naftas ieguvi un iekšējā tirgus aizsardzību

Par dialogu

starp uzņēmējiem

un politiķiem

Trešdien, 26. augustā, LR ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs preses konferencē informēja par pēdējā laika aktualitātēm. Viena no svarīgākajām — ekonomikas ministra tikšanās ar Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā otro sekretāru Dmitriju Kvitko un Tirdzniecības padomnieka aparāta vadītāju Jevgeņiju Tihonovu, kas 21. augustā notika pēc Krievijas puses iniciatīvas. Tajā tika skarti vairāki jautājumi. Pirmām kārtām — abas puses ir īpaši ieinteresētas starpvaldību sarunu atjaunošanā, jo dokumentu pakete jau ir daļēji sagatavota. Tajā iekļauts arī jautājums par investīciju aizsardzību, dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu un citi ekonomiski svarīgi aspekti; ir nepieciešams sarunu turpinājums.

L.Strujevičs informēja, ka tikšanās gaitā tika apspriesta arī iespēja no Krievijas cauri Latvijas teritorijai izbūvēt un novirzīt līdz Ventspils ostai cauruļvadu naftas un naftas produktu transportēšanai. Taču ļoti būtiski ir nodrošināt Krievijas puses investīciju aizsardzību; ekonomisko sadarbību kavē tas, ka šajā jomā nav noslēgts attiecīgs līgums. Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Krievijas puses interese šo jautājumu risināšanā liecina par tālākas sadarbības attīstības iespējām tranzīta nozarē. Tuvākajā laikā paredzams šo sarunu turpinājums.

Tikšanās laikā tika spriests arī par statistikas datu precizēšanas, saskaņošanas un uzskaites lietām. Bieži vien metodoloģiskās nesaskaņotības dēļ informācija un analīze par daudziem produkcijas apjomiem, kas tiek importēti vai eksportēti cauri Latvijai, ļoti atšķiras. Piemēram, degvielas reeksporta apjoms cauri mūsu valstij pēc Krievijas un Latvijas analīzes un statistiskās uzskaites datiem atšķiras gandrīz trīs reizes. Šobrīd Latvijas statistiskās uzskaites un analīzes sistēma tiek sakārtota atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Ar Krievijas pusi panākta vienošanās par attiecīgas darba grupas izveidošanu, kuras sastāvā iekļauti arī divi pārstāvji no Latvijas un kura pētīs šo būtisko atšķirību cēloņus.

Sakarā ar to, ka Finansu ministrija sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumos par Liepājas un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu, sarunās ar Krievijas Federācijas vēstniecības pārstāvjiem tika skarti šie jautājumi. Viņus interesēja Ekonomikas ministrijas viedoklis par iespējamām izmaiņām likumdošanā. L.Strujeviča domas — kamēr Latvija vēl nav uzņemta Eiropas Savienībā, likumos šobrīd pastāvošās normas vajadzētu saglabāt, ļaut šajās speciālajās ekonomiskajās zonās uzsākt un tālāk attīstīt uzņēmējdarbību, jo ir ļoti daudz iestrādņu kopuzņēmumu veidošanā un dažādu citu projektu uzsākšanā, tajā skaitā arī no Krievijas puses.

Krievijas puse atgādināja, ka aptuveni pirms pusgada Latvijas Attīstības aģentūrai (LAA) tika iesniegts priekšlikums par Baltijas lietišķā konsultāciju centra atvēršanu Rīgā, kurā apkopotu ekonomisko informāciju par Baltijas valstīm, kā arī par Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Ar centra starpniecību ne tikai austrumvalstīm būtu iespējams iegūt informāciju par savstarpējo ekonomisko sadarbību; tas būtu ļoti nepieciešams informācijas avots arī Rietumu uzņēmējiem. Domāts, ka šo pasākumu varētu finansēt visas valstis, kuras būtu ieinteresētas centra izveidē.

Saskaņā ar valdības Deklarāciju paredzēts, ka 1998. gadā jāuzsāk darbi, kuri saistīti ar valsts naftas resursu izpēti un perspektīvā — arī to apguvi. Ar Ministru kabineta rīkojumu 1997. gadā tika izveidota Naftas resursu apguves un naftas darbu licencēšanas vadības grupa, kuru vada ekonomikas ministrs, un tai pakļauta ekspertu grupa (to vada LAA ģenerāldirektors Māris Ēlerts). Kā informēja L.Strujevičs, 25. augustā notika kārtējā vadības grupas sanāksme, kurā tika runāts par normatīvās bāzes un nepieciešamo dokumentu izstrādāšanu, lai šogad varētu uzsākt darbus konkursa izsludināšanai, lai noteiktu, kurai kompānijai uzticēt naftas resursu meklēšanu un izpēti. Tā varētu būt starptautiska uzņēmējsabiedrība ar iepriekšēju pieredzi šajā darbā. (skat. "Privātīpašuma" 6.lpp.)

Tika lemts arī par to, kurā naftas meklēšanas, izpētes un ieguves posmā piedalīties Latvijas valstij. Vairums speciālistu un ekspertu nolēmuši, ka pirmajā — meklēšanas stadijā — piedalās tikai konkursa uzvarētājs, uzņemoties arī zināmu risku, bet valsts piedalās izpētes un ieguves procesā. Vadības grupas sagatavotie dokumenti tiks iesniegti Ministru kabinetā, kas pieņems galīgo lēmumu par valsts līdzdalību šajos darbos.

No šā gada 14. līdz 18. oktobrim paredzēta lielas Latvijas delegācijas vizīte Slovēnijā. Tā notiek pēc šīs valsts ekonomikas ministra Marjana Senjura ielūguma. Delegācijas sastāvā būs gan Latvijas uzņēmēji, gan EM ministrijas pārstāvji. To vadīs ekonomikas ministrs L.Strujevičs, Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs un LAA ģenerāldirektors M.Ēlerts. Vizītes laikā tiks meklētas ekonomiskās sadarbības iespējas. Slovēnijas puse ir ļoti ieinteresēta sadarbībā ar Latviju, jo tā atrodas svarīgā krustpunktā starp Rietumiem un Austrumiem; Slovēnija arī vēlas dalīties savā pieredzē, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā. Kā zināms, Slovēnija iekļauta pirmajā to valstu pieciniekā, ar kurām tiks uzsāktas sarunas par uzņemšanu Eiropas Savienībā. Ekonomikas ministrs izteica gandarījumu sakarā ar Latvijas uzņēmēju lielo interesi par šo dinamiskās attīstības valsti.

Tiek domāts par valsts iekšējā tirgus aizsardzību. Kā zināms, ir noslēgti divi brīvās tirdzniecības līgumi starp Latviju, Lietuvu un Igauniju: 1993. gada 13. septembrī (galvenokārt attiecināms uz rūpniecības precēm) un 1996. gada 16. jūnijā — par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Šā līguma ietvaros paredzēts: ja tiek konstatēts, ka kādas līgumslēdzējas valsts teritorijā no pārējām valstīm ilgākā laika posmā lielos apjomos tiek ievesta lauksaimniecības produkcija, kas var radīt vietējiem ražotājiem būtiskus un nopietnus kaitējumus, tad šī valsts ir tiesīga veikt pretpasākumus šo kaitējumu novēršanai. Kādēļ aktualizējies šis jautājums? L.Strujevičs informēja, ka, pēc Latvijā saņemtās informācijas, Lietuvā pieņemts lēmums subsidēt katru valstij iepirkto tonnu graudu par 100 litiem. Ja šie subsidēti uzpirktie graudi tiek eksportēti lielos apjomos, piemēram, uz Latviju, tas var izjaukt vietējā tirgus līdzsvaru un nodarīt kaitējumu vietējiem ražotājiem. Kādus pretpasākumus var veikt? Ir divi vienkārši ceļi: noteikt paaugstinātu ievedmuitu vai ierobežot ievestās produkcijas daudzumu. Protams, lai šādus pasākumus piemērotu, nepieciešami juridiski pamatoti pierādījumi. Ekonomikas ministrija kopā ar Zemkopības ministriju, piedaloties arī Finansu ministrijai un Ārlietu ministrijai, uzsākušas darbu, lai nepieciešamības gadījumā veiktu pasākumus vietējā tirgus aizsardzībai.

L.Strujevičs informēja arī par to, ka Ministru kabinets pieņēmis un iesniedzis izskatīšanai Saeimā Ekonomikas ministrijas un viņa iesniegtos priekšlikumus par 52. panta 2. daļas par maksāšanas līdzekļu maiņas piemērošanu izslēgšanu no likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

Ekonomikas ministrs uzskata, ka valstī ir jānotiek diskusijai par stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju.Likumā nedrīkst būt normu, kas nav reglamentētas un ir subjektīvi piemērojamas. Arī šā likuma 8.pants pieļauj gan maksāšanas līdzekļu maiņu, gan citas izmaiņas pirkuma līgumos. 26. augustā ekonomikas ministrs nosūtījis Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim vēstuli, kurā pieprasīta likuma 8. panta piemērošanas prakses analīze.

"LV" informācija