Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Administratīvi teritoriālās reformas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) administratīvā teritorija — Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi;

2) novads — administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un kurā ir viena vietējā pašvaldība;

3) apriņķis — administratīvā teritorija, kas sastāv no novadiem, pilsētām un pagastiem, republikas pilsētām, izņemot Rīgu.

2.pants. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

3.pants. Šis likums nosaka kārtību, kādā tiek veikta pagastu un pilsētu administratīvi teritoriālā reforma, un to, kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot reformu.

4.pants. Apriņķu izveidošanu nosaka atsevišķs likums.

5.pants. (1) Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi, pagasti, pilsētas (arī republikas pilsētas) un galvaspilsēta Rīga.

(2) Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas pašvaldības:

1) vietējās pašvaldības — novados, pilsētās un pagastos;

2) reģionālās pašvaldības — apriņķos.

(3) Novada, pagasta un pilsētas administratīvo teritoriju, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības lēmumu, nosaka Ministru kabinets.

(4) Apvienošanās rezultātā izveidojusies jaunā pašvaldība pēc saskaņošanas ar Administratīvi teritoriālās reformas padomi ir tiesīga saglabāt pagasta vai pilsētas statusu.

II nodaļa

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma

6.pants. (1) Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004.gada 30.novembrim.

(2) Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta divos posmos:

1) pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas — līdz 2003.gada 31.decembrim;

2) pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotiem projektiem — no 2004.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 30.novembrim.

(3) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros tiek realizēti šādi pasākumi:

1) administratīvo teritoriju izpēte;

2) pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošana;

3) pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu realizācija.

(4) Šā panta trešajā daļā minētos pasākumus realizē par valsts piešķirtajiem finansu līdzekļiem.

7.pants. Administratīvo teritoriju izpēte saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas padomes apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:

1) sagatavot pārskatu par sociālekonomisko situāciju attiecīgajās administratīvajās teritorijās;

2) noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu;

3) formulēt novadu veidošanas kritērijus;

4) formulēt darba uzdevumus pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektiem.

8.pants. Pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošana saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas padomes apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:

1) izvērtēt pašvaldību darbības efektivitāti un sagatavot priekšlikumus pašvaldību reformēšanai;

2) sagatavot pamatojumu novada izveidošanai;

3) sagatavot jaunizveidojamās pašvaldības struktūras projektus un sadarbības līgumus;

4) organizēt pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu publisku apspriešanu.

9.pants. (1) Pašvaldībām, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā veic reformu, tiek piešķirta vienreizēja dotācija no valsts budžeta viena procenta līdz piecu procentu apmērā no apvienojušos pašvaldību gada budžetu kopapjoma. Dotāciju piešķiršanas kārtību un nosacījumus reglamentē Ministru kabinets.

(2) Uz pašvaldībām, kuras saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" ir noslēgušas sadarbības līgumu kopēju uzdevumu veikšanai, šā panta pirmās daļas noteikumi ir attiecināmi, ja:

1) līgums noslēgts, pamatojoties uz sadarbības projektu, kas sagatavots atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas padomes apstiprinātajai metodikai;

2) par attiecīgo sadarbības projektu ir pozitīvs Administratīvi teritoriālās reformu padomes atzinums.

10.pants. (1) Pilsētu un pagastu administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamības vērtēšanas kritēriji ir šādi:

1) pašvaldības teritorijas ilglaicīga attīstība;

2) finansu ieņēmumu bāze;

3) pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra;

4) iedzīvotāju skaits;

5) pašvaldību ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība;

6) pašvaldības pakalpojumu sasniedzamība;

7) citi nosacījumi pēc rajona padomes priekšlikuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kritēriju lietošanas metodiku nosaka Administratīvi teritoriālās reformas padome.

11.pants. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām pagasta padomes vai pilsētas domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti. Novada lēmējinstitūcija ir dome.

12.pants.  (1) Apvienotās administratīvās teritorijas domes (padomes) pirmo sēdi sasauc saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" Ministru kabineta pilnvarotais ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par attiecīgās administratīvās teritorijas izveidošanu. Ar šīs domes (padomes) pirmo sēdi izbeidzas attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo domju (padomju) pilnvaras.

(2) Līdz apvienotās administratīvās teritorijas domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo domes (padomes) sēdi vada un lēmumu par domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanu paraksta saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" Ministru kabineta pilnvarots ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(3) Apvienotās administratīvās teritorijas domes (padomes) priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo domju (padomju) deputātiem likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.

13.pants. Veicot administratīvi teritoriālo reformu, vietējās pašvaldības nodrošina attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājus ar informāciju par reformas uzdevumiem un realizācijas gaitu.

III nodaļa

Valsts reģionālā administratīvi teritoriālā

iedalījuma izveidošana

14.pants. Valsts iedalījums apriņķos tiek veidots, lai nodrošinātu:

1) reģionālo pašvaldību funkciju izpildi;

2) valsts pārvaldes reģionālo funkciju izpildi;

3) reģionālo plānošanu un attīstību;

4) reģionālo pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbību un darbības koordināciju.

15.pants. Nosakot funkciju sadali starp valsts pārvaldes institūcijām, apriņķa pašvaldībām, kā arī vietējām pašvaldībām, tiek ievērots subsidiaritātes princips, kas noteic, ka augstāka līmeņa iestādēm uzdod tikai to funkciju pildīšanu, kuras nav lietderīgi vai nav iespējams pildīt zemāka līmeņa iestādēm.

16.pants.  Ministru kabinets līdz 2000.gada 31.decembrim sagatavo priekšlikumus par valsts teritorijas iedalījumu apriņķos un par valsts pārvaldes reģionālajām un apriņķu pašvaldību funkcijām un nodod tos apspriešanai pašvaldībām.

IV nodaļa

Administratīvi teritoriālās reformas koordinācija

17.pants. (1) Administratīvi teritoriālās reformas koordinācijai Ministru kabinets izveido Administratīvi teritoriālās reformas padomi. Padomes sastāvā vienādā skaitā ietilpst Latvijas Pašvaldību savienības un valsts pārvaldes institūciju pilnvaroti pārstāvji. Padomes darbu vada Ministru kabineta pilnvarots ministrs.

(2) Administratīvi teritoriālās reformas padome:

1) dod atzinumus par:

a) administratīvo teritoriju izpēti un apvienošanās (sadarbības) projektiem,

b) normatīvo aktu projektiem administratīvi teritoriālās reformas jautājumos;

2) apstiprina administratīvo teritoriju izpētes un apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanas metodiku;

3) sagatavo priekšlikumus administratīvo teritoriju izpētei un apvienošanās (sadarbības) projektiem.

(3) Administratīvi teritoriālās reformas padomes darbu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvalde.

18.pants. Administratīvi teritoriālās reformas nodrošināšanai savā rajonā attiecīgā rajona padome:

1) veic pasākumus, kas nodrošina administratīvo teritoriju izpēti un apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanu;

2) dod atzinumus par administratīvo teritoriju izpēti un apvienošanās (sadarbības) projektiem;

3) nodrošina pašvaldību, valsts iestāžu un iedzīvotāju informēšanu par administratīvi teritoriālo reformu.

Pārejas noteikumi

1. Uz novadiem, kas izveidojušies administratīvo teritoriju apvienošanās rezultātā, attiecināmi visi noteikumi, ko likums "Par pašvaldībām" paredz vietējām pašvaldībām, ja tie nav pretrunā ar šo likumu.

2. Administratīvi teritoriālās reformas laikā veidojot novadus, grozot pilsētu un pagastu administratīvās teritorijas, par nepieciešamajiem rajonu un republikas pilsētu robežu grozījumiem lemj Ministru kabinets pēc attiecīgo pašvaldību atzinumu saņemšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 21.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 30.oktobrī