidīt 4. priekšlikumu un atbalstīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juris Dobelis jau izskaidroja, kāpēc mūsu frakcija bija iesniegusi vispār šos grozījumus. Bet es gribēju tikai Jurim Dobelim šoreiz atbildēt.

Tur nav tā, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir tikai jokdari. Es biju vienīgā, kas balsoja pret Klementjeva priekšlikumu un aicinu arī jūs visus pārējos balsot pret.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu "Tēvzemei un Brīvības"/LNNK iniciatīvu, to, uz ko viņi ir aicinājuši, un to, ko viņi ir piedāvājuši. Tik tiešām ļoti labi skan — aicinājums nepildīt Latvijas Republikas likumus. Diemžēl ar likumu pildīšanu mūsu valstī ir diezgan problēmas. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Jāni, tu izbeidz šo runu!") Dažas dienas atpakaļ es no viena tiesneša saņēmu vēstuli, ka vislabākais būtu iekļaut Krimināllikumā sekojošu pantu: par priekšvēlēšanu… par deputātu kandidātu priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Tas būtu daudz interesantāks un pamatotāks. (Aplausi. )

Runājot par konkrēti šo te priekšlikumu. Komisijā mēs tik tiešām ļoti nopietni un rūpīgi diskutējām par šī priekšlikuma būtību. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Beidz šito!") Un augsti godātais Dobeļa kungs! Mēs nācām pie sekojoša secinājuma, ka diemžēl jau pastāvošā likumdošana un pastāvošais Krimināllikums atļauj visu to darīt. Un tur bija spiesti arī piekrist specdienestu pārstāvji — gan Drošības policija, gan arī Satversmes aizsardzības birojs, ka diemžēl viņi neizmanto likumā atrunātās normas. Ja mēs gribam atbalstīt šo… neatbalstīt Klementjeva priekšlikumu, tādā gadījumā mums ir ļoti rūpīgi jādomā, kā mēs to liekam iekšā. Bet tad ir priekšlikums, Dobeļa kungs, par ko mēs arī vienojāmies komisijā, ka uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt precīzu priekšlikumu, kurš precīzi definē, ko tas nozīmē. Tāpēc ka aicinājums nepildīt Latvijas Republikas likumu izskan mums katru dienu faktiski plenārsēdē no Saeimas tribīnes, kad mēs debatējam par viena vai otra likumprojekta normu. Jābūt tomēr saprātīgiem, un šīs lietas ir jāsabalansē.

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, arī visus pārējos un kuri ir neapmierināti ar šo te definīciju, tomēr iesniegt uz nākamo lasījumu daudz precīzākas normas.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Es teikšu tikai dažus vārdus. Konceptuāli es gribētu atbalstīt šo normu. Arī Tautas partija atbalsta šādu normu, bet, neapšaubāmi, uz trešo lasījumu tā ir precizējama.

Kolēģi, iedomāsimies tādu situāciju. Ja mēs tomēr pieņemam tātad Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli un atbalstām šo Klementjeva priekšlikumu un izslēdzam šo pantu, tad jebkurš cilvēks, jebkura grupa varēs publiski aicināt laikrakstos, piemēram, nemaksāt nodokļus, nepakļauties mobilizācijai, aicināt sabiedrību nedienēt bruņotajos spēkos un nepildīt citus likumus. Neapšaubāmi, šī norma ir precizējama, bet konceptuāli mēs to atbalstām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Paldies kolēģiem, kas uzstājās debatēs. Lūdzu balsot par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 39, atturas — 3. Priekšlikums noraidīts.

5. priekšlikums nav izskatāms. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums . Jā, nav izskatāms.

Tālāk 6. priekšlikums būtu jāskata nedaudz vēlāk — pēc 7., 8. un 9. priekšlikuma.

Par 7. priekšlikumu. 7. priekšlikums ir Klementjeva kunga priekšlikums, kurš mazina šos sodus. Komisija to konceptuāli noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums . 8. un 9. priekšlikums ir par izslēgšanu, par 2. daļas izslēgšanu: par atbalstu šīm te organizācijām, kas veic nelikumīgas darbības, kas vērstas pret valsti. Komisija to ir pieņēmusi, bet arī tur notika balsojums.

Es gribētu dzirdēt arī debatēs, ja iespējams, parlamentāriešu viedokli, un, izejot no šī balsojuma, varētu arī pieņemt… par 6. priekšlikumu varētu runāt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8. priekšlikumu. Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti, godātais Prezidij! Es aicinu skatīties kopā mūsu priekšlikumu gan par 83. 2. panta pirmo daļu, gan otro daļu. Šeit ir runa par to, lai palīdzētu Latvijas drošību un tiesības sargājošām iestādēm nopietni vērsties pret sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, kā arī politiskajām organizācijām, kuras nav reģistrētas, kuru darbība ir apturēta vai izbeigta tiesas ceļā. Līdz ar to šādi gadījumi, kā liecina prakse, parasti netiek aizskarti un ar tiem ir grūti darboties. Tāpat par atbalstu šāda veida organizāciju apvienībām vai politiskajām organizācijām, kur bieži vien tātad arī drošības iestādēm ārkārtīgi grūti ir pierādīt, ka šī persona būtu tieši tādā organizācijā darbojusies, bet tās atbalsts, kas izpaužas vai nu finansiāli, vai ar drukas darbiem, vai ar telpām vai kaut kādā citādā praktiski pierādāmā veidā, tomēr pastāv. Tādēļ mūsu frakcija noteikti aicina noraidīt Klementjeva 8. priekšlikumu, jo šīs divas lietas var darboties kontekstā. Mēs jau neizslēdzam, ka uz pēdējo lasījumu varētu būt kādi precizējumi, bet pašlaik šie punkti jāatstāj spēkā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Par ko runā, lūk, šis priekšlikums? Šis priekšlikums vēlas izslēgt vispār jebkuru runu par sabiedriskajām organizācijām, kas nav reģistrētas. Pie tam runa nav tikai par sabiedriskajām organizācijām, runa ir arī par politiskajām organizācijām un partijām.

Un tagad es jums atgādināšu par vienu tādu organizāciju. Tā ir Latvijas komunistu savienība, kas joprojām darbojas. Darbojas bezkaunīgi, darbojas atklāti, vazājas riņķī pa Rīgu un citām Latvijas pilsētām un uzstājas ar visnejēdzīgākajām runām. Tie, protams, ir vēstures atkritumi. Tā ir taisnība. Taču viņi diemžēl jauc gaisu šodien Latvijā un atļaujas visbezkaunīgākās runas. Tad, kad mēs pieņēmām pantu par kriminālatbildību par aicinājumiem graut valsts neatkarību, tad viņi uz kādu laiku pieklusa. Tad tiešām šīs nejēdzības kļuva krietni rāmākas. Šobrīd no jauna jau ilgāku laiku ir dažādas šādas aktivitātes. Sakiet lūdzu, ja mēs atbalstām 8.priekšlikumu, ko tad darīt ar šo pašu Latvijas komunistu savienību? Vēl ir dažas citas organizācijas Latvijā, kas mērkaķojas pakaļ kaut kādiem jocīgiem grupējumiem. Kur viņus likt? Kur ir viņu vieta? Viņu vieta ir ārpus Latvijas. Latvijā vienīgā vieta, kur viņiem ir jāatrodas, ir cietums. Un mēs tieši tāpēc iesniedzām šo priekšlikumu, lai izbeigtu šo nereģistrēto organizāciju darbību tādā veidā.

Neviens neliedz katrai nopietnai organizācijai reģistrēties. Mums jau tāpat valstī ir 50 partiju. Reģistrētas ir desmitiem un simtiem organizāciju, un cilvēkiem ir pilnas iespējas apvienoties un izteikt savus viedokļus. Bet ko darīt ar nereģistrētām organizācijām? Mūsu likumi diemžēl ir pārāk mīksti, lai skaidri pateiktu, kur ir viņu vieta. Tieši tāpēc mēs šādu normu piedāvājām. Lūdzu, ja nepieņemama ir tieši šāda norma šajā otrajā lasījumā, neviens neliedz pielabot to uz trešo lasījumu, bet šeit atkal ir runa par konceptuālu pieeju. Vai mēs gribam lielāku skaidrību Latvijā? Vai mēs esam gatavi atklātāk runāt, skaidri pateikt, kas ir mūsu valsts draugi un kas ir mūsu valsts un tās neatkarības ienaidnieki. Tad mums ir nepieciešamas šādas normas.

Es domāju, ka Latvijā lielākā nelaime ir šī mīkstsirdīgā liekulība. Jebkurš bezkauņa šeit var izteikties. Cilvēks, kas ir notērējis vairāk nekā 50 000 dolāru, izšķiedis vienkārši, braukādams pa pasauli un dzīvodams vislepnākajās viesnīcās, atļaujas šeit, Saeimā, runāt par godīgumu, par zagšanu un vēl par kaut kādām citām lietām.

Tieši tāpēc, tieši tāpēc, ka mums vajadzīga godīga stingrība. Tas nav cietuma režīms valstī. Tā ir skaidra nostāja pret tiem, kas grib slepus darboties un kuriem mūsu mīkstie likumi ļauj to darīt. Tāpēc es aicinu neatbalstīt 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Kolēģi! Es aicinātu tomēr visus nomierināties un ar vēsu prātu padomāt, ko mēs darām un par ko mēs balsojam. Nobalsojot pret 4.priekšlikumu, mēs vispār esam panākuši diezgan smagnēju situāciju ar Krimināllikuma izskatīšanu otrajā lasījumā.

Oponējot Dobeļa kungam, varu pateikt sekojošo: Dobeļa kungs, Krimināllikums paredz kriminālatbildību par jebkuru divu personu apvienošanos jebkurā sabiedriskā organizācijā vai prettiesisku apvienošanos jebkurā sabiedriskā, politiskā vai jebkurā organizācijā, ja, kā jau tas pašā sākumā ir teikts, ir aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Šo kriminālatbildību jau paredz Krimināllikums. Esošais Krimināllikums ļauj pildīt, pieprasa pildīt viņu! Kāpēc mūsu specdienesti to nedara, tas ir pavisam cits jautājums. Mēs nevaram uzskaitīt visas sabiedriskās organizācijas, vai tās ir reģistrētas vai ne. Vācijā vispār netiek reģistrēta neviena sabiedriskā organizācija. Tādā gadījumā tās visas ir prettiesiskas, pretvalstiskas? Acīmredzot ne.

Un vēlreiz aicinu uzmanīgi iepazīties jau ar spēkā esošā Krimināllikuma normām, kur ir paredzēta kriminālatbildība par to, ka divas vai vairākas personas var apvienoties organizācijā, kurai ir noziedzīgi mērķi. Tad attiecīgi šie pārstāvji tiek saukti pie kriminālatbildības. Viņi ir jāsauc pie kriminālatbildības. Nenodarbosimies ar populismu! Es nevaru atbalstīt šo te normu pieņemšanu, tāpēc ka mēs tik tiešām padarīsim šīs normas par ļoti deklaratīvām.

Oponējot Lagzdiņa kungam. Lagzdiņa kungs! Par izvairīšanos no nodokļiem un aicinājumu nepildīt vienu vai otru likumu ir paredzēta kriminālatbildība. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Nestāsti muļķības!")

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es varbūt piekristu pilnībā tam, ko Ādamsona kungs runāja par to, ka kriminālatbildība iestājas, ja veido kaut kādu organizāciju, kura aicina gāzt pastāvošo iekārtu un kura ir vērsta pret valsti.

Bet es jums gribētu, Ādamsona kungs, kā savam kolēģim un kā bijušam Komunistiskās partijas biedram atgādināt mazliet vēsturi. Boļševiku partija nebija reģistrēta, un tad vispār tādas reģistrācijas nebija. Un tagad atcerieties, kādā veidā darbojās tas pats Kamo jeb Džugašvilli, aplaupīja Tiflisas banku, nodarbojās ar bandītismu. Un iedomāsimies tādu pašu situāciju pie mums.

Nacionālboļševikiem Liepājā nesen konfiscēja ieročus. Un nacionālboļševistiskā partija vai kā viņa saucās, tā, protams, nav reģistrēta, un es ceru, ka to nekad šeit nereģistrēs.

Bet tagad iedomāsimies, Ādamsona kungs, ka es, zinādams, ka šī organizācija tāda pastāv, zinādams viņu noziedzīgās darbības, nopirkšu biļeti tam pašam vienam šīs partijas loceklim uz Rīgu, lai viņš varētu slēpties. Šis būs atbalsts. Jā, bet es palikšu nesodīts.

Vai vēl kāds piemērs. Es iedošu savas telpas, lai šī nereģistrētā organizācija varētu izvest savu sapulci. Tas principā Krimināllikumā nebūs paredzēts, bet šinī likumā tas būs paredzēts, un būs par to jāsoda, jo es šai organizācijai sniegšu atbalstu. Tādēļ es domāju, ka mēs trešajam lasījumam varam sagatavot un precizēt šo pantu, bet pašreiz es aicinātu neatbalstīt Klementjeva kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Tas nekas! Ja nebeigsim līdz pārtraukumam, debatēsim visu dienu, bet šādas nenormālības nedrīkst notikt Saeimā. Es atvainojos, vai maz visatļautības Latvijā? Uz katra soļa! Un haosa un anarhijas arī. Un stingrības, es atvainojos, pret valsts varas grāvējiem un tā tālāk, un tā joprojām, nekad nebūs par daudz. Nebūs par daudz! Jo ir vienkārši dīvaini, ka šādu rubikiešu, jurkāniešu priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Es gribētu dzirdēt, Kuduma kungs, nosauciet man šīs komisijas cilvēkus, kuri tā ir balsojuši. Es gribu dzirdēt un zināt! Jo nenormālību patiešām mūsu valstī ir bezgala daudz. Nupat presē vairākas dienas jau raksta par to, ka Latvijā vairāku gadu garumā sabraukuši, oficiāli ir nosaukti ap tūkstotis noziedznieku, visvisāda veida, rangu, un cilvēki, dažādi klaidoņi no visas bijušās Padomju savienības, iekļuvuši šeit ar pašvaldību un valsts institūciju atbalstu, tātad ar noziedzīgu personu faktiski, kuras veikušas noziedzīgu darbību pret Latviju, pašlaik ir, es sapratu, nodoti šie no preses, no "Vakara Ziņām", materiāli prokuratūrai. Un es domāju, ka prokuratūra veiks ļoti nopietnu darbu. Ne tikai šo personu noskaidrošanai un padzīšanai no valsts, bet arī visu citu, droši vien tas nav tikai tūkstotis, kuru noskaidroja "Vakara Ziņas", bet vēl tūkstošiem, kuras ienākušas šeit Latvijā un veic noziegumus, pretvalstisku darbību un tā tālāk, un tā joprojām. Es nepiekrītu šā panta svītrošanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie un augsti godātie Vidiņa kungs un Tabūna kungs! Es gribu atzīmēt sekojošo, ka man ir absolūti vienalga, kurš deputāts ir iesniedzis kādu priekšlikumu un kādam politiskam spēkam viņš pieder. Jautājums ir pēc būtības: ko mēs gribam panākt? Man ir ļoti žēl, ka atsevišķas normas no Krimināllikuma mēs vispār izraujam no kopējās tiesību sistēmas. Ja valdošais vairākums šodien būtu atbalstījis grozījumus kriminālprocesā, tad, Vidiņa kungs, arī daudzas problēmas tiktu atrisinātas. Tāpēc ka konceptuāli ir jāatrisina saistībā ar nākamo likumprojektu, kuru mēs izskatīsim, "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību", ir sekojošais — kādā veidā tiek ierosinātas krimināllietas? Vai pēc vienošanās, vai pēc notikušā fakta? Ja mēs piemērosim RICO likumu prasības, kuras ir ļoti izplatītas Amerikā, tad pietiks tikai ar vienošanos. Un tad tikai jāstrādā attiecīgām institūcijām — SAB un Drošības policijai, lai varētu ierosināt krimināllietas un saukt viņus pie kriminālatbildības. Ja mēs padarām šo te Krimināllikumu par pārāk smagnēju, mēs nekur tālu, kolēģi, netiksim. Ir vienkārši jāpiespiež specdienests beidzot pildīt savus pienākumus neatkarīgi no tā, vai tie ir komunisti, ļimonovieši, barkašovieši vai tamlīdzīgi. Jāpilda Krimināllikuma prasības! Spēkā esošās jau.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata 10 deputātu ierosinājums — turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Nav iebildumu.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikties Tabūna kungam, jo viņš patiešām runāja par lietas būtību. Kā tas iznāca, ka tas tūkstotis noziedznieku, kā Tabūna kungs teica, iebrauca Latvijā un legalizējās šeit? Vai tāpēc, ka mūsu likumi to atļauj? Nē! Acīmredzot bija zināmi ierēdņi Pilsonības un imigrācijas departamentā, pašvaldībās, kas par kukuļiem viņiem nokārtoja visus dokumentus. Kā zināms, tieši "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partijas aktīvisti ļoti kuplā skaitā ir pārstāvēti gan Pilsonības un imigrācijas departamentā, gan arī pašvaldībās. Tātad, Tabūna kungs, jūsu partijas biedri un aktīvisti ņem kukuļus un pārkāpj likumu. (No zāles deputāts J. Dobelis: "Beidz! Nevajag tā runāt!)" Bet kur ir jūsu loģika, Tabūna kungs? Kāds tam ir sakars ar likumiem? Es ļoti ieteiktu visiem kolēģiem padomāt, kāpēc Juridiskajam birojam, kāpēc juristiem rodas iebildumi pret šiem jūsu priekšlikumiem? Redziet, tomēr ir zināmi vispārēji cilvēktiesību principi. Mūsu likumdošana jau pietiekami paredz sodus par pārkāpumiem, par noziegumiem pret valsti. Jūs gribat sodīt cilvēkus par politiskiem uzskatiem. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nebūs tā, Cilēvič!") Jo šādi formulējumi, ja mēs pieņemsim konsekventi, tad patiešām mums sāksies politiskas represijas, represijas par politisko pārliecību. Un jūs taču tieši uz to arī aicinājāt. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nerunā tā!") Es tā runāju... jūs tā runājat, Dobeļa kungs! Es ļoti ieteiktu jums palasīt, piemēram, Eiropas cilvēktiesību konvenciju, ja jau jūs negribat lasīt tās konvencijas par minoritātēm, ko jūs noraidījāt kārtējo reizi šodien. Tātad es domāju, ka Klementjeva kunga priekšlikums ir ļoti pamatots, jo kārtējo reizi pirms vēlēšanām jūs aicināsiet, izmantojot visādas jūtas, un es ļoti baidos, ka Saeimas vairākums jums kārtējo reizi piekritīs. Bet pēc tam atkal Ārlietu ministrijai būs jātaisnojas starptautiskajā arēnā un tā tālāk. Es tomēr ļoti ceru, ka tās partijas, kas sauc sevi par liberālām un centriskām, nepakļausies tādam politiskam spiedienam. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Ej mājās!")

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Man zināmu izbrīnu rada mūsu cienījamā Saeimas priekšsēdētāja uzvedība, jo tomēr, es domāju, tas nav pieļaujams, ka runātājam atklāti un apzinīgi traucē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām mūsu masu mediji strādā ļoti labi. Tāpēc es ierosinu avīzes "Vakara Ziņas" kolektīvam veikt atmaksu par Iekšlietu ministrijas funkciju izpildi no ministrijas budžeta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Runājot pēc būtības. Par cik Tabūna kungs uzdeva konkrētu jautājumu, es arī gribētu konkrēti atbildēt. Viena lieta, ko nevajadzētu darīt šeit tiešām, rubikieši, jurkānieši, tiešām es daudzus jautājumus neatbalstu absolūti, visas šīs partijas viedokli un tā tālāk, bet mēs nevaram sajaukt vienu lietu: analoģisks priekšlikums ir arī Juridiskajam birojam, tad mums Juridisko biroju arī jāuzskata par šīs organizācijas biedriem? Šeit ir cita lieta. Šeit ir ļoti pragmatiska lieta. Šeit bija runa par Juridiskā biroja iepriekšējo priekšlikumu par organizācijām, kas nav reģistrētas vai tās darbība ir apturēta vai izbeigta tiesas ceļā. Vissliktāk ir... grūti... visgrūtāk... to arī atzīst praktiķi — mūsu policisti un arī drošības policija, ka... kas ir sabiedriska organizācija — precīzi likumā pateikts, ja tā neizpilda kādu no šiem kritērijiem, to var neatzīt kā sabiedrisku organizāciju, viņu atzīs savādāk. Tātad es lūgtu balsojumu par 8., 9.priekšlikumu, kas ir analogs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 17, atturas — 25. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums . Tālāk ir saistībā 6. ar 7., 6. ar 10. priekšlikumu, es atvainojos, tas izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā. Šobrīd, ja šie priekšlikumi 8. un 9. ir pieņemti, tad tas ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums . 10. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums . Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 28, atturas — 31. Likumprojekts otrajā lasījumā netiek pieņemts.

Dz.Kudums . Paldies!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiksim.

Dz.Kudums . Es lūgtu tomēr noteikt mazdrusciņ garāku šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 25.martu. Līdz ar to varēs izdebatēt frakcijās.

Sēdes vadītājs. 25.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Krimināllikumā komisija izskatīja un nolēma konceptuāli atbalstīt. Šādu atbalstu mēs esam saņēmuši arī no, es atvainojos, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un arī konceptuālu atbalstu no Juridiskās komisijas, bet ar ļoti būtisku iebildi par 204.1. un 204.2.pantu. Mēs arī komisijā debatējām par šīm lietām. Tiešām šeit ir būtiska lieta, jo 205.pants, godīgi sakot, jau ļauj šobrīd arī strādāt šeit, un var pieņemt arī šos lēmumus tiesneši, un nekādu lielu problēmu šeit nav. Nu, protams, var arī kaut ko šeit iestrādāt.

Bet es gribētu teikt par vienu citu lietu. Mēs ļoti bieži veram vaļā Krimināllikumu, iesniedz gan deputātu grupas, iesniedz gan Ministru kabinets vienu, pēc tam otru, pēc tam nepaiet laiciņš — trešo. Godīgi sakot, nu jau ir sakrājušies četri gabali, kuri būtu jāatbalsta, arī šo pirmajā lasījumā, to vajadzētu pievienot arī pārējiem un skatīt konceptuāli, jo tas arī skar šeit brīvības atņemšanu. Vispār ir jāizdiskutē par soda politiku. Mēs šobrīd Krimināllikumu, man ir tāda sajūta, ka saraustīsim gabalu gabalos, un, ņemot vērā vēl šo priekšvēlēšanu gaisotni, nu, es nezinu, tas ir ļoti smagi. Šobrīd ir tāda situācija, ka vakardien komisijā mēs uzklausījām Kūtra kungu un Tieslietu ministrijas pārstāvjus, kuri ar Ministru kabineta lēmumu šobrīd gatavo darba grupu, kura strādās Tieslietu ministrijā pie Krimināllikuma. Un šī darba grupa ļoti cieši strādās ar Kūtra kunga darba grupu, kura strādās pie jaunā Kriminālprocesa likuma un labojumos arī vecajā Kriminālprocesa likumā. Mēs arī lūdzam līdz 1.maijam komisijā tātad izdiskutēt konceptuāli jautājumus, kas saistās ar Krimināllikumu, un tad mēs komisijā skatītu visus šos priekšlikumus. Šobrīd es lūgtu atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos šos grozījumus Krimināllikumā, un vēlāk mēs tos pievienosim kopīgai paketei. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija kā otrā komisija arī izskatīja šos valdības sagatavotos un iesniegtos priekšlikumus likumprojektā "Grozījumi Krimināllikumā", un daļēji šeit jau par mūsu attieksmi ziņoja atbildīgais ziņotājs Kuduma kungs. Taču es vēlētos pasvītrot vairākus savā būtībā pretrunīgus momentus, kuri, izskatot tālāk un vēlams apvienojot visus komisijā esošos Krimināllikuma grozījumus, lai pēc tam rezultātā tiktu izdots ārā viens vienots grozījums Krimināllikumā, būtu jāņem vērā. Tātad, bez šaubām, jāsaprot tā, ka galvenais iemesls, kādēļ mēs un valdība ir aicinājusi grozīt Krimināllikumu un arī Juridiskā komisija kāpēc atbalstīja, tie ir šī likumprojekta pirmie divi panti — grozījums 58. un 60. Krimināllikuma pantā, kas paredz nepieciešamību atbrīvot no kriminālatbildības personas atsevišķos gadījumos, kad viņa ir palīdzējusi atklāt citu personu izdarītus noziegumus. Tas ir svarīgs moments, un acīmredzot tās prasības, kas šobrīd Kriminālkodeksā ir iestrādātas, vismaz uzklausot speciālistus un praktiķus, mēs redzam, ka šīs prasības ir nepietiekami fleksiblas, nepietiekami elastīgas, un, lai atklātu vienus noziegumus, acīmredzot ir jāmeklē noziedznieku vidū tādas personas, kas ir gatavas liecināt pret citiem noziedzniekiem un palīdzēt atklāt šos noziegumus. Un tajā pašā laikā valstij ir arī par šādu sadarbību kaut kas jādod pretī, kaut kas jāupurē, un šeit šī pieeja būtu pareiza. Un šeit, es domāju, otrajā un trešajā lasījumā var slīpēt šī likuma 1. un 2.pantu vēl tālāk. Juridiskā komisija iebilda pret likumprojekta 6., 7. un 8... tātad 7., 8. un 9.pantu, kur bija mēģinājums aiziet no Krimināllikuma pamatprincipiem, ka likumam jābūt pietiekami vispārīgam un piemērošanas gaitā tas ir attiecīgi jāattīsta. Līdz ar to, ja mums Krimināllikumā ir līdzīgi panti vai tādi panti, kas apdraud dažādas publiskā lietojumā vai par publiskiem kaut kādiem vadiem, transportlīdzekļiem, caurulēm vai kā citādāk, elektriskiem vadiem, gāzes vadiem, pievadāmas dažādas lietas, un par šādu rīcību ir paredzēta kriminālatbildība, tad līdz ar to ļoti apšaubāms ir 182.1.pants — piedāvājums izdalīt atsevišķi, teiksim, telekomunikācijas. Telekomunikācijas tāpat kā pieslēgšanās jebkuriem citiem dažādiem ne mazāk svarīgākiem, kā gāzes tīkliem vai mazuta vadiem, vai elektrībai ir ne mazāk bīstams, un to visu var unificēt, un šeit neko būtisku, neko atšķirīgu sodos arī valdība nav paredzējusi. Es domāju, ka, ja ir nepieciešams, ir jāprecizē attiecīgais 205. vai 191.pants, un to mēs varam izmantot, lai apkarotu arī šādus noziegumus. Ja diskusijas laikā šī bīstamība, kā telekomunikāciju pieslēgšanās, var tikt pierādīta, ir nepieciešams uzklausīt speciālistus un domāt par to, vai tā pieslēgšanās pie telekomunikācijas iekārtām notiek tik plaši un vai to nevar risināt ar administratīviem sodiem. Šeit vēl nepieciešams diskutēt.

Kas attiecas uz 9.priekšlikumu, 204.1. un 204.2. pantu, Juridiskā komisija tikko atbalstīja valdības priekšlikumus noteikt šeit pastiprinātu administratīvo atbildību un tajā skaitā ieviest administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Mēs zinām, ka tirgos un citās vietās, it sevišķi Centrāltirgū, nekādi nevar apkarot situāciju ar akcizēto preču tirdzniecību, tātad ar alkohola, spirta un tabakas tirdzniecību, un šeit sodi Administratīvajā kodeksā tiek pastiprināti. Nu, it kā mēs pēc tāda šablona, ka daudzos gadījumos atkārtots administratīvais pārkāpums gada laikā rada kriminālsodāmību, mēs šeit saņemam no valdības šos divus priekšlikumus par alkoholu, tabaku un spirtu un par benzīnu un dīzeļdegvielu, bet pirmām kārtām jau šobrīd neviens mums nevar praksē pierādīt, ja netiek piemērots administratīvais sods reizi, vai pat vienu reizi gadā, vai mēs varam vispār runāt par tā divreizēju piemērošanu viena gada laikā un līdz ar to runāt šeit par kriminālsodāmības nepieciešamību. Tātad šeit ir arī jādiskutē par to, vai vispār ir vajadzīgs šis pants un vai nepietiek šeit ar attiecīgo grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Nu, kas attiecas uz dažiem citiem iebildumiem par 3., 4. un 5., 6.pantu, tad šeit Juridiskā komisija, es domāju, otrajam lasījumam piedāvās precizējumu, jo strīdīga varētu būt arī organizētās grupas šeit iekļaušana pie vienkāršām zādzībām, jo organizētās grupas dalībnieks atbild par visu izdarīto noziegumu. Šeit ir rūpīgi jāuzklausa speciālisti un vēlreiz jādiskutē šis jautājums.

Tātad Juridiskā komisija aicināja atbalstīt pirmajā lasījumā, bet rūpīgi strādāt pie tālākiem lasījumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 25. marts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tie, kuriem atiet pēdējais kuģītis, var jau posties… Bet aicinu pārējiem deputātiem izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojekts nr. 832. Iesniedzējs — Ministru kabinets.

Šis likumprojekts sasauksies ar likumprojektu, ko mēs izskatīsim arī nākotnē, tātad ko Juridiskā komisija sagatavojusi par sodu pastiprināšanu par autotransporta vadīšanu alkohola reibumā. Bet šoreiz šie likumprojekti ir par dažādu autopārvadājumu kārtības pārkāpšanu. Šeit tātad iesniedzēji ir iesnieguši grozījumus veselā rindā Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantos, kuru mērķis ir viens — sakārtot mūsu Administratīvo pārkāpumu kodeksu atbilstoši tām konvencijām un tiem normatīvajiem aktiem, kas darbojas Eiropā attiecībā uz starptautiskajiem un iekšējiem autopārvadājumiem, uz šo pārvadājamo kravu drošības paaugstināšanu un uz attiecīgi citiem momentiem.

Juridiskā komisija atbalstīja pirmajā lasījumā šo likumprojektu, bet norādīja iesniedzējiem, un mēs domājam tā arī strādāt pie otrā lasījuma, ka ir pārāk sīki, redziet, teiksim, konkrēti šeit 134.3. pants sadalīts dažādos atsevišķos pārkāpumu veidos pa daļām, kaut gan sankcijas gandrīz visiem ir vienādas. Līdz ar to vajadzētu būt šiem pantiem vienkāršākiem un norādīt uz konkrētu noteikumu, starptautisko vai iekšējo autotransporta pārvadājumu noteikumu pārkāpumu vai uz bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumu, kur tad attiecīgi ir sodāmi, atstājot attiecīgu soda diferenciāciju tām personām, kas uzliek šos sodus. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš . 13. marts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts — "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ļoti nopietns dokuments nāca mums priekšā īstajā laikā un arī droši vien īstajā vietā. Es domāju — Latviju. Tātad par šo dokumentu, es domāju, komentāri nav nepieciešami pārāk plaši, jo nosaukums faktiski ietver visu būtiskāko ideju, kas man šajā konvencijā ir iekļauta. Jau pirmajā lasījumā, izskatot šo likumprojektu, atbildīgajā Ārlietu komisijā radās nopietnas diskusijas un šaubas par valdības iesniegtā likumprojekta 3. pantu.

Tomēr konceptuāli pirmajam lasījumam šis likumprojekts tika virzīts, bet gaidām, protams, priekšlikumus no visiem, kas ar šo dokumentu vēlēsies iepazīties. Pirmkārt jau no Aizsardzības un iekšlietu komisijas līdz 16. martam. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu. Kaut gan es aizsteidzos priekšā, jo acīmredzot ir vajadzīgs balsot par atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms uzklausīsim debatētājus. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi mums būtu jāatbalsta šīs konvencijas ratifikācija arī šodien pirmajā lasījumā. Tās nosaukums jau faktiski izsaka arī šīs konvencijas būtību — "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību". Bet mani jau sen neizbrīna to likumprojektu kvalitāte, kurus mēs saņemam no Ministru kabineta. Pagājušā gada beigās mēs parlamentā izskatījām Eiropas Savienības konvenciju cīņā ar korupciju. Toreiz Ministru prezidents Andris Bērziņš, kurš parakstīja šo likumprojektu, ierosināja ne daudz, ne maz, bet izslēgt no konvencijas sekojošus pantus: ietekmes pārdošana, kukuļdošana, kukuļņemšana privātajā sektorā, kukuļdošana citu nacionālo valstu amatpersonām, kukuļdošana starptautisko tiesu tiesnešiem. Paldies Dievam, ka gan Ārlietu komisija, gan arī kolēģi parlamentā piekrita, ka šī konvencija ir jāpieņem pilnā apjomā.

Toreiz Ministru prezidents, iekšlietu ministrs un finansu ministrs, it sevišķi tieslietu ministre aktīvi uzstājās par to, ka, redziet, ir radusies nejauša tehniska kļūda. Kas tad ir noticis šodien ar šo te konvenciju? Ministru kabinets un galvenais virzītājs un atbildīgā amatpersona ir iekšlietu ministrs, piedāvā ne daudz, ne maz, bet izņemt no 5. panta otro daļu. Ko tad šī daļa arī nozīmē? Respektīvi, tā daļa, kura nedarbosies Latvijas teritorijā: tādas personas rīcība, kas, apzinoties kādas organizētas noziedzīgas grupas mērķi un vispārējo noziedzīgo darbību vai arī tās nolūku izdarīt attiecīgos noziegumus, aktīvi piedalās organizētās noziedzīgās grupas noziedzīgajās darbībās, citās organizētās noziedzīgās grupas darbībās, apzinoties, ka tās dalība, līdzdalība veicinās augšminētā nozieguma mērķa sasniegšanu. Tāda smaga nozieguma organizēšana, vadīšana, atbalstīšana un palīdzība, veicināšana vai padoma sniegšana, kurā ir iesaistīta kāda organizēta noziedzīga grupa.

Es gribētu atzīmēt un vēlreiz vērsties pie Vidiņa kunga. Vidiņa kungs, ja mēs atbalstīsim Ministru kabineta piedāvātā likumprojekta 3. pantu, ka tas paliks uz otro lasījumu, tad visu, par ko mēs runājām, debatējot par grozījumiem Krimināllikumā, mēs nevarēsim īstenot.

Cienījamie kolēģi! Jau divus gadus mums ir jāsāk nopietns darbs parlamentā pie grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai mēs varētu efektīvi cīnīties ar organizēto noziedzību. Diemžēl ne Iekšlietu ministrija, ne Finansu ministrija, ne Ministru kabinets, kuriem būtu jāiesniedz šie likumprojekti, to nav līdz šim izdarījuši. Mēs esam ratificējuši veselu virkni dažāda veida konvenciju, bet tālāk par deklarācijām mēs netiekam. Ministru prezidents Andris Bērziņš pusgadu atpakaļ svēti nozvērējās, ka no sākuma līdz šī gada 1. janvārim, pēc tam līdz 1. martam tiks iesniegts parlamentā likumprojekts par tā saucamajām nulles deklarācijām. Diemžēl ir pagājis jau 1. janvāris, 1. marts, likumprojektu līdz šim mēs neredzam, kaut gan tas pirmo reizi tika iesniegts vēl 1995. gadā.

Kāpēc es pieminu šo likumprojektu? Tāpēc, ka šīs konvencijas 6. pants nosaka: noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un kriminalizēšana. Lai Latvijā efektīvi varētu cīnīties ar nelegālās naudas apriti, lai beidzot šos naudas līdzekļus varētu iesaldēt, tādā veidā ekonomiski cīnīties ar noziedzniekiem, beidzot ir jāpieņem arī Nulles deklarācijas likums. Diemžēl parlamenta vairākums nav atbalstījis. Tajā pašā laikā elementāra statistika. Noziegumi ekonomikas sfērā pagājušā gada laikā ir pieauguši par 13%.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šoreiz atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, uz otro lasījumu atbalstīt 3.panta svītrošanu, kā arī noteikt divu mēnešu termiņu, kad Ministru kabinetam ir jāiesniedz nepieciešamie grozījumi dažādu veidu likumos, lai efektīvi varētu cīnīties gan ar organizēto noziedzību, gan ar naudas atmazgāšanu. Ja šīs likuma normas mums šobrīd darbotos, tad nekādi noziedzīgi grupējumi arī no ārvalstīm, tajā skaitā arī no Krievijas, nevarētu legalizēt savu īpašumu iegādi mūsu valstī. Un tad mēs nesaņemtu no iekšlietu ministra atbildi, ka informācija ir, bet dokumentālu pierādījumu nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Kā saka, kungs, jūs skaisti runājāt! Cienījamie kolēģi! Nav jau brīnums, ka kārtējo reizi no Ministru kabineta saņemam premjera Bērziņa kunga parakstītus dokumentus. Pat starptautiskus, kuros tiek veiktas izmaiņas. Šīs izmaiņas diemžēl ir negatīvas.

Nesen mēs izskatījām tik tiešām Eiropas Savienības izstrādāto Korupcijas novēršanas likumu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu. Ministru kabinets arī veica tur izmaiņas, ka kukuļdošanas un ņemšanas darbība nav krimināli sodāma. Arī šinī ārkārtīgi svarīgajā Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentā, kuru izmanto visas pasaules valstis, ierosināts veikt izmaiņu, kura diemžēl ir par labu noziedzīgām struktūrām. Apvienoto Nāciju Organizācijas dokuments atbalstāms un pieņemams obligāti bez Ministru kabineta ierosinātā 3. panta izmaiņām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad konceptuāli šis likumprojekts Ārlietu komisijā tika atbalstīts. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā šeit, Saeimā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 16.marts, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992. gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un administratīvajiem noteikumiem" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Paldies! Tātad atšķiram likumprojekta tabulu, un tur ir redzams, ka Ārlietu komisija ierosinājusi redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Krasts. Deputāti piekrīt, ja? Tātad nosaukums kļūs nedaudz īsāks. Paldies! Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Aivara Tiesneša un Jāzepa Šņepsta iesniegumus ar lūgumu piešķirt viņiem bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.martā. Ierosinu izskatīt šos iesniegumus tūlīt. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aivaram Tiesnesim. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma apstiprināšanu 8.martā deputātam Jāzepam Šņepstam. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu jautājumu Latvijas Republikas ekonomikas ministram par Ekonomikas ministrijas izsniegtajām garantijām privātuzņēmējiem. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi.

Šodien mēs sveicam kolēģi Edvīnu Inkēnu 43 gadu jubilejā! (Ovācijas un aplausi.)

Godātie kolēģi! Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis šodien vēlas izteikt atzinību tiem 7.Saeimas deputātiem, kuri līdz ievēlēšanai Saeimā strādāja Rīgas domē. Tādēļ, lūdzu! Egils Baldzēns, Andris Bērziņš, Leons Bojārs, Imants Burvis, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Romāns Mežeckis, Jakovs Pliners, Romualds Ražuks un Igors Solovjovs tiek aicināti uz Sarkano zāli tūlīt pēc šīs sēdes beigām. (Aplausi un izsaucieni.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Dzintars Kudums, Valdis Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Kopsavilkums

2001. gada 8. marta sēdē

3. lasījumā pieņēma likumus:

— "Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"". (Reģ.nr.730) (dok.nr.2851) Balsojums: 69 par, 13 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". (Reģ.nr.720) (dok.nr.2876) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

2. lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

— "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs". (Reģ.nr.798) (dok.nr.2694; nr.2694b) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumu:

— "Par 1992. gada 22. decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992. gada 22. decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992. gada 22. decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un administratīvajiem noteikumiem". (Reģ.nr.746) (dok.nr.2551; nr.2881) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". (Reģ.nr.803) (dok.nr.2719; nr.2872) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

1. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"". (Reģ.nr.828) (dok.nr.2804; nr.2857) Balsojums: 66 par, 0 pret, 10 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". (Reģ.nr.817) (dok.nr.2793; nr.2858) Balsojums: 77 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"". (Reģ.nr.821) (dok.nr.2797; nr.2860) Balsojums: 72 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". (Reģ.nr.823) (dok.nr.2799; nr.2861) Balsojums: 65 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"". (Reģ.nr.829) (dok.nr.2805; nr.2862) Balsojums: 68 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"". (Reģ.nr.822) (dok.nr.2798; nr.2863) Balsojums: 72 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"". (Reģ.nr.831) (dok.nr.2807; nr.2864) Balsojums: 76 par, 1 pret, 2 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". (Reģ.nr.827) (dok.nr.2803; nr.2865) Balsojums: 81 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". (Reģ.nr.818) (dok.nr.2794; nr.2866) Balsojums: 75 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". (Reģ.nr.820) (dok.nr.2796; nr.2867) Balsojums: 74 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.813) (dok.nr.2769; nr.2875) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.832) (dok.nr.2821; nr.2877) Balsojums: 89 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību". (Reģ.nr.791) (dok.nr.2670; nr.2878) Balsojums: 87 par, 0 pret, 1 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā". (Reģ.nr.839) (dok.nr.2868; nr.2868a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par policiju"". (Reģ.nr.842) (dok.nr.2873; nr.2873a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

Pieņēma lēmumus:

— "Par Marijas Andersones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi". (dok.nr.2879) Balsojums: 79 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Par Ervīna Kušķa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi". (dok.nr.2880) Balsojums: 82 par, 0 pret, 3 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālprocesa kodekss"". (Reģ.nr.838) (dok.nr.2852; nr.2852a) Balsojums: 18 par, 28 pret, 33 atturas.

— "Par 1994. gada 10. novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību". (Reģ.nr.840) (dok.nr.2869; nr.2869a) Balsojums: 17 par, 19 pret, 46 atturas.

Nepieņēma 2. lasījumā likumprojektu:

— "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.766) (dok.nr.2616; nr.2874) Balsojums: 28 par, 28 pret, 31 atturas.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 8. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Viens no jautājumiem, kuru mūsu frakcija izskatīja vakardienas frakcijas sēdē, bija situācija, kāda izveidojusies veselības aizsardzības sistēmā saistībā ar māsu algām un viņu visai pamatotajām prasībām — atrast šīm algām papildu finansējumu. Medicīnas māsu skaits kopš deviņdesmito gadu sākuma ir samazinājies vairāk nekā divas reizes, un šobrīd ir draudi, ka augstāk kvalificētie cilvēki slimnīcas un citas ārstniecības iestādes tuvākajā laikā pametīs. Mēs uzklausījām labklājības ministru A.Požarnovu, kas jau otrdienas valdības sēdē bija sagatavojis priekšlikumus un shēmu, kā no šīs situācijas izkļūt. Diemžēl, kā viņš, tā arī mēs konstatējām, ka koalīcijas partneri, šajā gadījumā "Latvijas ceļš" un Tautas partija, neizrādīja pārāk lielu ieinteresētību šī jautājuma risināšanā, kaut arī jautājums ir neatliekams, un to pierāda arī medicīnas darbinieku protesti. Savā laikā, kad tika panāktas pozitīvas izmaiņas pedagogu atalgojumā, tas bija ne tikai vienas partijas nopelns, bet visu trīs koalīcijas lielo partiju atbalsts. Arī šajā gadījumā mēs uzskatām, ka nevar būt tāda attieksme, ka tā ir tikai tās partijas lieta, kas šo grūto ministriju — Labklājības ministriju — vadījusi vairāk nekā sešus gadus. Tie ir jautājumi, kurus var atrisināt, visai valdībai kopā strādājot un piedaloties arī Ministru prezidentam un finansu ministram. Tieši tādēļ arī frakcija vakar aicināja gan Ministru prezidentu A.Bērziņu no "Latvijas ceļa", gan finansu ministru G.Bērziņu no Tautas partijas piedalīties piketā un tikties ar medicīnas māsu pārstāvjiem, lai valdība varētu skaidri parādīt, kādā veidā, sadarbojoties ar medicīnas darbiniekiem, tiks panākti tālāki risinājumi.

Es gribu piebilst, ka Saeimā acīmredzot būs vajadzīgas nopietnas diskusijas par likumprojektiem, kuri skar Privatizācijas aģentūras likvidāciju, lai būtu skaidra likvidatoru nozīmēšanas kārtība un atbildība.

Tika noraidīta likumprojekta "Par 1994. gada 10. novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" nodošana komisijām, ko pilnībā atbalstīja arī mūsu frakcija. Mēs uzskatām, ka šī brīža situācijā šādas konvencijas pieņemšana Latvijā nozīmētu atgriešanos pie situācijas, kāda bija pirms 1990. gada, proti, kad daudzu pilsētu ielās uzraksti bija vairāk krievu nekā latviešu valodā, kad valsts un pašvaldību ierēdņiem bija pienākums zināt dažādu minoritāšu valodas, ko šobrīd reāli nevar nodrošināt, un šāda prasība arī kavētu integrāciju, ko mēs šobrīd gaidām, lai cittautiešus stimulētu aktīvi mācīties latviešu valodu.

Plašāka diskusija bija arī par likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kura galvenā būtība ir tā, lai tiktu noteikta stingrāka atbildība par dalību dažāda veida nereģistrētās organizācijās un apvienībās, kuru mērķis ir graut Latvijas valsts vienotību un neatkarību, kā arī atbildība par publiskiem aicinājumiem nepildīt likumu. Tomēr arī demokrātiskā valstī tie ir stingri šķirami no diskusijām par likumu, kas ir saprotama lieta. Diemžēl, šeit domas dalījās, un pie šī likumprojekta būs jāatgriežas vēlreiz, ko mūsu frakcija ar saviem priekšlikumiem arī tuvākajā laikā darīs.

I.Birzniece (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Gribu paskaidrot, kādēļ valdošās koalīcijas frakcijas noraidīja J.Jurkāna kunga frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" otrreiz iesniegto likumprojektu "Par 1994. gada 10. novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību". Viņu prasība ir ratificēt 1994. gada novembra konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Man liekas, šis likumprojekts jau bija iesniegts senāk — 2000. gada maijā. Tradicionāli, kā jūs zināt, konvencijas ratifikācija ir Ministru kabineta jautājums, un šoreiz vēl valdība nebija iesniegusi šādu likumprojektu. Vēl jāprecizē šīs konvencijas tulkojuma teksts, jādefinē, kura valsts institūcija būs atbildīga par šīs konvencijas īstenošanu; vēl viens tehniski ne mazsvarīgs jautājums ir tiesības katrai valstij definēt, kas ir nacionālā minoritāte. Šīs lietas iesniedzēji šajā likumprojektā nebija parādījuši. Pastāv arī vairāki mīti, galvenais no tiem, ko iesniedzēji mēģina izmantot, ir doma, ka pretējā gadījumā Latvijā netiek ievērotas minoritāšu tiesības. To mēs nevaram apgalvot, jo Satversmē ir atsevišķa sadaļa par cilvēka pamattiesībām; Latvijas Republikā ir vairāki likumi, kas aizsargā minoritāšu tiesības; ir arī citas konvencijas, kas ir ratificētas un Latvijā ir spēkā, piemēram, Eiropas cilvēktiesību konvencija.

Otrais mīts, kas nāk no dažām citām frakcijām, — ka nevajadzētu ratificēt šo konvenciju, jo tas automātiski nozīmēs, ka Rīgā, Daugavpilī un citās Latvijas vietās tūlīt jau būs nosaukumi divās valodās, kā tas bija padomju laikā, — latviešu un krievu valodā. Tā nemaz nevar būt, ir jāraugās ļoti rūpīgi, kā definēt nacionālo minoritāti. Ļoti rūpīgi jāizlasa konvencijas pants — tā nav automātiska prasība, un mēs nevaram piekrist, ka krievu valoda visām minoritātēm Latvijā būtu viņu kultūras valoda. Ir arī poļu, ukraiņu, baltkrievu valoda. Mēs neatbalstīsim atgriešanos pie rusifikācijas, šīs padomju laika iezīmes. Mums arī jāatceras, ka visas starptautiskās institūcijas atbalstīja un apsveica Saeimu ar Valsts valodas likuma esošo redakciju. Tādā veidā mēs neesam pārkāpuši šīs starptautiskās normas.

Nobeigumā gribēju aicināt katru pilsoni neaizmirst pildīt savu pienākumu. Tas nav mazsvarīgi — šosvētdien piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Aicinu katru iet un aktīvi piedalīties, un izteikt savu vēlmi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien Saeimā bija pietiekami noslogota un debašu pilna darba diena. Gribētu uzsvērt to, ka sociāldemokrātu frakcija iesniedza vairākus priekšlikumus, arī likumprojektu "Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālprocesa kodekss"", kas būtu vērsts uz to, lai būtu nopietnāka cīņa ar organizēto noziedzību un lai vieglāk būtu pārvarami tie šķēršļi, kas to apgrūtina. Diemžēl mūsu priekšlikums tika noraidīts.

Nākamais, ko gribētu uzsvērt, ir tas, ka mēs vēlreiz piedāvājām grozījumus likumā "Par valsts pensijām" un balstījāmies tieši uz Ministru prezidenta nostāju tajos punktos, kuros mūsu viedokļi bija vienādi, — jautājumos par to, ka indeksācijai vajadzētu būt divas reizes gadā un ka būtu jāņem vērā ne tikai pārtikas preces un patēriņa preces, bet arī algu kāpums, kas īstenībā papildina sociālo budžetu, līdz ar to dodot iespēju nopietnāk indeksēt valsts pensijas.

Nākamais — mēs pilnībā iestājamies pret to, ka daudzi jauni pensionāri ar 30 — 40 gadu darba stāžu saņem 30 latu pensiju. Šī nelaime veidojās pēc tam, kad mums neizdevās referendums par pensijām. Es gribētu uzsvērt, ka arī Ministru prezidents ir atzinis, ka pašreiz ir iespēja šā gada vidū budžetu līdzsvarot un izdalīt papildu finansu līdzekļus pensionāru vajadzībām, tāpēc mēs par to iestājāmies. Diemžēl valdības partijas likumprojektu noraidīja.

Mums bija mazs pārsteigums, ka valdības partijas šodien, motivējot ar to, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, nolēma neizskatīt jautājumu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram M.Segliņam. Es domāju, ka tāda motivācija — neizskatīt šo jautājumu, vienkārši nobalsojot ar Saeimas deputātu vairākumu un neuzklausot opozīcijas viedokli, bija ļoti cinisks demokrātijas normu pārkāpums, kuru tikai "aiz matiem" var pievilkt, runājot par tādām lietām kā Saeimas Kārtības rullis. Kā redzam, finansējums policijai tik tiešām ir nepietiekams, un galvenā būtība ir tāda, ka mums bijis pietiekami daudz nopietnu jautājumu, kurus mēs esam uzdevuši M.Segliņam, uz kuriem nopietnas un kompetentas atbildes nav sniegtas. Bet pamatprincips, kāpēc mēs šajā gadījumā pievērsām uzmanību noziedzības apkarošanai, galvenokārt bija tas, ka reāli pieaug noziedzību skaits — gan zādzības, gan laupīšanas. Slepkavības lielākajās pilsētās pieaugušas par 63%, laupīšanas pieaugušas par 17,3%. Es domāju, ka šādas lietas ir pietiekami nopietnas, tāpēc vajadzētu domāt par to, kā to varētu kopīgiem Saeimas un Ministru kabineta spēkiem novērst.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien ir 8. marts — gaiša, saulaina diena; sākas pavasaris. Vispirms gribētu sirsnīgi apsveikt visas Latvijas sievietes Starptautiskajā sieviešu dienā. Es gribētu apsveikt gan tās sievietes, kurām šodien ir svētku noskaņa, gan Latvijas medmāsas, kuras šodien piedalās protesta akcijā pret zemajām algām un pret sieviešu diskrimināciju. Tieši tā, kā tas bija pirms 100 gadiem, kad sākās 8. marta tradīcija.

Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosināja ratificēt "1994. gada 10. novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību". Šī konvencija ir ratificēta 33 Eiropas valstīs. Latvija ir vienīgā no Eiropas Savienības kandidātvalstīm, kas līdz šim brīdim nav ratificējusi šo konvenciju. Kad gada sākumā tika izbeigta Latvijas uzraudzības vai monitoringa procedūra, Eiropas Padome izvirzīja skaidru prasību pēc iespējas ātrāk ratificēt konvenciju un pēc tam saskaņot Latvijas likumus ar konvencijas prasībām. Arī Eiropas parlamenta un Latvijas Saeimas kopīgā komiteja vairākas reizes rekomendēja konvenciju ratificēt. Pašlaik Saeimas deputātu vairākumam, pēc mūsu domām, ir skaidrs, ka agri vai vēlu mazākumtautību aizsardzības konvencija būs jāratificē. Bet, šodien balsojot, vairākums tomēr atturējās. Kāpēc? Oficiālā motivācija ir tāda, ka konvencijas tulkojums ir neprecīzs. Mūsu likumprojektā neesot uzrādīta atbildīgā institūcija un neesot precizēts mazākumtautību loks Latvijā. Tādas atrunas es uztveru kā nenopietnas, jo valdība pirms pieciem gadiem jau ir parakstījusi šo konvenciju, un tad par neprecīzu tulkojumu nebija nekādas runas. Diezgan grūti pateikt, kāda var būt atbildīgā institūcija par konvencijas īstenošanu dzīvē, jo šīs konvencijas prasības skar ļoti daudzas mūsu dzīves jomas. Par to, kas ir minoritāte Latvijā, var spriest otrajā un trešajā lasījumā. Īstais iemesls, kāpēc vairākums šodien atturējās no konvencijas ratifikācijas, ir tāds, ka valdošā koalīcija negrib zaudēt iniciatīvu šajā jautājumā. Pusgadu mēs gaidām, kad valdība iesniegs likumprojektu par minoritāšu aizsardzības konvencijas ratifikāciju. Līdzīga situācija bija ar privatizācijas sertifikātu termiņa pagarināšanu — mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iesniedza likumprojektu, tas tika noraidīts, bet galu galā šis grozījums tika pieņemts valdības variantā.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija): Vēlētos pieskarties divām sfērām — izglītībai un drošībai. Vispirms jau par situāciju, kas radusies saistībā ar interešu izglītību. Tautas partija apzinās radušās problēmas interešu izglītībā, vienlaikus atzīmējot, ka šis jautājums tiek dramatizēts pirmsvēlēšanu ietekmē. Piemēram, dziedāšanu vidusskolās kā izvēles priekšmetu noteica nevis K.Greiškalna laikā, bet gan A.Piebalga laikā, vēl tālajā 1992. gadā. Tautas partija ir ieinteresēta iesniegt skaidrus, taisnīgus interešu izglītības finansēšanas principus. Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem bērniem vienādas iespējas darboties interešu izglītībā gan Suntažos, gan Priekulē, gan Rēzeknē, gan Liepājā un citur. Mūsu uztverē nav taisnīgāka principa, kā naudai sekot skolniekam. Interešu izglītības pedagogu darba algai jābūt līdzvērtīgai pārējo skolotāju darba algai, un Izglītības un zinātnes ministrija tuvākajā laikā aicinās mūsu kolēģus valdībā piešķirt papildu līdzekļus šo mērķu īstenošanai. Tautas partija aicinās arī "Latvijas ceļa", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ministrus un mūsu ministru atbalstīt šā jautājuma pozitīvu atrisināšanu.

Gribu atzīmēt, ka 7. martā Tautas partija un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība parakstīja vienošanos par sadarbību izglītības nozarē pēc pašvaldību vēlēšanām. Es domāju, ka tas ir būtisks līgums.

Tālāk par drošības jautājumiem. Drošība ir plaša sfēra, un šeit es gribētu runāt par situāciju, kas izraisījusies ap iekšlietu ministru. Man jāsaka, ka zināmā mērā par katru cenu tiek mēģināts šo jautājumu risināt, neiedziļinoties un neizpētot tās atbildes, kuras ministrs iesniedzis šo jautājumu iniciatoriem — sociāldemokrātiem. Jājautā — kāpēc J.Ādamsona kungs, kas nepārtraukti ir šo jautājumu uzturētājs Saeimā un tik precīzi zina visas šīs problēmas, kuras saistītas ar likuma nepieciešamību, to neizdarīja savas "ministrēšanas" laikā, jo visas iespējas tika dotas. Bet šajā gadījumā tiek īstenota zināma demagoģija, ka, pat neiepazīstoties ar ministra atbildēm, kuras tika iesniegtas vakar, šodien šis jautājums tiek ierosināts un tiek aicināts veikt šo balsojumu.

Drošība ir saistīta arī ar mutes un nagu sērgu. Es gribētu uzteikt Zemkopības ministrijas aso reakciju un rīcību. Tā gan ir, godīgi sakot, sagādājusi zināmas problēmas mūsu ražotājiem, taču zemkopības ministrs ir gatavs šos jautājumus skatīt.

Kas attiecas uz medmāsu darba samaksu, es domāju, ka šis jautājums ir jārisina kompleksi ar ārstu darba samaksu, pretējā gadījumā tur nekādi labi rezultāti nevar būt.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Es gribētu pievērsties vairākiem jautājumiem, kas šodien tika skatīti Saeimā. Pirmais būtu nacionālo minoritāšu aizsardzība un likumprojekts "Par 1994. gada 10. novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību", kuru diemžēl Saeima šoreiz nenodeva komisijām. Kāda ir šīs konvencijas būtība?

Tātad, pirmkārt, nacionālo minoritāšu tiesību, personas brīvības aizsardzība ir neatņemama starptautisko cilvēktiesību aizsardzības sastāvdaļa, tādēļ iekļaujas starptautiskās darbības ietvaros. Katra persona, kas pieder nacionālajai minoritātei, ir tiesīga brīvi izvēlēties, vai tā tiek vai netiek uztverta par tādu. Jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, var izmantot tiesības un baudīt brīvību, kas izriet no šīs konvencijas principiem. Tāpat šī konvencija runā par iespēju iegūt izglītību minoritātes valodā, taču neietekmējot valsts valodas vai zināšanu apguvi valsts valodā. Šī konvencija runā par to, ka jebkura persona, kura pieder pie nacionālās minoritātes, ievēro nacionālo likumdošanu un citu personu tiesības, kā arī tā nepieļauj tādu interpretāciju, kas dod tiesības piedalīties vai veikt jebkādu darbību, kas ir pretrunā ar starptautisko likumu principiem, īpaši ar valsts suverēno līdztiesību, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību. Atklāti sakot, šī konvencija manā uztverē ir viena no tām sadaļām, kas veicinātu sabiedrības integrāciju. Diemžēl vairākums deputātu šo pozīciju nesaprata, un Ministru kabinets faktiski apstiprinājis pavisam citu integrācijas modeli, veidojot jaunu integrācijas fondu, kurā atkal tiks papildus tērēti Latvijas budžeta līdzekļi, neņemot vērā to, ka līdzekļi mums nepieciešami, kā jau jūs dzirdējāt, māsiņu algu paaugstināšanai, ārstu algu paaugstināšanai, pensiju paaugstināšanai utt. Ņemot vērā to, ko pagājušā reizē mūsu deputātu lielākais vairākums, tai skaitā pozīcijas deputāti, apstiprināja, ka pieci pilnvarnieki, kuri strādās šajā integrācijas fondā, saņems gadā 78 tūkstošus latu, kopā ar sociālajām iemaksām 99 tūkstoši latu lielas algas, tie ir ļoti lieli izdevumi no mūsu tāpat jau niecīgā budžeta.

Vēl es gribētu runāt par Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas jautājumu un vairākiem likumprojektiem, kuri šodien tika skatīti Saeimā.

Diemžēl deputāti bez jebkādām debatēm, it kā jau klusējot, apstiprināja Privatizācijas aģentūras likvidāciju, neskatoties uz to, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas nodarbojas ar stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas, tai skaitā arī ar "Latvijas kuģniecības", jautājumiem, joprojām vēl tikai lemj par to, vai būtu nepieciešams Privatizācijas aģentūru likvidēt un vai labāk nesekot Igaunijas piemēram, samazināt Privatizācijas aģentūras darbību, līdz ar to samazinot tās budžetu.

Vēl gribu vērst jūsu uzmanību tam, ka Jaunā frakcija atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!