Ministru kabineta noteikumi Nr. 271

Rīgā 1998.gada 28.jūlijā (prot. Nr. 40, 8.§)

Tieslietu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 5.pantu

I. Tieslietu ministrijas uzdevumi un funkcijas valsts pārvaldes jomā

1. Tieslietu ministrijai (turpmāk — ministrija) ir šādi galvenie uzdevumi:

1.1. veikt ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) uzraudzību;

1.2. izstrādāt un īstenot valsts politiku tiesu sistēmas pilnveidošanā;

1.3. veikt informatīvo datu bāzu un reģistru aktualizāciju un pārraudzību ministrijas kompetencē esošajās jomās;

1.4. pārraudzīt tiesību sistēmas pilnveidošanu.

2. Ministrijai ir šādas galvenās funkcijas:

2.1. savas kompetences ietvaros izstrādāt likumu un citu normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Eiropas Savienības normām, kā arī Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2.2. savas kompetences ietvaros nodrošināt Latvijai saistošu starptautisko līgumu izpildi;

2.3. sniegt atzinumus par citu ministriju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem;

2.4. veikt normatīvo aktu savstarpēju salīdzināšanu un sagatavot priekšlikumus to pilnveidošanai saskaņā ar Eiropas Savienības normām un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2.5. likumā noteiktajos ietvaros realizēt apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību;

2.6. sistematizēt un kodificēt normatīvos aktus;

2.7. organizēt normatīvo aktu publicēšanu;

2. 8. legalizēt juridiskos dokumentus;

2.9. reģistrēt politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes;

2.10. iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm;

2.11. noteiktā kārtībā risināt jautājumus, kas saistīti ar personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā;

2.12. veikt citas funkcijas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

II. Ministrijas tiesības

3. Ministrija:

3.1. likumā noteiktajā kārtībā reorganizē ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes un pārziņā esošos uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības);

3.2. pārstāv ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) intereses starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos pasākumos;

3.3. savas kompetences ietvaros veic starptautisko sadarbību;

3.4. deleģē ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm un pārziņā esošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — publisko tiesību subjektiem — likumos noteikto valsts pārvaldes funkciju administrēšanu;

3.5. veic tiesu ekspertu sertifikācijas un ekspertu darbības uzraudzību;

3.6. veic citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

4. Ministrijas darba politiskais vadītājs ir tieslietu ministrs (turpmāk — ministrs). Ministrs ir atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību un veic likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Ministrs bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju un likumos noteiktajos ietvaros realizē šādas tiesības:

5.1. slēdz starptautiskos līgumus;

5.2. apstiprina ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu, kā arī ministrijas pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un valsts iestāžu nolikumus un statūtus;

5.3. dod tiešus rīkojumus katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes ierēdnim (ierēdņa kandidātam) un darbiniekam, kā arī — likumā noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu vadītājiem;

5.4. izveido komisijas un darba grupas, kurās var iesaistīt arī citu iestāžu ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un darbiniekus, kā arī citus speciālistus;

5.5. nosaka tiesu ekspertu sertifikācijas kārtību;

5.6. iesaka Ministru prezidentam ministrijas parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasa ministrijas parlamentārā sekretāra atkāpšanos no amata;

5.7. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru;

5.8. slēdz darba līgumus ar ārštata padomniekiem.

6. Parlamentārais sekretārs nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām, pārstāv tieslietu ministra politisko viedokli un aizstāv ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās, kā arī citās valsts iestādēs.

7. Valsts sekretārs:

7.1. vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību, ja notiek ministrijas politiskās vadības maiņa;

7.2. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

7.3. pēc saskaņošanas ar ministru apstiprina ministrijas centrālā aparāta štatu sarakstu atbilstoši valsts budžetā ministrijai noteiktajam darba samaksas fondam;

7.4. ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes ierēdnim (ierēdņa kandidātam) un darbiniekam, kā arī — likumā noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu vadītājiem;

7.5. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus, kuri strādā uz darba līguma pamata, kā arī savas kompetences ietvaros slēdz citus līgumus;

7.6. slēdz darba līgumus ar ārštata padomniekiem;

7.7. nodrošina ministrijas darbību atbilstoši piešķirtajiem finansu līdzekļiem, kā arī iesniedz priekšlikumus par ministrijas darbībai nepieciešamajiem finansu un materiālajiem līdzekļiem;

7.8. saskaņā ar ministra pilnvarojumu izdod rīkojumus ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja normatīvajos aktos šādas tiesības nav paredzētas tikai ministram;

7.9. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

8. Ministrijas valsts sekretāram ir vietnieki, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Valsts sekretāra vietnieku kompetenci nosaka valsts sekretārs.

9. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs, un to uzdevumi, funkcijas un tiesības noteiktas valsts sekretāra apstiprinātos departamentu un nodaļu nolikumos. Darbinieku pienākumi un tiesības tiek noteiktas viņu amata aprakstos.

10. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekiem saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

11. Departamenta darbu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieks.

12. Patstāvīgās nodaļas darbu vada nodaļas vadītājs.

IV. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes un ministrijas pārziņā esošie valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

13. Ministrijas pakļautībā ir šādas iestādes:

13.1. Tiesu ekspertīžu zinātniskās pētniecības laboratorija;

13.2. Valsts valodas centrs.

14. Šo noteikumu 13.punktā minēto iestāžu vadītāji ir tieši pakļauti ministram vai — saskaņā ar ministra pilnvarojumu — valsts sekretāram, bet speciālos nozares pārvaldes jautājumos — arī attiecīgā ministrijas departamenta direktoram.

15. Ministrijas pārraudzībā ir šādas iestādes:

15. 1. Bēgļu apelācijas padome;

15.2. Naturalizācijas pārvalde;

15.3. Patentu valde;

15.4. Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija;

15.5. Uzņēmumu reģistrs;

15.6. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija;

15.7. Valsts zemes dienests.

16. Šo noteikumu 15.punktā minēto iestāžu pārraudzību likumos noteiktajos ietvaros veic ministrs vai cita ministrijas amatpersona saskaņā ar ministra pilnvarojumu.

17. Ministrijas pārziņā ir šādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un iestādes:

17.1. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Tiesu namu aģentūra";

17.2. Kriminoloģisko pētījumu centrs;

17.3. Patentu tehniskā bibliotēka;

17.4. valsts uzņēmums "Latvijas Vēstnesis".

18. Valsts kapitāla daļu ministrijas pārziņā esošajās uzņēmējsabiedrībās pārvalda ministra iecelti valsts pilnvarnieki, kas speciālos nozares pārvaldes jautājumus saskaņo arī ar attiecīgā ministrijas departamenta direktoru.

V. Noslēguma jautājumi

19. Atzīt par spēku zaudējušiem:

19.1. Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumu Nr.118 "Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 111., 123.nr.; 1995, 186.nr.; 1996, 86., 135.nr.);

19.2. Ministru kabineta 1994.gada 11.oktobra lēmumu Nr.129 "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumā Nr.118 "Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu"" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 123.nr.; 1995, 186.nr.);

19.3. Ministru kabineta 1995.gada 21.novembra noteikumus Nr.364 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumā Nr.118 "Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu"" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 186.nr.; 1996, 86.nr.);

19.4. Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumus Nr.172 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumā Nr.118 "Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 86.nr.);

19.5. Ministru kabineta 1996.gada 6.augusta noteikumus Nr.318 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumā Nr.118 "Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 13 5.nr.). 

Ministru prezidents G.Krasts

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs