Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā jūtas mazais uzņēmējs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.10.1998., Nr. 322/325 (1383/1386) https://vestnesis.lv/ta/id/51577

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Lazdukalnā" - karbonāde un zemenes, un zemnieka "sestais prāts"

Vēl šajā numurā

30.10.1998., Nr. 322/325 (1383/1386)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kā jūtas mazais uzņēmējs

Ziņojums Latvijas valdībai

Tālis Tisenkopfs (grupas vadītājs), Daiga Bērziņa, Māris Goldmanis, Anita Kalniņa,

Andris Krūmiņš, Roberts Ķīlis, Sanita Vanaga - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieki

Turpinājums. Sākums "Privātīpašuma" 09.10.1998. nr.36 un 38,

Uzņēmuma darbību kavējošie un veicinošie faktori

10.attēls. Uzņēmējdarbības faktoru mainība
X1.JPG (24607 BYTES)

X2.JPG (25557 BYTES)

Uzņēmuma darbība, apgrozījums un peļņa

Jautājums "Kāds bija jūsu uzņēmuma kopējais apgrozījums latos pēdējos trijos finansu gados?" ļāva precizēt mazā un vidējā biznesa mērogus Latvijā un tā attīstības tendences (13. tabula).

13. tabula. MVU apgrozījums pēdējos gados

1997 . 1996 . 1995 .
Aptaujāto skaits % Aptaujāto skaits % Aptaujāto skaits %
Līdz 10 000 41 18 47 24 42 26
10 000 līdz 25 000 35 16 24 12 22 14
25 000 līdz 50 000 22 10 20 10 18 11
50 000 līdz 200 000 70 31 56 29 48 30
Vairāk nekā 200 000 57 25 46 24 32 20
Visi 225 100 193 99 162 101

Kā redzams tabulā, visbiežāk nosauktais apgrozījuma lielums visos trijos finansu gados ir bijis no 50 000 līdz 200 000 latu. Otrs visbiežāk nosauktais apgrozījuma lielums 1995. un 1996. gadā bija līdz 10 000 latu, taču pakāpeniski ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums pārsniedz 200 000 latu. 1997. gadā jau 25% aptaujāto atzīst, ka viņu uzņēmuma apgrozījums 1997. gadā ir pārsniedzis 200 000 latu, kamēr uzņēmumi ar apgrozījumu zem 10 000 latu veido vairs tikai 18%.

Šāda attīstības tendence vedina secināt, ka apgrozījuma lielums uzņēmumiem arvien palielinās, un šāda aina vērojama arī, aprēķinot apgrozījuma vidējo vērtību. 11. attēlā parādīts, kā mainījusies apgrozījuma vidējā aritmētiskā vērtība visā izlasē, vidējā aritmētiskā vērtība, kas aprēķināta, atmetot galējās vērtības (5% uzņēmumu ar vislielāko un 5% uzņēmumu ar vismazāko vērtību), kā arī mediāna, proti, "viduspunkts", par kuru 50% uzņēmumu ir lielāks apgrozījums, bet 50% uzņēmumu - mazāks. Visi trīs rādītāji liecina par MVU apgrozījuma pieaugumu.

11. attēls. MVU vidējā apgrozījuma dinamika
X3.JPG (8598 BYTES)

Aptaujā iegūtie dati ļauj noskaidrot apgrozījuma lieluma sakarības ar atsevišķiem reģioniem, kuros konkrētie dati ir iegūti (14. tabula).

14. tabula. Uzņēmumu apgrozījums Latvijas reģionos

(% no visiem reģionā atbildējušajiem)
1995 . 1996 . 1997 .
Rī- Kur- Lat- Vid- Zem- Kur Lat- Vid- Zem- Rī- Kur- Lat- Vid- Zem-
ga zeme gale zeme gale ga zeme gale zeme gale ga zeme gale zeme gale
līdz 10 000 17 15 52 17 30 11 17 50 20 30 8 14 34 15 24
10 000 - 25 000 11 20 12 17 9 11 18 11 16 7 13 10 23 19 18
25 000 - 50 000 13 10 15 0 13 9 20 5 8 8 9 20 5 6 6
50 000 - 200 000 26 37 9 61 26 25 28 16 52 33 27 38 20 47 26
vairāk nekā 200 000 33 18 12 5 22 44 17 18 4 22 43 18 18 13 26

Nepārprotami var secināt, ka Latgalē ievērojami lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuru apgrozījums ir mazāks par 10 000 latu, taču tādu uzņēmumu, kuru apgrozījuma apjoms pārsniedz 200 000 latu, visvairāk ir Rīgā. Tā tas bijis gan 1995., gan 1996., gan 1997. gadā.

Apgrozījuma apjoma pieaugums varētu liecināt par veiksmīgu mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Dati, kas iegūti, analizējot atbildes uz jautājumu "Vai jūsu uzņēmuma peļņa pēdējos trijos finansu gados bija pozitīva, negatīva vai "pa nullēm", arī liecina, ka uzņēmējdarbība pamazām sāk nest arvien lielāku peļņu (15. tabula).

15. tabula. Uzņēmumu peļņa pēdējos trijos finansu gados

(% no aptaujātajiem)
1995 . 1996 . 1997 .
Aptaujāto % Aptaujāto % Aptaujāto %
skaits skaits skaits
Negatīva (zaudējumi) 34 13 38 14 34 12
"Pa nullēm" 77 29 81 29 79 27
Pozitīva 96 37 126 45 170 58
NA 55 21 36 13 8 3
Kopā 262 100 281 100 291 100

Kopumā rēķinot, pēdējie trīs finansu gadi uzņēmumiem ir nesuši peļņu. 1995. gadā ar peļņu strādājuši 37% uzņēmumu, 1996. gadā - 45%, bet 1997. gadā - 58% uzņēmumu. Ar peļņu strādājošo uzņēmumu kategorijai ir tendence pieaugt.

Salīdzinoši mazs ir to uzņēmēju skaits, kuru bizness ir cietis zaudējumus, - nevienā no gadiem tas nepārsniedz 14%. Šis skaits paliek stabils, svārstoties divu procentu robežās, un tas liek domāt par īslaicīgām neveiksmēm uzņēmumā, kuras vēlāk parasti tiek pārvarētas. Par uzņēmuma peļņas dinamiku no 1995. līdz 1997. gadam ļauj spriest 12. attēls.

12. attēls. Uzņēmumu kopējā peļņas dinamika
X4.JPG (10598 BYTES)

Arī tad, kad respondenti tika lūgti novērtēt sava uzņēmuma ienesīgumu, salīdzinot to ar ienesīgumu uzņēmuma darbības pirmajos sešos mēnešos, apstiprinājās, ka uzņēmējdarbība Latvijā kļūst ienesīgāka (16. tabula).

16. tabula. Uzņēmumu ienesīgums, salīdzinot

pēdējos sešus mēnešus ar darbības pirmajiem sešiem mēnešiem

Uzņēmuma ienesīgums Aptaujāto skaits %
Ienesīgāks 144 50
Apmēram tāpat 80 28
Mazāk ienesīgs 56 20
NA 7 2
Kopā 287 100

Puse uzņēmumu ir kļuvuši ienesīgāki, nekā tas bija pirmajos mēnešos pēc uzņēmuma dibināšanas, un tikai 20% aptaujāto apgalvo, ka viņu bizness ir kļuvis mazāk ienesīgs. Lielākā daļa uzņēmumu attīstās un to peļņa pieaug, pieaugot apgrozījumam.

 

Iekārtas, tehnoloģija un investīcijas

Uzņēmēji tika lūgti novērtēt izmantotās iekārtas un tehnoloģiju Latvijas ekonomikas kontekstā. Vairāk nekā puse (56%) respondentu savu uzņēmumu tehnoloģiju vērtēja visai piesardzīgi - atzīstot to par vidusmēra, bet 25% respondentu uzskatīja, ka tā ir nemoderna. Uzņēmuma tehnoloģiju par modernu uzskatīja tikai 19% aptaujāto (13. attēls). Intervētāji ziņoja, ka visai bieži bijuši gadījumi, kad uzņēmēju subjektīvais iekārtu stāvokļa vērtējums šķitis pazemināts, un atsevišķos gadījumos, kad uzņēmuma iekārtas bijušas acīmredzami modernas, respondenti tās vērtējuši kā viduvējas.

13. attēls. Uzņēmēju izmantoto iekārtu un tehnoloģiju novērtējums

(% no aptaujātajiem)
X5.JPG (6243 BYTES)

Analizējot atbildes uz jautājumu "Vai jūsu uzņēmums gada laikā ir izdarījis investīcijas pamatlīdzekļos", atklājās, ka pavisam neliela daļa uzņēmumu ir veikusi jebkādas investīcijas, tai skaitā investīcijas, kuras varētu uzlabot uzņēmuma tehnoloģiju un iekārtu stāvokli (17. tabula).

17. tabula. Pēdējā gada laikā veiktās investīcijas pamatlīdzekļos

(% no aptaujātajiem)
Investīcijas, Ls Telpu, ēku remonts Ēku celtniecība Ražošanas iekārtas Jaunas tehnoloģijas
<500 12 1 8 6
500 - 999 12 - 7 7
1000 - 2999 15 2 12 7
3000 - 9999 13 3 12 6
>10 000 8 5 11 6
Nav veiktas 40 89 51 68

Tabula liecina, ka vismazāk uzņēmumi investē ēku celtniecībā - tikai 11%, 32% uzņēmumu ir izdarījuši investīcijas jaunās tehnoloģijās, 49% - rūpējušies par ražošanas iekārtām, bet visvairāk - 60% uzņēmumu - ir veikuši ēku un telpu remontu. Jaunas uzņēmumu ēkas tiek celtas ļoti reti, taču daudzi uzņēmumi remontē vecās telpas, mēģinot tās atjaunot un uzturēt kārtībā, kā arī veic investīcijas, pērkot jaunas ražošanas iekārtas un tehnoloģijas.

Lai noskaidrotu to avotus, respondenti tika lūgti atbildēt uz jautājumu "Kā jūsu uzņēmums piesaista investīcijas, izņemot bankas aizņēmumus". Rezultāti atspoguļoti 18. tabulā.

18. tabula. Investīciju avoti

(izņemot banku aizdevumus)
Investīciju avoti Aptaujāto skaits %
Praktiski nepiesaista 246 85
Pārdodot uzņēmuma daļas citiem uzņēmumiem 3 1
Piesaistot jaunus līdzīpašniekus 5 2
Meklējot un piesaistot jaunus partnerus 24 8
Veidojot kopuzņēmumu 4 1
Cits 7 2
Kopā 289 100

Redzams, ka tikai ļoti maza daļa uzņēmēju - 15% - ir mēģinājuši piesaistīt savam uzņēmumam investīcijas, neskaitot banku aizņēmumus. Visbiežāk tas ir noticis, meklējot un piesaistot jaunus partnerus.

 

Darbinieki

MVU ir būtisks nodarbinātības avots. Aptaujas rezultāti ne vien ļauj apzināt uzņēmumu lielumu darbinieku skaita ziņā, bet arī atklāj nodarbinātības struktūru un tās izmaiņas, vidējās algas, darbinieku stimulēšanu un apmācību, kā arī citus jautājumus.

14.attēls. Kopējais darbinieku skaits uzņēmumā
X6.JPG (14431 BYTES)

14. attēls liecina, ka tipisks MVU nodarbina ne vairāk kā 25 cilvēkus. Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā 1998. gadā bija šāds: aritmētiskais vidējais - 18, aritmētiskais vidējais, atmetot galējās vērtības, - 13, mediāna - 10. 1997. gadā šie rādītāji bija attiecīgi 16, 12 un 9. Pieaugums šajos rādītājos liecina par nodarbinātības palielināšanos MVU sektorā pēdējā gada laikā.

Pēc 19. tabulā apkopotajiem datiem redzams, ka mazākie uzņēmumi, kuros strādā no 1 līdz 25 cilvēkiem, vairāk ir koncentrēti pakalpojumu vai tirdzniecības sfērā. Savukārt starp lielākiem uzņēmumiem, kuros nodarbināti no 50 līdz 99 cilvēkiem, pārsvarā ir uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir ražošana vai celtniecība. Uzņēmumi, kuros strādā vairāk par 100 cilvēkiem, lielākoties nodarbojas ar ražošanu.

19. tabula. Uzņēmumu pamatdarbība un nodarbināto skaits

(% no atbildējušajiem katrā pamatdarbības grupā)

Pamatdarbība 1998. gadā Uzņēmumā strādājošo skaits .
1 - 5 6 - 10 11 - 25 26- 49 50 - 99 100 - 249
Tirdzniecība 39 25 26 8 1 1
Ražošana/ rūpniecība 0 12 19 31 19 19
Celtniecība 0 8 32 36 20 4
Pakalpojumi 30 24 34 5 5 2

 

Pilna un nepilna laika darbinieki, vīriešu un sieviešu nodarbinātība

Izanalizējot iegūtos datus par uzņēmumu darbinieku sastāvu, var secināt, ka lielākajā daļā uzņēmumu visi darbinieki strādā pilnu darba dienu (tā tas bija 63% aptaujāto uzņēmumu) un tikai niecīgā daļā uzņēmumu visi darbinieki strādā nepilnu darba dienu vai ir līguma strādnieki (5%). 32% uzņēmumu nodarbina gan pilnas, gan nepilnas darba dienas strādniekus (15. attēls). Lielākajā daļā šīs grupas uzņēmumu pārsvarā ir pilnas darba dienas strādnieki; vidēji 64% strādnieku tajos strādā pilnu darba dienu. Nepilnu darba dienu strādājošajiem lielākoties nav citu darbavietu (75%). Savukārt tie, kuriem vēl ir arī cits darbs, strādā pārsvarā privātajos uzņēmumos (21. tabula).

Vienā ceturtajā daļā aptaujāto uzņēmumu (26%) puse darbinieku bija vīrieši un puse - sievietes, un tikai 3% ir tādu uzņēmumu, kur strādāja tikai vīrieši, bet 15% uzņēmumu strādāja tikai sievietes (22. tabula). Tomēr vidējais vīriešu skaits uzņēmumā (9,15) bija lielāks par vidējo sieviešu skaitu (6,68). Tas izskaidrojams ar to, ka vīriešu īpatsvars bija lielāks lielajos uzņēmumos, kamēr sievietes biežāk bija nodarbinātas mazos uzņēmumos (23. tabula).

 

15. attēls. Uzņēmumu sadalījums pēc darbinieku nodarbinātības pakāpes tajos (% no visiem uzņēmumiem)

20. tabula. Pilnu darba dienu strādājošo darbinieku īpatsvars uzņēmumos

Darbinieku īpatsvars uzņēmumā N % no atbildējušajiem

0% 12 5

1% - 25% 6 2

26% - 50% 25 9

51% - 75% 30 11

76% - 99% 27 10

100% 168 63

 

21. tabula. Nepilnu darba dienu strādājošo citas darbavietas

Darbavieta % no atbildējušajiem

Nav citas darbavietas 75

Privātos uzņēmumos 18

Valsts/ pašvaldību uzņēmumos 4

Valsts budžeta iestādēs 3

 

22. tabula. Vīriešu īpatsvars uzņēmumos

Darbinieku - vīriešu īpatsvars uzņēmumā % no atbildējušajiem

0% 15

1% - 25% 17

26% - 50% 26

51% - 75% 19

76% - 99% 19

100% 4

 

23. tabula. Vīriešu īpatsvara uzņēmumā atkarība no uzņēmuma lieluma

Uzņēmuma darbinieku skaits Aritmētiskais vidējais vīriešu īpatsvars uzņēmumā (%)

1 - 5 33

6 - 10 44

11 - 25 48

26 - 49 56

50 - 99 63

100 - 249 50

 

Plānotās izmaiņas darbinieku skaitā

Vairāk nekā pusē aptaujāto uzņēmumu vadītāji tuvāko sešu mēnešu laikā neplānoja izmaiņas darbinieku skaitā. Absolūts vairākums (83%) to uzņēmumu, kuros tādas izmaiņas ir paredzētas, strādājošo skaitu plānoja palielināt, turklāt paredzēts palielināt pārsvarā kvalificēto pilna laika darbinieku skaitu (24. tabula). Tiek plānots vairāk darbā pieņemt vīriešus nekā sievietes (attiecīgi 22% un 15%). Pārsvarā pieņemt darbā paredzēts 1 - 2 cilvēkus, dažos uzņēmumos 3 - 5 un tikai pavisam nedaudzos 6 - 10 darbiniekus. Domājot par jaunu darbinieku pieņemšanu, tikai 6% vadītāju un īpašnieku minēja gadījuma, līguma un nepilna laika strādniekus. Darbinieku skaitu samazināt plānoja tikai 7% uzņēmumu, kā iemeslu minot sezonas darbu beigas, darba līgumu beigšanos un - atsevišķos gadījumos - neapmierinātību ar darba kvalitāti, radušos neuzticību darbiniekiem vai darba disciplīnas pasliktināšanos.

Lielākajā daļā uzņēmumu paredzamās izmaiņas darbinieku skaitā neskāra vadītājus, un, ja arī izmaiņas bija paredzētas, tad tika plānots vadītāju skaitu palielināt.

 

24. tabula. Paredzamās izmaiņas darbinieku skaitā tuvākajos 6 mēnešos (% no atbildējušajiem)

Darbinieki Izmaiņas darbinieku skaitā

Pieaugs (%) Nemainīsies (%) Samazināsies (%)

Visi darbinieki 33 55 7

Vadītāji 4 91 1

Kvalificēti darbinieki 34 59 3

Puskvalificēti darbinieki 13 75 6

Vīrieši 22 62 4

Sievietes 15 68 4

Pilna laika darbinieki 32 59 3

Nepilna laika darbinieki 6 84 3

 

16. attēls. Paredzamā jaunu darbinieku pieņemšana tuvākajos 6 mēnešos

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!