Par nākamo saimnieku audzināšanu

Mazpulka vadītāja Aina Kliesta ar mazpulcēniem Armandu un Solvitu Zeipiņiem

Netālu no Dobeles, Auru pagastā atrodas viena no retajām Latvijas bērnu saimniecībām "Zaļkalni". Tās izveidošanu sekmēja Dobeles rajona padome, kas 1994. gada 1. decembrī iegādājās Zaļkalnu mājas un zemi 4,3 hektāru platībā, ko nodeva Dobeles 1. vidusskolas 437. mazpulka "Jaunaudze" rīcībā jeb nomā uz 99 gadiem.

Mazpulka vadītāja Aina Kliesta ir gana zinoša un enerģiska. Viņa pati ir mazpulku vecbiedre, jo trīsdesmitajos gados darbojusies Rīgas 679. Ata Kronvalda mazpulkā, ilgu laiku strādājusi par pedagoģi Saulaines lauksaimniecības tehnikumā un Auces vidusskolā. Viņas veikums augstu novērtēts. Pērn par darbu ar jaunatni A. Kliesta apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.

Kā viņa atceras, tad paši pirmie gadi saimniecībā, lai arī vissūrākie, tomēr bijuši visskaistākie. Toreiz šeit strādājuši 12 mazpulcēni un viņiem vajadzējis sākt ar visnepatīkamāko — savākt visus atkritumus, uzpost māju un tās apkārtni, jo iepriekšējie saimnieki bijuši nespēcīgi sirmgalvji, tāpēc viss bijis nolaists.

Iesākt saimniekot tukšā vietā nav nemaz tik vienkārši, bet, ja apkārt tik jauki un izpalīdzīgi cilvēki, tad gan nevar žēloties. Viens kaimiņš atnesis katlus, cits traukus, palīdzējuši ar saimniecībā nepieciešamo. Tā mazpamazām tikuši pie visnepieciešamākā inventāra. Tagad jau ir pašiem savs kultivators, arkli, ecēšas, rokas miglotājs un pat savs minimokiks. Visus lauku darbus nu iespējams veikt vislabākajos agrotehniskajos termiņos.

Pirmajā gadā tika apstrādāts neliels lauciņš, kurā iestādītas puķes. Savukārt otrajā jau tika uzarts vesels hektārs. Rudenī Dobeles selekcijas un dārzkopības izmēģinājumu stacija uzdāvināja augļkoku un ogulāju stādus. Tā pamazām veidojās savs dārzs, kurā tagad aug 72 ābeles, 25 plūmes, 27 ķirši, 5 bumbieres un vairāk nekā 150 jāņogu, upeņu, ērķšogu, aveņu un cidoniju krūmu. Šoruden dažām ābelītēm jau bijusi pirmā raža, kas sagādājusi prieku jaunajiem dārzkopjiem.

Mazotnē iegūtās darba iemaņas lieti noderēs dzīvē, par to A. Kliesta ir pārliecināta. Katram mazpulcēnam iedalīti 112 kvadrātmetri zemes, kur tie paši audzē un kopj sakņaugus.

Šoruden Jēkabpilī Zemgales novada mazpulku rudens skatē dobelnieku stends bija bagātīgs — tur bija gan cukurbietes, kāļi un kāposti, gan burkāni, kolrābji un daudz kas cits. Brālis un māsa Armands un Solvita Zeipiņi varēja būt lepni par sava mazpulka darbu. Šogad bija apsēti visi 4,3 hektāri. Vienā hektārā audzēti graudaugi — kvieši, mieži, auzas ar pasēju. Iekultas trīs tonnas. No pašaudzētiem dēstiem izaudzēti ap 2000 kāpostu, to kopraža pārsniedza 2,5 tonnas. Labi padevusies ķirbju raža – turpat pustonna jau ir pārdota. Noslēgts līgums ar Liepājas cukurfabriku par cukurbiešu piegādi. Šogad raža ir īpaši laba, jo būs novāktas turpat 6 tonnas saldo sakņu. Jāgādā arī par pārējo sakņu – galda biešu, puķkāpostu, burkānu, kolrābju u. c. pārdošanu. Jau vairākus gadus Dobeles tirgū mazpulkam ir sava pārdošanas vieta, bet tiek meklētas iespējas nodot izaudzēto arī vairumtirgotājiem.

Jāpiebilst, ka saimniecībā ir arī savs ganāmpulks, kurā ir deviņas kazas un āzis Ješka, cūkas, vistas, aitas, pīles un zosis. Ir pat savs neliels inkubators, kur perēt putnēnus. Lielākā daļa dzīvnieku ir dāvināti. Pērnais gads bijis īpaši saspringts, jo mājdzīvnieku saradies arvien vairāk un vairāk, bet nav bijis kūts. Riskējuši ņemt 3400 latu kredītu kūts celtniecībai. Līdz pirmajām salnām būvdarbi pabeigti un ziema dzīvniekiem nav bijusi jāpavada ārā. Pērn uzcelta arī tehnikas novietne. Toties palikuši parādi, kas līdz nākamajam gadam ir jādzēš. Tāpēc tagad katrs lats tiek atlicināts procentu un aizdevuma atmaksai.

Mazpulcēni gan domā, ka celtniecības darbi vēl būtu jāturpina. Kluss sapnis ir atjaunot latviskās sētas tradīcijas. Tad gan būtu nepieciešama arī sava klēts un pirtiņa, vajadzētu ierīkot putnu dārzu.

Rudens ir ražas laiks. Oktobra beigās mazpulka kopsapulcē tiek vērtēts katra paveiktais, uzņemti jaunie biedri. Labs piemērs mazajiem ir vecāko klašu audzēkņu veikums. Piemēram, četrpadsmitgadīgā Evija Kārkliņa un piecpadsmitgadīgā Agita Kukare aprēķinājušas, cik liels ieguvums bijis no izaudzētā. Vienai meitenei labāk padevušies gurķi, otrai – burkāni. Jāpiebilst, ka vasarā un rudenī notiek lauciņu skates, kurās bērnu darbu vērtē sabiedrības pārstāvji. Tradicionālas ir arī vasaras nometnes, pašdarbības skates. Jo sevišķi tiek gaidītas rudens ražas skates, kad savu darbu var salīdzināt ar citu paveikto.

Dobeles mazpulka krusttēvs ir Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Parasti gan tikšanās ar prezidentu notiek Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās "Pikšās", kur ik gadu savu solījumu Dzimtenei dod jaunie mazpulka biedri.

"Jaunaudzieši" ir arī Eiropas Savienības mazpulku asociācijas biedri, un par viņiem ir stāstīts arī šīs organizācijas laikrakstā.

Mazpulka darba nozīmi grūti novērtēt par augstu. Ne jau visi jaunieši turpmākajā dzīvē izvēlēsies lauksaimnieka profesiju, toties gūtās darba iemaņas un māka saimniekot noteikti noderēs.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Aleksejs Koziņecs