Kultūras institūciju likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt Latvijas kultūras institūciju veidus, šo institūciju finansēšanas avotus un saimniecisko darbību, valsts garantijas kultūras institūciju darbībai, kas nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu un papildināšanu, kā arī sekmētu radošo un saimniecisko iniciatīvu, profesionālismu un māksliniecisko kvalitāti un apmierinātu sabiedrības kultūras vajadzības.

2.pants. (1) Kultūras institūcijas dibina valsts, pašvaldības vai privāto tiesību subjekti. Šo institūciju darbības pamatmērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana vai saglabāšana.

(2) Kultūras institūcija atbilstoši savas darbības pamatmērķim veic vienu vai vairākas no šādām funkcijām:

1) rada, uzkrāj, saglabā, pēta, dara pieejamas vai popularizē kultūras vērtības;

2) veic kultūrizglītojošo darbu;

3) organizē kultūras pasākumus;

4) vāc, uzkrāj, vērtē un analizē kultūras informāciju un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai;

5) organizē profesionālo apmācību kultūras jomā nodarbinātajiem;

6) finansiāli atbalsta kultūras aktivitātes;

7) rosina sabiedrībā interesi par kultūru un apmierina sabiedrības kultūras vajadzības;

8) veicina jebkura sabiedrības locekļa iespēju sevi radoši izpaust un pilnveidot amatiermākslā un tautas mākslā.

 

3.pants. (1) Šis likums attiecas uz visām kultūras institūcijām Latvijā neatkarīgi no šo institūciju piederības un juridiskā statusa.

(2) Atsevišķas kultūras jomas un ar tām saistīto kultūras institūciju juridisko statusu un darbību regulē speciāli likumi.

4.pants. Kultūras institūcijas neatkarīgi no to juridiskā statusa, pakļautības vai pārraudzības veida un Kultūras ministrija vai institūcija, kurai deleģētas koordinācijas funkcijas, nodrošina abpusēju informācijas apriti.

II nodaļa

Kultūras institūciju dibināšana, reorganizēšana,

likvidēšana un to juridiskais statuss

5.pants. Valsts kultūras institūciju dibinātāja ir valsts, un tās darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem, normatīvajiem aktiem, attiecīgu nolikumu vai statūtiem.

6.pants. (1) Valsts kultūras institūcijas tiek dibinātas likumos, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz attiecīgu spēkā stājušos normatīvo aktu par valsts kultūras institūcijas dibināšanu.

(2) Valsts kultūras institūcijas iegūst un zaudē juridiskās personas tiesībspēju un rīcībspēju likumos noteiktajā kārtībā.

7.pants. Valsts kultūras institūcijas ir:

1) valsts kultūras iestādes;

2) valsts kultūras uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

 

8.pants. (1) Valsts kultūras iestādes darbojas saskaņā ar nolikumu, un tām ir juridiskās personas tiesības, vai tās ir kādas citas juridiskās personas struktūrvienības.

(2) Valsts kultūras iestādes ir attiecīgas ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā.

(3) Valsts kultūras iestādes nolikumu apstiprina Ministru kabinets vai ministrija, kuras pakļautībā vai pārraudzībā ir attiecīgā valsts kultūras iestāde.

9.pants. Valsts kultūras uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) darbojas saskaņā ar saviem statūtiem.

10.pants. Valsts kultūras uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Jautājumos, kuri nav noteikti šajā likumā, uz valsts kultūras uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) attiecināmi uzņēmējdarbību regulējošie likumi.

11.pants. Pašvaldību kultūras institūciju dibinātājas ir pašvaldības, un tās darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem, normatīvajiem aktiem, attiecīgu nolikumu vai statūtiem.

12.pants. (1) Pašvaldību kultūras institūcijas tiek dibinātas, pamatojoties uz attiecīgu domes (padomes) lēmumu par pašvaldības kultūras institūcijas dibināšanu.

(2) Pašvaldību kultūras institūcijas iegūst un zaudē juridiskās personas tiesībspēju un rīcībspēju saskaņā ar attiecīgu domes (padomes) lēmumu.

13.pants. Pašvaldības savas kompetences un likumos paredzētajos ietvaros ir tiesīgas noteikt pašu dibināto kultūras institūciju darbības formas un pamatu.

14.pants. Vairākas pašvaldības var dibināt kopīgas kultūras institūcijas.

15.pants. Privātās kultūras institūcijas dibina privāto tiesību subjekti. Šo kultūras institūciju un to darbības formu atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem nosaka dibinātājs.

16.pants. Kultūras institūcijas reorganizējamas vai likvidējamas likumos vai arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

III nodaļa

Kultūras institūciju vadīšana

17.pants. Kultūras institūciju dibināšanas dokumentos nosakāms to darbības mērķis, vadības uzdevumi, pienākumi un tiesības, šo institūciju struktūra un citi būtiski noteikumi, kas skar to darbību.

18.pants. Valsts un pašvaldību kultūras institūcijās var nošķirt to saimniecisko un māksliniecisko vadību.

19.pants. (1) Valsts kultūras institūciju direktorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets vai attiecīgā ministrija.

(2) Darba līgumu ar valsts kultūras institūcijas direktoru slēdz tā ministrija, kuras pakļautībā vai pārraudzībā ir attiecīgā valsts kultūras institūcija.

20.pants. Pašvaldību kultūras institūciju direktorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata attiecīgā pašvaldība.

21.pants. Privāto kultūras institūciju vadītājus pieņem darbā un atbrīvo no darba saskaņā ar attiecīgās privātās kultūras institūcijas nolikumu vai statūtiem.

IV nodaļa

Kultūras institūciju finansēšana

22.pants. (1) Valsts kultūras iestādes finansē no valsts budžeta, paredzot līdzekļus:

1) iestādes nolikumā noteikto funkciju veikšanai;

2) iestādes ēku un telpu uzturēšanai un rekonstrukcijai;

3) iestādes ēku un telpu nomai, komunālajiem, nodokļu un citiem maksājumiem;

4) iestādes personāla algošanai;

5) iestādes starptautiskajai darbībai.

(2) Valsts kultūras iestādes var saņemt papildu finansu līdzekļus arī no citiem avotiem ziedojumu vai dāvinājumu veidā, kā arī ienākumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā saņemtie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā Valsts kases norēķinu centrā, un tos izmanto tikai iestādes darbības attīstībai.

(3) Ja valsts kultūras iestādes saņem ziedojumus vai dāvinājumus ar norādītu mērķi vai bez tā, tās atver speciālā budžeta kontu.

(4) Valsts kultūras iestādes var saņemt līdzekļus no kultūrkapitāla fonda.

(5) Valsts kultūras iestādes var saņemt līdzekļus ar šo iestāžu darbību, attīstību un pētniecību saistītu projektu un programmu īstenošanai.

23.pants. (1) Valsts kultūras uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) finansē no valsts budžeta dotācijām konkrētu valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanai un nodrošināšanai.

(2) Valsts kultūras uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var saņemt finansu līdzekļus no:

1) valsts vai pašvaldību pasūtījumiem;

2) ienākumiem no uzņēmējdarbības un tādas saimnieciskās darbības, kas ir noteikta likumos un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtos;

3) ziedojumiem vai dāvinājumiem;

4) kultūrkapitāla fonda.

(3) Valsts kultūras uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var saņemt līdzekļus ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību, attīstību un pētniecību saistītu projektu un programmu īstenošanai.

24.pants. (1) Pašvaldību kultūras institūcijas finansē no:

1) pašvaldību budžeta līdzekļiem tām noteikto funkciju veikšanai;

2) pašvaldību budžeta dotācijām konkrētu pašvaldību kultūras funkciju veikšanai.

(2) Pašvaldību kultūras institūcijas var saņemt finansu līdzekļus no:

1) valsts vai pašvaldību pasūtījumiem;

2) ienākumiem no pamatdarbības un tādas saimnieciskās darbības, kas ir noteikta likumos un kultūras institūcijas nolikumā vai statūtos;

3) ziedojumiem vai dāvinājumiem;

4) kultūrkapitāla fonda.

(3) Pašvaldību kultūras institūcijas var saņemt līdzekļus ar kultūras institūcijas darbību, attīstību un pētniecību saistītu projektu un programmu īstenošanai.

25.pants. Kultūras institūcijas var dibināt atklātos sabiedriskos fondus papildu līdzekļu piesaistei un uzkrāšanai.

26.pants. Privāto kultūras institūciju finansēšanas kārtību nosaka to dibinātāji.

V nodaļa

Kultūras institūciju manta

27.pants. Kultūras institūcijas manta ir ēkas un citi pamatlīdzekļi, finansu krājumi un ar attiecīgās kultūras institūcijas darbību saistīta cita manta, kura ir tās īpašumā vai kuru tā pārvalda.

28.pants. Valsts vai pašvaldību kultūras institūciju īpašumā vai valdījumā esošais nekustamais īpašums nav ieķīlājams, ne arī kādā citā veidā apgrūtināms.

VI nodaļa

Nacionālas nozīmes kultūras institūcijas

29.pants. Nacionālas nozīmes kultūras institūcijas ir savā nozarē nozīmīgākās un valsts vadošās kultūras institūcijas, kuru pamatpienākums ir rūpēties par nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, aktualizēšanu un attīstīšanu.

30.pants. Nacionālas nozīmes kultūras institūcijas tiek dibinātas, reorganizētas vai likvidētas tikai speciālos likumos noteiktajā kārtībā, un šie likumi nosaka to juridisko statusu, darbību, kā arī finansēšanas veidus un avotus.

VII nodaļa

Valsts garantijas

31.pants. Valsts garantē jebkurai kultūras institūcijai neatkarīgi no tās juridiskā statusa tiesības likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz:

1) valsts vai pašvaldību pasūtījumu;

2) kultūrkapitāla fonda līdzekļiem;

3) piedalīšanos valsts un starptautiskajos atbalsta projektos un programmās;

4) citām likumos paredzētajām garantijām un atvieglojumiem.

 

32.pants. Kultūras institūcijas ir tiesīgas patstāvīgi sadarboties ar fiziskajām un juridiskajām personām un kultūras institūcijām citās valstīs, iestāties starptautiskās kultūras institūciju organizācijās un piedalīties to darbībā.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 30.oktobrī