Tagad, kad arvien biežākas kļūst dabas katastrofas, kas prasa aizvien lielākus cilvēku upurus un materiālos zaudējumus, cilvēcei jāizšķiras par turpmāko attīstības ceļu. Jālemj, vai turpināt straujo materiālo vērtību ražošanas attīstību, kuras rezultātā jo vairāk degradējas dabas vide un rodas cilvēkam neizprotami un negaidīti klimatiskie fenomeni — el Nino , la Nina u.c., kas rada milzīgus zaudējumus.

Arvien biežāk pasaules attīstītāko valstu vadītājiem rodas nepieciešamība kopēji apspriest jautājumus par siltumnīcas efekta novēršanu, par gaisa un ūdeņu piesārņošanas samazināšanu u.tml. Šos jautājumus nav viegli risināt, jo tie būtiski skar valstu ekonomiskās intereses.

Pašlaik, uz gadsimtu nomaiņas sliekšņa, dabasvides aizsardzības jautājumi, kas XX gadsimta sākumā tikpat kā neradās, kļuvuši par globālu problēmu, no kuras atrisinājuma atkarīgs cilvēces liktenis. Attīstītākajās valstīs patērētāju sabiedrība jau sasniegusi savu apogeju uz dabas bagātību nesaudzīgas izmantošanas un dabasvides degradācijas rēķina. Turpmāk cilvēcei jāizšķiras, pa kādu ceļu iet XXI gadsimtā, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, kas arvien vairāk kļūst atkarīga no vides kvalitātes.

ANO un citas starptautiskas organizācijas pēdējos gadu desmitos cenšas izveidot globālu starptautisko juridisko normu sistēmu, kas būtu obligāta visām ANO un citu starptautisko organizāciju loceklēm, īpaši valstīm, kas pievienojušās strarptautiskiem līgumiem un citiem dokumentiem par vides aizsardzību. Šo līgumu, konvenciju, deklarāciju un citu starptautisko aktu skaits jau pārsniedz divus simtus. Svarīgākais ir — nodrošināt šo starptautisko normu izpildi ar valstu nacionālās vides likumdošanas un institūciju palīdzību. Vides speciālistiem visdažādākās nozarēs — biologiem, ģeogrāfiem, fiziķiem, ķīmiķiem, ekonomistiem, juristiem, sociologiem u.c. — kļuvis skaidrs, ka mūsdienu apstākļos sabiedrības turpmākā attīstība ir atkarīga no dabas likumu un tiem atbilstošu juridisko likumu konsekventas ievērošanas.

a