Par preses konferenci

Privatizācijas aģentūrā

Trešdien, 26. septembrī, Privatizācijas aģentūrā (PA) notika preses konference, kurā piedalījās PA ģenerāldirektors Jānis Naglis un finansu direktors Ilmārs Razumovskis.

J.Naglis informēja par pēdējās divās nedēļās paveikto un tuvākajiem nākotnes plāniem. Ir sagatavoti to uzņēmumu saraksti, kuros izmantota vadības metode, ir 25 šādi uzņēmumi, kuros ir pieņemti konkrēti lēmumi un apstiprināti pircēji, bet "Ventspils nafta" ir pieņēmusi vispārēju lēmumu par šādas vadības metodes pielietošanu un iesūtījusi to personu sarakstu, kuras varēs iegādāties attiecīgās akcijas. Tālāk nepieciešams sagatavot PA lēmumu, lai šo sarakstu apstiprinātu. Maksa par akcijām būs latos un sertifikātos, bet, ņemot vērā biržas cenas, vairums, domājams, izvēlēsies apmaksu ar sertifikātiem.

PA sertifikātu uzkrāšanas fondā jūlijā un augustā ir ieskaitīti sertifikāti 926 626 000 latu apmērā. Kā uzsvēra J.Naglis, pēdējais mēnesis nav bijis sevišķi ražīgs. Jādomā, ka statistika ievērojami mainīsies, kad tiks apkopoti dati par laika posmu līdz 1. septembrim, jo augustā tiks apstiprināti rezultāti "Ventspils naftas", "Rīnūžu" un "Jaunpils" akciju izsolēm, kurās dzēsts ievērojams sertifikātu daudzums.

"Ventspils naftas" valde intensīvi gatavojas savai pilnsapulcei, kas notiks 9. septembrī. Svarīgi tas, ka pēc šīs pilnsapulces būs iespējams precīzi prognozēt laiku, kad "Ventspils naftas" akcijas varēs iegādāties Rīgas Fondu biržā. PA valde kopā ar a/s "Latvijas naftas tranzīts" (LNT) kopīgi izstrādā lēmuma projektu, ar to varēs iepazīties septembra sākumā Ventspilī.

Līdz 15. septembrim būs sagatavoti "Latvijas kuģniecības" (LK) privatizācijas noteikumi. Uz LK privatizāciju pretendē kuģniecības sabiedrības "Tufton Oceanic" un "Lavinia Consortium", kā arī "Eastwind Maritime", kas pagaidām atstāta rezervē un varēs piedalīties LK privatizācijā, ja viena no abām iepriekš minētajām sabiedrībām atteiksies pirkt LK akcijas.

Apmēram pēc divām nedēļām būs sagatavoti a/s "Latvijas nafta" (LN) privatizācijas noteikumi. Šie noteikumi ir ļoti būtiski, jo tā ir viena no pēdējām LN iespējām paglābties no maksātnespējas un bankrota. Ekonomikas ministrija jau stingri norādījusi, ka gadījumā, ja LN septembra beigās nespēs nokārtot savas saistības un maksājumus G–24 kredīta dzēšanai, tā tiks pasludināta par maksātnespējīgu. Taču, strādājot kopā ar LN finansistiem, redzam, ka LN ir reālas iespējas uzkrāt nepieciešamos naudas līdzekļus, lai šos maksājumus veiktu.

Nākamais jaunums — 17. augustā Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts PA meitasuzņēmums SIA "Birojs–2000". Šā biroja darbu organizē Selga Laizāne, un tajā galvenais akcents likts uz Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas sanāksmes organizēšanu Rīgā 2000. gadā no 19. maija līdz 23. maijam. Tiek plānots ļoti liels dalībnieku skaits — kopumā aptuveni 4000 delegātu un viesu. Šo piecu dienu laikā notiks divi paralēli pasākumi — Pilnvarnieku padomes gadskārtējā sanāksme Kongresu namā un biznesa forums Latviešu biedrības namā un LU Lielajā aulā.

Patīkami, ka šis notikums būs saistīts arī ar vides sakārtošanu, jo, rīkojot šāda mēroga pasākumus, attiecīgi tiks sakoptas ēkas un norises vietām piegulošās teritorijas — šoreiz tas būs Kongresu nams, Latviešu biedrības nams un Latvijas universitāte. Tuvākajā laikā tiks apstiprināta uzraudzības komiteja, kas sekos, lai laikus tiktu uzsākta gatavošanās šim forumam un tas noritētu godam.

Šīs nedēļas beigās ir paredzēts nosūtīt Ekonomikas ministrijai PA valdes lēmuma projektu ar atzinumu, ka konkursā par "Latvenergo" prezidenta amatu nav uzvarējis neviens no kandidātiem un ka nepieciešams izsludināt jaunu konkursu.

Publiskajam piedāvājumam tiek gatavoti tādi uzņēmumi kā Centrālais grāmatu tirdzniecības uzņēmums "Valters un Rapa" un "Radiotehnika–RRR", kura kontrolpaketi ir domāts pārdot pašam uzņēmumam; tiks lemts arī par farmaceitiskās fabrikas "Kalceks" un "Lattelekom" valsts kapitāla daļas privatizāciju, ja valdība pieņems pozitīvu lēmumu.

Ināra Zalcmane

Par Latvijas uzņēmēju

sadarbības iespējām ar Slovēniju un par uzņēmēju vizīti Slovēnijā

Slovēnijas ekonomikas ministrs Marjans Senjurs ir uzaicinājis Latvijas Republikas ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču kopā ar ministrijas pārstāvjiem un Latvijas uzņēmēju delegāciju ierasties Slovēnijā, lai meklētu ekonomiskās sadarbības iespējas. Vizīte notiks no 1998. gada 14. līdz 18. oktobrim, kad uz Slovēniju brauks delegācija, kuru vadīs LR ekonomikas ministrs L. Strujevičs, Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs un Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts. LR ekonomikas ministrs aicina Latvijas uzņēmējus aktīvi iesaistīties sadarbībā ar Slovēnijas pārstāvjiem. Uzņēmēju delegācijas braucienu organizē Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Baiba Grēda (Brīvības bulv. 21, Rīga, LV-1849, tālr. 7225558, fakss 7820092, E–pasts: baiba@sun lcc.org.lv.). Latvijas uzņēmējiem ir paredzētas daudzas lietišķas tikšanās ar kolēģiem Slovēnijā. Tāpēc savlaicīgi nepieciešams zināt viņu vēlmes. Tālākais ir atkarīgs no pašiem uzņēmējiem, no viņu asociācijām, jo iespējas ekonomiskai sadarbībai ar Slovēniju ir — to apliecināja Slovēnijas ekonomikas ministrs M.Senjurs, tiekoties ar Latvijas ekonomikas ministru L.Strujeviču Zalcburgā "Pasaules ekonomikas foruma" laikā. Vizītes sagatavošanā aktīvi piedalās Slovēnijas vēstniecība un Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Slovēnijas pieredze ir īpaši interesanta Latvijas Republikai, jo Slovēnija ir uzaicināta pirmajā grupā sarunu uzsākšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā.

EM informācija

Par Latvijas naftas resursu

apguves sagatavošanu

LR Ekonomikas ministrijas uzdevumā Latvijas Attīstības aģentūra 1997. gadā izstrādāja koncepciju "Latvijas Republikas naftas resursu apguve un naftas rūpniecības izveide". Tajā formulēti galvenie valsts stratēģijas uzdevumi — maksimāli izpētīt valsts naftas resursus, iegūt papildu informāciju un pieredzi resursu novērtēšanai un apgūšanai, kā arī uzsākt naftas ieguvi ar iespējami mazāku valsts risku. Šo mērķi var sasniegt, iesaistot ārzemju naftas ieguves uzņēmējsabiedrības un Latvijas saimnieciskās struktūras naftas izpētes un ieguves darbos.

Koncepcijas realizēšanai ar Ministru kabineta rīkojumu 1997. gadā tika izveidota vadības grupa un tai pakļauta ekspertu grupa, kura izstrādā nepieciešamo dokumentu projektus.

Ir sagatavoti visi galvenie dokumenti, lai veiktu Valdības deklarācijā noteikto uzdevumu — naftas izpētes un ieguves licencēšanu uzsākt 1998. gadā. Lai praktiski uzsāktu licencēšanu, nepieciešams paātrināt normatīvo dokumentu projektu izstrādāšanu un saskaņošanu ministrijās, attiecīgo likumprojektu pieņemšanu Saeimā steidzamības kārtībā. Nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi var tikt pieņemti tikai pēc attiecīgo likumu stāšanās spēkā.

Šā gada 25. augustā LR Ekonomikas ministrijā notika Naftas resursu apguves un naftas darbu licencēšanas vadības grupas kārtējā sēde. Tajā izskatīja šādus ekspertu grupas izstrādātus dokumentu projektus:

1. ogļūdeņražu meklēšanas licenci,

2. ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenci,

3. konfidencialitātes līgumu,

4. kopdarbības līgumu,

5. Ministru kabineta noteikumus par naftas ieguves nodevu,

6. konkursa nolikumu licencēšanas pirmajai kārtai.

Dokumentu izskatīšanas gaitā tika pieņemts konceptuāls lēmums, ka Latvija piedalīsies naftas izpētes un ieguves procesā.

Naftas ieguves nozares attīstība un tās uzraudzība Latvijā līdz šim praktiski netika regulēta, jo nebija minētās nozares. Jauno dokumentu projektos paredzēts, ka naftas izpētes un ieguves vadību un uzraudzību veiks Ekonomikas ministrija. Vēl paredzēts izstrādāt Uzraudzības dienesta izveidošanas koncepciju un citus naftas ieguvi regulējošus dokumentus.

ASV dibinātā naftas ieguves sabiedrība "AMOCO Latvia Petroleum Company" šā gada 12. augustā atteicās no licences līguma ar Latvijas valdību un Zviedrijas firmu "Oljeprospektering AB" (OPAB). Pēc AMOCO apvienošanās ar "British Petroleum" uzņēmējsabiedrība mainījusi savu stratēģiju un interešu rajonus un atteikusies no naftas izpētes un ieguves Baltijas jūrā (Polijas, Dānijas un Latvijas ekonomiskajās zonās), kā arī gatavojas pārtraukt savas aktivitātes Krievijā.

Minētais licences līgums nebija stājies spēkā. Joprojām nav atrisināts jautājums par Latvijas un Lietuvas jūras robežu.

Nākamā vadības grupas sēde paredzēta 1998. gada 7. septembrī.

Par rīkojuma projektu

"Par institūciju pilnvarošanu

degvielas atbilstības novērtēšanai"

Šā gada 24. augustā Ministru kabineta Komitejas sēdē tika pieņemts rīkojuma projekts "Par institūciju pilnvarošanu degvielas atbilstības novērtēšanai". Rīkojums izdots saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" prasībām un šā gada 7. jūlijā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem "Noteikumi par degvielas kvalitātes vides normatīviem".

Rīkojuma projekts paredz pilnvarot kompetentu sertifikācijas iestādi — "Latvijas sertifikācijas centru" ("LatSert") veikt degvielas atbilstības novērtēšanu kārtībā, kādu paredz "Noteikumi par degvielas kvalitātes vides normatīviem". "LatSert" savu kompetenci jau pierādījis, darbojoties pārtikas preču, kosmētikas, parfimērijas, rotaļlietu un akcizēto preču sertifikācijā. Līdz 1998. gada 31. decembrim "LatSert" jāpaplašina darbības loks, iekļaujot tajā arī degvielu un naftas produktus.

MK rīkojuma pieņemšana ļaus sakārtot degvielas tirgu, jo tiks izraudzīta iestāde Latvijā, kura būs tiesīga veikt sertifikāciju attiecībā uz valstī noteiktajiem reglamentētajiem degvielas rādītājiem.

Pašlaik Ekonomikas ministrija gatavo arī noteikumu projektu par otras sertifikācijas iestādes pilnvarošanu, kas radīs konkurenci starp sertifikācijas institūcijām un nepieļaus nepamatotu cenu paaugstināšanu sertifikācijas procesā. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem sertifikācijas iestādes savā darbā drīkst izmantot tikai tādu testēšanas laboratoriju pakalpojumus, kuru izdotie pārskati atbilst Latvijas standartā LVS EN 45001 "Vispārējās prasības testēšanas laboratoriju darbībai" noteiktajām prasībām.

EM informācija

Kompaktdisks

par Latvijas ārējo tirdzniecību

Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) un Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sadarbībā ar akciju sabiedrību "Baltmedia" šā gada novembrī laidīs klajā kopīgi sagatavotu kompaktdisku, kurā būs ietverta informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību kopš neatkarības atgūšanas, datu bāze par apmēram 6000 lielākajām Latvijas eksporta un importa firmām, kā arī ārvalstu investoriem un potenciālajiem sadarbības partneriem nepieciešamā informācija par Latvijas ekonomikas attīstību un likumdošanu.

Lai gan līdzīgus pasākumus gan LAA, gan arī CSP ir īstenojusi jau agrāk, šoreiz, apvienojot zināšanas, pieredzi un iespējas, galvenais kompaktdiska izdošanas mērķis ir radīt respektablu informācijas avotu, kas apliecinātu Latviju kā nopietnu tirdzniecības partneri un kāpinātu mūsu valsts eksporta potenciālu.

Kompaktdiskā ievietotā informācija būs orientēta uz ārvalstu pircējiem, mārketinga, preču iegādes un stratēģisko nodaļu vadītājiem, kuri varētu būt ieinteresēti Latvijas produkcijas iegādē un stabilu ilgtermiņa sadarbības partneru atrašanā. Īpaši domāts, lai ārvalstu uzņēmējs ātri un bez lielām problēmām varētu atrast informāciju par interesējošo nozari un potenciālajiem sadarbības partneriem Latvijā.

Lai apkopotā informācija nokļūtu tieši pie tiem uzņēmējiem, kuri meklē jaunus biznesa kontaktus Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, tātad — arī Latvijā, paredzēta aktīva un plaša kompaktdiska izplatīšanas kampaņa. Tas bez maksas tiks nosūtīts starptautiskajām organizācijām, tirdzniecību veicinošajām struktūrām, kā arī ārvalstu vēstniecībām Latvijā un Latvijas vēstniecībām ārzemēs, ar kuru starpniecību uzņēmēji parasti iegūst nepieciešamo informāciju. Kompaktdisku izplatīs arī LAA organizētajos biznesa veicināšanas semināros.

LAA informācija

Paplašinās kuģu satiksme

ar Vāciju

Pieaugot pasažieru un kravu plūsmai no Latvijas uz Vāciju, kas, paredzams, īpaši strauja kļūs pēc bezvīzu režīma nodibināšanas šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, Rīgas Pasažieru ostas (RPO) vadība aktīvi strādā, lai apzinātu iespējas intensificēt kuģu satiksmi jau esošajā līnijā, kas savieno Rīgu ar Vācijas ostu Trāvemindi, kā arī atvērt jaunas līnijas ar Vācijas ostām. Šajā sakarā uz Brēmeni un Hamburgu 24.augustā devās RPO prezidents Zigmārs Priede, lai tiktos ar vairāku kuģniecības sabiedrību, tūrisma firmu un kravas nosūtītāju pārstāvjiem.

Vēlēšanās ātri un droši saņemt un nosūtīt kravas uz un no Vācijas likusi Latvijas Autopārvadātāju asociācijai pieņemt lēmumu par ievērojamu kravas apjoma palielināšanu caur RPO šajā virzienā. Tiks palielināts kuģu skaits līnijā Rīga–Trāveminde–Rīga, ko apkalpo kuģis "Arion", kas spēj uzņemt apmēram 60 treilerus un 100 pasažierus, ar vēl vienu kuģi, kura ietilpība būtu 2–3 reizes lielāka.

Tieša satiksme ar Vāciju novērš problēmas, kādas rodas pasažieriem un kravām, šķērsojot Poliju, jo ceļu stāvoklis un drošība uz tās ceļiem dažkārt izrādās nepietiekama.

Kaut arī vasaras tūrisma sezona tuvojas beigām, pasažieru plūsma caur RPO nemazinās. Nākamā mēneša sākumā (7. un 10.septembrī) rīdzinieki varēs vērot RPO piestātnē zviedru un somu kuģniecības sabiedrības "Silja Line" otru lielāko kuģi "Silja Serenade", kas ekskursijā uz Rīgu atvedīs somu tūristus. Šis 203 m garais milzenis spēj uzņemt 2700 pasažierus.

Interesi par sadarbību ar RPO izrāda arī zviedru "Viking Line" un citas pazīstamas kompānijas.

RPO preses dienests

Biržā tiek apturēta

Latvijas Kapitālbanka

27. augustā, Rīgas Fondu biržas valde pieņēma lēmumu apturēt a/s "Latvijas Kapitālbanka" darbību Rīgas Fondu biržā. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Rīgas Fondu biržas noteikumu III sadaļas 1. nodaļas 22.2. punktu — ja "biedra darbība apdraud tirgus drošību vai ir pretrunā ar godīgu praksi".

RFB informācija

Krīze pasaules fondu tirgos

un depozītu likmes Latvijā

Ņemot vērā faktu, ka krīze pasaules fondu tirgos stimulē spēcīgu kapitāla plūsmu ASV vērtspapīros un šo instrumentu ienesīguma likmes ir samazinājušās, Rietumu Banka no 1998. gada 1. septembra pazemina maksimālo depozīta likmi par termiņnoguldījumiem ASV dolāros līdz 6,5% (par noguldījumiem virs 100 000 dolāriem uz gadu un ilgāk). Kā jau iepriekš ziņots, līdz augusta beigām spēkā esošā maksimālā bankas depozīta likme ir 7,5%.

Savukārt minimālā depozīta noguldījuma likme — no 5000 dolāriem un uz laiku no 6 līdz 12 mēnešiem — tiek pazemināta no 6,5% līdz 5%, bet par šo pašu noguldījumu uz gadu un ilgāk — no 7,5% līdz 6%.

Vienlaikus no 1998. gada 1. septembra tiek pazeminātas maksimālās depozītu likmes latos — no 5,5% līdz 5,25%.

Kā jau vairākkārt ziņots, Rietumu Bankas depozītu likmes tiek regulāri pārskatītas ne retāk kā reizi mēnesī — atkarībā no konjunktūras pasaules finansu un investīciju tirgos.

RB informācija