Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415) https://vestnesis.lv/ta/id/51629

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iesniegumi

Vēl šajā numurā

27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 19.novembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Man patiešām ir liels prieks uzrunāt jūs, un šajā reizē es vēlos izmantot iespēju apsveikt visus aizgājušos svētkos un teikt: "Paldies Dievam, ka mums bija skaists un brīnišķīgs laiks, kas vairoja svētku prieku." Par spīti visam, mums lielajā aukstumā tomēr izdevās saglabāt gaišu, patīkamu un siltu noskaņu. Tomēr svētki ir svētki, bet darbs turpinās, un šorīt agri atsākās arī Saeimas darbs.

Lieta, par ko vēlos runāt, ir "Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums", par kuru sabiedrībā ir daudz rūgtuma un neizpratnes. Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā tika aicināts pārskatīt šo likumu un runāt par tā atcelšanu. Sociāldemokrātu frakcija uzskata, ka nevar atbalstīt šo likumu tādā veidā, kāds tas ir pieņemts. Mūsuprāt, jābūt samērībai ar tautas labklājības līmeņa celšanos — proti, palielinoties vidējai pensijai valstī, palielinās darba algas, un tikai tad var paaugstināt arī deputātu darba algas un pensijas. Vēlos jūs iepazīstināt ar dažiem skaitļiem. Runājot par valsts pensijām, mēs zinām, ka iedzīvotājiem tās ir tikai 40% no vidējās darba algas. 75% deputātiem, nenoliedzami, šis salīdzinājums ir liels. Procentuāli tas būtu 75%, latos — 279 lati. Mūsuprāt, pie tiem 40%, kas ir katram iedzīvotājam, varētu būt runa par 50%, kas naudas izteiksmē ir 186 lati. Bet arī šis ir diskutējams jautājums.

Par slimības pabalstiem, kas parasti ir 75% otrajā un trešajā dienā un 80% ceturtajā un piektajā dienā. Tātad deputātiem 100% no vidējās izpeļņas katru dienu, mūsuprāt, ir par daudz!

Gribu teikt, ka likums pieņemts ļoti sasteigti un nepārliecinoši. Šis nodrošinājums ņemts no Saeimas Kārtības ruļļa un pielīdzināts likumam "Par militāro personu nodrošinājumu".

Jā, mēs varam piekrist faktam, ka amatpersonu atalgojums un valsts pensijas tiktu pārskatītas. Iespējams, ka šīs normas varētu tikt iestrādātas likumā "Par valsts pensijām". Mūsuprāt, šis likums, kas tika pieņemts iepriekšējās — 6.Saeimas — laikā, ir jāpārskata, un tas jādara nopietnāk un pārvērtējot esošos normatīvos aktus.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Gribu pievienoties tam, ko teica iepriekšējā runātāja un ko droši vien minēs arī visi pārējie kolēģi. Svētki ir beigušies, tomēr visu šo nedēļu mēs vēl dzīvosim tādā svētku varā un atmosfērā. Sodien jau mēs varam teikt, ka svētki ir izdevušies un ka bija vērts viss — sākot ar Saeimas svinīgo sēdi līdz pat svētku salūtam. Šajā svētku sakarā gribu izteikt komplimentu Saeimas priekšsēdētājam, kurš, manuprāt, vakardienas sēdē uzstājās ar lielisku runu.

Nākamā lieta, kurai gribētos pieskarties, ir "Deputātu darbības nodrošinājuma likums", kuru pieņēma daļa iepriekšējās Saeimas deputātu. Lielākā daļa no tiem bija tā saucamie aizejošie deputāti. Šobrīd visas frakcijas atbalstīja ideju, ka šis likums būtu atceļams vai vismaz pārskatāms. Tas, kas visvairāk satrauc, protams, ir tieši pensiju jautājums. Es pat gribētu to nosaukt par amoralitāti, kad kāda cilvēku grupa iedomājusies, ka ar vienu roku var nobalsot par tādu pensiju sistēmu, kas attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, un pēc tam ar otru roku — par kādu citu pensijas sistēmu, kas attieksies uz pavisam mazu grupiņu iedzīvotāju, tas ir, uz viņiem pašiem. Tāpēc domāju, ka atbildīgajai komisijai pie tā būs nopietni jāstrādā. Tomēr pieļauju, ka kāda neliela normiņa varētu tikt saglabāta vai iestrādāta Kārtības rullī, kaut kas tāds, kas patiešām palīdz deputātiem strādāt ikdienā, bet šos jautājumus vajadzētu normāli sakārtot, jo tie bija pretrunā ar citiem likumiem un radīja deputātiem izņēmuma situāciju.

Visbeidzot gribu pateikt dažus vārdus par valdību — nevis par to, kas Latvijā ir šobrīd, bet par to, kas vēl tikai tiek veidota. Šodiena ir pietiekami izšķiroša diena, jo V.Krištopans tiksies gan ar sociāldemokrātiem, gan Tautas partiju. Varu tikai novēlēt viņam labu veiksmi un cerēt, ka V.Krištopans spēs saprasties ar kādu no šīm partijām tā, lai izdotos izveidot vairākuma valdību, jo es paredzu samērā lielas grūtības mazākumvaldībai. Tā gan ir iespējama, jo mums ir tāda parlamentārā prakse, tomēr es no visas sirds domāju, ka "Latvijas ceļa", citu partiju un Latvijas tautas interešu vārdā Latvijai būtu nepieciešama vairākumvaldība uz četriem gadiem.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Man ļoti negribas iebilst kolēģei K.Lībanei, bet, ja runājam par svētkiem, manā skatījumā svētki nav tad, kad tie iezīmēti kalendārā, bet gan tad, kad tie pienāk. Nedomāju, ka pienākuši lieli svētki, jo mēs dzīvojam situācijā, kad vēl nav izveidota valdība, bet valdības veidošanas process ieildzis, manuprāt, nepieklājīgi ilgi. Jācer, ka šodien V.Krištopans nāks ar kādu nopietnu paziņojumu, bet es šajā situācijā neredzu iespēju, ka Latvijā varētu būt vairākuma valdība. Pieņemu, ka mums būs jādzīvo ar mazākumvaldību, bet tas nenozīmē, ka tā varētu būt mazāk spējīga. Pasaulē ir prakse, piemēram, tepat kaimiņos Zviedrijā, kur sociāldemokrātiem ir mazākumvaldība, un nekas traģisks tur nenotiek. Ja šodien V.Krištopans neizšķirsies par paziņojumu, ka viņš veidos mazākumvaldību, tad šogad mums valdības nebūs, šis process turpināsies bezgalīgi, un es nezinu, kad tas viss varētu beigties.

Otrs jautājums, par kuru es gribētu runāt, ir Saeimas priekšsēdētāja vakardienas runa. Vakarā, tiekoties ar vairākiem ārvalstu diplomātiem, mēs pārrunājām šo runu. Domāju, ka tur bija diezgan skandalozi izteicieni, kas atkal mūsu nedraugiem dos iespēju ķengāties par Latviju un taisīt mums nepatikšanas starptautiskajā arēnā. Tāpēc, manuprāt, Saeimas priekšsēdētājam savā runā vajadzēja būt nedaudz līdzsvarotākam.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Šī nedēļa mums visiem paiet svētku noskaņā. Varbūt kādam priecīgāk, kādam mazāk priecīgi, bet domāju, ka pretēji tam, ko teica J.Jurkāna kungs, svētki mums bija visiem, jo valsts dibināšanas 80 gadi tomēr kaut ko nozīmē. Tādēļ gribu pievienoties iepriekšējiem runātājiem un apsveikt jūs visus ar šo lielo jubileju!

Savā runā gribu pieminēt trīs lietas — tās, par kurām mēs runājām šodienas un arī iepriekšējās Saeimas sēdēs. Tas būtu — budžets, likumprojekts "Par Saeimas deputātu darbības nodrošinājumu", kā arī valdības veidošanas jautājums.

Diezgan svarīgs, manuprāt, un ko neminēja iepriekšējie runātāji, ir budžeta grozījumu apstiprinājums. Pašreiz radusies situācija, ka būtu iespējams izmaksāt zemniekiem kompensācijas no akcīzes nodokļa apmēram 4,7 miljonu latu apmērā, kā arī nekustamā īpašuma nodokli pašvaldībām 4,5 miljoni latu apmērā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šie budžeta likuma grozījumi tiktu pieņemti pēc iespējas ātrāk, un šodien Saeimas deputāti ar lielu balsu vairākumu nobalsoja par to, ka jau nākamajā sēdē šis likumprojekts tiks izskatīts, un, es ceru, arī pieņemts. Saeimas Budžeta un finansu komisija ir daudz strādājusi un runājusi gan ar Finansu ministrijas, gan Labklājības ministrijas cilvēkiem par to, kādi grozījumi un kādēļ tiek veikti. Kāpēc ir svarīgi pieņemt šos grozījumus? Tādēļ, lai līdzekļi tiktu izlietoti līdz gada beigām, jo nākamajā gadā acīmredzot būtu jālemj par citu budžetu — 1999.gadam.

Ja runājam par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likumu, arī Jaunās partijas frakcija atbalsta šī likuma pārskatīšanu, sevišķu uzmanību pievēršot tam, ko jau minēja V.Lāzo kundze no Sociāldemokrātu frakcijas un kas attiecas uz pensiju nodrošinājumu Saeimas deputātiem. Piekrītu, un mēs jau arī iepriekš minējām, ka daļai cilvēku noteikt specifiskas un daudz lielākas pensijas nekā visiem pārējiem ir diezgan amorāli, tādēļ par to jārunā un noteikti jāveic izmaiņas.

Attiecībā uz valdību negribētos teikt, ka šis process ir ieildzis — tas iet savu gaitu, un es ceru, ka šodien pēcpusdienā, kā jau V.Krištopana kungs solīja, viņš paziņos, kādā sastāvā tad šī valdība varētu būt un kāda tā būs.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Latvijas valstij kā jebkurai valstij svētki ir vajadzīgi. Svētki ir bijuši un tie, kas patiesi viņus vēlējās atzīmēt, to izdarīja, bet, lai nebūtu tikai šīs skaistās runas un salūti, pēc šiem varenajiem vārdiem es ļoti gribētu redzēt arī skaistus darbus.

Kas attiecas uz visu to, kas skar deputātu nodrošinājumu, saprotu, ka patlaban ir ļoti izdevīgi no tā taisīt lētu populismu. Visi tagad ir ļoti mīļi un visiem ļoti viss patīk. Personīgi jau trīs reizes esmu balsojis "pret" šo likumu, un man liekas, ka mēs esam sākuši pārāk daudz runāt, jo laikam nav nekā cita, ko varētu darīt, tāpēc visi tikai par to vien runā. Neapšaubāmi, pie šī likuma ir jāstrādā un tas jāpārtaisa, tā ir pavisam cita lieta, bet tur ir konkrēti jāstrādā, tāpēc vienu otru skaļo deputātu, kas šodien tik kaismīgi runā, gribētu redzēt šīs Saeimas darbības beigās, jo tieši tas pats notika 6.Saeimas sākumā, tā ka tā pieredze jau ir. Jebkurā gadījumā skaidrs ir tas, ka, ja strādā pie šī likuma, tad jāstrādā nopietni. Man ļoti patika, ka patlaban daudzi deputāti tikai iesildās, līdz ar to tās garās un liekās runas šodien nebija, un budžets un tā steidzamība diezgan ātri tika pieņemti pirmajā lasījumā. Domāju, ka tas ir praktisks solis, kas palīdzēs gan mūsu zemniekiem, gan pašvaldībām, un ar to es arī varētu apsveikt tos deputātus, kas šodien lieki netērēja laiku un ļāva šai budžeta pieņemšanai iet savu gaitu.

Ceru, ka šeit, Saeimā, visi tie, kas runājuši par latviešu tautu, par tās likteni un vēlēšanos to atbalstīt, centīsies raiti strādāt pie Valsts valodas likuma pieņemšanas, ko tikai paviršības dēļ savas darbības beigās nepieņēma 6.Saeima. Aicinu savus kolēģus ātri izvirzīt šo likumu apspriešanai, jo likums ir gatavs, atlicis tikai tā pēdējais lasījums. Ja šodien vēlamies aizstāvēt savu tautu un valodu un ja visi kaismīgie aģitētāji "pret" tautas nobalsošanā parādīs sevi arī darbos, tas jau būs ļoti patīkami.

Kas attiecas uz valdības veidošanu, gribu atgādināt, ka 6.Saeimā mēs veidojām valdību trīs reizes — ar lielu strīdēšanos un visādiem blokiem, un tikai 22.decembrī mēs šo valdību apstiprinājām. Tā kā šodien ir tikai 19.novembris un tikai 3.novembrī Valsts prezidents nominēja iespējamo kandididātu, liekas, ka pārāk daudz laika nav pagājis un vajadzētu visu rūpīgi izsvērt, lai mēs varētu apstiprināt valdību jau pirmajā reizē.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija):

Vakar bija svētki, un mēs atskatījāmies uz valsts 80.dzimšanas dienu, bet gandrīz nevienā runā es nedzirdēju to, ka tikai nepilnus trīsdesmit gadus mēs esam bijuši neatkarīga valsts un līdz ar to, svinot šos svētkus, tās rūgtās mācības, kas mums bijušas, jāņem vērā, un tādas mēs turpmāk nedrīkstam pieļaut.

Tautas partijas frakcija šodien iesniedza projektu par deputātu darbības nodrošinājuma likuma atcelšanu. Tas bija Tautas partijas solījums, un tas tiks īstenots. Paldies pārējām partijām, kas to atbalstīja. Mēs uzskatām, ka šis likums jāatceļ nekavējoties un pilnībā — bez jebkādām modifikācijām. Tāds likums nav vajadzīgs, un deputātiem jāiekļaujas pārējā pensionēšanas sistēmā. Atsevišķi kaut kādā laika posmā var tikt skatīts jautājums par Augstākās padomes deputātiem, kas balsoja par neatkarības Deklarāciju, bet pārējiem nekādi atvieglojumi nav vajadzīgi.

Par budžetu — to šodien atbalstīja visas frakcijas. Šis likums paredz kompensācijas zemniekiem par akcīzes nodokli, kas ir atbalstāms, īpašuma nodokļa kompensāciju pašvaldībām, kas valdības iesniegtajā sākuma variantā bija 4,5 miljoni, bet precizējot izrādījās 2,3 miljoni. Tomēr mūsu valstī ir nabadzīgas pašvaldības un viena sevišķi nabadzīga, kurai mēs šobrīd atvēlēsim pusi no šīs summas, proti, Ventspils pašvaldība. Domāju, ka iepriekšējā Saeima un partijas šo atsevišķo vienas pilsētas lobēšanu ir tā paaugstinājusi, ka šobrīd tas būtu jābeidz. Neba nu Ventspils ir tik nabadzīga, ka tai jāatvēl puse no šīs summas. Mēs cīnīsimies, lai pašvaldībām un pagastiem, kuriem tiešām ir grūti, tiktu lielākā daļa no šīs summas.

Uz otro lasījumu esam sagatavojuši vairākus priekšlikumus un atraduši arī vairākus finansējuma avotus, kur ir pat 15 miljoni latu rezerves, tāpēc būtu iespējams zemniekam izmaksāt 24 latus par katru apsēto kviešu hektāru un 27 latus — par rudzu hektāru. Ceru, ka mēs to panāksim, jo esmu runājis arī ar citiem deputātiem, kuri piekrīt, ka finanses tam ir atrodamas, un mēs to izdarīsim.

Šodien Tautas partija vēl tiekas ar Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakciju, jo mums dažos jautājumos nav skaidra viņu rīcība valdības veidošanas jautājumos, tāpēc gribam kopā aci pret aci precizēt dažas neskaidrības. Savukārt pulksten 17 uz frakcijas sēdi esam uzaicinājuši Ministru prezidenta kandidātu Krištopana kungu, jo uzskatām, ka valdības veidošana nerit pietiekami raiti.

Vēl tuvākās nedēļas laikā tiks pabeigts darbs pie Tautas partijas priekšlikumiem Valsts valodas likumam, un tie tiks iesniegti nākamās nedēļas beigās.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!