Par privatizācijas aģentūras padomes sēdi

23.oktobrī notikušajā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes ārkārtas sēdē padome nolēma neizskatīt PA izstrādāto valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumu projektu.

Padome akceptēja un nolēma ieteikt valsts pilnvarniekam apstiprināt PA direktoru — valdes locekļu finansēšanas izdevumu tāmi un PA pastāvīgās komisijas finansēšanas izdevumu tāmi no 1998.gada 2.novembra līdz 31.decembrim.

Padome iepazinās ar PA valdes sagatavoto informāciju par privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" privatizācijas pamatnostādņu projektu atbilstību Enerģētikas likuma 20.panta noteikumiem un uzdeva PA valdei sagatavot priekšlikumus grozījumiem Enerģētikas likuma 20.pantā un iesniegt tos valsts pilnvarniekam iesniegšanai Ministru kabinetā.

PA padomes kārtējā sēde notiks 1998.gada 13.novembrī.

PA informācija

Vērtspapīru tirgus komisijā

23.oktobrī Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) valdes sēdē, balstoties uz likuma "Par vērtspapīriem" 67.pantu, tika nolemts uzlikt akciju sabiedrībai "Rīgas naftas un ķīmijas banka" soda naudu 4000 latu apmērā.

Banka bija izveidojusi atsevišķu ārpusbilances kontu klienta vērtspapīriem, tādējādi veicot starpniekdarbību un pārkāpjot likuma "Par vērtspapīriem" 55.panta 2.daļu, kas nosaka, ka starpniekdarbību drīkst uzsākt tikai pēc speciālas atļaujas (licences) saņemšanas.

Savukārt 26.oktobrī notikušajā Vērtspapīru tirgus komisijas valdes sēdē nolemts reģistrēt akciju sabiedrības "Staburadze" informācijas atklāšanas prospektu.

VTK informācija

Jauni vaibsti Rīgas veidolā

Valsts a/s "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (VNĪA) 27.oktobrī aicināja žurnālistus, lai iepazīstinātu ar objektiem, kuros pēdējā laikā veikti remontdarbi, galvenokārt renovācijas. Par paveikto stāstīja VNĪA ģenerāldirektors Jānis Motte, Nekustamā īpašuma ekspluatācijas departamenta ražošanas nodaļas vadītājs Jānis Kulačkovskis un aģentūras preses sekretārs Pāvils Raudonis.

Kopumā īpašumu renovācijas darbos 1998.gadā ieguldīti Ls 2 550 000. Kā pirmais tika apskatīts nams K.Valdemāra ielā 26, kurā patlaban mīt Valsts kontrole. Kā pastāstīja J.Kulačkovskis, šai sešstāvu ēkai veikta fasādes restaurācija, kura izmaksājusi Ls 74 600. Restaurācijas darbi bijuši diezgan sarežģīti, nācies speciāli apmācīt tās būvfirmas inženierus, kas restaurējusi ēkas fasādi. Ļoti bēdīgā stāvoklī bijuši nama balkoni, kuri pilnīgi atjaunoti, turklāt ēkai siltināti bēniņi un nomainītas sijas.

Nākamais apskates objekts bija Hartmaņa muiža Kalnciema ielā 30 — 1824.gadā celts arhitektūras piemineklis. Lai saglabātu ēkas vēsturisko izskatu, nav veiktas nekādas pārbūves; šai koka ēkai nomainītas tikai atsevišķas koka daļas, atjaunotas jumta karnīzes. Ēkas fasādes restaurācija izmaksājusi gandrīz Ls 14 000. Hartmaņa muižā atrodas Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība, Brāļu kapu komiteja, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde, Latvijas Zaļās partijas mītne un citas iestādes.

Arī namu Marijas ielā 1 aizņem biroji. Te VNĪA ir veikusi ēkas fasādes, gaiteņu un kāpņu telpu remontu, kā arī daļēji salabojusi jumtu.

J.Kulačkovskis pastāstīja, ka šīs ēkas fasādes stāvoklis pirms remonta bijis gaužām slikts. Apmetums bijis tā bojāts, ka kritis gājējiem uz galvas. Šobrīd ēka izskatās nevainojami, bet tās remonta izmaksas kopumā ir Ls 70 990.

Tālākais maršruts veda uz Vecrīgu. Namā Smilšu ielā 2 — arī tā ir biroju ēka, ko aizņem Pasaules Bankas kantoris un Spirta monopola pārvalde, — veikta kāpņu telpu restaurācija. Jāpiebilst, ka šīs jūgendstila ēkas kāpņu telpas griestu un sienu bareljefi baltos un gaišzaļos toņos izskatījās patiešām jauki, lai gan to restaurācija nebūt neesot bijusi tik vienkārša. Šai ēkai veikts arī iekšējā pagalma fasādes remonts, kurā VNĪA ieguldījusi pāri par Ls 46 000.

Pēdējais objekts, ko apskatījām, atrodas Smilšu ielā 1/3 — ļoti skaista 1905.—1907.gadā romantisma stilā būvēta ēka. Tajā šobrīd atrodas Valsts radio un televīzijas padome, Naturalizācijas pārvalde un citas valsts iestādes. Pirms remonta ēka bijusi diezgan bēdīgā stāvoklī. Gadsimta sākumā, kad ēka būvēta, tās celtniecībā izmantotās koka daļas no ārpuses pārklātas ar dzelzsbetonu. Tādējādi ēka neesot "elpojusi" un koka daļas satrunējušas. Pēdējos gadus pirms remonta (tas ilga 2 gadus) uz ēkas izvirzītajām daļām — erkeriem — izvietotās telpas vai telpu daļas kļuvušas bīstamas lietošanai. Īsts meistardarbs ir nama jumts, kas sastāv no piecpadsmit dažāda izmēra vara kārniņiem. Ēkas iekšpusē remonts joprojām turpinās: nomainītas bojātās logu vitrāžas un veikti citi nepieciešamie restaurācijas darbi.

Kā uzsvēra J.Motte, vislielāko vērību aģentūra pievērš tieši ēkām Rīgas centrā un Vecrīgā, jo tā ir redzamākā pilsētas daļa, tās vizītkarte. Tuvākajā laikā paredzēts ķerties klāt diviem graustiem Rīgas centrā. Viens no tiem ir ēka Miesnieku ielā 13/15/17, kur šobrīd atrodas Čigānu kultūras biedrība, kam ir problēmas ar nomas maksas kārtošanu. Šīs ēkas liktenis vēl pilnīgi neesot izlemts, varbūt tā tikšot pārdota. Otra ēka atrodas Aldaru ielā 10/12. Tā ir veca ēka, un pagaidām, lai neietu postā, tai ir uzlikts jumts, bet nākotnē šeit plānots ierīkot bērnu kultūras centru. VNĪA valde jau ir pieņēmusi lēmumu nākamgad sākt šīs ēkas restaurāciju, lai to pilnīgi sakārtotu.

Runājot par VNĪA noteiktajām nomas maksām, P.Raudonis atzīmēja, ka tās esot ļoti dažādas. Namam Smilšu ielā 1/3, kurā atrodas valsts iestādes, nomas maksa par vienu kvadrātmetru ir gluži simboliska — Ls 0,70. Reālā tirgus cena šajā pilsētas daļā būtu Ls 7—8 par kvadrātmetru, bet, tā kā viens no VNĪA uzdevumiem ir iznomāt ēkas valsts uzņēmumiem, tad neko nevar darīt. Visumā nomas maksas apmēri svārstoties atkarībā no tirgus apstākļiem, vienu gadu tā varot būt augstāka, citgad — stipri pazemināties. Ir vietas, kur iespējams iekasēt Ls 12—15 par kvadrātmetru (sevišķi tas attiecināms uz tirdzniecības telpām), citviet tie ir tikai 50 santīmi.

Ināra Zalcmane

Parādzīmju izsole

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē trešdien, 28.oktobrī, piedalījās viena komercbanka, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 28 dienas (1 mēnesis). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,5 miljonu latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 0,1 miljonu latu. Parādzīmes tika pārdotas par 0,1 miljonu latu ar vidējo diskonta likmi 5,7 procenti gadā.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē trešdien, 28.oktobrī, piedalījās viena komercbanka, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 91 diena (3 mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,7 miljonu latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 0,2 miljonus latu. Parādzīmes tika pārdotas par 0,2 miljoniem latu ar vidējo diskonta likmi 7,5 procenti gadā.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē trešdien, 28.oktobrī, piedalījās viena komercbanka, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 182 dienas (6 mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 2 miljonu latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 0,1 miljonu latu. Parādzīmes tika pārdotas par 0,1 miljonu latu ar vidējo diskonta likmi 6,95 procenti gadā.

FM preses dienesta informācija

Iecelti Privatizācijas aģentūras valdes un pastāvīgās komisijas locekļi

Privatizācijas aģentūra (PA) 27.oktobrī saņēmusi oficiālu informāciju no PA valsts pilnvarnieka L.Strujeviča, ka piektdien, 23.oktobrī, notikušajā PA akcionāru pilnsapulcē par PA valdes locekļiem uz trim gadiem iecelti Imants Mantiņš un Didzis Azanda.

Ar pilnsapulces lēmumu jaunieceltajiem valdes locekļiem uzdots likumā noteiktajā kārtībā un termiņos pārtraukt nodarbošanos, kas neatbilst Korupcijas novēršanas likumā un PA statūtos noteiktajām valdes loceklim saistošajām prasībām. Savukārt PA ģenerāldirektoram J.Naglim uzdots līdz 1.novembrim ar jaunieceltajiem valdes locekļiem noslēgt darba līgumus.

Pirmdien, 26.oktobrī, notika vēl viena PA akcionāru pilnsapulce, kurā par Pastāvīgās komisijas PA darbības valsts īpašuma privatizācijā un finansiālās darbības pārbaudei locekļiem iecelti Ilze Bukane, Aldis Duntavs, Sandra Eglīte, Gaļina Kaņejeva un Viesturs Šterns. Par komisijas priekšsēdētāju iecelta G.Kaņejeva, par komisijas sekretāri — I.Bukane. Pilnsapulce arī apstiprināja minētās komisijas nolikumu. PA ģenerāldirektoram J.Naglim uzdots līdz 1.novembrim noslēgt ar komisijas locekļiem uzņēmuma līgumus.

PA informācija

"Latvijas Vēstneša"

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA