"Eiropas drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijas — tā ir mūsu robežlīnija"

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

vakardienas preses konferencē

"Mēs esam sevi droši pieteikuši Ziemeļu dimensijā," žurnālistiem teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs vakar, 27.augustā, preses konferencē, informējot par nule Zviedrijā notikušo Ziemeļu un Baltijas valstu ārlietu ministru apspriedi. V. Birkavs uzsvēra, ka šī bijusi jau otrā reģionālā ārlietu ministru sanāksme pēc principa "5+3+1", kad piecu Ziemeļvalstu un trim Baltijas valstu ārlietu ministriem pievienojas vēl kādas valsts pārstāvis. Pirmo reizi šī formula tika īstenota pērn Bergenā, kad bija uzaicināts arī ASV pārstāvis. Šogad Zviedrijā formulas "5 +3" ietvaros bija pieaicināta Krievija.

Latvijas ārlietu ministrs pastāstīja, ka Zviedrijas sanāksmē apspriesti trīs galvenie jautājumi: "Ziemeļu dimensija", reģionālā drošība un jautājums par Latvijas un Krievijas attiecībām pilsonības likuma eventuālo izmaiņu un gaidāmā referenduma sakarā.

Pirmajā sanāksmes dienā tikās Ziemeļvalstu ārlietu ministru, bet otrajā dienā — vispirms Ziemeļu un Baltijas valstu ministri, pēc tam pievienoties astoņu valstu ārlietu ministriem bija aicināts arī Krievijas pārstāvis.

Pakavējoties pie "Ziemeļu dimensijas" aspektiem, Valdis Birkavs uzsvēra, ka šajā procesā būtībā aktīvi iesaistījušās divas valstis — Latvija un Somija. Ministrs uzsvēra arī, ka "Ziemeļu dimensija" ietver ne vien tranzīta, bet arī mežu nozares, ekoloģijas un citus jautājumus — plašu problēmu kompleksu, ko septembrī apspriedīs Latvijas un Somijas eksperti.

Reģionālās drošības kontekstā svarīgs bijis Krievijas ārlietu ministra vietnieka Aleksandra Avdejeva paziņojums , ka Skrundas radiolokators tiks slēgts līgumā paredzētajā laikā. Apmēram desmit minūtes Aleksandrs Avdejevs veltījis pārskatam par to, kā Krievija no savas puses pildījusi savu solījumu samazināt par 40 procentiem Krievijas ziemeļrietumu apgabalos savu militārpersonu skaitu un bruņojuma daudzumu.

Pārējie Zviedrijas sanāksmes dalībnieki, arī Latvijas ārlietu ministrs, visnotaļ atzinīgi novērtējuši šo Krievijas soli.

Atbildot uz Latvijas bažām par nesenajiem Krievijas militārajiem manevriem Pleskavas apgabalā, netālu no mūsu valsts robežas, Krievijas ārlietu ministra vietnieks teicis, ka šajos manevros iesaistīto personu skaits nav pārsniedzis limitu, no kura sākot ziņošana par manevriem ir obligāta. Latvijas ārlietu ministrs izteicis viedokli, ka savstarpējās uzticēšanās klimatam un reģiona drošībai par labu nāktu ziņošana arī par tiem manevriem, kuru apjoms ir zem noteiktā obligātās ziņošanas limita.

Ziemeļvalstu ārlietu ministri pauduši nepārprotami negatīvu attieksmi pret Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret Latviju, raksturojot tās kā destabilizējošu faktoru reģionā un uzsverot Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas aktualitāti kā stabilizējošu faktoru reģionā.

Runājot par eventuālajiem Latvijas pilsonības likuma labojumiem un gaidāmo referendumu, šie jautājumi Zviedrijas apspriedē pirmo reizi nosaukti par "humanitāras situācijas uzlabošanu". Krievijas pārstāvis Aleksandrs Avdejevs paudis viedokli, ka arī tas ir reģiona drošību stabilizējošs faktors.

"Avdejeva retorikā ieskanējās jaunas vēsmas, " teica Latvijas ārlietu ministrs. " Viņš uzsvēra, ka Krievijas un Latvijas attiecību normalizācija sāksies pēc visu EDSO rekomendāciju izpildes. Aleksandrs Avdejevs arī paziņoja, ka Krievija pēc tam neizvirzīs Latvijai papildu prasības. Jā, Krievijai gan būs papildu vēlmes, par ko abas valstis varēs diskutēt."