Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415) https://vestnesis.lv/ta/id/51621

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi

Vēl šajā numurā

27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 12.novembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Šodien Saeima parādīja apbrīnojamu vienprātību, vēlot komisiju sastāvus. Būtu ļoti patīkami, ja līdzīga vienprātība būtu arī tad, kad pieņemam valstij svarīgus lēmumus un likumus. Varu izteikt tikai cerību — lai nu tā būtu! Bet, runājot par šo darbu tālāk, liekas, ka pietiekami daudz deputātu jau nopietni noskaņojušies strādāt 7.Saeimā.

Bet es gribētu pateikt arī dažus tādus vārdus, kas neskar šīsdienas plenārsēdes gaitu. Piemēram, par tiem ordeņu kārotājiem mūsu valstī. Šķiet, ka viņu ir saradies pārāk daudz, un laikam drīz Saeimai vajadzēs pieņemt likumu, ka ordeni piešķir tikai pēc apbalvojamā nāves. Izsaku dziļu cienību tiem cilvēkiem, kas pratuši saņemties un skaidri un gaiši paust savu viedokli šajā jautājumā. Nepārvērtīsim apbalvojumu par kaut ko līdzīgu izsmieklam, kā tas diemžēl noticis daudzās valstīs, it īpaši mūsu tik nīstajā PSRS.

Turpinām darbu arī pie valdības veidošanas. Apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir liela vēlme redzēt šajā valdībā visus spēcīgākos politiskos pārstāvjus, taču — vai tā būs, vai nebūs acīmredzot tas atkarīgs no spējas vienoties par labu valstij un spējas izprast premjera kandidāta Viļa Krištopana un sarunu partneru atbildību, kā arī to, cik smags darbs sagaidāms jaunajai valdībai. Katrā ziņā es ceru, ka tas nāks Latvijas valstij par labu.

Pašās beigās atļausiet jūs sirsnīgi sveikt jau ar pagājušo 11.novembri — Lāčplēša dienu — un novēlēt jums labu noskaņojumu, sagaidot mūsu valsts 80.gadskārtu šā gada 18.novembrī.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Es labprāt pievienojos Jura Dobeļa izteiktajam apsveikumam iepriekšējos Lāčplēša svētkos un nākamajos svētkos — mūsu valsts 80.gadadienā.

Pagājušā nedēļa bija diezgan smaga Saeimas deputātiem, it sevišķi mūsu partijai un frakcijas deputātiem, jo mēs pirmo reizi piedalījāmies sarunās par valdības veidošanas nosacījumiem un par to, kā tiks veidotas Saeimas komisijas.

Sarunas par komisiju veidošanu bija diezgan sekmīgas un partijas spēja vienoties par to, kādi cilvēki šajās komisijās strādās un kādi varētu būt šo komisiju iespējamie vadītāji, lai Saeimas darbs ritētu veiksmīgi un efektīvi, bet, protams, to nevarētu teikt par valdības veidošanas tikšanās reizēm, kad notika sarunas gan ar Tautas partiju, gan sociāldemokrātiem. Mūsu partija neatkāpjas no iepriekš izteiktā atbalsta Viļa Krištopana kungam un acīmredzot visvairāk tieši uz viņa pleciem gulsies izvēles moments — vai jauno valdību veidot kopā ar Tautas partijas pārstāvjiem, sociāldemokrātu pārstāvjiem vai vēl kā savādāk. Domāju, ka laiks netiek lieki tērēts — V.Krištopana kunga kandidatūra tika nosaukta 3.novembrī, pašlaik ir 12.novembris, un sarunas rit savu gaitu. Neuzskatu, ka būtu pamats bažām par to, ka valdība netiks izveidota, jo, jau nosaucot premjera kandidātu, G.Ulmaņa kungs brīdināja, ka agrāk par 18.novembri šī valdība diezin vai tiks izveidota. Es ļoti ceru, ka beigu beigās Saeima tomēr vienprātīgi atbalstīs jaunizveidoto valdību.

Noslēgumā gribētu visiem novēlēt saskaņu, uzticību, savstarpēju labsirdību un tikai tad, manuprāt, būs mūsu valsts nākotne. Vēlreiz sveicu jūs svētkos!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija):

Tikko pagājis 11.novembris — Lāčplēša diena. Pirms daudziem gadiem šajā dienā latviešu karavīri cīnījās pret tiem spēkiem, kas vēlējās šo valsti apspiest. Vai šodien ir citādi? Vai arī šodien kaut kas apdraud mūsu valsti? Karaspēki pie robežām nestāv un mūsu karaspēku neapdraud, bet šobrīd mūsu valsti drīzāk apdraud neprognozējama un neskaidra politika un vienošanās, kur netiek ņemtas vērā valsts intereses.

Tautas partija ir sākusi savu darbu Saeimā un iesniegusi pirmo likumprojektu — atcelt, mūsuprāt, apkaunojošāko likumu, kas pieņemts Latvijas parlamenta vēsturē, — par deputātu nodrošinājumu un šīm milzīgajām pensijām. Šis likums pieņemts laikā, kad tiek atlaisti tūkstošiem cilvēku un ievērojamus zaudējumus cietuši zemnieki. Mēs esam solījuši un to, ko solījām, izpildīsim. Likumprojekts ir iesniegts, un mēs gaidām arī pārējo deputātu atbalstu. Ir tāds teiciens — iedodiet varu, jo vara pārbauda cilvēku. Jā, par sevi un savu algu lēmumu pieņemt ir grūti, bet es ceru, ka šo pirmo un, iespējams, vieglāko pārbaudījumu deputāti izturēs.

Gribētu visus sveikt 18.novembrī valsts 80 gadu jubilejā un cerēt, ka šis grūtais gads, kas gaidāms, tiks veiksmīgi pārvarēts un ka politiķiem būs drosme un saprāts pieņemt un izveidot stabilu valdību, lai arī šī krīze tiktu pārdzīvota.

A.Seiksts (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Mēs netiksimies pie radioaparātiem līdz nākamajai nedēļai — 19.novembrim, tāpēc es pievienojos visiem kolēģiem, kas apsveic Latvijas valsti tās nozīmīgākajos svētkos. Lai cik mums grūti klātos, lai cik grūti klātos kādreiz Latvijas valstij, ir viena vērtība, kas stāv pāri ikdienai, kas stāv pāri visām mūsu politiskajām ambīcijām un savstarpējām nesaskaņām, — tā ir Latvijas valsts un tās ideja — 18.novembris.

Es šodien ar prieku konstatēju, ka Saeimas komisiju veidošana starp piecām frakcijām ir konstruktīva un racionāla. Katrā partijā un frakcijā ir spējīgi darboties griboši un kompetenti cilvēki, tāpēc frakciju pārstāvniecība tiek atvirzīta otrajā plānā. Tas mani ļoti iepriecina, jo es šādus zinošus cilvēkus gan humanitārajā, gan tautsaimniecības jomā, redzu gan Sociāldemokrātu, gan Tautas partijas, gan "Latvijas ceļa", gan, bez šaubām, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunās partijas rindās. Tāpēc šāda pieeja, manuprāt, ir optimāla, lai Saeimas darbs tiktu virzīts valstij un katram cilvēkam par labu.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Latvijas Sociāldemokrātu apvienība jūs sveic 18.novembra priekšvakarā. Mēs gribētu šos nozīmīgos svētkus atzīmēt kopā ar visu tautu, tāpēc būsim gan pie Brīvības pieminekļa, gan pie Raiņa pieminekļa. Latvijas Sociāldemokrātu partija ir Latvijas brīvvalsts politiskā partija un vienīgā, kas nepārtraukti turpinājusi savu darbību kopš tās dibināšanas 1904.gadā. Arī Lāčplēša dienā tā kopā ar tautu bija ar ieročiem šeit, pie Daugavas, un cīnījās pret Bermonta–Avalova karaspēku. Domāju, ka sociāldemokrātiskās tradīcijas un politika ir sen zināma Latvijai, tās tautai un, protams, vēsturniekiem un zinātniekiem.

Ko es gribētu šodien noteikti pateikt? To, ka sociāldemokrāti arī šajā pirmssvētku laikā, protams, ir izteikuši savu viedokli. Mēs kā tāda vairāk maznodrošināto ļaužu politiskā partija, neapšaubāmi, uzskatām, ka deputātu algas un atlaišanas pabalsti ir nesamērīgi augsti, ka tie var tikt paaugstināti tikai tad, kad tiek paaugstinātas arī minimālās pensijas un algas. Tātad — samērīgi ar tautas labklājības augšanu vajadzētu augt arī deputātu atalgojumam, un nekādā ziņā ne citādi.

Sociāldemokrāti grib uzsvērt — mums nereti tiek pārmests, ka mēs it kā neesam izvirzījuši savas politiskās prasības V.Krištopana kunga valdībai, bet gribam tajā iekļauties. Tas tā, protams, nav. Mēs esam vairākkārt pārrunājuši gan ar Ministru prezidenta kandidātu, gan paši uzsvēruši un arī presei teikuši, ka mūsu prasības ir sekojošas: nacionālā programma nodarbinātībai Latvijā, kas paredzēta mazo un vidējo uzņēmumu skaita palielināšanai, vietējo un ārējo investīciju piesaiste Latvijai un nodokļu atlaides zemnieku saimniecībām. Tas būtu arī jautājums par minimālās algas paaugstināšanu jau 2000.gada 1.janvārī 60 latu robežās. Minimālās pensijas, precīzāk, vidējās vecuma pensijas pieaugums — līdz 65 latiem.

Tāpat mūsu prasības skar arī darba samaksas jautājumus, it īpaši medmāsām, bērnudārzu audzinātājām un skolotājiem. Šie visi jautājumi ir sociāldemokrātu pārstāvēti un tiek piedāvāti iekļaušanai valdības deklarācijā.

Vēl nopietns jautājums ir par to, kāds būs Latvenergo liktenis. Mēs to uztveram kā nesadalītu uzņēmumu, kas tā vai citādi paliek valsts kontrolē un vadībā. Varam runāt arī par investoru piesaisti kā no vietējiem, tā starptautiskiem investoriem, bet starptautisko investoru piesaiste nevarētu būt lielāka par 25%.

Sociāldemokrāti uzsver vēl vienu lietu — protams, šajā privatizācijā jāņem vērā arī iedzīvotāju un vietējo uzņēmumu intereses, bet valsts kontrolē jāpaliek vismaz 51% akciju.

Sociāldemokrāti ir gatavi atbalstīt Viļa Krištopana valdību, ja tā tiek veidota kā vairākuma valdība un ja tajā ir Latvijas Sociāldemokrātu apvienības pārstāvji, kas var valdībā realizēt savu programmu, par kuru es jau minēju.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!