Par investīciju piesaistīšanu nekustamajam īpašumam

Viesnīcas "Majori" direktors Alvils Rudzītis

Viesnīca "Majori" Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Viesnīca "Majori" nenoliedzami šobrīd ir viens no lielākajiem Jūrmalas greznumiem. Ar zaļajiem tornīšiem un jumtu, un īpatno arhitektūru tā piesaista ikviena garāmgājēja uzmanību un priecē ar sakoptību, vilinot iegriezties kaut vai pagalma kafejnīcā. Kopš pērngada 9. oktobra viesnīcai ir jauns saimnieks — SIA "Viesnīca "Majori"", kas ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru noslēdzis nomas līgumu uz 25 gadiem.

Kā stāsta viesnīcas direktors Alvils Rudzītis, aizvadītajā pusgadā veikts liels darbu apjoms šā divdesmitajos gados būvētā kultūrvēsturiskā pieminekļa ārējā veidola spodrināšanā un atjaunošanā. Kaut gan — varbūt ātrāk un lētāk tā vietā būtu uzcelt jaunu un modernu hoteli. Remontdarbi tiek veikti ne tikai skaistumam, bet pamatīgi, par ēkas ilgu mūžu domājot. Šeit veikti ēkas pamatu hidroizolācijas darbi, atjaunotas inženierkomunikācijas, salabots jumts, nostiprināti un atjaunoti balkoni, siltināti logi. Tas pirmām kārtām. Šobrīd atbilstoši iecerēm modernizēti tikai pieci no 40 numuriem. Toties tie ir ārkārtīgi mājīgi, ar gaumīgu interjeru. Turpmāk, veicot pamatīgu pārplānošanu, it sevišķi nama cokolstāvā, pienāks kārta pārējiem, lai viesnīca pamazām iegūtu četrzvaigžņu hoteļa statusu. Šobrīd ēkā ierīkots arī lifts.

Kas varētu būt "Majoru" klienti? Īpašnieki galveno kārti liek uz darījumu cilvēkiem. Jau tagad, kad, savienojot trīs numurus, izveidota šodienas prasībām atbilstoša konferenču zāle, redzams, ka biznesa aprindās viesnīca būs iecienīta. Taču ir arī grūtības — lai radītu nepieciešamo servisa līmeni, ēkā ir pārāk maz telpu. Tālab, kā informēja A.Rudzītis, šobrīd skiču stadijā ir izstrādāts projekts piebūvēm — stikla verandām gan Jomas ielas, gan pagalma pusē, lai paplašinātu restorānu un izveidotu vēl modernāku konferenču zāli.

Par Jūrmalas seju un būtību domājot, A.Rudzītis pauž uzskatu — šo pilsētu nedz šodien, nedz nākotnē nevajadzētu uzskatīt par kūrorta vietu. Jo kūrorts ir nepieciešams ļoti nelielai cilvēku daļai, kas tomēr ir vairāk sirgstoša nekā sabiedriski aktīva. Turklāt šādai vietai jābūt izcilai gan laika apstākļu, gan citu faktoru ziņā. "Majoru" direktors Jūrmalu redz kā tūrisma objektu. Tā būtu jādomā arī pašiem jūrmalniekiem, un ar tādu noskaņojumu vajadzētu vēlēt arī pilsētas domi, virzītu uz aktīvu darbību gan tūrisma biznesa, gan attiecīgas uzņēmējdarbības attīstīšanā, savstarpēji uzticoties un sadarbojoties. Šobrīd ne vienmēr šāda saskaņa esot iespējama.

— Ja mēs piedāvājam kādu savu projektu, domnieki, no kuriem tikai retais patiešām pārzina uzņēmējdarbības lietas, raugās uz mums ar aizdomām un tūdaļ gudro, kas mums "aiz ādas", cik daudz mēs ar to gribam nopelnīt. Rodas vēlme vēl kaut ko no uzņēmēja "izspiest", gūstot nesamērīgus ienākumus. Raksturīgs piemērs ir projekts skvēra sakārtošanai pie viesnīcas, pašā Majoru centrā. To varēja īstenot jau šajā pavasarī. Viesnīca būtu uzņēmusies skvēra labiekārtošanu, jo esam ieinteresēti tuvējās apkārtnes sakopšanā. Taču deputātiem netīk mūsu ierosinājums šajā neizmantotajā laukumā iekārtot autostāvvietu. Īstenībā stāvvieta viesnīcai nemaz nav vajadzīga, mums pietiek vietas pagalmā. Tā nepieciešama pilsētai. Visiem, kuri atbrauc uz Jomas ielu iepirkties. Jo arī Jomas iela nākotnē pienācīgi jāsakārto, un šeit apgrozīsies daudz vairāk cilvēku. Mēs bijām gatavi ieguldīt līdzekļus skvēra un apkārtējo ielu sakārtošanā. Vismaz daļu ieguldītās naudas cerējām atgūt no autostāvvietas un citām aktivitātēm šajā teritorijā; tas gan neizdotos ātrāk par sešiem septiņiem gadiem.

Beigu beigās it kā esam panākuši kompromisu šā jautājuma risināšanā. Iespējams, līdz pavasarim izstrādāsim koncepciju, cik vietas aizņems zaļā zona, cik apstādījumi, un nākampavasar varbūt varēs uzsākt darbus. Taču gads tomēr būs pazaudēts...

A. Rudzītis uzskata, ka Jūrmalas domniekiem tomēr vairāk jāatbalsta uzņēmēji, jāsadarbojas ar tiem, kuri cenšas kaut ko darīt gan sava uzņēmuma, gan pilsētas labā.

Mudīte Luksa, "LV"