— vienojoties ar pašvaldībām
Vakar, 29. septembrī, Ministru prezidents Guntars Krasts un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis parakstīja Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1999. gada domstarpību un vienošanās protokolu(tā teksts — zemāk) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Šī vairāku gadu laikā ir pirmā reize, kad valdības vienošanās ar pašvaldību augstāko sabiedrisko instanci tiek parakstīta līdz 1. oktobrim un Saeimā top iesniegta vienlaikus ar valsts budžeta projektu nākamajam gadam.
Preses īssaietā pēc dokumentu parakstīšanas izteicās abi līderi.
G.Krasts
: — Ir būtiski, ka laikus parakstīta vienošanās. Domstarpības allaž būs pat domubiedriem, tomēr šajā sakarā tās nav būtiskas: valdība apzinās, ka Latvija nevar pastāvēt bez pašvaldībām, bez to atbalstīšanas. Svarīgi ir tas, ka esam vienojušies par reālām ienākumu un izdevumu aprisēm, paredzot arī budžeta ienākumu palielināšanu par labu pašvaldībām.A.Jaunsleinis
: — Mums vienmēr ir bijusi būtiska finansu izlīdzinājuma nodrošināšana, jo Latvijas situācijā tomēr ir liela starpība starp "bagātajām" pašvaldībām un tām, kuras tikko spēj savilkt galus. Mūsu vēlmes palaikam ir prāvas, lai varētu sekmēt ikviena pagasta vai pilsētas attīstību. Tomēr kopumā sanāk miljoni: mums šķiet, ka vajadzētu astoņus, reāli tomēr varam rēķināties ar sešiem, un arī tāda ir aprite. Mēs esam strādājuši ar dažādām valdībām, likās, ka jau pērn bijām tuvu maksimālajam risinājumam, tomēr šogad sarunas bija īpaši konstruktīvas, katrā ziņā mierīgas, un rezultāts ir šis protokols.Pēc tam jautājumus uzdeva žurnālisti un atbildēja abi protokola parakstītāji.
— Tomēr tekstā lasām: "... domstarpību un vienošanās protokols". Vai patiesi patlaban valdībai ar pašvaldībām ir nepārvaramas pretrunas?
G.Krasts
: — Es jau sākumā norādīju, ka svarīga ir reāla attieksme. Būtu dīvaini, ja mēs neredzētu un tamlīdz neatzītu, ka domstarpības nav kaut kas kardināls. Visam vajadzīgs savs laiks, arī domstarpību mazināšanai.A.Jaunsleinis
: — Vissvarīgākais ir reāla un konstruktīva attieksme. Pašvaldību joprojām Latvijā ir daudz, valdība — viena. Protokols ir tikai savstarpēji fiksēta sadarbības izpausme.— Reizēm tomēr rodas iespaids, ka pretrunas ņem virsroku...
G.Krasts
: — Kā uz to skatās. Mēs par pašvaldībām runājam ne tikai Ministru kabinetā, bet arī Ministru kabineta Komitejā. Ir bijušas pat paplašinātas Komitejas sēdes, kas veltītas Latvijas pašvaldību pašreizējai situācijai ne tikai finansiālā nodrošinājuma ziņā vien.A.Jaunsleinis
: — Man vienmēr šķitis būtiski tas, ka Ministru kabineta sanāksmēs, kas skar mūsu problēmas, ir klāt ne tikai VARAM Pašvaldību lietu pārvaldes, bet arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Domu krustpunktos visbiežāk nonākam pie savstarpēji kardināliem secinājumiem.— Patlaban 6. Saeimas sēžu norisēs būtisks ir "Administratīvi teritoriālās reformas likuma" termins — tātad jau galīgais lasījums. Vai šajā nule parakstītā protokola gaisotnē jau jūtamas arī iestrādes šajā sakarā?
G.Krasts
: — Jā, mēs rēķināmies ar to, ka likums jau varbūt tieši šajās dienās tiks pieņemts. Tomēr tam ir un būs īpaša loma Latvijas pašvaldību turpmākajā attīstībā. Arī finansiālā nodrošinājuma ziņā. Pirms likums vēl nav izsludināts, būtu pāragri runāt par konkrētiem skaitļiem, kas nepieciešami, lai to iedzīvinātu.A.Jaunsleinis
: — Tas atkal ir savs problēmu kopums. Mēs redzam, kas notiek pašvaldībās, kuras jau iet reformas ceļu. Acīmredzot vēl arī 2000. gadam ar jauno valdību mums būs domstarpību un vienošanās protokols. Jo tie nav tikai miljoni latu, kas vajadzīgi tajā vai citā attīstības sadaļā. Tas ir kas vairāk, un ar to mums jārēķinās. Jo īpaši ar cilvēkiem, kuru labā tiks veikta reforma.Mintauts Ģeibāks,
"LV" informācijas redaktors