Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par maksātnespējas procesa vai likvidācijas izmaksām kredītiestādes likvidācijas gadījumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.09.1998., Nr. 282 (1343) https://vestnesis.lv/ta/id/51505

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.291

Par darba grupu vienotu tirdzniecības noteikumu projekta izstrādei

Vēl šajā numurā

30.09.1998., Nr. 282 (1343)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā tiesa

Veids: lēmums

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Augstākās tiesas dokumenti

Augstākās tiesas Senāta lēmums

Lieta Nr.SPC-93

1998.gads

Par maksātnespējas procesa vai likvidācijas izmaksām kredītiestādes likvidācijas gadījumā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments šādā sastāvā: priekšsēdētājs senators I.Fridrihsons, senatori Z.Gencs, R.Zaķe, piedaloties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras departamenta prokurorei G.Kaparšmitei un zvērinātam advokātam Z.Ūdrim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā 1998.gada 9.septembrī civillietu sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protestu par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1998.gada 13. jūlija lēmumu SIA "Termināls" pieteikumā par likvidējamās a/s "Banka Baltija" likvidatora lēmuma atcelšanu.

Noklausījies senatores R.Zaķes ziņojumu, SIA "Termināls" pārstāvja V.Cielavas paskaidrojumus, a/s "Banka Baltija" likvidatora D.Berija iebildumus un prokurores G.Kaparšmites atzinumu, ka protests noraidāms, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

konstatēja:

Saskaņā ar 1994.gada 29.novembrī noslēgto telpu nomas līgumu SIA "Termināls" iznomājis a/s "Banka Baltija" telpas 1556,50 m2 platībā Rīgā, Ģertrūdes ielā 33/35, uz laiku līdz 1999.gada 1.decembrim.

Ar Rīgas Centra rajona tiesas 1996.gada 9.maija spriedumu minētais līgums atcelts un a/s "Banka Baltija" izlikta no iznomātajām telpām.

Ar Latvijas Saimnieciskās tiesas 1995.gada 27.jūnija spriedumu a/s "Banka Baltija" atzīta par maksātnespējīgu. Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1996.gada 17.jūnija spriedumu a/s "Banka Baltija" atzīta par bankrotējušu un par tās likvidatoru iecelts Deivids Berijs.

1997.gada 20.martā D.Berijs atteicis SIA "Termināls" samaksāt Ls 330206,99 par telpu nomu, norādot, ka prasījums tiks apmierināts Latvijas Republikas Kredītiestāžu likumā paredzētajā kārtībā kā kreditora prasījums.

SIA "Termināls" iesniegusi tiesā pieteikumu par likvidējamās a/s "Banka Baltija" likvidatora D.Berija 1997.gada 20.marta lēmuma atcelšanu, norādot, ka parāds Ls 330206,99 radies par telpu lietošanu Rīgā, Ģertrūdes ielā 33/35, un tas attiecināms uz maksātnespējas un likvidācijas izmaksām, nav atkarīgs no a/s "Banka Baltija" kreditoru pretenziju apmierināšanas.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1997.gada 30.maija lēmumu SIA "Termināls" pieteikums noraidīts, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 142.pantu.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 1997.gada 17.septembra lēmumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmums atcelts un pieteikums nodots jaunai izskatīšanai.

Izskatot pieteikumu atkārtoti, ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1997.gada 3.decembra lēmumu pieteikums apmierināts daļēji par Ls 486,77, atzīstot par pamatotiem likvidatora izdevumus no 1996.gada 17.jūnija, kad ar tiesas spriedumu "Banka Baltija" atzīta par bankrotējušu.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 1998.gada 11.marta lēmumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmums atcelts daļā, ar kuru noraidīts SIA "Termināls" pieteikums par a/s "Banka Baltija" likvidatora D.Berija lēmuma atcelšanu attiecībā uz telpu nomas maksājumiem līdz 1996.gada 17.jūnijam un pieteikums šajā daļā nodots jaunai izskatīšanai.

Izskatot no jauna SIA "Termināls" pieteikumu minētajā daļā, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 1998.gada 13.jūlija lēmumu to noraidījusi.

Tiesa atzinusi, ka likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu" gan paredzēja bankrota procedūras izdevumu atlīdzināšanu pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas, taču šī likuma darbības laikā bankrota procedūra netika uzsākta. Kredītiestāžu likums, saskaņā ar kuru notikusi bankas likvidācija, neparedz maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs iesniedzis protestu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1998.gada 13.jūlija lēmuma atcelšanai daļā, ar kuru noraidīts SIA "Termināls" pieteikums tā neapmierinātajā daļā par likvidējamās a/s "Banka Baltija" likvidatora Deivida Berija 1997.gada 20.marta lēmuma atcelšanu.

Protestā lūgts atcelt likvidējamās a/s "Banka Baltija" likvidatora Deivida Berija 1997.gada 20.marta lēmumu neatceltajā daļā un noteikt, ka nomas maksas parāds SIA "Termināls" sedzams ārpus kārtas kā maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas. Protestā norādīts, ka lieta par a/s "Banka Baltija" atzīšanu par maksātnespējīgu ierosināta 1995.gada 21.jūnijā un banka atzīta par maksātnespējīgu ar Latvijas Saimnieciskās tiesas 1995.gada 27.jūnija spriedumu, pamatojoties uz 1991.gada 3.decembra likumu "Par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu".

Maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas tiek segtas ārpus kārtas, tās nav saistāmas ar kreditoru prasījumiem, kuru pamatā ir bankas saistības, kas radušās līdz bankas atzīšanai par maksātnespējīgu. Norādīts, ka maksātnespējas procesa administrācijas izdevumu segšanu ārpus kārtas paredz arī pašreiz spēkā esošā likumdošana — Kredītiestāžu likums un Latvijas CPK 33-G nodaļa.

Protestā lūgts izlemt lietu pēc būtības sakarā ar to, ka faktiskie apstākļi noskaidroti, bet pēc vairākkārtējas jautājuma izskatīšanas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nav izlēmusi to saskaņā ar likumu, neņemot vērā Senāta skaidrojumus par tiesību normu piemērošanu.

Likvidējamās a/s "Banka Baltija" likvidatora pārstāvis zv. advokāts Z.Ūdris iebildumos norādījis, ka bankas likvidators iecelts saskaņā ar 1995.gada 10.oktobra Kredītiestāžu likumu. Šis likums paredz vienīgi likvidatora izdevumu apmierināšanu pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā, 1991.gada 3.decembra likums "Par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu" un 1996.gada 12.septembra likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" uz konkrēto gadījumu nav attiecināmi.

Uzskata, ka Senāta kompetence ir noteikta un Senāts nevar izlemt SIA "Termināls" pieteikumu pēc būtības.

Pārbaudījis lietas materiālus, apsvēris protesta motīvus, iebildumus protestam un prokurora atzinumu, ka protests noraidāms, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atzīst, ka protests apmierināms.

Telpu nomas parāds a/s "Banka Baltija" izveidojies pēc tās atzīšanas par maksātnespējīgu, un strīdus izmaksas attiecināmas uz bankas maksātnespējas procesa administrācijas izmaksām. Šos apstākļus ir noskaidrojusi tiesa un tie netiek apstrīdēti.

Strīds ir par to, vai bankas maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas attiecināmas uz tiem izdevumiem, ko atbilstoši Kredītiestāžu likuma 133.pantam likvidējamā kredītiestāde sedz kā likvidatora izdevums, vai šie izdevumi ir apmierināmi tādā pašā secībā kā tie kreditoru prasījumi, kuru prasību apmierināšanas secīgums norādīts Kredītiestāžu likuma 142.pantā.

Tiesa pieļāvusi būtisku materiālo tiesību normu pārkāpumu, jo kļūdaini atzinusi, ka SIA "Termināls" pieteikums apmierināms Kredītiestāžu likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā.

1991.gada 3.decembra likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu" 28.pantā noteikts, ka ienākumi no konkursa masas realizācijas tiek sadalīti starp kreditoriem pēc bankrota procedūras izdevumu atskaitīšanas. Tiesa atzinusi: iepriekš minētais likums nav attiecināms uz konkrēto gadījumu tāpēc, ka netika uzsākta bankrota procedūra un Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumu Nr.211 "Par komercbanku sanāciju un bankrotu" 2.punkts noteica, ka attiecībā uz komercbankām nav piemērojams likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu".

Šādu likuma tulkojumu nevar atzīt par atbilstošu Civillikuma 4.pantam. Tas nosaka, ka likuma noteikumi iztulkojami pēc to tiešā jēguma.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 8.jūlijā pieņemtajiem noteikumiem "Par komercbanku sanāciju un bankrotu", bankas bankrots ir bankas nespēja pilnā mērā pildīt savas saistības pret kreditoriem vai situācija, kad bankas saistības pret kreditoriem pārsniedz tās aktīvus un sanācijas pasākumi nav iespējami vai nav devuši rezultātus. Noteikumos bankrota formulējums pēc būtības atbilst maksātnespējas formulējumam likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu", kurā norādīts, ka maksātnespēja ir uzņēmuma paša vai arī šajā likumā noteiktajā tiesas kārtībā tiesas konstatētā uzņēmuma nespēja nomaksāt parādus.

A/s "Banka Baltija" atzīta par maksātnespējīgu ar Latvijas Saimnieciskās tiesas 1995.gada 27.jūnija spriedumu, pamatojoties uz likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu". Līdz ar to bankrots kā process atbilstoši augstākminētām likumu normām bija iesācies. Tas apstāklis, ka vēlāk mainīts likums un turpmāk uz komercbankām vairs nepiemēroja likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu", nevar attiekties uz konkrēto gadījumu, jo bankrots kā process bija iesācies atbilstoši tā laika spēkā esošajam likumam.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1996.gada 17.jūnija spriedumu tika konstatēti tie paši apstākļi, kurus jau bija konstatējusi Latvijas Saimnieciskā tiesa, t.i., bankas nespēju pilnā mērā pildīt savas saistības pret kreditoriem.

Pamatots ir protesta arguments, ka izdevumi, kuri radušies bankas maksātnespējas procesā, nav uzskatāmi par kreditoru prasījumiem Kredītiestāžu likuma 142.panta izpratnē. Minētā likuma norma pretēji spriedumā izteiktajam secinājumam neparedz, ka maksātnespējas procesa administrācijas procesa administrācijas izdevumi apmierināmi šī panta paredzētā kārtībā.

Spēkā esošā Kredītiestāžu likuma 191. un 192.pants nepārprotami nosaka, ka no kredītiestādes naudas līdzekļiem, kas nav iekļauti ķīlu zīmju reģistrā, vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa vai likvidācijas izmaksas un pēc maksātnespējas vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Latvijas CPK 33-G nodaļas noteikumi atdala maksātnespējas procesa izdevumus no pārējiem parādiem, tāpat kā to paredz iepriekšējā CPK 33-F nodaļa.

Pastāvot šādiem apstākļiem, SIA "Termināls" pieteikums nevar tikt uzskatīts par kreditoru pretenziju, kas apmierināma Kredītiestāžu likuma 142.panta kārtībā.

Lietas, kurās iesniegts protests par spriedumu vai lēmumu, izskata Augstākās tiesas Senāts CPK 3331.—3422.panta norādītajā kārtībā.

Augstākās tiesas Senāta kompetence, izskatot lietas Latvijas CPK 3436.panta kārtībā, nav noteikta. Senāts, vadoties no CPK 3191.panta, kas nosaka Senāta kompetenci, izskatot blakus sūdzības un protestus par pirmās instances lēmumiem, atbilstoši šī panta 3.punktam izlemj jautājumu pēc būtības.

SIA "Termināls" pieteikums tiesu instanču izlemšanā atrodas otro gadu, pēc vairākkārtējas lēmuma atcelšanas Rīgas apgabaltiesa nav nodrošinājusi tā izlemšanu saskaņā ar likumu. Tā kā nepastāv strīds par faktiskajiem apstākļiem vai to novērtējumu, bet tiesa nepareizi piemērojusi likumu, Senāts atzīst, ka jautājums izlemjams arī pēc būtības un atceļams ir "Banka Baltija" likvidatora Deivida Berija 1997.gada 20.marta lēmums neatceltajā daļā, un nosakāms, ka nomas maksas parāds SIA "Termināls" sedzams ārpus kārtas kā maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas.

Pamatojoties uz Latvijas CPK 3191. pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments

nolēma:

Atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1998.gada 13.jūlija lēmumu daļā, ar kuru noraidīts SIA "Termināls" pieteikums par likvidējamās a/s "Banka Baltija" likvidatora Deivida Berija 1997.gada 20.marta lēmumu atcelšanu.

Atcelt likvidējamās a/s "Banka Baltija" likvidatora Deivida Berija 1997.gada 20.marta lēmumu neatceltajā daļā un noteikt, ka nomas maksas parāds SIA "Termināls" sedzams ārpus kārtas kā maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas.

Priekšsēdētājs senators I.Fridrihsons

Senatori: Z.Gencs, R.Zaķe

Komentārs

Par Augstākās tiesas Senāta lēmumu SIA "Termināls" pieteikuma lietā par likvidējamās a/s "Banka Baltija" likvidatora lēmuma atcelšanu

No publicētā Senāta lēmuma redzams, ka a/s "Banka Baltija" nomāja no SIA "Termināls" telpas un saskaņā ar nomas līgumu nomniekam jāmaksā nomas maksa Ls 330206,99. Par to, ka šāda summa a/s "Banka Baltija" jāmaksā par labu SIA "Termināls", nekad strīds nav pastāvējis. Arī lietas izskatīšanas laikā Senātā šāds jautājums izvirzīts netika.

Liekas, ka nav problēmu un pēc a/s "Banka Baltija" atzīšanas par bankrotējušu tās likvidatora pienākums bija minēto summu atbilstoši nomas līguma nosacījumiem un Civillikuma 2141.pantam samaksāt SIA "Termināls". Ja problēmu nav, tad tās var radīt, lai noslēptu no sabiedrības acīm reāli pastāvošo situāciju. Tā ir noticis arī šajā gadījumā. Jau nākošajā rītā pēc Senāta lēmuma rezolutīvās daļas pasludināšanas, kad lēmuma motīvu daļa vēl nebija tapusi, vairākos preses izdevumos tika publicēti raksti par lēmuma nelikumību un bankas noguldītāju interešu pārkāpšanu un tml. Tā vien liekas, ka minētajās publikācijās neveiksmes ar bankrotējušās a/s "Banka Baltija" līdzekļu atgūšanu un to izmaksu noguldītājiem grib uzvelt Augstākās tiesas Senātam. Jautājums nostādīts tā, ka to, ko sūri un grūti atguvis D.Berija kungs, tagad tiesa nelikumīgi atdod vienai firmai.

Senāts, atceļot D.Berija nelikumīgo lēmumu un uzliekot viņam par pienākumu samaksāt SIA "Termināls" to, kas pienākas pēc likuma un nomas līguma, vadījies tikai no lietas patiesajiem apstākļiem un likuma. Šajā laika periodā vairākkārt mainījusies likumdošana un tas ir veicinājis Senāta lēmuma "kritiķu" vēlmi radīt šķietamību par savu pozīciju pareizību.

Senāta lēmumā visi faktiskie apstākļi izklāstīti to secībā un materiālo tiesību normas piemērotas atbilstoši to juridiskajam spēkam konkrētajā laikā.

Lieta par a/s "Banka Baltija" atzīšanu par maksātnespējīgu ierosināta jau 1995.gada 21.jūnijā , un banka par maksātnespējīgu atzīta ar Saimnieciskās tiesas 1995.gada 27.jūnija spriedumu, pamatojoties uz 1991.gada 3.decembra likumu "Par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu".

1991.gada 3.decembra likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu" 28.pantā bija noteikts, ka ienākumi no konkursa masas realizācijas tiek sadalīti starp kreditoriem pēc bankrota procedūras izdevumu atskaitīšanas.

Tā kā ar jautājuma ierosināšanu Saimnieciskajā tiesā par maksātnespēju bija sācies a/s"Banka Baltija" bankrota process, tad, izšķirot jautājumu par administrācijas izmaksām (bankrota procedūras izdevumi), piemērojams minētā likuma 28.pants.

Minētā summa par telpu nomu ir administrācijas izmaksas (bankrota procedūras izdevumi) un nekādā ziņā nav attiecināmi uz kreditoru prasījumiem, kuru pamatā ir bankas saistības, kas radušās līdz tās atzīšanai par maksātnespējīgu.

Kredītiestāžu likuma 142.pants nosaka kreditoru prasījumu apmierināšanas secīgumu kredītiestādes likvidācijas gadījumā. A/s "Banka Baltija" likvidators, atsakoties apmierināt SIA "Termināls" pieteikumu, atsaucas tieši uz minēto likuma normu. Diemžēl D.Berija kungs nav pilnībā izzinājis Kredītiestāžu likuma 142. panta būtību. Šis pants nosaka kreditoru prasījumu apmierināšanas secīgumu, bet vispār neskar jautājumu par maksātnespējas vai likvidācijas procesa izdevumiem.

Attiecināt maksu par to telpu nomu, kas nepieciešamas pašas bankas funkcionēšanai, tāpat kā maksu par elektroenerģiju, siltuma enerģiju, telefona lietošanu un tml. uz kreditoru prasījumiem ir pilnīgi neloģiski un neatbilst likumam. Ja šāda rakstura izmaksas attiecinātu kreditoru prasījumiem, kuru dzēšanai noteikta speciāla kārtība Kredītiestāžu likuma 142.pantā, tad maksātnespējas process faktiski nebūtu iespējams. Jājautā, kas tad nodotu lietošanā telpas un veiktu citus pakalpojumus, kas nepieciešami maksātnespējas procesam, jau iepriekš zinot, ka samaksa par to pilnīgi atkarīga no bankas līdzekļu atgūšanas varbūtības.

Te varētu minēt vēl vienu jautājumu, kas gan ne juridiski, bet tīri sadzīviski raksturo šo situāciju . D.Berija kungs, kāpēc tās milzīgās summas, kas tiek aprēķinātas kā likvidatora darba samaksa, jūs neattiecināt uz kreditoru prasījumiem? Kreditoru, t.i., bijušās a/s"Banka Baltija" noguldītāju interesēm jau nu tas noteikti atbilstu. Bet vai tad tās jūs neturat augstāk par visu?

Pašreiz spēkā esošā likumdošana nepārprotami nosaka, ka no kredītiestādes naudas līdzekļiem vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa vai likvidācijas izmaksas un pēc maksātnespējas vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Tā līdzšinējā tiesu prakse par maksātnespējas un likvidācijas izdevumiem, kas radušies, izskatot ne jau vienu vien lietu, ir likumdevēja akceptēta un turpmāk izslēgs iespēju spekulēt ar dažādiem normatīvo aktu traktējumiem un iztulkojumiem.

Mārtiņš Dudelis,

Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!