Vakar, 29. oktobrī, sestās Saeimas pēdējā plenārsēdē trešajā lasījumā tika pieņemts Izglītības likums, savukārt jaunā Valsts valodas likuma galīgais variants tika atstāts jauno parlamentāriešu ziņā.
— Vai jūs nesarūgtina tas, ka jauno Valodas likumu šīs Saeimas laikā tomēr neizdevās pieņemt? Vai šī vilcināšanās un nenoteiktība gan ar Valodas, gan Izglītības likumiem nerada papildu problēmas jau tāpat pietiekami saspringtajā situācijā sabiedrībā?
— Jā, tā iznāca, ka Valodas likums, arī pēc tik ilgiem mūsu komisijas pūliņiem, šajā Saeimā paliks nepieņemts. Tomēr turpina darboties vecais Valsts valodas likums, kas, manuprāt, nav nemaz tik slikts. Uz to ir attiecināts izņēmums, un tas līdz jaunā likuma akceptēšanai trešajā lasījumā nezaudēs spēku kā citi līdz 1990. gada 4. maijam pieņemtie likumi.
Tomēr Valodas likuma pieņemšana, manuprāt, nemaz nav pats svarīgākais valodas situācijas maiņas priekšnosacījums Latvijā.