— Pēc dažām dienām paies tikai pusgads, kopš esat Valsts kancelejas direktora amatā. Tāpēc vispirms mazliet pastāstiet par sevi.

— Esmu 38 gadus vecs. 1978.gadā absolvēju Rīgas 2.vidusskolu, bet 1983.gadā pabeidzu studijas Lauksaimniecības akadēmijā, iegūstot mežsaimniecības inženiera diplomu. Pēc tam vairāk nekā septiņus gadus strādāju administratīvā darbā Jūrmalas mežrūpniecības saimniecībā. 1990.—1991. gadā papildināju zināšanas Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā ārvalstu ekonomikas un tiesību specialitātē. Kādu laiku izmēģināju savus spēkus privātajā biznesā. Līdz man radās iespēja mācīties pāris gadus Vācijā ilgtermiņa mācību programmā topošajiem vadošiem darbiniekiem un speciālistiem, ko bija organizējusi Vācijas Ārlietu ministrija. Pēc tam — 1994. un 1995.gadā — strādāju par kopīgā Latvijas un Vācijas meža projekta koordinatoru, bet 1995.gada martā, izturot konkursu, kļuvu par Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku, līdz ar to uzņemoties Valsts meža dienesta administratīvo vadību. Uzsākot administratīvo darbu Jūrmalas mežrūpniecības saimniecībā, manā pakļautībā bija tikai 30 cilvēki, bet Zemkopības ministrijā vadīju iestādi, kuras pārziņā ir viss valsts mežu sektors, kur strādā gandrīz 4 tūkstoši cilvēku. Tad vienu gadu atkal pastrādāju privātajā biznesā, būdams ārējo attiecību vadītājs Zviedrijas un Latvijas kopuzņēmumā LATSIN. Visbeidzot, kopš šā gada 1.jūnija esmu atgriezies administratīvajā darbā, izturot konkursu uz Valsts kancelejas direktora posteni.

— Acīmredzot Valsts kancelejai ir jābūt gluži apolitiskai iestādei. Bet vai agrāk esat bijis saistīts ar kādu politisku organizāciju vai partiju?

— Pateicoties gan iepriekš gūtajai pieredzei, strādājot mežrūpniecības saimniecībā un Zemkopības ministrijā, gan iegūtajām zināšanām, mācoties Vācijā, manuprāt, visvairāk noderīgs es varu būt tieši administratīvajā darbā. Un, ja cilvēks strādā valsts sektorā, viņam tiešām jābūt politiski neitrālam.