Ministrijās

Zemkopības ministrijā

Par attiecībām starp Latvijas pārtikas tirgu un ražotāju

Vakar, 29. oktobrī, Zemkopības ministrijā notikušajā preses konferencē viens no jautājumiem bija veltīts pārtikas preču tirgum. Kā zināms, 1. novembrī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti" un "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa".

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš, informējot par jauno pārtikas preču ievešanas kārtību, uzsvēra, ka minētie noteikumi palīdzēs sakārtot šo sistēmu. Ievērojot šā gada sarežģīto situāciju, kad Krievijas ekonomiskā krīze būtiski ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tirgu, Zemkopības ministrijas nostāja attiecībā uz muitas tarifu samazinājumu nav mainījusies, jo katrs ievedmuitas tarifa procents ir būtiski svarīgs. Par demagoģiskiem ir uzskatāmi paziņojumi, ka tiek radīti siltumnīcas apstākļi Latvijas pārtikas preču ražotājiem. Eiropas Savienībā gandrīz 40 procentu apmērā tiek dotēta lauksaimniecības produkcija. Turklāt Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir ļoti dārgi energoresursi. Tāpēc ievedmuita 30 līdz 40 procentu apmērā būtu saglabājama. Ievedtarifi ir saskaņoti ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteiktajiem tarifiem. Ir sastādīts šo tarifu samazinājuma grafiks, un nevar piekrist vēl krasākam samazinājumam. Zemkopības ministrija respektē valdības viedokli, tomēr uzskata, ka tas nav vērsts uz lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju aizsardzību (Plašāk zemāk).

Runājot par degvielas akcīzes nodokļa atmaksas procedūru, kura administrēšanu veic Finansu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, A.Rāviņš atgādināja, ka jau kopš pavasara tika prognozēta šo līdzekļu nepietiekamība. Arī nākamā gada budžetā ieplānotie līdzekļi nesegs visas izmaksas. Tāpēc jau patlaban lauksaimniekiem radīti neplānoti zaudējumi, kas var būtiski ietekmēt nozares attīstību. Cerams, ka tuvākajā laikā jaunā Saeima šo problēmu atrisinās.

Patlaban Zemkopības ministrijā tiek izstrādāts 1999. gada subsīdiju nolikums, kurā tiks saglabāts ražošanas attīstības virziens, kas vērsts uz jaunas tehnikas un tehnoloģijas ieviešanu. Nepieciešams palielināt kredītgarantiju fondu, lai palīdzētu tiem zemniekiem, kas vēlas no jauna uzsākt saimniekot. Sevišķi tiem jauniešiem, kas nesen beiguši lauksaimniecības skolas.

Nesen nodibināts uzņēmums "Baltijas zivis", kas galveno uzmanību veltīs zivju eksporta lietām. Katrs ražotājs atsevišķi tomēr nevar tik profesionāli nodarboties ar šiem jautājumiem. Latvijā lauksaimniecības produkcijas saražots ievērojami daudz, un bez ārējā tirgus sakārtošanas ražošanas apjomus palielināt nevar.

Ne mazāk svarīga ir produkcijas kvalitāte. Piemēram, šovasar bija iespēja eksportēt krietni daudz sviesta uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet izrādījās, ka Latvijā nebija atbilstošas kvalitātes preces. Šis piemērs liecina, ka produkcijas kvalitātes jautājums izvirzās pirmajā vietā, jo bez tā nav iedomājama arī ārējā tirgus paplašināšana.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše iepazīstināja ar subsīdiju plāna izstrādi 1999. gadam. Patlaban jau ir skaidrs, ka subsīdiju apjoms būs jāpalielina jaunās tehnikas, tehnoloģijas iegādei, jo patlaban šie līdzekļi — 6 miljoni latu — visi jau apgūti, un pēdējā ceturksnī iesniegtos projektus nāksies iekļaut nākamā gada plānā. Šiem mērķiem būs nepieciešams papildu finansējums viena miljona latu vērtībā. Šogad ļoti sarežģīta bija būvniecības kreditēšanas sistēma, kas daudziem zemniekiem liedza iespēju tikt pie šiem līdzekļiem, tāpēc nākamajā gadā paredzēts to vienkāršot. Kopumā šai subsīdiju daļai būtu nepieciešams krietni vairāk nekā 7 miljoni latu.

Lai pārkārtotu zivsaimniecības nozari un tās uzņēmumus atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un tādējādi rastu iespēju šai produkcijai ieiet Rietumu tirgū, papildus nepieciešami 2,8 miljoni latu. Diemžēl šādi līdzekļi līdz šim nebija ieplānoti, tāpēc palīdzības iespējas nebūs tik lielas, kā iecerēts. Nepieciešams subsīdiju programmā rast līdzekļus arī jauniešu mācībām ārvalstīs. Uz to varētu pretendēt lauksaimniecības skolu beidzēji, kam ir vismaz divu trīs gadu prakse specialitātē un labas valodas zināšanas. Jaunie speciālisti tad arī būs Latvijas lauku attīstības pamatlicēji.

Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore Gundega Mičule un valsts galvenais veterinārārsts Jāzeps Rimeicāns iepazīstināja ar jaunajām prasībām piena un gaļas ievešanā valstī. Patlaban mūsu valstī pienu ieved 65 firmas un gaļu — 140 uzņēmumi. Latvija eksportē gaļu uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Uzbekistānu, Kazahstānu, Poliju un Čehiju. Siers un sausais piens tiek pārdots arī Holandē, Itālijā, Vācijā, Austrijā. Eiropas Savienība izvirza augstas prasības mūsu produkcijas kvalitātei, tādas pašas prasības izvirzītas importētājiem.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par valsts palīdzību zemkopjiem šajā grūtajā rudenī, A.Rāviņš izteica nožēlu, ka ir noraidīts priekšlikums par kompensāciju izmaksu. Vienīgā cerība— varbūt jaunā Saeima īstenos pirmsvēlēšanu solījumus zemniekiem.

Preses konferences noslēgumā zemkopības ministrs Andris Rāviņš pateicās žurnālistiem par sadarbību.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

 

Par jauno kārtību, kādā ievedami piena un gaļas produkti

Lai aizsargātu iekšējo tirgu no zemas kvalitātes importa produktiem un vietējā tirgū veidotos veselīga konkurence uz vienādiem noteikumiem ar pašmāju ražotājiem, ar 1998.gada 1.novembri stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi nr.320 "Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti" un nr.321 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa", ko izstrādājusi Zemkopības ministrija.

Noteikumu galvenie principi, kas jāievēro minēto produktu importa organizēšanai, ir šādi:

Latvijā ievest minētos produktus drīkstēs tikai tie Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas ievēro prasības attiecībā uz pārtikas apriti. Valsts veterinārais dienests pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma veic tā apsekošanu attiecībā uz pārtikas aprites prasību ievērošanu. Ja apsekošanas rezultātā iegūts pozitīvs atzinums, šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iekļauj valsts veterinārās uzraudzības objektu sarakstā. Šie saraksti tiek publicēti (pašreizējie uznēmējsabiedrību saraksti publicēti šā "LV" laidiena 17.lpp.). Neviens uzņēmums, kas nav šajā sarakstā nevarēs ievest Latvijas Republikā minētās kravas.

Attiecībā uz ārvalstu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) varēs ievest produkciju tikai tādā gadījumā, ja šīs valstis un to uzņēmumi ir Eiropas Savienības attiecīgajos sarakstos vai LR Valsts veterinārais dienests pēc attiecīgās valsts uzņēmuma pieprasījuma ir veicis inspekciju un atzinis, ka valsts un uzņēmums nodrošina Latvijas prasības vai līdzvērtīgu prasību ievērošanu un iekļāvis tos Zemkopības ministrijas apstiprinātajos sarakstos, kuri tiek publicēti. Uzņēmējiem jaatceras, ka tikai no šajos sarakstos esošajām eksportētājvalstīm un eksportētājuzņēmumiem varēs ievest Latvijas Republikā minētos produktus.

Uz valsts robežas tiks veikta kravas veterinārā kontrole atbilstoši MK noteikumiem un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem.

Ja krava ir neatbilstoša, tad valsts Sanitārai robežinspekcijai ir tiesības aizliegt produkcijas ievešanu. Kravas ievešanas aizlieguma gadījumā ir trīs iespējas: pirmkārt, ja pastāv reāli draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai un dzīvībai vai videi, kravu aiztur iznīcināšanai; otrkārt, ja kravas neatbilst LR spēkā esošajām prasībām un to pārvietošana nav bīstama cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai vai videi, nosūta to atpakaļ; treškārt, ja risks ir neliels, pēc kravas ievedēja pieprasījuma lemj par kravas pārstrādi, iznīcināšanu vai izmantošanu citiem mērķiem, tikai ne cilvēku uzturam.

Visus izdevumus, kas saistīti ar aizturētās kravas uzglabāšanu, izmeklēšanu utt., sedz kravas ievedējs.

Lai Latvijā ievestu pienu, piena produktus, gaļu un gaļas produktus, ir nepieciešams eksportētājvalsts pilnvarotās veterinārās institūcijas izdots veterinārais (veselības) sertifikāts, kas iepriekš saskaņots ar Latvijas Valsts veterināro dienestu.

Šim sertifikātam uz robežas jābūt oriģinālam, noformētam katrai kravai un katram saņēmējam, noformētam gan latviešu, gan eksportētājvalsts valodā vai arī tikai angļu, vācu vai krievu valodā, kā arī eksportētājvalsts veterinārā dienesta pilnvarota veterinārārsta parakstītam un apzīmogotam.

Maltās gaļas vai līdzīgas sasmalcinātas gaļas, kas sadalīta gabalos, kas mazāki par 100 gramiem, aprite būs pakļauta vēl stingrākai kontrolei. Turpmāk malto gaļu varēs ievest tikai pārstrādei. Šajā gadījumā veterinārās atļaujas izsniegs tikai tajos gadījumos, ja ir reāli iespējams nodrošināt valsts veterināro uzraudzību un kontroli un ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ir noteikta maltās gaļas izmantošanas pārstrādei kārtība un iespējama tās izsekojamība, ko precīzi norāda veterinārajā atļaujā.

Valstī netiks ielaistas maltās gaļas kravas, ja veterinārā atļaujā nebūs norādīts atbildīgais veterinārais inspektors un maltās gaļas ievešanas un izmantošanas nosacījumi.

Valsts veterinārā dienesta uzdevums ir nodrošināt valsts uzraudzību uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas nodarbosies ar maltās gaļas ievešanu pārstrādei pašu uzņēmumā vai piegādās to citiem pārstrādes uzņēmumiem.

Lai sakārtotu piena, piena produktu, gaļas un gaļas produktu importu Latvijā un nodrošinātu MK noteikumu prasību izpildi, Zemkopības ministrija ir izdevusi 1998.gada 1.oktobrī rīkojumu Nr.203 "Par gaļas, gaļas produktu, piena un piena produktu importu", kurš nosaka konkrētus pasākumus un izpildes termiņus.

ZM Produkcijas kvalitātes

vadības departamenta direktore Gundega Mičule

Ekonomikas ministrijā

Par Baltijas valstu sadarbību enerģētikā

Vakar, 29.oktobrī, Rīgā Lietuvas ekonomikas ministra vietnieks Viktors Valentukevičs, Igaunijas ekonomikas lietu ministrs Jāks Leimans un Latvijas ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs parakstīja līgumu par sadarbību enerģētikas sektorā. Tikšanās laikā ministri informēja par savas valsts ekonomiskām reformām un to attīstību. Diskusiju laikā visu triju Baltijas valstu pārstāvji bija vienisprātis par valstu virzību uz Eiropas Savienību un Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Preses konferencē Latvijas ekonomikas ministrs L.Strujevičs atzina:

— Līdzšinējās reformas un to izpildes gaita rāda, ka virzība ir pareiza, turklāt starptautiski to ir atzinušas daudzas institūcijas un aģentūras. Esam saņēmuši pozitīvus novērtējumus mūsu ekonomikai, starptautiskie kredītreitingi palikuši iepriekšējā augstajā līmenī. Baltijas valstu reģionālā sadarbība ir labs piemērs Eiropas Savienības asociētajām valstīm, mēs pierādām, ka mūsu valstis, kurām katrai ir savas intereses, tomēr spēj veiksmīgi sadarboties. Tieši enerģētikas sektors, kas katrai valstij un katram reģionam ir ļoti būtisks ekonomiskās attīstības pamatnoteikums, ir ilglaicīgas sadarbības objekts. Sadarbība bāzējas uz nepieciešamību nodrošināt drošību, kvalitāti, virzību uz tirgus liberalizāciju un, protams, uz patērētāju interešu aizstāvēšanu. Mēs esam vienojušies par konferenci, kas noritēs nākamā gada 18. un 19. martā Rīgā. Šo konferenci organizē Eiropas Komisijas DG 17 enerģētikas direktorāts. Tās tēma ir "Investīcijas Baltijas valstīs enerģētikas sektorā". Tiks apspriesti šīs tēmas kompleksie jautājumi pa visu veidu enerģētikas sektoriem. Savu atbalstu šai konferencei ir izteikusi ne tikai Eiropas Komisija, bet arī nozīmīgi enerģētikas ražotāji.

Šodienas tikšanās bija vēl viens pierādījums mūsu gatavībai vienmēr sadarboties un veidot tiešāku integrāciju Eiropā. Igaunija kā valsts, kas atrodas pirmajā valstu grupā, kas nominētas iestāšanās procesam Eiropas Savienībā, vienmēr atgādina, ka tai līdzās ir Latvija un Lietuva, kurām ir līdzīgi makroekonomiskie rādītāji. Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā ir apliecinājums, ka Baltijas telpā norit dinamiska makroekonomiskā attīstība un ir stabilitāte, par to ir liela investoru interese. Jebkurš Baltijas valstu starptautisks panākums un atzinums ir atzinums visai Baltijas telpai.

Igaunijas ekonomikas lietu ministrs J. Leimans izteica apmierinātību ar notikušo apspriedi, kuras lietderība ir neapšaubāma turpmākai Baltijas valstu attīstībai:

— Ir skaidrs, ka mums ekonomikā ir gan vairāki panākumi, gan arī daži sarežģījumi un grūtības, bet es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka starptautiskās kredītreitinga organizācijas šoruden ir atzinušas, ka mūsu valstīs ir labvēlīga vide ārvalstu investīcijām. Diemžēl šīs ziņas Igaunijas laikrakstos lasāmas tikai trešajā vai ceturtajā lappusē, bet informācija par ekonomikā pieļautām kļūdām — pirmajā lappusē. Domāju, ka labās ziņas sabiedrībai jārāda pirmām kārtām. Tās mūsu valstij ir ļoti būtiskas.

Es esmu ļoti priecīgs, ka mūsu valstu sadarbība un līgumi, kas paredz brīvās tirdzniecības režīmu, ir spēkā. Mēs turpināsim iesākto kopdarbību, kā arī meklēsim jaunus veidus tās attīstībai. Krievijas krīze ir piemērs tam, ka šāda sadarbība ir nepieciešama. Piemēram, Igaunijā tā ietekmēja pārtikas rūpniecību un lauksaimniecību. Tagad ir jāmeklē un jāapgūst jauni preču noieta tirgi. Nākamnedēļ dodos uz Budapeštu, lai parakstītu brīvās tirdzniecības līgumus ar Ungāriju un Poliju. Uzskatu, ka mūsu tirgi ir jāpārorientē uz Viduseiropu un tās zemēm. Vienai valstij to ir daudz grūtāk izdarīt nekā visām trim kopīgi.

Savukārt Lietuvas ekonomikas ministra vietnieks V.Valentukevičs izteica atzinību par ekonomikas ministru spēju vienoties kopīgai attīstības virzībai, jo dažkārt pārmaiņas norit tik ātri, ka nav pat laika visu izvērtēt:

— Es piekrītu gan Strujeviča kungam, gan Leimana kungam, ka mēs esam mazu valstu ekonomikas vadītāji, taču mums piemīt priekšrocība virzīt valstis uz priekšu straujāk, nekā to spēj lielvalstis, turklāt neatkārtojot to pieļautās kļūdas. Mums ir iespēja gūt vislabāko pieredzi no citām valstīm, kuras arī ir pieredzējušas līdzīgus pārveides procesus savās zemēs un to ekonomikā. Man ir patiess prieks, ka mūsu valstis spēj vienoties par telpu, kurā kopīgiem spēkiem piesaistīt investorus. Mēs spējam parādīt pasaulei, ka Baltijas reģions ir laba vieta biznesam.

Laura Dūša,

"LV" informācijas redaktore