Par čigānu dzīvi un dvēseli — Kārļa Rudeviča dzejā un mākslā
Dzied ansamblis "Ame Roma"; Tēva grāmatu lasītājiem nodod Normunds Rudevičs, Latvijas čigānu nacionālās biedrības vadītājs
Romanu dživipen
Dži, hai, rovela an kolin romeske,
Ke bida, dikh, trujāl les žakirel.
Ne dživipnaski jāg isi an leste,
Kon nadel šēru tele mukhel.
Jov narovel — holin nipukoneste
Te dīs nēvu sabnasa saik zadel:
So sis taša — čhurd’ja palāl pal peste,
Ne so taša jovela — Dēl džinel.
Čigāna dzīve
Ar asarām sirds čigānam ir pilna,
Ka nelaimes tam visur seko līdz,
Bet dzīvotgribas uguns krūtis dzilnī
Un neļauj viņam padoties tik drīz.
Viņš nesūdzas — uz citiem netur naidu —
Ar smaidu jaunu dienu sagaidot:
Kas vakar bija — aizsviež prom kā skaidu,
Kas rītā būs — vien Dievs zin to.
Grāmatas atvēršanas svētki Reiterna namā bija gaiši un arī smeldzīgi — gluži kā čigānu romances. Tās dziedāja un stīgoja ansamblis "Ame Roma". To vada Kārļa Rudeviča dēls Sando, bet abas daiļās un temperamentīgās solistes ir Kārļa vedeklas.
Kad latviešu meitenes ir pārāk pārgalvīgas, mammas dažkārt apsauc: "Tu laikam čigānam no ratu pakaļas esi izkritusi!" Latviešu anekdotēs čigāns allaž izceļas ar atjautību, viltību un asprātību. Vai čigāniem arī ir kāds teiciens par latviešiem? Kārlis Rudevičs uz to atbild tā: "Mēs jau vismaz 500 gadus te dzīvojam un esam tā ieauguši latviešu vidē, ka sakāmvārdi un parunas mums bieži vien līdzīgi. Par latviešiem kādu īpašu teicienu neesmu dzirdējis, bet, ja kāds ko nelāgu dara, tad saka: "Nu neesi taču nečigāns!""
Arī vienu otru stereotipu aicināta kliedēt šī grāmata.
Aina Rozeniece,
"LV" nozares redaktore
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"