Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad pie Mordangas ezera magones zied Balāde par Pulkvedi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.07.1998., Nr. 223/224 (1284/1285) https://vestnesis.lv/ta/id/51445

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vilhelms Munters un PSRS čeka

Vēl šajā numurā

31.07.1998., Nr. 223/224 (1284/1285)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad pie Mordangas ezera magones zied

Latvijas Nacionālo partizānu

un viņu atbalstītāju 8. salidojumā Talsu zemē

Tāpat kā ik gadus jūlija pēdējā sest-dienā, arī šovasar 25.jūlija rītā pie Nacionālā teātra pulcējās prāva Latvijas patriotu saime — karavīru un politiski represēto biedrību, Daugavas vanagu, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Zemessardzes 62. padomnieku rotas, Aizsardzības ministrijas, policijas un drošības dienesta, muzeju, Saeimas, kultūras, preses un sabiedrisko organizāciju pārstāvji —, lai automašīnās izbrauktu uz kārtējo, 8. Latvijas nacionālo partizānu un viņu atbalstītāju salidojumu Talsu rajonā — mežvidus mītnē pie gleznainā Mordangas ezera. Šoreiz dalībnieku pulks bija īpaši plašs, jo tuvojas mūsu valsts neatkarības pasludināšanas 80. gadskārta.

Atklājot saietu, iededzot tradicionālo ugunskuru, Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdis Ojārs Stefans teica, ka sarīkojums veltīts brīvības cīnītājiem, kas vēl dzīvi, tiem, kas aprakti mežmalās, pārapbedīti Lestenē, un tiem, kuru kapavietas nav zināmas — čekistu noslēptas, un jaunajai maiņai, Lāčplēša gara mantiniekiem, kam jāzina patiesība, jāsaglabā cīnītāju piemiņa.

Vārds tika dots daudziem cīņu dalībniekiem, viesiem, kuru vidū — pulkveži Juris Dalbiņš un Juris Vectirāns, DV priekšnieks Varimants Plūdons, Saeimas deputāti Oskars Grīgs un Raitis Apalups, aktrise Vera Gribača — Valtere u.c. klātesošie sirsnīgi sveica ciemiņus no Vācijas, kā arī Lietuvas nacionālo partizānu pārstāvjus ar piemiņas veltēm un vēlējumu — nākamajā saietā būt kopā arī ar igauņu nacionālajiem partizāniem.

Saistoši atmiņstāstījumi un sveicienu vārdi vijās ar izjusti skandētām dzejas rindām, dziesmām un mūzikas skaņām. Darbojās žurnālu un grāmatu galds. Monumentālajam profesora Heinriha Stroda pētījumam "Latvijas nacionālo partizānu karš", NDV sarūpētajiem kopkrājumiem "Uz ežiņas galvu liku" pievienojušies jauni izdevumi un publikācijas — Eduarda Berklāva un Visvalža Lāča skaudrā publicistika, Induļa Zālītes, Jāņa Riekstiņa, Ata Skalberga, Palmīras Lāces u.c. raksti un intervijas, Alberta Eglīša "Grenadieru grāmata", "Solvitas" izdotā "Pretestības kustība okupācijas varām Latvijā. Atmiņās un dokumentos no 1941. līdz 1956.gadam", kuras tapšanā daudz darba un degsmes ielicis Kuldīgas NDV nodaļas vadītājs Tālivaldis Bāliņš.

Saieta saviesīgā daļa turpinājās pēcpusdienas saules un partizānu ugunskura apspīdētajā ezerkrasta pļaviņā, kur tāpat kā viņējās — togadu draudošo negaisu mākoņu ielenktajās — vasarās, kaut ko mums vēstot, zied notvīkušas magones, gundegas un kliņģerītes. Uz īpaši sanaglotiem galdiņiem bērzu paēnā vai tāpat uz maurā izklātajiem linu audekliem sagūla no somām izvīstīti Kurzemes sklandu rauši, pīrāgi, klusējot tika pacelts un iztukšots arī kāds rūgtens, stiprs piemiņas malks, satuvinot atbraucējus, atraisot valodas, atmiņstāstus, vēstures liecības, kuras nedrīkstam aizmirst.

Saieta dalībniekiem nolasīju savu jaunāko dzejoli "Balāde par Pulkvedi", kas veltīts vienam no viņiem — vīriem, uz kuriem var attiecināt Aleksandra Čaka vārdus: "Pašā ellē tie gatavi nokāpt, prasīt Latvijas tiesu un daļu" — Padures pagasta "Vindolu" māju saimniekam Latvijas armijas pulkvedim Krišam Ķūķim, kuru 1945.gada 18.februāra naktī zvēriski noslepkavoja "Sarkanās bultas" "bojeviki". Piedāvāju šo dzejoli arī "LV" lasītājiem.

Valdis Rūja

Balāde par Pulkvedi

Pulkvedim Krišam Ķūķim

Tas laiks nav nogrimis. Tas paliek miņā —

Gan skaudrā atcerē, gan sirdsapziņā.

Dīgst virši cauri akmens slānim glumam,

Nav noilguma naidam, noziegumam.

Nav ļaunums mūžīgs. Un nav cīņa velta,

Brūk viss — uz asinīm un meliem celtais.

Ar Dieva namu zvaniem, purvos gāztiem,

Ar mazdēlu un liecinieku stāstiem.

Par tālās ziemas puteņnakti drausmu

Kāpj augšā patiesība līdz ar ausmu.

Dzīvs pārnāk zemes saimnieks mūsu vidū.

Pār "Vindolām" balts stārķu pāris lido.

Pēc posta gadiem, labu dienu vēstot,

Zem vecās liepas kara draudze sēstas.

Te vārdi ir par šauriem. Paklusēsim

Un piemiņpuķes jauno sirdīs sēsim!

Lai glāsta seju rudzu elpa svētā

Un bišu sana — ilgi nedzirdētā.

Tik tad, kad piever acis, domām ļaujas,

Sāk rētās sūrstēt sāls, plaikst senās kaujas,

Kur aizbrien Pulkvedis pa skujām asām,

Pa sniegu nemirstībā kājām basām.

...Tas laiks nav nogrimis. Tas augšā ceļas.

No asins dzirkstīm tumsā gaismu smeļas.

1998.gada vasarā

RUJA.JPG (33007 BYTES)

Saeimas deputāts Raitis Apalups, dzejnieks Valdis Rūja un aktrise Vera Valtere Gribača Foto: Imants Lukažs

 

a

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!