Par ceļu līdz pirmajam

jaunās maizes klaipam

No labās – Andris Fogelis ar dēliem Jāni un Māri

Klāt augusta beigas, un klāt arī Maizes diena. Vidzemes pusē tie ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem. Arī "Lejasgreižu" saimnieks ved mūs uz klēti, kur viens no dižajiem apcirkņiem pilns kviešu graudu.

Dikļu pagasta "Lejasgreižu" saimniecība atrodas Dauguļos, kādreizējā Dikļu kolhoza otrajā iecirknī. Šeit viļņojas briedīgas druvas, un hektāriem tālu stiepjas raženi kartupeļu lauki. Todien kartupeļu racēji jau bija pirmās kravas ar bumbuļiem aizgādājuši uz pagrabu, bet pāri ceļam esošajā rudzu druvā iedūcās kombains. Jāizmanto katrs saulaina laika sprīdis, lai nokultu visu labību. Visur klāt ir jābūt arī pašam zemnieku saimniecības "Lejasgreižas" īpašniekam Andrim Fogelim. Talcinieku pulkā abi dēli — četrpadsmitgadīgais Māris un vienpadsmitgadīgais Jānis.

Savukārt Inga Fogele saimnieko pa māju. Viņas ziņā pusdienu un launaga gādāšana un vēl daudz citu darbu, kas saistīti ar mājas soļa veikšanu un arī grāmatvedības lietu kārtošanu. I. Fogele stāsta:

— Nevar salīdzināt, kā bija pirms sešiem gadiem, kad sākām "Lejasgreižās" saimniekot, un to, kā ir tagad. Mēs paši tolaik jau bijām divpadsmit gadus pa Valmieru nocīnījušies, vīrs strādāja par melioratoru, bet es — par šuvēju. Toreiz, zemes reformas sākumposmā, vīratēvs atguva īpašumā vecsaimniecību ar 62 hektāriem aramzemes. Sākām ar pāris hektāriem, un ik gadus sējumu platību palielinājām. Patlaban papildus nomājam vēl 67 hektārus zemes.

Arī grāmatvedības lietas prasa ļoti nopietnu darbu, šogad esam reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Domāju, ka bez datora tagad jau vairs nevarēs iztikt, atliek tikai ziemā izmācīties kursos.

Jā, zināšanu papildināšanai arī līdz šim viņi abi veltījuši daudz laika. Sevišķi jau garajos ziemas vakaros tiek lasīta speciālā literatūra, žurnāli. Regulāri apmeklējuši Valmieras lauksaimniecības departamenta organizētos kursus. Zinātnes atziņas, sevišķi lauksaimniecībā, ļauj sasniegt ievērojamus rezultātus. Par to pārliecinājušies arī "Lejasgreižu" saimnieki. Pērn veikuši augsnes analīzes un pasūtījuši darbības plānu "Ražībai". Mērķis — iegūt 35 tonnas kartupeļu no hektāra — šoruden būs sasniegts. Protams, tika izpildīti visi agrotehniskie pasākumi gan augu mēslošanā, gan aizsardzībā.

Saimnieka viedoklis ir nepārprotams — jāaizmirst vecie priekšstati, ka kartupelis ir rušināmā kultūra. Zeme ļoti labi jāsastrādā un tad kartupeļi jāstāda pietiekami platās vagās, un regulāri jācīnās pret nezālēm. Rušināšana tikai traumē augus, tāpēc jālieto vienīgi ķīmija un jāstrādā ārkārtīgi precīzi.

Priecē brīnišķīgi koptie tīrumi bez nezālēm, skaistie kartupeļu lauki. Tās arī ir zemnieku saimniecības galvenās kultūras. (Mājlopus šeit netur.) Rudzi aizņem 25 hektārus, mieži — 30 hektārus un kvieši — 7 hektārus, savukārt kartupeļi — visu pārējo sējplatību. Vasara šogad nav lutinājusi, tomēr iekūlums nav slikts, kviešiem tas pārsniedz 30 c/ha. Labi auguši rudzi, nav sagūluši veldrē. Līdzekļu trūkuma dēļ neesot iespējuši vēl vienu reizi nomēslot ar minerālmēsliem. Ja to būtu izdarījuši, tad labība būtu veldrē, un mēs zaudējuši tāpat kā tie zemnieki, kam nav kur šoruden graudus izžāvēt un uzglabāt.

Mērķtiecīgais darbs sola arī labus rezultātus. Visu pērno ziemu strādājuši, izbūvējot vecajā kolhoza klētī graudu žāvētavu un glabātavu. Ar padomu un projekta izstrādē palīdzējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Edvīns Bērziņš. Savukārt naudu gan nācies aizņemties. Kredīta procentu likme Hipotēku un zemes bankā bijusi krietni augsta — 16. Apcirkņu būvē grīdu ieklāšanai izmantoti arī kokzāģētavu atgriezumi. Kāpēc gan dedzināt labus materiālus, ja no tiem var vēl daudz ko derīgu izgatavot. Andris nopircis frēzi, un tagad tepat uz vietas top ne tikai grīdas līstītes, bet arī koka kastes kartupeļiem. Pašlaik gan kaltē ir tikai četri ventilatori, bet paredzēts uzstādīt vēl divus. Tagad iespējams uzreiz žāvēt 200 tonnas graudu, katra ventilatora slodze paredzēta 30-35 tonnām.

Saimniecībā plānots nodarboties ar sēklaudzēšanu. Pērn pārdotas 19 tonnas pirmā ataudzējuma miežu ‘Abava’. Sēklu paši arī kodinājuši. Ieguvums vērā ņemams – 150 lati par tonnu. Pieprasījums esot diezgan liels. Lai būtu iespējams precīzi strādāt, kā to prasa sēklaudzēšana, sevišķi daudz šķirņu graudu neaudzējot. Piemēram, rudziem pamatā ir šķirne ‘Voshod’, šoruden jau otrā ataudzējuma. Galvenie rudzu pircēji esot Lielezera maizes cepēji. Viņu maizīte iemantojusi popularitāti ne vien Vidzemē, bet arī daudzos citos Latvijas novados, galvaspilsētu ieskaitot. Un Fogeļi var garantēt graudu augsto kvalitāti.

Īsta sirdslieta "Lejasgreižu" saimniekiem ir kartupeļu audzēšana, izkoptas turpat desmit vietējās un ievestās šķirnes. Aprēķins vienkāršs: vienu gadu labi padodas viena šķirne, citu gadu — cita. Kā galda kartupeļi izcila esot jau tik populārā šķirne ‘Adreta’, laba ir arī ‘Rosara’ un ‘Sante’, bet tie gan nedaudz bojājas. Līdzās ‘Skaidrai’, ‘Braslai’ un Vidzemes pusē iecienītajam ‘Sulevam’ izmēģinājuši arī ‘Anostu’, ‘Forumu’ un ‘Beti’. Pēdējā pērn bijusi īpaši audzelīga, bumbuļi bijuši tik lieli kā ķieģeļi, nav pat lāgā bijis ko atlasīt sēklai.

Kartupeļu uzpircējus interesē tikai viens — iepirkt par iespējami lētāku cenu. Šoruden lielos kartupeļus iespējams pārdot par 7 santīmiem, bet vidējos — par 3 santīmiem kilogramā.

Laba sadarbība izveidojusies ar kartupeļu pārstrādes uzņēmumu "Aloja–Starkelsen", kur noslēgts līgums par 120 tonnu bumbuļu pārdošanu. Uzņēmums izvirza prasību, lai cietes saturs kartupeļos būtu pēc iespējas augstāks. Tā kā raža būs laba, tad noslēgts papildu līgums par vēl 20 tonnu kartupeļu piegādi.

Kartupeļi ir tā kultūra, ar ko Fogeļi jau astoņdesmitajos gados piepelnījuši pa liekam rublim ģimenes budžetam. Tolaik audzējuši agros kartupeļus un veduši uz Ļeņingradas tirgu. Lai iegūtu agras ražas, bumbuļus diedzējuši. Arī tagad agrai ražai kartupeļus diedzējot piesaulītē. Tad pirmo ražu iegūst jau ap Jāņiem.

Kā atzīst "Lejasgreižu" saimnieki, vēl ir ļoti daudz veicamā. Šā gada ražai jāpalīdz nosegt izdevumus par traktora New Holland 110-90 iegādi. Kaut arī lietots, tas izmaksājis 24 tūkstošus latu. Šoreiz Hipotēku un zemes banka aizdevuma procentu likmi samazinājusi par vienu procentu līdz 15. Par trešdaļu izdevumus palīdzējušas segt subsīdijas. Lai panāktu tiešām labus rezultātus, jāiegādājas pašiem savs kombains. Patlaban tas tiek īrēts no kooperatīvās sabiedrības, maksājot par katru nokulto hektāru 22 latus. Sākuši būvēt arī tehnikas novietni, lai ziemas mēnešos varētu strādāt pie tās remonta.

Ir jau arī Fogeļu ģimenei ieceres, kas saistītas ar vaļasprieku. Andris, liels makšķernieks būdams, izracis nelielu dīķi, kur ielaisti zivju mazuļi un kurā sava mājiņa ir arī Ingas mīlulēm muskuspīlēm. Trim pagasta zemes īpašniekiem kopā pieder arī dzirnavu dīķis. Būtu jau labi vienreiz apvienot spēkus un to iztīrīt, lai ierīkotu kādu atpūtas vietu.

Noteikti jāpiemin arī daudzās stārķu ģimenes, kas dzīvo "Lejasgreižās" un to tuvumā. Kā apliecinājums labestībai un svētībai, ko dod arī Fogeļu ģimenes darbs.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Aleksejs Koziņecs

Inga Fogele

Šogad bagāta kartupeļu raža