— Ministru prezidents Vilis Krištopans

Vilis Krištopans

Anatolijs Gorbunovs

Guntars Krasts

Ģirts Valdis Kristovskis

Valdis Birkavs

Ainārs Šlesers

Ivars Godmanis

Roberts Jurdžs

Jānis Gaigals

Karina Pētersone

Vladimirs Makarovs

Ingrīda Labucka

Vents Balodis

Roberts Zīle

Aija Poča

Inese Vaidere

Par Saeimas deputātu balsojumu konkrēti — "LV" 6.lappusē, Saeimas materiālu 39.lappusītē

Ministru prezidents, zemkopības ministrs Vilis Krištopans

Dzimis 1954.gada 13.jūnijā Omskas apgabalā, politiski represēto ģimenē; precējies, trīs bērni. Izglītība: 1972.g. beidzis Rīgas 4.vidusskolu; 1980.g. — Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti. Ziņas par darbu: no 1972.g. līdz 1980.g. spēlējis VEF basketbola meistarkomandā, no 1980.g. līdz 1989.g. — VEF basketbola meistarkomandas treneris; no 1989.g. līdz 1993.g. — uzņēmējs; no 1994.g. līdz 1996.g. — Vācijas–Latvijas bankas padomes priekšsēdētājs; no 1993.g. līdz 1995.g. — 5. Saeimas deputāts; no 1993.g. līdz 1994.g. — valsts ieņēmumu valsts ministrs; no 1995.g. līdz 1998.g. 6. Saeimas deputāts; kopš 1995.g. — satiksmes ministrs; 7. Saeimas deputāts; no 1992.g. līdz 1998.g. — Latvijas basketbola līgas prezidents. Politiskā piederība: savienības "Latvijas ceļš". Svešvalodas: krievu, angļu, vācu.

Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs

Dzimis 1942. gada 10. februārī Ludzas rajona Pildas pagastā; precējies, ir dēls. Izglītība: 1959. g. beidzis Rīgas celtniecības tehnikumu; 1970. g. — Rīgas Politehnisko institūtu; 1978. g. — Maskavas Sabiedrisko zinātņu akadēmiju. Ziņas par darbu: no 1959. g. līdz 1962. g. — tehniķis celtnieks Skrundas rajona p/s "Nīkrāce" un Lauku projektēšanas institūtā Rīgā; no 1970. g. līdz 1974. g. — vecākais pasniedzējs Rīgas Politehniskajā institūtā, darbs institūta un rajona komjaunatnes komitejā; no 1974.g. līdz 1988. g. — darbs LKP rajona, Rīgas pilsētas un LKP centrālkomitejā; no 1988. g. līdz 1990. g. — LPSR Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs; no 1990. g. līdz 1993. g. — LR Augstākās padomes priekšsēdētājs; no 1993. g. līdz 1995. g. — 5. Saeimas priekšsēdētājs, Tautsaimniecības komisijas loceklis; 6. Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Centrālās zemes komisijas loceklis, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs; kopš 1996. g. — Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Politiskā piederība: savienība "Latvijas ceļš". Svešvalodas: krievu, angļu.

Ministru prezidenta biedrs Eiropas Savienības lietās Guntars Krasts

Dzimis 1957.gada 16.oktobrī Rīgā; precējies, trīs dēli. Izglītība: 1982.g. beidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti. Ziņas par darbu: no 1983.g. līdz 1990.g. bijis Latvijas Lauksaimniecības ekonomikas institūta zinātniskais lidzstrādnieks; no 1989.g. līdz 1990.g. — laikrakstu "Nacionālā Neatkarība" un "Pilsonis" ekonomiskās daļas redaktors; kopš 1990.g. — privātuzņēmējs; darbojies Rīgas Domes Ziemeļu rajona pašvaldības Privatizācijas komisijā; no 1995.gada līdz 1997.g. — ekonomikas ministrs; kopš 1997.g. 7.augusta — Ministru prezidents; 7. Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Politiskā piederība: apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — valdes loceklis. Svešvalodas: angļu, krievu.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Dzimis 1962.gada 19.februārī; precējies, divas meitas. Izglītība: 1976.g. beidzis Ventspils rajona Zūru astoņgadīgo skolu; 1979.g. — Ventspils 1.vidusskolu; 1984.g. — Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras un celtniecības fakultāti, būvinženieris; 1995.g. — Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, jurists, 1995.g. — ASV Kalifornijas štata Montrejas Aizsardzības vadības institūta kursus; izstrādā maģistra darbu Latvijas Universitātē. Ziņas par darbu: no 1984.g. līdz 1989.g. strādājis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā par vecāko inženieri konstruktoru; no 1989.g. līdz 1994.g. Ventspils Tautas deputātu padomes deputāts; no 1989.g. līdz 1990.g. — Tautas frontes Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs; no 1990.g. līdz 1993.g. — Augstākās padomes deputāts; no 1991.g. līdz 1993.g. — Latvijas Republikas Zemessardzes štāba priekšnieks; no 1993.g. līdz 1995.g. — 5. Saeimas deputāts; no 1993.g. līdz 1994.g. — iekšlietu ministrs; 1995.g. — Ministru prezidenta padomnieks aizsardzības jautājumos; no 1996.g. līdz 1998.g. — 6. Saeimas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā; 7. Saeimas deputāts. Politiskā piederība: no 1988.g. līdz 1993.g. — Latvijas Tautas frontes biedrs, no 1993.g. līdz 1998.g. — savienības "Latvijas ceļš" biedrs; kopš 1998.g. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedrs. Citas aktivitātes: no 1988.g. līdz 1991.g. — Vides aizsardzības kluba biedrs; bijis "Kluba 21" dibinātājs un biedrs; sporta meistars šķēpa mešanā.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Dzimis 1942.gada 28.jūlijā Rīgā; precējies, ir dēls. Izglītība: beidzis Rīgas industriālo politehnikumu; 1969.g. ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti; studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā; juridisko zinātņu doktors. Ziņas par darbu: no 1968.g. līdz 1986.g. strādājis Tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas zinātniskās pētniecības laboratorijā; 1986.g. sāk strādāt LVU Juridiskajā fakultātē; viens no 1988.g. izveidotās Latvijas Juristu biedrības dibinātājiem un tās pirmais prezidents; 1990.g. ievēlēts par Augstākās padomes deputātu un likumdošanas komisijas priekšsēdētāja vietnieku, 1992.g. — par Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieku; 5.Saeimas deputāts, no 1993.g. — Ministru prezidents, no 1994.g. — ārlietu ministrs un Ministru prezidenta biedrs; 6.Saeimas deputāts, no 1995.g. — ārlietu ministrs; 1997.g. — atkārtoti ārlietu ministrs; 7.Saeimas deputāts. Politiskā piederība: savienības "Latvijas ceļš" biedrs un pirmais tās priekšsēdētājs. Svešvalodas: angļu, krievu.

Ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers

Dzimis 1970.gada 22.janvārī Rīgā; precējies, bērni. Izglītība: 1985.g. beidzis Rīgas 25.vidusskolu; no 1986.g. līdz 1989.g. mācījies Rīgas industriālajā politehnikumā; no 1990.g. līdz 1991.g. — Norvēģijas tautas augstskolā. Ziņas par darbu: no 1992.g. līdz 1996.g. bijis Latvijas un Norvēģijas kopuzņēmuma "Latvijas informācijas un tirdzniecības centrs" prezidents; no 1993.g. līdz 1996.g. — SIA "Skandi" prezidents; no 1994.g. līdz 1998.g. — SIA "Varner Baltija" ģenerāldirektors; no 1996.g. līdz 1997.g. — SIA "Rimi Baltija" ģenerāldirektors; no 1996.g. līdz 1998.g. — SIA "Varner Hakon Invest" ģenerāldirektors; no 1995.g. līdz 1998.g. — a/s "Universālveikals "Centrs"" valdes priekšsēdētājs–prezidents; 7.Saeimas deputāts. Politiskā piederība: Jaunā partija. Intereses: sabiedriskās attiecības, politika, psiholoģija, skandināvu kultūra un valodas, sports, tūrisms. Svešvalodas: angļu, krievu, norvēģu.

Finansu ministrs Ivars Godmanis

Dzimis 1951.gada 27.novembrī Rīgā; precējies, trīs bērni. Izglītība: 1974.g. beidzis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti; 1983.g. — LVU aspirantūru, fizikas–matemātikas zinātņu doktors; stažējies Austrijā, Gracas universitātē, un Vācijā. Ziņas par darbu: no 1974.g. strādā LVU Cietvielu fizikas institūtā par inženieri un jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku; no 1986.g. līdz 1989.g. — LVU Informātikas katedras vecākais pasniedzējs; no 1988.g. līdz 1990.g. — Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieks; no 1990.g. līdz 1993.g. — Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs; no 1994.g. līdz 1995.g. — a/s "Software House Riga" viceprezidents; 1995.g. — Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents; no 1995.g. līdz 1997.g. — valsts a/s "Latvijas Krājbanka" prezidents, padomes priekšsēdētājs; 1997.g. — PVAS "Latvijas kuģniecība" valdes loceklis; kopš 1998.g. jūlija — SIA "House of Prince Riga" padomes loceklis. Politiskā piederība: savienība "Latvijas ceļš". Svešvalodas: krievu, angļu, vācu.

Iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs

Dzimis 1963.gada 11.aprīlī Ludzā; precējies, ir dēls. Izglītība: 1981.g. beidzis Ludzas vidusskolu; 1987.g. — Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, ieguvis ķirurga traumatologa specialitāti; 1991.g. kvalifikācijas kursos ieguvis anesteziologa reanimatologa specialitāti. Ziņas par darbu: strādājis Rēzeknes centrālās slimnīcas poliklīnikā par ķirurģijas nodaļas vadītāju, par slimnīcas reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas vadītāju; bijis LR Zemessardzes Latgales brigādes medicīnas daļas priekšnieks, zemessardzes leitnants; 6.Saeimas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs; 7.Saeimas deputāts. Politiskā piederība: apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Svešvalodas: angļu, krievu.

Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals

Dzimis 1956.gada 20.janvārī Rīgā; divi bērni. Izglītība: 1974.g. beidzis Rīgas 6.vidusskolu; 1979.g.— Igaunijas Mākslas akadēmiju; 1993.g. papildinājis izglītību kursos. Ziņas par darbu: no 1979.g. līdz 1981.g. — kolhoza "Nākotne" arhitekts interjerists, skolotājs Šķibes astoņgadīgajā skolā; no 1981.g. līdz 1986.g. — Zvejnieku kolhozu savienības Projektēšanas tehnoloģiskā biroja vadošais konstruktors; no 1986.g. līdz 1988.g. — Rīgas reklāmas aģentūras galvenais mākslinieks; no 1988.g. līdz 1989.g. — Rīgas Tirdzniecības pārvaldes Tirdzniecības reklāmas biroja vadītājs; no 1989.g. līdz 1995.g. un no 1997.g. līdz 1998.g. — Rīgas amatniecības vidusskolas direktors; izglītības un zinātnes ministra padomnieks; no 1995.g. līdz 1996.g. un 1998.g. — izglītības un zinātnes ministrs; no 1996.g. līdz 1997.g. — profesionālās izglītības valsts ministrs, Rīgas domes deputāts; 7.Saeimas deputāts. Politiskā piederība: savienība "Latvijas ceļš". Sabiedriskā darba pieredze: Latvijas Dizaineru savienības biedrs, Latvijas direktoru kluba biedrs; ROTARY kluba biedrs. Svešvalodas: lietuviešu, krievu, angļu.

Kultūras ministre Karina Pētersone

Dzimusi 1954.gada 19.septembrī Rīgā; precējusies, trīs bērni. Izglītība: 1972.g. beigusi Rīgas 50.vidusskolu; 1978.g. — Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Angļu filoloģijas nodaļu; 1989.g. — LU aspirantūru. Ziņas par darbu: no 1978.g. strādājusi par pasniedzēju Rīgas Politehniskā institūta Svešvalodu katedrā; no 1982.g. — vecākā pasniedzēja LU Angļu filoloģijas katedrā; no 1991.g. — LR Augstākās padomes priekšsēdētāja palīdze; no 1993.g. — 5.Saeimas priekšsēdētāja palīdze; no 1995.g. — 6.Saeimas deputāta palīdze; no 1996.g. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra palīdze; 1997.g. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece; 1997.g. — Rīgas domes deputāte, Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja; 7.Saeimas deputāte. Politiskā piederība: savienība "Latvijas ceļš". Svešvalodas: angļu, krievu, franču.

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs

Dzimis 1957. gada 14. oktobrī Rēzeknē; precējies, divi dēli. Izglītība: 1977. g. beidzis Strazdumuižas internātskolu Rīgā; no 1977. g. līdz 1982. g. studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, vēstures specialitātē. Ziņas par darbu: no 1979. g. strādājis Rīgas mācību ražošanas kombinātā par atslēdznieku montētāju, no 1980. g. — Strazdumuižas internātskolas audzinātājs, skolotājs; no 1990. g. līdz 1991. g. — Rīgas Vidzemes priekšpilsētas galvenais speciālists, Sociālās nodrošināšanas nodaļas vadītājs; no 1991. g. līdz 1994. g. — Labklājības ministrijas sociālās palīdzības departamenta direktors; no 1994. g. līdz 1995. g. — sociālo lietu valsts ministrs; kopš 1995. g. — labklājības ministrs; 7. Saeimas deputāts. Politiskā piederība: apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Vaļasprieks: ūdenstūrisms un vēsturiskā literatūra.

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka

Dzimusi 1963. gada 4. septembrī; šķīrusies, ir dēls. Izglītība: 1981. g. beigusi Rīgas 50. vidusskolu; 1986. g. — Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti; 1992. g. — Tiesiskās apziņas celšanas kursus Ungārijā. Ziņas par darbu: no 1986. līdz 1989. g. — izmeklētāja Rīgas pilsētas Centra rajona (Kirova rajona) Iekšlietu daļā; no 1990. g. līdz 1993. g. — tiesnese Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā; 1991. g. stažējusies tiesās Zviedrijā; no 1993. g. līdz 1994. g. — juriste a/s "Parekss banka"; no 1994. g. līdz 1998. g. — zvērināta advokāte birojā "Medvecka, Ramiņa un Arājs". Papildu pieredze: kopš 1991. g. — Eiropas Likumdevēju asociācijas biedre. Svešvalodas: angļu, krievu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis

Dzimis 1963. gada 19. novembrī; precējies, trīs bērni. Izglītība: 1987. g. beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Ziņas par darbu: no 1986. g. līdz 1989. g. — agronoms valsts saimniecībā "Zemgale"; no 1989. g. — zemnieku saimniecības "Druvas" īpašnieks; no 1994. g. līdz 1995. g. — Tukuma rajona padomes deputāts; 6. Saeimas deputāts, no 1997. līdz 1998. g. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs; no 1998. g. — Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomes loceklis. Politiskā piederība: apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, valdes loceklis.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle

Dzimis 1958.gada 20.jūnijā; precējies; divas meitas. Izglītība: 1976.g. beidzis Rīgas 25.vidusskolu; 1981.g. — Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti; 1987.g. — neklātienes aspirantūru Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūtā; stažējies Aiovas valsts universitātē ASV un Brandonas universitātē Kanādā; bijis viesu zinātniskais līdzstrādnieks La Trabes univeristātē Austrālijā. Ziņas par darbu: no 1981.līdz 1982.g. — redaktors izdevniecībā "Avots"; no 1982.g. līdz 1996.g. — Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta nodaļas vadītājs, pētnieks; no 1994.g. līdz 1995.g. — Rīgas domes deputāts; 6.Saeimas deputāts, Budžeta un finansu (nodoļu) komisijas priekšsēdētājs, darbojies Eiropas lietu komisijā; kopš 1997.g. — finansu ministrs; 7.Saeimas deputāts; vairāku zinātnisko publikāciju autors. Politiskā piederība: apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis. Svešvalodas; angļu, krievu, daļēji — vācu.

Valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā Aija Poča

Dzimusi 1948.gada 30.jūnijā Rīgā; precējusies, divi dēli. Izglītība: 1966.g. beigusi Rīgas 3.vidusskolu; 1971.g. — Latvijas Valsts universitāti ekonomiskās kibernētikas specialitātē; beigusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta aspirantūru. Ziņas par darbu: strādājusi Valsts plāna komitejas plānošanas zinātniskās pētniecības institūtā; Centrālās patērētāju savienības Pieprasījuma zinātniskās pētniecības laboratorijā; LZA Ekonomikas institūtā par zinātnisko līdzstrādnieci un ekonomikas nodaļas vadītāju; strādājusi Latgales priekšpilsētas pašvaldībā; no 1990.g. — LR Augstākās padomes Ekonomikas komisijas konsultante; 5.Saeimas deputāte; 6.Saeimas deputāte; 1995.g. un no 1997.g. — Valsts ieņēmumu valsts ministre; 7.Saeimas deputāte. Politiskā piederība: bijusi Latvijas Tautas frontes biedre, tagad — savienības "Latvijas ceļš" biedre.

Vides valsts ministre Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Inese Vaidere

Dzimusi 1952.gada 3.septembrī; precējusies. Divas meitas. Izglītība: augstākā izglītība ekonomiskās kibernētikas specialitātē; 1983.g. aizstāvēta ekonomikas zinātņu kandidātes disertācija; 1990.g. — kļūst par docenti, 1992.g. — par ekonomikas doktori; stažējusies VFR Ķīles universitātes pasaules ekonomikas instititūtā un ASV Minesotas universitātes Finansu institūtā Mineapolē. Ziņas par darbu: kopš 1975.g. strādā Latvijas Universitātē — finansu institūta docente; 1996.g. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre; kopš 1997.g. — Ministru prezidenta padomniece; lasījusi lekcijas un uzstājusies starptautiskos semināros par Latvijas ekonomiskās un politiskās situācijas dažādiem aspektiem. Svešvalodas: vācu, angļu, krievu.

Pēc Saeimā iesniegtās informācijas

Ministru prezidents Vilis Krištopans:

Pēc Ministru prezidenta kandidāta Viļa Krištopana runas stenogrāfiskā ieraksta Saeimas 1998.gada 26.novembra ārkārtas sēdē

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie 7.Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Latvijas tauta un mūsu valsts stāv uz jauna gadsimta un jauna gadu tūkstoša sliekšņa. Mums ir prieks par savas dzimtenes neatkarību. Mēs esam lepni par atgūtajām tiesībām pašiem lemt mūsu valsts likumus un noteikt tās nākotni. Mums jābūt pārliecinātiem par savām spējām piepildīt mūsu ieceres. Taču vienlaikus ar šo prieku un lepnumu mēs izjūtam bažas, vērojot mums cieši blakām pulsējam šī gadsimta beigu pasauli, savā labklājībā un tehnokrātiskajā varenībā žilbinošu un pašpārliecinātu. Kopā ar šo pasauli Latvija ieies nākamajā gadu tūkstotī. Tā vairs nav un nebūs tikai krāšņa bildīte žurnālā, televizoru ekrānā pavīdējusi tālas un mums svešas dzīves aina. Mūsdienu pasaule ir atvērta Latvijai, un mēs esam atvērti tās gudrībai, bagātībām, bet arī tās pārbaudījumiem. Mēs vēlamies iekļauties modernajā Rietumu pasaulē. Mēs vēlamies atrast savu vietu mūsu kontinenta valstu kopībā, taču mūs nomāc bailes mūžam palikt nabaga radinieku un otrās šķiras eiropiešu lomā. Es bieži jautāju sev, vai Latvija spēs panākt savus bagātos kaimiņus Rietumos, nodrošināt mūsu tautai saimniecisku uzplaukumu un politisku drošību? Vai modernajā pasaulē mēs spēsim saglabāt savas esības pamatu, savas saknes latviešu tautas dzīvesziņu? Un es atbildu sev — jā, tas ir iespējams.

Kopš pirmajām Latvijas pašnoteikšanās dienām, kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas brīža mūsu tauta, tās izraudzītā likumdevēja vara un valdības ir strādājušas, lai šie vispārnacionālie mērķi tiktu sasniegti. Ir paveikts liels darbs, taču ne vienmēr tā darītāji par savu veikumu ir saņēmuši līdzpilsoņu atzinību. Dažkārt vienīgais uzmundrinājums bijis mūsu aizrobežu draugu un atbalstītāju uzslavas. Esmu ļoti pagodināts, ka šobrīd Saeimas zālē mani klausās agrākie Latvijas valdības vadītāji un to ministri. Es pateicos viņiem par valsts labā padarīto un solu, ka jaunā valdība godprātīgi turpinās savu priekšteču darbu. Saņemot no Valsts prezidenta uzaicinājumu izveidot Ministru kabinetu, es izvirzīju sev mērķi radīt tik saliedētu, lietprātīgu un pieredzējušu valdību, cik vien tas ir iespējams šajā sarežģītajā politiskā situācijā, kad priekšvēlēšanu cīņu laikā notika asa uzskatu konfrontācija. "Latvijas ceļa", "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Jaunās partijas sadarbība un savstarpēja uzticēšanās padarīja šādas valdības izveidi par iespējamu. Tomēr uzskatu, ka triju partiju veidotā labēji centriskā koalīcija nav slēgta citiem politiskajiem spēkiem. Esmu pārliecināts, ka mums izdosies sev piesaistīt jaunus koalīcijas vai sadarbības partnerus. Tāpēc arī šodien valdībā visi posteņi vēl nav aizpildīti. Turklāt "Latvijas ceļš" šī mērķa vārdā ir gatavs atteikties no šobrīd mūsu pārziņā esošiem ministru amatiem, ja tas būs nepieciešams.

Godātie klātesošie! Raksturojot manis izveidotā Ministru kabineta darba ieceres, es atļaušos taupīt laiku un nelasīšu jums tagad no Saeimas tribīnes visu Valdības deklarācijas tekstu, tas jums ir pieejams kopš vakardienas. Esmu pārliecināts, ka esat ar šo dokumentu iepazinušies. Valdības deklarācija veido pamattēzes par valsts turpmāko virzību tuvākajos gados. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka Valdības deklarācija, pirmkārt, ir politisks dokuments, nevis rīcības plāns. Pēc Ministru kabineta apstiprināšanas tā pirmajās simts darba dienās mēs izstrādāsim detalizētu valdības un katras ministrijas darba programmu 1999.gadam un precīzu rīcības plānu turpmākajiem četriem gadiem. Taču galvenie Ministru kabineta uzdevumi ir skaidri zināmi katram Latvijas iedzīvotājam. Tautas labklājība, tautsaimniecības attīstība, valsts drošība, tieši šo uzdevumu īstenošanai mēs gandrīz visi šeit klātesošie 3.oktobra vēlēšanās esam saņēmuši valsts pilsoņu uzticības mandātu.

Latvijas tautas labklājības pamats ir tautsaimniecības attīstība, tāpēc es runāšu par svarīgāko, kā to nodrošināt. Mēs neatkāpsimies no stingras finansu disciplīnas, valdība nepieļaus valsts iestādēm tērēt vairāk nekā pelna budžets un sargās nacionālās valūtas stabilitāti. Ne vienreiz vien es esmu teicis, ka Latvijas tautas labklājības pamats ir stabils lats, zema inflācija un centrālās bankas neatkarība. Šāda politika kopā ar valsts budžeta investīciju programmas palielinājumu un Latvijas preču un pakalpojumu veicināšu nodrošinās mūsu iedzīvotājiem jaunas darba vietas visā valstī. Tāpēc tiks īstenota konservatīva valsts finansu politika, kas nodrošinās tālāku inflācijas tempu samazināšanos, nepieļaujot budžeta finansu deficītu, vienlaikus nodrošinot budžeta īpatsvara pakāpenisku samazināšanos iekšzemes kopprodukta apjomā un valsts investīciju īpatsvaru palielināšanos budžeta izdevumu daļā. Tikai tādā veidā mēs pārvarēsim problēmas, ko rada ekonomiskā krīze kaimiņvalstī, tieši tāpēc par finansu ministru esmu aicinājis Ivaru Godmani, kurš savu pieredzi un nelokāmību ir apliecinājis mūsu valsts visgrūtākajos brīžos. Mēs nodrošināsim pilnīgu atklātumu un caurspīdīgumu lielo valsts uzņēmumu privatizācijā, no vienas puses, ievērojot patērētāju intereses, no otras puses, mēs mēģināsim atvērt tirgu, liberalizēsim pakalpojumu sniedzēju tirgu un radīsim konkurenci, kur tas vien ir iespējams. Tiks veikti pasākumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, īpaši nodrošinot mazā un vidējā biznesa attīstības iespējas, lai ievērojami palielinātu tā īpatsvaru iekšzemes kopproduktā.

Viens no valdības sociālās drošības politikas akūtākajiem uzdevumiem ir pieņemt un ieviest nabadzības novēršanas programmu. Nodrošinot katram valsts iedzīvotājam pieejamu augsti kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi, atvieglotus kredītus mājokļu iegādei un studijām augstskolā, atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām šajos četros gados tiks paaugstināti ģimenes valsts pabalsti. Kas attiecas uz pensiju reformu, tā tiks pabeigta 2000.gadā, uzsākot fondētās pensijas sistēmas ieviešanu. Izmaiņām Pensiju likumā jāatbilst dažiem principiem, kas ir iekļauti deklarācijā, lai mainītu Pensiju likumu, to var mainīt tikai tad, kad tas ir saskaņots ar valdību veidojošām frakcijām un to atbalsta valdība, un nekā savādāk.

Ministru kabineta darba svarīgākā prioritāte ir labi sagatavoties Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā. Lai to panāktu, ir izveidots speciāls Ministru prezidenta biedra postenis, lai efektīvāk piesaistītu un izmantotu ārvalstu finansu resursus, izveidots ministra postenis sadarbībai ar ārzemju finansu organizācijām.

Turpinājums — 4.lpp.