• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 14. oktobra Alkohola aprites likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.10.1998., Nr. 322/325 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51521-alkohola-aprites-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Vēl šajā numurā

30.10.1998., Nr. 322/325

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.10.1998.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Alkohola aprites likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) alkoholiskie dzērieni — visi no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie dzērieni ar absolūtā spirta daudzumu virs 1,2 procentiem;

2) alkohola aprite — visas stadijas, ko iziet alkohols (sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iepildīšana tarā, marķēšana, uzglabāšana, iekraušana, izkraušana, pārvietošana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, iegāde, pārdošana, iznīcināšana un citas stadijas) līdz patērēšanai;

3) alkohols — šā likuma izpratnē: spirts, jēlspirts, alkoholiskie dzērieni un spirtu saturošas alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas;

4) alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marka — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdota īpaša alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marka, kas tiek piestiprināta alkoholisko dzērienu pudelei (vai citam iesaiņojumam) un apliecina, ka ar akcīzes nodokļa marku marķētie alkoholiskie dzērieni ir ņemti valsts kontrolē atbilstoši alkoholiskajiem dzērieniem noteiktā akcīzes nodokļa samaksas nosacījumiem un alkoholiskajiem dzērieniem ir legāla izcelsme;

5) alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas — spirtu saturošas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas (spirtotas sulas, morsi, vīnmateriāli, vīnmateriālu destilāti u.tml.);

6) atbilstības sertifikācija — trešās puses darbība, kas ar noteiktu ticamību apliecina, ka produkts, process vai pakalpojums atbilst noteiktam standartam vai cita normatīvā dokumenta prasībām;

7) atbilstības sertifikāts — dokuments, kas izsniegts saskaņā ar sertifikācijas sistēmas noteikumiem un ar noteiktu ticamību apliecina, ka spirta un alkoholisko dzērienu kvalitāte atbilst obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām;

8) jēlspirts — nerektificēts etilspirts (etanols), kas iegūts, pārstrādājot fermentatīvi raudzētus ogļhidrātus saturošus produktus, koksnes vai cita augu valsts materiāla hidrolīzes produktus, hidratējot etilēnu ar sērskābes vai cita katalizatora piedevu;

9) lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas — ogļhidrātus saturoši lauksaimniecības produkti (graudi, kartupeļi, cukurbietes utt.), kuru sarakstu apstiprina Labklājības ministrija;

10) marķēts alkoholiskais dzēriens — dzēriens, kura fasējumam saskaņā ar noteikumiem par alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību piestiprināta akcīzes nodokļa marka;

11) metroloģiskā atestācija — svaru, mēru un mērinstrumentu atzīšana par likumīgi lietojamiem;

12) spirts — šā likuma izpratnē: etilspirts, kas iegūts, rektificējot (destilējot) fermentatīvi raudzētas lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas vai no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu, un atbilst valstī noteiktām obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām;

13) spirta ražošanas blakusprodukti — esteru, aldehīdu, augstāko spirtu frakcijas un sīveļļas;

14) tehniskais spirts — etilspirts (etanols), kas iegūts, rektificējot no tehniskajām izejvielām, arī no nenoskaidrotas izcelsmes etilspirta un ūdens šķīdumiem, ražotu jēlspirtu;

15) vīns — šā likuma izpratnē: dzēriens, ko alkoholiskās rūgšanas procesā iegūst no vīnogu, citu ogu vai augļu sulām.

 

2.pants

(1) Šis likums regulē alkohola aprites kārtību, nosakot valsts iespējas pilnībā kontrolēt alkohola ražošanu, ievešanu, izvešanu, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, uzglabāšanu, vietējos un tranzīta pārvadājumus, pārkraušanu, kā arī spirtu saturošu izejvielu un spirta ražošanas blakusproduktu uzskaiti un izmantošanu.

(2) Šā likuma mērķis ir aizsargāt valsts ekonomiskās un sociālās intereses un samazināt alkohola patēriņu.

 

3.pants

(1) Ar jēlspirta, spirta, tehniskā spirta ražošanu, kā arī ar alkoholisko dzērienu ražošanu realizācijai, alkohola ievešanu, izvešanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību Latvijas teritorijā ir tiesīgi nodarboties tikai Latvijā reģistrēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (turpmāk — uzņēmumi), kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) (turpmāk — licence). Šis noteikums neattiecas uz minēto preču pārvietošanu pāri muitas robežai gadījumos, kad piemērojamas muitas procedūras — tranzīts un ievešana muitas noliktavā.

(2) Tehniskā spirta aprites un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām jāievēro šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktā alkohola aprites kārtība.

(4) Šis likums neregulē alus apriti.

 

4.pants

(1) Uzņēmumi un citas juridiskās personas savstarpējos norēķinus par darījumiem ar alkoholu un spirta ražošanas blakusproduktiem kārto tikai ar kredītiestāžu starpniecību. Norēķini skaidrā naudā ir aizliegti, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Par skaidras naudas norēķinu uzskatāma arī vienas personas izdarīta skaidras naudas iemaksa citas personas norēķinu kontā kredītiestādē.

(2) Uzņēmumi un citas juridiskās personas, kas saņēmušas licenci uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā vai atļauju noteikta daudzuma spirta iegādei, paziņo Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajai teritoriālajai iestādei un Akcizēto preču pārvaldei norēķinu kontus (norēķinu konta numurs, bankas nosaukums, kods un citi rekvizīti), kuri tiks izmantoti bezskaidras naudas norēķiniem par darījumiem ar alkoholu un spirta ražošanas blakusproduktiem. Šo norēķinu veikšanai izmantot citus kontus ir aizliegts.

(3) Maksājuma uzdevumus norēķiniem par darījumiem ar alkoholu pēc maksājuma uzdevumu iesniegšanas kredītiestādēm uzņēmumi (arī citas kredītiestādes) ir tiesīgi atsaukt tikai ar Akcizēto preču pārvaldes atļauju.

(4) Norēķinu kārtību un maksājuma uzdevumos ietveramās ziņas nosaka Ministru kabinets.

 

5.pants

(1) Uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, un spirta patērētāji alkohola uzskaiti veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Uzskaites kārtībai jānodrošina iespēja uzņēmuma paziņotajā darba laikā salīdzināt faktisko alkohola daudzumu ar uzskaites datiem.

(2) Uzņēmumi, kas saskaņā ar licencēm ražo, ieved, izved vai realizē alkoholu, katrai pārdotajai, realizētajai, realizācijai nodotajai, iegādātajai, pieņemtajai, atpakaļ nosūtītajai vai pārvietotajai (arī viena uzņēmuma ietvaros) alkohola partijai pievieno atbilstošas vienota parauga stingrās uzskaites preču pavadzīmes–rēķinus.

(3) Preču pavadzīmju–rēķinu noformēšanas kārtību un tajās ietveramās ziņas nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma, likuma "Par grāmatvedību" un Autopārvadājumu likuma noteikumus.

(4) Uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, sniedz pārskatus Akcizēto preču pārvaldei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

6.pants

(1) Uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, un spirta patērētāji paziņo reģistrācijai Akcizēto preču pārvaldē alkohola uzglabāšanas vietas un katras alkohola ražotnes, realizācijas un tirdzniecības vietas darba laiku, kā arī administrācijas biroja atrašanās vietu (adresi) un darba laiku.

(2) Uzņēmumi nodrošina Akcizēto preču padomes, Akcizēto preču pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta un citu kontrolējošo iestāžu pilnvarotajiem darbiniekiem iespēju kontrolēt alkoholu un ar to saistīto dokumentāro un datorizēto informāciju uzņēmumu ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un biroja telpās Akcizēto preču pārvaldei paziņotajā darba laikā.

(3) Uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, un spirta patērētāji nodrošina, lai licencētajās alkohola ražošanas, realizācijas un tirdzniecības vietās būtu izvietota labi saskatāma izkārtne, kurā valsts valodā norādīts uzņēmuma un attiecīgās ražotnes, realizācijas vai tirdzniecības vietas nosaukums un darba laiks.

(4) Alkohola ražošanas uzņēmumi reģistrē Akcizēto preču pārvaldē alkohola ražošanas izejvielu, arī graudu, iepirkuma līgumus un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par līgumu izpildi.

(5) Alkohola ražošana, uzglabāšana, pārvadāšana un tirdzniecība ir aizliegta teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss.

(6) Alkohola aprites jomā aizliegts nodarbināt personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

 

7.pants

(1) Lēmumu par spirta ievešanu valstī iekšējam patēriņam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem Akcizēto preču padome. Ja Saeimas apstiprinātā starptautiskajā līgumā paredzēti citādi noteikumi spirta ievešanai valstī, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi un Akcizēto preču padomes lēmums nav vajadzīgs.

(2) Uzņēmumi, kas saņēmuši licences alkohola aprites jomā, ir tiesīgi uzglabāt, izņemot muitas noliktavas, kā arī realizēt, nodot, pieņemt un iegādāties tikai tādus alkoholiskos dzērienus un spirtu, kuri ir marķēti ar akcīzes nodokļa marku Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Akcīzes nodokļa marka nav nepieciešama alkoholiskajiem dzērieniem, uzņēmējdarbība ar kuriem notiek muitas kontrolē.

(3) Ar akcīzes nodokli apliekamos ārvalstu izcelsmes un Latvijā ražotos alkoholiskos dzērienus, kuri nav jāmarķē ar akcīzes nodokļa marku, nosaka Ministru kabinets.

II nodaļa. Valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību kompetence

alkohola aprites uzraudzībā un kontrolē

 

8.pants

(1) Valsts alkohola politiku nosaka šis likums, un šo politiku īsteno Ministru kabineta izveidota Akcizēto preču padome. Akcizēto preču padomes sastāvu nosaka un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Akcizēto preču padomes sastāvā iekļaujams Nacionālās alkoholisma ierobežošanas komisijas pārstāvis.

(2) Akcizēto preču padomei alkohola aprites jomā ir šādi pamatuzdevumi:

1) koordinēt valsts alkohola politikas īstenošanu nolūkā aizsargāt sabiedrības intereses;

2) organizēt valsts alkohola politikas īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi un noteiktā kārtībā iesniegt tos Ministru kabinetam;

3) analizēt jaunu alkohola ražošanas uzņēmumu vai ražotņu izveides lietderīgumu valstī un sagatavot attiecīgus priekšlikumus;

4) prognozēt spirta iekšzemes pieprasījuma kopapjomu.

(3) Akcizēto preču padomei ir tiesības saņemt tās darbībai nepieciešamās ziņas no visām valsts iestādēm un pašvaldībām, kā arī pieaicināt savās sēdēs pārstāvjus no minētajām iestādēm.

(4) Akcizēto preču padomi vada Akcizēto preču padomes priekšsēdētājs, kuru pēc finansu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Akcizēto preču padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši Akcizēto preču pārvaldei, un tie stājas spēkā pēc tam, kad tos ir parakstījis Akcizēto preču padomes priekšsēdētājs.

 

9.pants

(1) Šajā likumā noteiktās kārtības ievērošanu uzrauga un kontrolē Akcizēto preču pārvalde, kas atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā. Tai ir juridiskās personas statuss un nošķirts budžeta finansējums. Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata Akcizēto preču pārvaldes direktoru, kā arī apstiprina Akcizēto preču pārvaldes nolikumu.

(2) Akcizēto preču pārvalde:

1) sagatavo Akcizēto preču padomei nepieciešamo dokumentu projektus un informāciju;

2) izsniedz, pārreģistrē vai anulē licences šā likuma 3.pantā minētās uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī izdara grozījumus licencēs;

3) sadarbībā ar citām valsts institūcijām savas kompetences ietvaros veic uzraudzību un kontroli alkohola aprites jomā;

4) izstrādā kārtību, kādā risināmi ar alkohola apriti saistītie jautājumi;

5) pieprasa no citām valsts institūcijām un apkopo ar alkohola apriti saistīto informāciju.

 

10.pants

Akcizēto preču padomes locekļi un Akcizēto preču pārvaldes darbinieki, kā arī viņu ģimenes locekļi nedrīkst būt to uzņēmumu īpašnieki (kapitāla daļu turētāji), pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi, kuri veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā.

 

11.pants

Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Labklājības ministrija, valsts un pašvaldību policija un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu alkohola aprites jomā.

 

12.pants

(1) Pagasta vai pilsētas pašvaldība lemj par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību attiecīgā pagasta vai pilsētas administratīvajā teritorijā un bez maksas dod atzinumu par attiecīgās licences izsniegšanu uzņēmumam.

(2) Ja pagasta vai pilsētas pašvaldība nav sniegusi atbildi 15 dienu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, uzskatāms, ka pašvaldība devusi pozitīvu atzinumu.

(3) Pagasta vai pilsētas pašvaldība lemj par alkoholisko dzērienu tirdzniecību sabiedrisko pasākumu norises vietās atbilstoši šā likuma 21., 54. un 55. panta noteikumiem.

III nodaļa. Licencēšana

13.pants

(1) Licenci uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā šajā likumā noteiktajā kārtībā izsniedz Akcizēto preču pārvaldes izveidota licencēšanas komisija.

(2) Licences saņemšanai iesniedzamo dokumentu sarakstu nosaka Akcizēto preču padome.

 

14.pants

Licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku. Licence pārreģistrējama Akcizēto preču pārvaldē šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

15.pants

Licenci ir tiesīgs izmantot tikai tas uzņēmums, kuram šī licence izsniegta.

 

16.pants

(1) Licence dod tiesības veikt attiecīgās darbības tikai licencē norādītajā vietā (adresē), bet šā likuma 21.pantā paredzētajā gadījumā — arī vienreizējā atļaujā norādītajā vietā.

(2) Licenci uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā noteiktā vietā (adresē), izņemot mazumtirdzniecību, izsniedz tikai vienam uzņēmumam. Licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vienā vietā var izsniegt vairākiem uzņēmumiem, ja tirdzniecība paredzēta ēkas inventarizācijas plānā fiksētā konstruktīvi nodalītā atsevišķā telpā.

(3) Licencē norādāmas visas alkohola ražošanas vietas (katra teritoriāli vai tehnoloģiski nošķirta uzņēmuma filiāle, cehs vai ražotne), kā arī realizācijas, mazumtirdzniecības un uzglabāšanas vietas.

 

17.pants

Licence nepieciešama šādai uzņēmējdarbībai:

1) jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai;

2) alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai;

3) alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam;

4) alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai;

5) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.

 

18.pants

Licences saņēmējs par saņemto licenci maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Licences pārreģistrācijas gadījumā valsts nodeva netiek iekasēta.

 

19.pants

(1) Katrai mazumtirdzniecības vietai, uz kuru izsniedz licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, neatkarīgi no to apkalpojošo darbinieku skaita jāatbilst šādām prasībām:

1) tirdzniecība notiek ēkas inventarizācijas plānā fiksētā konstruktīvi nodalītā atsevišķā telpā;

2) ir atsevišķa alkoholisko dzērienu pavadzīmju reģistrācijas dokumentācija;

3) tirdzniecības vietu izmanto viens uzņēmums.

(2) Par mazumtirdzniecības vietu šā likuma izpratnē uzskatāmi veikali, restorāni, bāri un citi uzņēmumi, kuros alkoholiskie dzērieni tiek pārdoti promnešanai vai patērēšanai uz vietas.

(3) Licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai nepieciešama arī alkoholisko dzērienu realizēšanai starptautiskās satiksmes vilcienos un lidmašīnās, starptautiskās satiksmes pasažieru kuģos un kuģos, kuri veic tūrisma vai atpūtas braucienus, ja minētie transportlīdzekļi pierakstīti Latvijā.

 

20.pants

(1) Licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai neizsniedz, ja tirdzniecība ar tiem paredzēta:

1) bērnudārzu, mācību iestāžu un ārstniecības iestāžu, policijas, karaspēka daļu un citu militarizēto formējumu telpās un teritorijā;

2) kioskos, paviljonos, novietnēs un pagaidu būvēs, kā arī no transportlīdzekļiem;

3) telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 20 kvadrātmetriem.

(2) Licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai neizsniedz, ja tirdzniecība ar tiem paredzēta ievesto alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietās vai alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības vietās.

 

21.pants

(1) Vienreizēju mazumtirdzniecības atļauju alkoholisko dzērienu tirgošanai izbraukuma tirdzniecībā sabiedrisku pasākumu (koncertu, svētku, zaļumbaļļu, gadatirgu u.c.) norises vietās izsniedz uzņēmumam, kam ir alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licence, tā pagasta vai tās pilsētas pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā notiek pasākums.

(2) Vienreizējas atļaujas nav izsniedzamas alkoholisko dzērienu tirgošanai reliģisko svētku, sporta pasākumu, manifestāciju, bērnu un skolēnu svētku norises vietās.

(3) Vienreizēju mazumtirdzniecības atļauju var izsniegt alkoholisko dzērienu tirgošanai tādu pasākumu norises vietās, kuri nav ilgāki par septiņām dienām. Vienreizējas atļaujas vienā pasākumu norises vietā var izsniegt ne vairāk kā uz 60 dienām gadā.

(4) Nodevu par vienreizējas mazumtirdzniecības atļaujas izsniegšanu nosaka attiecīgā pagasta padome vai pilsētas dome saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

 

22.pants

(1) Uzņēmums, kas saņēmis licenci uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā, reizi gadā licenci pārreģistrē Akcizēto preču pārvaldē. Licence, kas nav noteiktā termiņā pārreģistrēta, uzskatāma par spēkā neesošu, un uzņēmējdarbība izbeidzama. Jaunu licenci uzņēmums var saņemt vispārējā kārtībā.

(2) Licence pārreģistrējama arī tad, ja mainījušies licencē norādītie uzņēmējdarbības nosacījumi. Šajos gadījumos pieteikums par licences pārreģistrāciju iesniedzams ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tam, kad nosacījumi mainījušies.

(3) Pieteikumu par licences pārreģistrāciju iesniedz uz Akcizēto preču pārvaldes pārreģistrācijas veidlapas. Pieteikumam pievieno to dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), kas apliecina, ka uzņēmējdarbības nosacījumi ir mainījušies.

(4) Mainoties uzņēmējdarbības vai alkohola uzglabāšanas vietai, Akcizēto preču pārvalde nosaka uzņēmumam termiņu alkohola pārvietošanai uz jauno uzņēmējdarbības vietu.

(5) Izbeidzoties licences derīguma termiņam, uzņēmums paziņo Akcizēto preču pārvaldei par alkohola atlikumiem katrā uzņēmējdarbības vai alkohola uzglabāšanas vietā. Alkohola atlikumu realizāciju, iznīcināšanu, pārvietošanu un jebkuru cita veida atsavināšanu no licencē norādītās uzņēmējdarbības vai alkohola uzglabāšanas vietas drīkst veikt tikai ar speciālu Akcizēto preču pārvaldes atļauju.

 

23.pants

(1) Akcizēto preču pārvaldes licencēšanas komisija licenci izsniedz vai pārreģistrē vai arī dod motivētu rakstveida atteikumu ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc pieteikuma un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

(2) Licencēšanas komisijas lēmumu var pārsūdzēt Akcizēto preču pārvaldes direktoram, bet Akcizēto preču pārvaldes direktora lēmumu —tiesā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja minētais termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, to pēc sūdzības iesniedzēja lūguma var atjaunot amatpersona, kas ir tiesīga izskatīt sūdzību.

 

24.pants

(1) Akcizēto preču pārvalde ir tiesīga anulēt izsniegtās licences šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(2) Uzņēmums pēc licences anulēšanas triju dienu laikā paziņo Akcizēto preču pārvaldei par alkohola atlikumiem katrā uzņēmējdarbības vai alkohola uzglabāšanas vietā. Alkohola realizācijas kārtību pēc licences anulēšanas nosaka Akcizēto preču pārvalde.

 

25.pants

Lēmumu par licences anulēšanu var pārsūdzēt tiesā.

 

26.pants

Ja licence tiek anulēta, valsts nodevu neatmaksā.

IV nodaļa. Jēlspirta un spirta

ražošana un izmantošana

27.pants

(1) Lēmumu par atļaujas izsniegšanu jaunu jēlspirta un spirta ražošanas uzņēmumu un ražotņu izveidei pieņem Akcizēto preču padome.

(2) Ja Saeimas apstiprinātā starptautiskajā līgumā paredzēti citādi noteikumi uzņēmējdarbības uzsākšanai, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi un Akcizēto preču padomes lēmums nav vajadzīgs.

 

28.pants

(1) Jēlspirta un spirta ražošanā izmantojamas Latvijā ražotās izejvielas. Importētās izejvielas jēlspirta un spirta ražošanā var izmantot tikai ar Akcizēto preču padomes atļauju.

(2) Ja Saeimas apstiprinātā starptautiskajā līgumā paredzēti citādi noteikumi jēlspirta un spirta ražošanas izejvielu ievešanai valstī, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi un Akcizēto preču padomes lēmums nav vajadzīgs.

 

29.pants

Ministru kabinets jēlspirta ražošanas un spirta ražošanas uzņēmumiem nosaka:

1) jēlspirta un spirta zuduma normas ražošanas, pārstrādes, pārvadāšanas un uzglabāšanas procesā;

2) zudumu uzskaites kārtību;

3) spirta daudzuma kontroles metodiku.

 

30.pants

(1) Iekšzemes patērētāji jēlspirtu, spirtu un spirta ražošanas blakusproduktus drīkst iegādāties tikai ar Akcizēto preču pārvaldes atļauju tieši ražošanas uzņēmumos vai uzņēmumos, kas saņēmuši attiecīgu vairumtirdzniecības licenci.

(2) Katrs jēlspirta un spirta iekšzemes patērētājs iesniedz Akcizēto preču pārvaldei pieprasījumu, norādot nepieciešamo jēlspirta, spirta vai spirta ražošanas blakusproduktu daudzumu, to uzglabāšanas vietas, un pieprasījumam pievieno dokumentus un informāciju, kas apliecina iesniegtā pieprasījuma pamatotību.

 

31.pants

Uzņēmumi un citi spirta patērētāji ir tiesīgi spirtu izmantot tikai pieprasījumā norādītajām vajadzībām.

V nodaļa. Jēlspirta ražošanas uzņēmumu darbība

 

32.pants

(1) Jēlspirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi realizēt, nodot pārstrādei (rektifikācijai) vai nodot ar citiem nosacījumiem jēlspirtu tikai tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai.

(2) Ja jēlspirta ražošanas uzņēmums pārstrādā (rektificē) arī spirtu, uz šo uzņēmumu attiecināmi arī noteikumi par spirta ražošanu.

 

33.pants

Jēlspirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi realizēt, nodot pārstrādei (rektifikācijai), iegādāties vai pieņemt jēlspirtu tikai tad, ja tiem ir atbilstības sertifikāts.

 

34.pants

Jēlspirta ražošanas procesā iegūto ogļskābi (CO2) un brāgas šķiedeni uzņēmumi var brīvi realizēt saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

 

35.pants

Jēlspirta ražošanas uzņēmumiem aizliegts:

1) izmantot jēlspirtu norēķinos par piegādātajām izejvielām, izpildītajiem darbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, jebkuros citos norēķinos, kā arī maiņas darījumos, ja nav Akcizēto preču pārvaldes atļaujas;

2) pieņemt jēlspirtu no fiziskajām personām;

3) ražot jēlspirtu pēc juridiskās vai fiziskās personas pasūtījuma no tās piegādātajām izejvielām, ja šai personai nav attiecīgas licences.

VI nodaļa. Spirta ražošanas uzņēmumu darbība

36.pants

Spirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi pieņemt jēlspirtu pārstrādei (rektifikācijai) vai pirkt to tikai no tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai.

 

37.pants

Spirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi realizēt spirtu tikai tiem iekšzemes patērētājiem, kuri ir saņēmuši vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

1) Akcizēto preču pārvaldes atļauju spirta iegādei attiecīgajā uzņēmumā;

2) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai;

3) licenci alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai.

 

38.pants

Spirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi realizēt, nodot, iegādāties vai pieņemt jēlspirtu un spirtu tikai tad, ja tiem ir atbilstības sertifikāts.

 

39.pants

Spirta ražošanas uzņēmumiem aizliegts:

1) izmantot jēlspirtu vai spirtu norēķinos par piegādātajām izejvielām, izpildītajiem darbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, jebkuros citos norēķinos, kā arī maiņas darījumos;

2) pirkt vai pieņemt pārstrādei (rektifikācijai) jēlspirtu vai citus spirta ražošanas pusfabrikātus no fiziskajām personām;

3) pārdot jēlspirtu vai nodot to ar citiem nosacījumiem iekšzemes patērētājiem, ja nav Akcizēto preču pārvaldes atļaujas.

VII nodaļa. Alkoholisko dzērienu ražošana un realizācija

 

40.pants

Alkoholisko dzērienu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā drīkst izmantot tikai tādu spirtu, kas iegūts, rektificējot (destilējot) fermentatīvi raudzētas lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas vai no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu.

 

41.pants

(1) Alkoholisko dzērienu izgatavošana mājas apstākļos, izņemot vīna izgatavošanu tā izgatavotāja personīgajam patēriņam, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to izgatavošanai paredzētu aparātu, ierīču, taras, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta.

(2) Par alkoholisko dzērienu izgatavošanu uzskatāma arī degvīna, citu dzērienu un šķidrumu izgatavošana peļņas nolūkā, atšķaidot spirtu mājas apstākļos, vai arī alkoholisko dzērienu iepildīšana tarā pārdošanai.

 

42.pants

(1) Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, ir tiesīgi bez atsevišķas vairumtirdzniecības licences saņemšanas realizēt vairumā, kā arī nodot realizācijai vai ar citiem nosacījumiem tikai attiecīgajā uzņēmumā ražotus atbilstoši fasētus alkoholiskos dzērienus tiem uzņēmumiem, kuri saņēmuši licenci:

1) alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai;

2) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.

(2) Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, ir tiesīgi, ikreiz paziņojot Akcizēto preču pārvaldei, ievest (importēt) spirtu saturošas alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas.

VIII nodaļa. Alkohola izvešana

43.pants

Alkohola izvešana notiek, ievērojot ar akcīzes nodokli apliekamo preču eksporta kārtību.

 

44.pants

Alkoholu izvest ir tiesīgi uzņēmumi, kas saņēmuši vismaz vienu no šādām licencēm:

1) jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai;

2) alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai;

3) alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai;

4) alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam.

IX nodaļa. Alkoholisko dzērienu un spirta ievešana

 

45.pants

Ievesto alkoholisko dzērienu marķēšana izdarāma muitas noliktavās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

 

46.pants

(1) Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam, ir tiesīgi nodot ievesto alkoholu tikai tādam uzņēmumam, ar kuru ir dokumentāri apliecinātas līgumattiecības un kuram ir vismaz viena no šā panta otrajā vai trešajā daļā minētajām licencēm.

(2) Ievesto spirtu var nodot uzņēmumam, kuram ir licence alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai vai alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai.

(3) Ievestos alkoholiskos dzērienus var nodot uzņēmumam, kuram ir licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vai alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai.

X nodaļa. Alkoholisko dzērienu un

spirta vairumtirdzniecība

47.pants

Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai, ir tiesīgi iegādāties, pieņemt realizācijai vai pieņemt ar citiem nosacījumiem alkoholiskos dzērienus un spirtu tikai no tiem uzņēmumiem, kuri saņēmuši vismaz vienu no šādām licencēm:

1) jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai ar nosacījumu, ka no šādiem uzņēmumiem tiek iegādāts, pieņemts realizācijai vai pieņemts ar citiem nosacījumiem šo uzņēmumu ražotais spirts;

2) alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai ar nosacījumu, ka no šādiem uzņēmumiem tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai pieņemti ar citiem nosacījumiem šo uzņēmumu ražotie alkoholiskie dzērieni;

3) alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam ar nosacījumu, ka no šādiem uzņēmumiem tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai pieņemti ar citiem nosacījumiem šo uzņēmumu ievestie alkoholiskie dzērieni un spirts.

 

48.pants

Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai, ir tiesīgi realizēt, nodot realizācijai vai nodot ar citiem nosacījumiem alkoholiskos dzērienus un spirtu tikai tiem uzņēmumiem, ar kuriem ir dokumentāri apliecinātas līgumattiecības un kuri ir saņēmuši vismaz vienu no šādām licencēm:

1) jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai;

2) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;

kā arī uzņēmumiem, kuriem ir Akcizēto preču pārvaldes atļauja spirta iegādei.

XI nodaļa. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība

 

49.pants

Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, ir tiesīgi iegādāties, pieņemt realizācijai vai pieņemt ar citiem nosacījumiem fasētus alkoholiskos dzērienus tikai no tiem uzņēmumiem, ar kuriem ir dokumentāri apliecinātas līgumattiecības un kuri ir saņēmuši vismaz vienu no šādām licencēm:

1) alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai ar nosacījumu, ka tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai pieņemti ar citiem nosacījumiem šo uzņēmumu ražotie alkoholiskie dzērieni;

2) alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam ar nosacījumu, ka tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai pieņemti ar citiem nosacījumiem šo uzņēmumu ievestie alkoholiskie dzērieni;

3) alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai.

 

50.pants

(1) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir atļauta, tikai izmantojot elektroniskos kases aparātus.

(2) Fiziskajai personai, kā arī juridiskajai personai, kurai nav licences uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā, aizliegts uzglabāt un pārvadāt alkoholu (izņemot personīgajam patēriņam mājas apstākļos izgatavoto vīnu) savām vajadzībām apjomā virs 10 litriem, ja nav tā iegādi mazumtirdzniecības uzņēmumā apliecinoša atbilstoši noformēta attaisnojuma dokumenta — elektroniskā kases aparāta čeka. Ja kases aparāta čeka izdrukā nav iespējams fiksēt visus šā panta trešajā daļā minētos rekvizītus, pircējam līdz ar kases čeku papildus izsniedzama attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā reģistrēta darījumu apliecinoša kvīts, kurā minēti kases aparāta čekā nenorādītie rekvizīti. Attaisnojuma dokuments atrodas pie alkohola faktiskā valdītāja, un tas ir derīgs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā alkohola iegādi apliecinošajā elektroniskā kases aparāta čekā vai čekā un darījumu apliecinošajā kvītī norādāmas vismaz šādas ziņas:

1) uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un tālruņa numurs;

2) datums un čeka izdrukas laiks;

3) kases aparāta nodaļas (departamenta) numurs;

4) pārdotā alkohola veids un nosaukums, apjoms (pārdoto vienību skaits un kopējais daudzums litros) un cena;

5) samaksātā naudas kopsumma, tajā skaitā summa ar pievienotās vērtības nodokli un summa bez šā nodokļa;

6) pievienotās vērtības nodokļa kopsumma;

7) no pircēja saņemtā naudas summa;

8) pircējam izdotā naudas summa.

 

51.pants

(1) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības noteikt vispārējus laika ierobežojumus tirdzniecībai ar alkoholiskajiem dzērieniem attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(2) Mazumtirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem laikā no pulksten 22.00 līdz 6.00 atļauta tikai ar pašvaldības piekrišanu. Pašvaldības ir tiesīgas par atļaujas izsniegšanu alkoholisko dzērienu tirdzniecībai no pulksten 22.00 līdz 6.00 noteikt nodevu tādā apmērā, kas nepārsniedz 50 procentus no valsts nodevas par licenci.

 

52.pants

Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot:

1) personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Pēc tirdzniecības organizācijas pārstāvja vai policijas pieprasījuma pircēja pienākums ir apliecināt savu personību un vecumu, uzrādot pasi vai jebkuru citu personu apliecinošu dokumentu, kurā ir informācija par pircēja vecumu;

2) iereibušām personām;

3) personām, kuras ir valsts amatpersonas formas tērpā.

 

53.pants

Mazumtirdzniecības uzņēmums nodrošina, lai alkoholisko dzērienu patērētāji ievērotu sabiedrisko kārtību un sanitārās normas tirdzniecības zālē un tirdzniecības vietas tiešā tuvumā.

 

54.pants

Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību, kā arī mazumtirdzniecības ierobežojumus valsts svētkos un citos valsts mēroga pasākumos nosaka Ministru kabinets.

 

55.pants

Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību izbraukuma tirdzniecībā sabiedrisko pasākumu norises vietās, ievērojot šā likuma noteikumus, nosaka attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība, kura izsniegusi vienreizējo atļauju.

 

56.pants

Spirta un spirtu saturošu zāļu aprites kārtību aptiekās un ārstniecības iestādēs nosaka Ministru kabinets atbilstoši šim likumam, Farmācijas likumam un Ārstniecības likumam.

XII nodaļa. Alkohola reklāma

57.pants

Alkohola reklāmā vienlaikus ietverama informācija, kas brīdina sabiedrību par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi, un šādai informācijai atvēlami vismaz 10 procenti no konkrētās reklāmas platības.

 

58.pants

(1) Alkohola reklāmā aizliegts:

1) attēlot personas lietojam alkoholu;

2) izmantot Latvijas valsts simboliku;

3) paust uzskatus par alkoholu kā ārstniecības līdzekli;

4) saistīt alkohola lietošanu ar sporta nodarbībām vai transportlīdzekļa vadīšanu.

(2) Alkohola reklāmas papildu ierobežojumi noteikti Radio un televīzijas likumā.

 

59.pants

Alkohola reklāma aizliegta:

1) audzināšanas un izglītības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm;

2) kultūras un sporta pasākumos, izņemot gadījumus, kad alkohola ražotāju vai izplatītāju uzņēmums ir šā pasākuma ģenerālsponsors;

3) uz Latvijas pasta sūtījumiem.

XIII nodaļa. Alkohola pārvadājumi Latvijas teritorijā

un starptautiskie pārvadājumi

 

60.pants

Pārvadātāji var veikt alkohola pārvadājumus Latvijas teritorijā, noslēdzot rakstveida līgumu ar uzņēmumu, kuram ir licence uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā.

 

61.pants

Nemarķētu alkoholisko dzērienu un spirta, izņemot šā likuma 7.panta trešajā daļā minētos alkoholiskos dzērienus, pārvadājumi Latvijas teritorijā bez muitas kontroles ir aizliegti.

 

62.pants

Ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā jauktā satiksmē spirta tranzītkravas, tās izkrauj un iekrauj citā transportlīdzeklī Akcizēto preču pārvaldes pārstāvja klātbūtnē, kurš konteinerus apzīmogo ar savu zīmogu.

 

63.pants

(1) Alkohola starptautiskos pārvadājumus drīkst veikt tikai muitas kontrolē pa tranzīta koridoriem.

(2) Muitas punktus, caur kuriem Latvijā var ievest vai no Latvijas izvest alkoholu, kā arī tranzīta koridorus nosaka Ministru kabinets.

 

64.pants

Valsts ieņēmumu dienests apkopo informāciju par ievesto un izvesto alkoholu, kā arī par tranzīta pārvadājumiem un reizi mēnesī to iesniedz Akcizēto preču pārvaldei.

XIV nodaļa. Kvalitātes nodrošināšana

65.pants

Latvijā ražotais un ievestais alkohols ir pakļauts obligātai atbilstības sertifikācijai saskaņā ar likumiem "Par atbilstības novērtēšanu", "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību" un Pārtikas aprites uzraudzības likumu.

 

66.pants

Jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi nodarboties ar attiecīgo uzņēmējdarbību, ja:

1) saņemts atbilstības sertifikāts;

2) veikta spirta skaitītāju un citu tehnoloģiskā procesa kontroles mērinstrumentu, kā arī gatavās produkcijas uzskaites un ražošanas procesā lietoto svaru, mēru un mērinstrumentu metroloģiskā pārbaude un atestācija. Ražošana bez Akcizēto preču pārvaldes reģistrētā un noplombētā spirta skaitītāja ir aizliegta;

3) normatīvi tehniskie dokumenti ir reģistrēti Nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā.

 

67.pants

Alkohola ražošanas uzņēmums nodrošina katra jauna izstrādājuma atbilstības sertifikāciju.

 

68.pants

Latvijā ražotā alkohola kvalitātes atbilstību valstī noteiktajām obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām garantē produkcijas ražotājs.

 

69.pants

Par Latvijā ievestā alkohola kvalitātes atbilstību obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām atbild ievedējs.

 

70.pants

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola vairumtirdzniecību, atbild par realizējamā alkohola kvalitātes atbilstību obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām.

 

71.pants

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, atbild par mazumtirdzniecībā esošo un realizēto alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstību obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām.

 

72.pants

Alkohola kvalitātes kontroli un uzraudzību ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un citās ar alkohola apriti saistītās vietās veic Akcizēto preču pārvaldes un citu šīm darbībām pilnvarotu institūciju amatpersonas, kurām ir tiesības kontroles veikšanā iesaistīt attiecīgus speciālistus.

 

73.pants

(1) Alkohola testēšanas izdevumu apmaksu nodrošina uzņēmums, kurā alkohols izņemts.

(2) Ja testēšanā konstatēta alkohola atbilstība obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām, valsts institūcija, kas izņēmusi alkoholu, atlīdzina uzņēmuma izdevumus.

 

74.pants

(1) Alkoholu, kas neatbilst obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām, nodod pārstrādei vai iznīcina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Uzņēmumi sedz obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām neatbilstošā alkohola likvidācijas (pārstrādes) izdevumus un pārējos ar alkohola likvidāciju (pārstrādi) saistītos izdevumus septiņu dienu laikā no rēķina saņemšanas dienas.

(3) Alkohols, kas neatbilst obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām, kā arī nelegāli ražots vai nelegāli ievests alkohols uzskatāms par cilvēka veselībai un dzīvībai bīstamu.

XV nodaļa. Uzraudzība un kontrole

75.pants

Uzraudzību un kontroli pār šajā likumā noteiktās kārtības ievērošanu nodrošina Akcizēto preču pārvalde sadarbībā ar citām valsts institūcijām.

 

76.pants

Valsts institūcijas, kas nodarbojas ar alkohola aprites kontroli, pēc Akcizēto preču pārvaldes pieprasījuma sniedz tai informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām.

 

77.pants

Par spirta un alkoholisko dzērienu izņemšanas un konfiskācijas gadījumiem valsts institūcijas, kas veikušas šīs darbības, informē Akcizēto preču pārvaldi triju dienu laikā no izņemšanas vai konfiskācijas darbību dokumentārās fiksēšanas dienas.

 

78.pants

Akcizēto preču pārvaldes amatpersonām ir šādas tiesības:

1) brīvi iekļūt un veikt kontroli uzņēmumos un tirdzniecības vietās, transportlīdzekļos, noliktavās, ražošanas telpās, kuras saistītas ar alkohola apriti un kurās tiek veikta šā likuma 3.pantā minētā uzņēmējdarbība;

2) savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt no uzņēmumiem jebkuru informāciju, izņemt pārbaudei vai kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus, kuri saistīti ar alkohola apriti;

3) izņemt un konfiscēt alkoholu šādos gadījumos:

a) ja tas atrodas Akcizēto preču pārvaldē nereģistrētās uzglabāšanas vietās,

b) ja tas atzīts par lietisko pierādījumu, bezsaimnieka mantu vai par viltotu,

c) ja tam nav atbilstības sertifikāta vai ir nelegāli ražota vai nelegāli ievesta alkohola pazīmes;

4) šajā likumā minētajos gadījumos apturēt vai aizliegt alkohola ražošanu, realizāciju vai pārvietošanu, kā arī nodot izņemto alkoholu atbildīgā glabāšanā to uzņēmumu amatpersonām, kuros konstatēti pārkāpumi;

5) izņemto alkoholu nodot laboratoriskai pārbaudei un nekavējoties saņemt attiecīgu atzinumu;

6) piemērot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās sankcijas.

 

79.pants

Konfiscētā alkohola piespiedu izņemšanu nodrošina valsts policija.

 

80.pants

Citu valsts institūciju amatpersonas savas kompetences ietvaros ir tiesīgas veikt uzraudzību un kontroli alkohola aprites jomā, kā arī piemērot attiecīgas sankcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

81.pants

Valsts institūcijas, kas veic uzraudzību un kontroli pār šā likuma ievērošanu, ir tiesīgas:

1) nosūtīt izņemto vai konfiscēto alkoholu tikai uz tādām uzglabāšanas (pārstrādes) vietām, kuras ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā, saskaņojot ar Akcizēto preču pārvaldi;

2) iznīcināt konfiscēto viltoto vai nemarķēto alkoholu apjomā līdz 10 litriem pārkāpuma vietā.

XVI nodaļa. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

 

82.pants

(1) Fiziskās personas par šā likuma pārkāpumiem saucamas pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības saskaņā ar likumu.

(2) Juridiskās personas par šā likuma pārkāpumiem sodāmas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

83.pants

(1) Par uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā bez licences uzliek naudas sodu 7000 latu apmērā un konfiscē alkoholu, kā arī ar pārkāpuma izdarīšanu saistītos ražošanas vai transportēšanas līdzekļus, rīkus un priekšmetus.

(2) Par uzņēmējdarbību, pārkāpjot licencē vai tās pielikumos minētos nosacījumus, vai par uzņēmējdarbības turpināšanu pēc licences anulēšanas vai pēc tās derīguma termiņa izbeigšanās uzliek naudas sodu 7000 latu apmērā un konfiscē alkoholu, kā arī ar pārkāpuma izdarīšanu saistītos ražošanas vai transportēšanas līdzekļus, rīkus un priekšmetus.

 

84.pants

(1) Par alkohola izmantošanu savstarpējos norēķinos vai norēķinu izdarīšanu bez kredītiestāžu starpniecības uzliek naudas sodu 7000 latu apmērā un konfiscē norēķinos izmantoto alkoholu.

(2) Par citiem maksāšanas un savstarpējo norēķinu kārtības pārkāpumiem uzliek naudas sodu 100 — 500 latu apmērā.

 

85.pants

(1) Par alkohola uzskaites, arī preču pavadzīmju-rēķinu noformēšanas, noteikumu pārkāpumiem uzliek naudas sodu 500 latu apmērā.

(2) Par alkohola uzskaites nekārtošanu vai tā pārvadāšanu bez vienota parauga stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem uzliek naudas sodu 3000 latu apmērā.

(3) Par neuzskaitītu alkoholu, ko atklāj alkohola ražošanas uzņēmumu un citu spirta patērētāju noliktavās, citās to izmantotajās telpās vai transportlīdzekļos, uzliek naudas sodu 1000 — 10 000 latu apmērā un konfiscē neuzskaitīto alkoholu.

 

86.pants

(1) Par alkohola uzglabāšanu Akcizēto preču pārvaldē nereģistrētās vietās vai tā pārvadāšanu bez iegādi apliecinošiem dokumentiem juridiskajai personai, kura neveic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā un konfiscē nelikumīgi glabāto vai pārvadāto alkoholu.

(2) Par alkohola uzglabāšanas un tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem tirgū (tirdzniecības namā), gadatirgū, izbraukuma tirdzniecības vai citā publiskā vietā attiecīgās tirdzniecības vietas nomniekam, lietotājam vai valdītājam uzliek naudas sodu 2000 — 10 000 latu apmērā, konfiscē nelikumīgā apritē esošu alkoholu un atņem tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecīgajā tirgū (tirdzniecības namā), gadatirgū, izbraukuma tirdzniecības vai citā publiskā vietā uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

 

87.pants

(1) Par tāda alkohola iegādi, realizāciju, nodošanu vai pieņemšanu realizācijai, uzglabāšanu vai pārvadāšanu, kura kvalitāte neatbilst obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām, uzliek naudas sodu 500 — 5000 latu apmērā un konfiscē šīm prasībām neatbilstošo alkoholu.

(2) Par attiecīgi nemarķēta alkohola iegādi, realizāciju, nodošanu vai pieņemšanu realizācijai, uzglabāšanu vai pārvadāšanu uzliek naudas sodu 500 — 5000 latu apmērā un konfiscē nemarķēto alkoholu.

(3) Par alkohola iegādi, realizāciju, nodošanu vai pieņemšanu realizācijai, uzglabāšanu vai pārvadāšanu, pārkāpjot citus šā likuma noteikumus, uzliek naudas sodu 100 — 1000 latu apmērā un konfiscē nelikumīgā apritē esošo alkoholu.

 

88.pants

Ja spirta pārstrādes vai jēlspirta ražošanas uzņēmumā konstatē alkohola iztrūkumu, izņemot zudumus normas robežās, uzņēmums maksā naudas sodu 1000 — 10 000 latu apmērā.

 

89.pants

Ja ražošanas uzņēmums un citi spirta patērētāji nevar dokumentāri apliecināt, ka produkcijas ražošanai vai citām vajadzībām iegādātais spirts, izņemot zudumus normas robežās, izlietots tikai paziņotajām vajadzībām, uzņēmums maksā naudas sodu 1000 — 10 000 latu apmērā.

 

90.pants

Par alkohola ražošanas, realizācijas un tirdzniecības vietas nenodrošināšanu ar atbilstošu izkārtni, kurā fiksēts attiecīgās ražotnes, realizācijas vai tirdzniecības vietas nosaukums un darba laiks, uzliek naudas sodu 100 — 500 latu apmērā.

 

91.pants

Par alkohola atlikuma nepaziņošanu šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā uzliek naudas sodu 500 — 2000 latu apmērā.

 

92.pants

Par konfiscētā alkohola nenogādāšanu Akcizēto preču pārvaldes norādītajā vietā uzliek naudas sodu 500 — 1000 latu apmērā.

 

93.pants

Par uzņēmuma īpašnieku (kapitāla daļu turētāju), darbinieku vai trešo personu darbībām, kas traucē Akcizēto preču pārvaldes pilnvarotajām amatpersonām piekļūt alkohola tirdzniecības un uzglabāšanas vietām un dokumentācijai, uzņēmumam uzliek naudas sodu 500 — 2000 latu apmērā.

 

94.pants

Par šajā likumā noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu Akcizēto preču pārvaldei vai Akcizēto preču padomei, kā arī par nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu uzņēmumam uzliek naudas sodu 100 — 500 latu apmērā.

 

95.pants

Visas šā likuma attiecīgajos pantos paredzētās sankcijas piemēro, uzliekot naudas sodus maksimālās sankcijas trīskāršā apmērā, ja gada laikā atkārtoti izdarīts tāds pats pārkāpums.

 

96.pants

Akcizēto preču pārvalde ir tiesīga anulēt uzņēmējdarbības licenci, ja:

1) uzņēmumi savstarpējos norēķinus par darījumiem ar alkoholu kārto bez kredītiestāžu starpniecības vai nepaziņo norēķinu kontus;

2) gada laikā pēc soda uzlikšanas pārkāpums izdarīts atkārtoti;

3) alkohola apritē, pārkāpjot noteikto kārtību, iesaistīts nemarķēts, viltots vai citādi obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām neatbilstošs alkohols;

4) uzņēmums licences saņemšanai vai licences derīguma termiņa laikā sniedzis nepilnīgas vai nepatiesas ziņas;

5) uzņēmums nav nomaksājis naudas sodu vai nav izpildījis rīkojumu par konfiscētā alkohola nogādi norādītajā vietā;

6) uzņēmuma īpašnieki, darbinieki vai trešās personas traucē Akcizēto preču padomes vai Akcizēto preču pārvaldes pilnvarotajām amatpersonām piekļūt alkohola tirdzniecības un uzglabāšanas vietām un dokumentācijai.

XVII nodaļa. Pārkāpumu lietu izskatīšanas,

lēmumu pieņemšanas un izpildes kārtība

97.pants

(1) Lietas par šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas juridiskās personas, izskata Akcizēto preču pārvaldes direktors vai viņa pilnvarota amatpersona un citas amatpersonas citos likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Šajā likumā paredzēto sankciju (naudas sods, licences anulēšana un citas sankcijas) piemērošana juridiskajai personai neatbrīvo fiziskās personas un amatpersonas no likumā noteiktās kriminālās, administratīvās vai citas atbildības.

 

98.pants

Pierādījumus pārkāpuma lietā nostiprina ar pārbaudes, inventarizācijas, izņemšanas, mantu un dokumentu apskates, ekspertīzes aktiem un citiem dokumentiem, kā arī ar pārkāpēju, liecinieku, pieaicināto speciālistu un citu personu paskaidrojumiem.

 

99.pants

(1) Pārkāpuma lieta izskatāma un lēmums par sankciju piemērošanu, lietas izbeigšanu vai materiālu nosūtīšanu pēc piekritības pieņemams divu mēnešu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas.

(2) Ja uzņēmuma darbībā vienlaikus konstatēti vairāki šā likuma pārkāpumi, sankciju piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi.

(3) Pārkāpuma lieta izbeidzama, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājis vairāk nekā gads.

 

100.pants

(1) Uzņēmuma pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties pārkāpuma lietas izskatīšanā, sniegt mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, kā arī saņemt lietā pieņemtā lēmuma norakstu.

(2) Ja uzņēmuma pārstāvis nav piedalījies pārkāpuma lietas izskatīšanā, lēmuma noraksts nosūtāms vai izsniedzams attiecīgajai juridiskajai personai.

 

101.pants

Par pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, bet, ja juridiskās personas pārstāvis nav piedalījies lietas izskatīšanā, — no lēmuma nosūtīšanas dienas juridiskā persona var iesniegt sūdzību tiesā.

 

102.pants

(1) Uzņēmums naudas sodu samaksā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, bet, ja uzņēmuma pārstāvis nav piedalījies lietas izskatīšanā, — no lēmuma nosūtīšanas dienas. Noteiktā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

(2) Juridiskās personas nodrošina konfiskācijai pakļautā alkohola glabāšanu līdz kontroles institūcijas turpmākā rīkojuma saņemšanai un pēc tā saņemšanas triju dienu laikā uz sava rēķina nogādā konfiskācijai pakļauto alkoholu norādītajā pārstrādes vai iznīcināšanas vietā.

 

103.pants

(1) Akcizēto preču pārvaldes darbības pilnveidošanai un darbinieku materiālajai stimulēšanai izmantojami 80 procenti no summas, kas saņemta, realizējot ar Akcizēto preču pārvaldes lēmumu tās kompetences ietvaros konfiscēto alkoholu un iekasējot naudas sodus par juridisko personu izdarītajiem pārkāpumiem, attiecībā uz kuriem lēmumus pieņēmusi Akcizēto preču pārvalde, bet 20 procenti ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(2) Ja alkohola izņemšanu veikušas citas pilnvarotas valsts institūcijas, šā panta pirmajā daļā minētie ienākumi tiek sadalīti proporcionāli Akcizēto preču pārvaldei un attiecīgajai institūcijai, ievērojot šajā likumā un attiecīgās institūcijas darbību reglamentējošā normatīvajā aktā noteikto ienākumu sadali.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Šā likuma XVI un XVII nodaļa ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā likuma normas, kas reglamentē juridisko personu administratīvo atbildību par pārkāpumiem alkohola aprites jomā.

2. Šā likuma 51.panta otrās daļas norma attiecībā uz pašvaldības nodevu stājas spēkā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 30.oktobrī

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!