Lai segtu Latvijas dalībmaksu Eiropas Savienības "5. ietvara programmā zinātnē un tehnoloģijā", izglītības un zinātnes budžeta tehniskajā bāzē jau 1998.gadā ir paredzēti 320 000 latu. Tikpat liela summa no valsts budžeta dalībmaksai minētajā programmā ir paredzēta arī 1999.gada valsts budžeta projektā. To Finansu ministrijai 1999.gada valsts budžeta izstrādes laikā apliecinājusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Turklāt pēc Finansu ministrijas priekšlikuma šim mērķim 1999.gadā plānots papildus novirzīt vēl 211 000 latu (saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījumu). Šis priekšlikums šā gada 26.septembra sēdē guva arī Ministru kabineta atbalstu. Pēc Ministru kabineta sēdes, neraugoties uz līdz šim sniegto informāciju par finansējuma piešķiršanu dalībmaksai Eiropas Savienības "5.ietvara programmā zinātnei un tehnoloģijai", Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar paziņojumiem, ka tai tomēr budžetā šī nauda nav paredzēta.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Finansu ministrija norāda uz ne īpaši korekto Izglītības un zinātnes ministrijas rīcību, kā arī noraida ministrijas pārstāvju apgalvojumus, ka finansējums no valsts budžeta dalībai ES "5.ietvara programmā zinātnei un tehnoloģijai" ir nepietiekams. Finansu ministrijas rīcībā esošā informācija par 1998.gada valsts budžetu un 1999.gada valsts budžeta projektu apstiprina, ka Izglītības un zinātnes ministrijai 1999.gada valsts budžeta projektā tagad ir visa nepieciešamā summa — 531 000 latu — dalībai ES "5.ietvara programmā zinātnei un tehnoloģijai."

Vienlaikus Finansu ministrija vērš uzmanību uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija, strādājot pie 1999.gada valsts budžeta projekta, savās prioritātēs dalībmaksu "5.ietvara programmā zinātnē un tehnoloģijā " bija iekļāvusi, bet tajā pašā laikā prioritātēs nebija iekļautas trīs citas izglītības programmas "Socrates", "Leonardo da Vinci" un "Youth for Europe", kurās līdzdalība jau faktiski ir uzsākta un reāli jāturpina. Tas norāda tikai vienu: apstākļos, kad valstij finansu resursi ir ierobežoti, Izglītības un zinātnes ministrija, manipulējot ar savām prioritātēm un nepārtraukti mainot Finansu ministrijai sniegto informāciju, cenšas pārdalīt naudu par labu sev, tādējādi apzināti kavējot 1999.gada valsts budžeta projekta izstrādes gaitu.

Turklāt Finansu ministrijas apkopotā informācija par Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības programmās liecina, ka visas 4 programmas (no 18 iespējamām), par līdzdalību kurās Latvija ir paziņojusi, ir izglītības un zinātnes programmas. Un tas notiek ne jau tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vienīgajai interesē līdzdalība šajās programmās. Galvenais iemesls — pārējās valsts institūcijas apzinās, ka šī līdzdalība prasa ievērojamus papildu izdevumus, bet ierobežotu finansu resursu apstākļos nav iespējams finansēt simtprocentīgi visus pasākumus. To apliecina aprēķini par valsts institūciju prioritātēm, kas saistītas ar integrāciju Eiropas Savienībā: 1999.gadam no valsts budžeta papildus tika pieprasīti vairāk nekā 32,5 miljoni latu. Turklāt gandrīz pusi no ES PHARE programmas līdzekļiem 1999.gadam institucionālai attīstībai valdība paredzējusi tieši izglītībai, tādējādi samazinot palīdzību citām sfērām, kas nav mazāk būtiskas Latvijai.

Finansu ministrijas preses dienests