Saeimas 1998. gada 26. novembra ārkārtas sēdē

Sēdes sākums — pl. 9.00

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 26.novembra ārkārtas sēdi. Darba kārtībā ir viens jautājums — lēmuma projekta par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam izskatīšana.

Vārds Valsts prezidenta aicinātajam Ministru prezidenta kandidātam Vilim Krištopanam.

V.Krištopans

(LC). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie 7.Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Latvijas tauta un mūsu valsts stāv uz jauna gadsimta un jauna gadu tūkstoša sliekšņa. Mums ir prieks par savas dzimtenes neatkarību. Mēs esam lepni par atgūtajām tiesībām pašiem lemt mūsu valsts likumus un noteikt tās nākotni. Mums jābūt pārliecinātiem par savām spējām piepildīt mūsu ieceres. Taču vienlaikus ar šo prieku un lepnumu mēs izjūtam bažas, vērojot mums cieši blakām pulsējam šī gadsimta beigu pasauli, savā labklājībā un tehnokrātiskajā varenībā žilbinošu un pašpārliecinātu. Kopā ar šo pasauli Latvija ieies nākamajā gadu tūkstotī. Tā vairs nav un nebūs tikai krāšņa bildīte žurnālā, televizoru ekrānā pavīdējusi tālas un mums svešas dzīves aina. Mūsdienu pasaule ir atvērta Latvijai, un mēs esam atvērti tās gudrībai, bagātībām, bet arī tās pārbaudījumiem. Mēs vēlamies iekļauties modernajā Rietumu pasaulē. Mēs vēlamies atrast savu vietu mūsu kontinenta valstu kopībā, taču mūs nomāc bailes mūžam palikt nabaga radinieku un otrās šķiras eiropiešu lomā. Es bieži jautāju sev, vai Latvija spēs panākt savus bagātos kaimiņus Rietumos, nodrošināt mūsu tautai saimniecisku uzplaukumu un politisku drošību? Vai modernajā pasaulē mēs spēsim saglabāt savas esības pamatu, savas saknes latviešu tautas dzīvesziņu? Un es atbildu sev — jā, tas ir iespējams.

Kopš pirmajām Latvijas pašnoteikšanās dienām, kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas brīža mūsu tauta, tās izraudzītā likumdevēja vara un valdības ir strādājušas, lai šie vispārnacionālie mērķi tiktu sasniegti. Ir paveikts liels darbs, taču ne vienmēr tā darītāji par savu veikumu ir saņēmuši līdzpilsoņu atzinību. Dažkārt vienīgais uzmundrinājums bijis mūsu aizrobežu draugu un atbalstītāju uzslavas. Esmu ļoti pagodināts, ka šobrīd Saeimas zālē mani klausās agrākie Latvijas valdības vadītāji un to ministri. Es pateicos viņiem par valsts labā padarīto un solu, ka jaunā valdība godprātīgi turpinās savu priekšteču darbu.

Saņemot no Valsts prezidenta uzaicinājumu izveidot Ministru kabinetu, es izvirzīju sev mērķi radīt tik saliedētu, lietprātīgu un pieredzējušu valdību, cik vien tas ir iespējams šajā sarežģītajā politiskā situācijā, kad priekšvēlēšanu cīņu laikā notika asa uzskatu konfrontācija. "Latvijas ceļa", "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Jaunās partijas sadarbība un savstarpēja uzticēšanās padarīja šādas valdības izveidi par iespējamu. Tomēr uzskatu, ka triju partiju veidotā labēji centriskā koalīcija nav slēgta citiem politiskajiem spēkiem. Esmu pārliecināts, ka mums izdosies sev piesaistīt jaunus koalīcijas vai sadarbības partnerus. Tāpēc arī šodien valdībā visi posteņi vēl nav aizpildīti. Turklāt "Latvijas ceļš" šī mērķa vārdā ir gatavs atteikties no šobrīd mūsu pārziņā esošiem ministru amatiem, ja tas būs nepieciešams.

Godātie klātesošie! Raksturojot manis izveidotā Ministru kabineta darba ieceres, es atļaušos taupīt laiku un nelasīšu jums tagad no Saeimas tribīnes visu Valdības deklarācijas tekstu, tas jums ir pieejams kopš vakardienas. Esmu pārliecināts, ka esat ar šo dokumentu iepazinušies. Valdības deklarācija veido pamattēzes par valsts turpmāko virzību tuvākajos gados. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka Valdības deklarācija, pirmkārt, ir politisks dokuments, nevis rīcības plāns. Pēc Ministru kabineta apstiprināšanas tā pirmajās simts darba dienās mēs izstrādāsim detalizētu valdības un katras ministrijas darba programmu 1999.gadam un precīzu rīcības plānu turpmākajiem četriem gadiem. Taču galvenie Ministru kabineta uzdevumi ir skaidri zināmi katram Latvijas iedzīvotājam. Tautas labklājība, tautsaimniecības attīstība, valsts drošība, tieši šo uzdevumu īstenošanai mēs gandrīz visi šeit klātesošie 3.oktobra vēlēšanās esam saņēmuši valsts pilsoņu uzticības mandātu.

Latvijas tautas labklājības pamats ir tautsaimniecības attīstība, tāpēc es runāšu par svarīgāko, kā to nodrošināt. Mēs neatkāpsimies no stingras finansu disciplīnas, valdība nepieļaus valsts iestādēm tērēt vairāk nekā pelna budžets un sargās nacionālās valūtas stabilitāti. Ne vienreiz vien es esmu teicis, ka Latvijas tautas labklājības pamats ir stabils lats, zema inflācija un centrālās bankas neatkarība. Šāda politika kopā ar valsts budžeta investīciju programmas palielinājumu un Latvijas preču un pakalpojumu veicināšanu nodrošinās mūsu iedzīvotājiem jaunas darba vietas visā valstī. Tāpēc tiks īstenota konservatīva valsts finansu politika, kas nodrošinās tālāku inflācijas tempu samazināšanos, nepieļaujot budžeta finansu deficītu, vienlaikus nodrošinot budžeta īpatsvara pakāpenisku samazināšanos iekšzemes kopprodukta apjomā un valsts investīciju īpatsvaru palielināšanos budžeta izdevumu daļā. Tikai tādā veidā mēs pārvarēsim problēmas, ko rada ekonomiskā krīze kaimiņvalstī, tieši tāpēc par finansu ministru esmu aicinājis Ivaru Godmani, kurš savu pieredzi un nelokāmību ir apliecinājis mūsu valsts visgrūtākajos brīžos. Mēs nodrošināsim pilnīgu atklātumu un caurspīdīgumu lielo valsts uzņēmumu privatizācijā, no vienas puses, ievērojot patērētāju intereses, no otras puses, mēs mēģināsim atvērt tirgu, liberalizēsim pakalpojumu sniedzēju tirgu un radīsim konkurenci, kur tas vien ir iespējams. Tiks veikti pasākumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, īpaši nodrošinot mazā un vidējā biznesa attīstības iespējas, lai ievērojami palielinātu tā īpatsvaru iekšzemes kopproduktā.

Viens no valdības sociālās drošības politikas akūtākajiem uzdevumiem ir pieņemt un ieviest nabadzības novēršanas programmu. Nodrošinot katram valsts iedzīvotājam pieejamu augsti kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi, atvieglotus kredītus mājokļu iegādei un studijām augstskolā, atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām šajos četros gados tiks paaugstināti ģimenes valsts pabalsti. Kas attiecas uz pensiju reformu, tā tiks pabeigta 2000.gadā, uzsākot fondētās pensijas sistēmas ieviešanu. Izmaiņām Pensiju likumā jāatbilst dažiem principiem, kas ir iekļauti deklarācijā, lai mainītu Pensiju likumu, to var mainīt tikai tad, kad tas ir saskaņots ar valdību veidojošām frakcijām un to atbalsta valdība, un nekā savādāk.

Ministru kabineta darba svarīgākā prioritāte ir labi sagatavoties Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā. Lai to panāktu, ir izveidots speciāls Ministru prezidenta biedra postenis, lai efektīvāk piesaistītu un izmantotu ārvalstu finansu resursus, izveidots ministra postenis sadarbībai ar ārzemju finansu organizācijām. Valdība turpinās iesākto ārpolitisko kursu un saglabās ārpolitiskās prioritātes, integrāciju Eiropas Savienībā, NATO, aktīvu reģionālo sadarbību un labas attiecības ar Krieviju. Kā Ministru prezidents es uzņemšos personīgu atbildību par Latvijas un Krievijas Federācijas attiecību sakārtošanu un nostiprināšanu. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas man tā labā ir jāizdara, pēc iespējas drīzāk ir jāorganizē tikšanās ar Krievijas valdības vadītāju. Lai stiprinātu Latvijas drošību, valdībai 1999.gadā aizsardzības budžeta izdevumi ir jāpalielina līdz vienam procentam no iekšzemes kopprodukta ar mērķi nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Jāturpina attīstīt sadarbības programmas ar NATO, panākot Latvijas bruņoto spēku savietojamību ar starptautiskām drošības struktūrām konsekventai Latvijas drošībai ar mērķi, — sasniegt pilntiesīgu dalību NATO. Ārpolitikā arī turpmāk mēs konsekventi aizstāvēsim mūsu valsts nacionālās intereses un vērtības, attīstot savstarpēji izdevīgas attiecības ar citām pasaules valstīm.

Godātie klātesošie! Visu mūsu kopējais pienākums ir sargāt latviešu valodu un latvisko kultūru, latviešu tautas nākotnes un līdz ar to mūsu valsts neatkarības pamatus. Valdībai ir jānodrošina Valsts valodas likuma un Izglītības likuma iedzīvināšana un jānostiprina Valsts valodas inspekcija. Vienlaikus Ministru kabinetam ir stingri jāpārrauga naturalizācijas process un jāveicina Latvijas sabiedrības integrācija. Kā Ministru prezidents es pats personīgi pievērsīšu īpašu uzmanību trijām valdības darbības sfērām — zemkopībai, veselībai un izglītībai. Tiešs šajās nozarēs, kurās ir iesaistīts milzīgs daudzums cilvēku un lieli līdzekļi, reformas ir iekavējušās gan tīri politisku, gan psiholoģisku iemeslu dēļ.

Lemjot par Latvijas ekonomikas infrastruktūras sakārtošanu kā pamatu turpmākam ekonomikas uzplaukumam, mēs nedrīkstam aizmirst, ka šis svešvārds sevī ietver ne tikai sakarus, ceļus un elektrolīnijas, tas ir daudz plašāks jēdziens. Tajā pats galvenais ir mūsu brīnišķīgie, darbīgie cilvēki, un viņus mēs gribam redzēt veselus un izglītotus. Mūsu valdībai ir jānodrošina iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem iegūt kvalitatīvu izglītību, lai katrs cilvēks savu spēju un centību robežās varētu iegūt sev šodienas visvērtīgāko sākumkapitālu — zināšanas — un izmantot to savas labklājības vairošanai. Visiem pieejama izglītība ir Latvijas sabiedrības patiesas vienlīdzības pamats. Aicinu visus Saeimas deputātus, kas vēlas uzplaukumu un stabilitāti mūsu valstī, ar savu balsi atbalstīt šo valdību. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Uzsākam debates. Andris Šķēle, Tautas partijas frakcija.

A.Šķēle

(TP). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie viesi! Dārgie kolēģi! Šodien Saeimas ēkā es redzu daudz satrauktu seju, spīdošu acu un nervozu smaidu. Kā nekā mums nāksies pieņemt vēsturisku lēmumu — apstiprināt vai neapstiprināt tik grūti tapušo valdības modeli. Es nerunāju par tiem, kas, iespējams, izies ārā, es runāju par tiem, kam nāksies izšķirties balsot "par" vai "pret". Argumenti katram būs savi — ministru kandidātu profesionalitāte, Valdības deklarācijas saturs, valdības veidotāju personiskais šarms vai labumi, ko katrs konkrēts balsotājs gūs no šīs valdības darba tuvākā vai tālākā nākotnē. Es tikai gribētu norādīt, ka valdība, kuru mums šodien piedāvā apstiprināt Krištopana kungs, ir viens no sliktākajiem valdības variantiem, kāds šobrīd vispār ir iespējams. Partijas, kas iesaistījušās tās veidošanā, ir novestas līdz stāvoklim, kurā vēl viens solis pretim kompromisam nozīmētu izdarīt politisku pašnāvību. Vai sociāldemokrātu vēlētāji spēs saprast, kāpēc ar viņu atbalstu tapusī valdība nepilda viņiem dotos solījumus? Vai ministri, kas nāk no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, spēs paskatīties acīs saviem partijas biedriem, ja viņu atrašanās amatā būs atkarīga no Rubika partijas biedru labvēlības? Es gribu zināt, kur paliek principi, kur paliek vēlētājiem dotie solījumi, tiklīdz runas aiziet līdz portfeļu dalīšanai?

Valsts prezidenta kungs! Es gribētu uzdot kādu jautājumu arī jums. Vai tad, izvēloties Krištopana kunga kandidatūru Ministru prezidenta postenim, jūs nebijāt pārliecināts, ka tā ir laba iespēja izveidot stabilu vairākuma valdību? Vai Krištopana kungs trīs lielāko partiju pārstāvju klātbūtnē nebija devis savu piekrišanu šim jūsu izvirzītajam nosacījumam? Kā izskatās, viņš jūs ir pievīlis. Es vēlreiz atgādinu klātesošajiem, ka Tautas partija ir darījusi visu, lai Latvijā būtu iespējams izveidot labēju vairākuma valdību. Un arī tagad mēs esam gatavi veidot vai piedalīties tādas valdības veidošanā, kas būtu balstīta uz saprotamiem, ideoloģiskiem pamatiem un stingriem morāles principiem, bet mēs nekad neatbalstīsim spēlēšanos ar valsti. Jau tajā brīdī, kad Krištopana kungs izvēlējās veidot mazākuma valdību, masu medijos sākās runas par to, vai šāda valdība būs ilglaicīga. Latvija jau ir pieradusi neuztvert valdību kā kaut ko paliekošu. Taču es gribu apbēdināt visus, kas cer uz ātru šīs pārsteidzošās valdības galu. Diemžēl pieredze rāda, ka aprēķina laulības var būt stabilas, ja vien aprēķins ir bijis pareizs.

Spriežot pēc strīdiem un nesaskaņām, kas paģēr posteņu dalīšanu, aprēķini pēdējās nakts stundās tika veikti lielā steigā. Un nebūtu brīnums, ja pēc pāris mēnešiem tiktu piestādīti jauni rēķini. Visdrīzākajā laikā nāksies lemt par budžetu. Man ir prieks, lai neteiktu — pārsteigums, ka savulaik izsmietais bezdeficīta budžeta modelis ir tik organiski iegūlies topošās valdības deklarācijā. Tiesa, fiskālais deficīts tajā vispār nav pieminēts, atstājot topošajai valdībai brīvas rokas, iedzīt valsti neierobežotos parādos. Ko darīt, lai ierobežotu maksājumu kontu deficītu? Uz šo jautājumu deklarācijā nav iespējams atrast atbildi. Šai valdībai visdrīzākajā laikā nāksies lemt par to, kā pārvarēt ekonomiskās krīzes izraisītās sekas. Bet deklarācijā par to nav ne vārda.

Topošā valdība uzskata, ka tai ir jāuztraucas tikai par ilgtermiņa mērķiem. Es citēju: "Stabilas ekonomiskās attīstības nodrošināšana, sasniedzot pastāvīgu iekšzemes kopproduktu gada vidējo pieaugumu virs 5%." Labi. Es gribu, lai daudzsološais ekonomikas ministrs paskaidro vismaz aptuveni, pēc cik ilga laika viņš cer to nodrošināt. Pēc gada? Pēc diviem gadiem? Pēc četriem? Pats galvenais — kādā veidā? Kādā veidā ir domāts veicināt pārējo ekonomisko darbību, kam citam, ja ne valdībai, ir jāuzņemas atbildība par to un citu nepareizu barjeru atcelšanu. Kāpēc nekas nav teikts par Pasaules tirdzniecības organizācijas valstu un CEFTA valstu piedāvātajām iespējām? Kur ir reālie risinājumi, kas palīdzētu ierobežot importa–eksporta negatīvo bilanci valstī? Pēdējā laikā tik daudz cilātajiem tranzīta jautājumiem Krištopana kunga deklarācija pieskaras izteikti saudzīgi.

Par neseno traģēdiju Vecumniekos — satiksmes ministram nešķiet pietiekams pamats, lai neatliekamu jautājumu sarakstā iekļautu bīstamu kravu apdrošināšanas sakārtošanu. Labi, ka šīs cisternas nesprāga Jelgavā vai Tukumā. Kaut gan kas ir cilvēka dzīvības, ja runa ir par naftas dolāriem!

Runājot par enerģētikas sfēru, valdība aizmirst vairāku partiju programmās deklarēto brīvās konkurences nodrošināšanu. To, ka privāts monopols vienmēr ir bīstamāks par valsts monopolu. Deklarācijā ierakstītais liecina, ka privatizācijas jautājumi šai valdībai ir tik vienaldzīgi, ka pat nav pieminēti.

Vai tiešām Strujeviča kunga attieksme un patvaļa ir bijusi tik efektīva, ka atrisinājusi visas ar privatizāciju saistītās problēmas? Vai sabiedrībai nav jāzina, kādu politiku šajā jautājumā iecerēts realizēt? Vai arī šie jautājumi ir bijuši tik strīdīgi, ka pat Krištopana kungam nav izdevies atrast kopsaucēju starp tēvzemiešu un Jaunās partijas biedru uzskatiem kaut vai jautājumā par "Latvenergo" nākotni? Pretrunas jau tagad spraucas ārā no deklarācijas teksta, kurā vienā vietā tiek solīts nepaaugstināt nodokļus, citā vietā, ka vajadzētu ieviest jaunus obligātos maksājumus.

Kādā veidā ir domāts apturēt lavīnveidīgo bezdarba pieaugumu, kas šā gada nogalē skāris praktiski visas ražojošās sfēras? Atbilde ir sekojoša. Es citēju: "Nodarbinātības jautājumus paredzēts risināt, balstoties uz profesionālās orientācijas skolām." Latvijas iedzīvotāji grib zināt, ko šī valdība darīs jau šoziem.

Ne velti daudzās sadaļās nav gandrīz neviena konkrēta datuma un neviena konkrēti veicama darba. Šie ministri nojauš, ka problēmas būs, un tās būs dramatiskas. Šādā situācijā ir drošāk lietot izteicienus: risināt, veicināt, attīstīt, sekmēt.

Es gribētu zināt, ko jūs, Krištopana kungs, esat nolēmis tomēr konkrēti darīt. Valdībai, lai arī kāda tā būtu, agri vai vēlu nāksies izlemt, ko darīt ar zemkopību, kura izrādījusies tik nesvarīga, ka tai nav pat vajadzīgs atsevišķs ministrs. Vai arī nav atrasts neviens kaut cik cienījams lauksaimnieks, kas piekristu piedalīties valdībā ar tik dīvainiem nosacījumiem.

Laikā pirms vēlēšanām un arī pēc tām man ir nācies tikties ar daudzu valstu vēstniekiem. Grūti, ārkārtīgi grūti man bija paskaidrot, kas šeit īsti notiek, lai neteiktu par savu valsti neko sliktu. Nespēdami saprast latviešu politisko loģiku, viņi to norakstīja uz nacionālo īpatnību rēķina. Baidos, ka šīs specifiskās latviešu īpatnības nespēs veicināt iekļūšanu Eiropas Savienībā.

Jau tagad ir paredzams, ka viena no visgrūtākajām jomām topošajai valdībai būs ārpolitika, kuru turpinās bremzēt nu vairs ne tikai amatpersonu neizlēmība un mazasinība, bet vēl arī valdību veidojošo frakciju kardinālās domstarpības.

Ziniet, aprēķina laulībām ir viens trūkums. Vislielākie ieguvēji parasti izrādās savedēji. Paši salaulātie to pamana tikai tad, kad ir pabeiguši izsaiņot dāvanas, bet kāzu viesi tad arī paliek laimīgā neziņā.

Mums šodien tiek piedāvāts balsot par Krištopana kunga valdību. Es aicinu jūs visus balsot "pret", jo uzskatu, ka šī valdība ir veidota, par pamatu ņemot aplamus, valsts un sabiedrības interesēm nepakļautus principus. Es pieņemu, ka Krištopana kungs to ir darījis ar tīru sirdsapziņu. Bet kreklu, kuru nelieto, nav arī iespējams nosmērēt. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Vaira Paegle — Tautas partijas frakcija.

V.Paegle

(TP). Godātais Valsts prezidenta kungs! Prezidij! Cienījamie deputāti! Krištopana kunga piedāvātā mazākuma valdība, pie tam vēl nepilnīgā sastāvā, ir bīstama Latvijas valstij un tautai, jo tā apdraudēs Baltijas valstu vienotību, radīs nestabilitāti un turpinās Latvijas tēla sagraušanu. Deklarācijas tā daļa, kas saistīta ar ārlietām, ir turpinājums tai bankrotējošai ārpolitikai, kas mums ir devusi iespaidīgu rindu neveiksmju. Problēmas ar Krieviju, nesaskaņas ar Igauniju un Lietuvu, politizētu un mazspējīgu diplomātisko dienestu, noraidījums no Eiropas Savienības un NATO, stratēģiskas kāres, piemēram, integrācijai Eiropas Savienībā, kas ir vienmēr vienu vai vairākus gadus par vēlu, novecojušu un neapmierinošu ārpolitikas koncepciju un Latvijas interesēm neizdevīgus līgumus ar Krieviju.

Bez tam ārpolitikas monopols vienas partijas rokās nav veselīgs. Par šīm neveiksmēm neviens ministrs nav nesis politisku atbildību. Tieši otrādi. Ar piedāvāto valdības modeli tiek apgalvota ārpolitikas mazspēja. Deklarācijas sadaļa ārlietās ir piedāvājums vēlmju līmenī, nevis konstruktīvi ieteikumi par Latvijas ārpolitikas uzdevumiem. Jūtu gandarījumu, ka vairāki deklarācijā minētie punkti pirmo reizi ieraudzīja dienas gaismu Tautas partijas rīcības programmā, piemēram, nepieciešamība valsts amatpersonām paust vienotu ārpolitiku, ka valdībai jānodrošina NATO valstīs diplomātiskā dienesta efektivitātes paaugstināšana. Taču kopā frāze par okupācijas seku likvidēšanu neatbilst Tautas partijas un it sevišķi "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK plašām programmatiskām nostādnēm šajā jautājumā. Kāpēc nav minēta Baltijas valstu vienotība un Muitas ūnija? Vai tiešām Latvijas vēstniecības visos pasaules reģionos un greznā vēstniecība Vašingtonā ir svarīgākas par saturīgu un rīcības spējīgu ārpolitiku? To skaits ir jāsamazina, nevis jāpalielina. Trūkumi ārlietās ir lieli un nozīmīgi. Nav minēta nepieciešamība valsts ideoloģijas izveidošanai, stratēģiskās plānošanas un visa analīzes procesa pilnveidošanai, pareizai diplomātiskā dienesta nepieciešamībai.

Piedāvātais darbības modelis ārpolitikā ir tas pats novecojušais, ierūsējušais un 3. martā arī cietušais, kas jau vairākus gadus, stūrēdams uz Eiropas Savienību, ik pa laikam ir iebraucis grāvī. Latvija ir pelnījusi pavisam jaunu ārpolitikas modeli ceļā uz XXI gadsimtu. To nodrošināsim, balsojot "pret" Krištopana kunga piedāvāto valdību. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Aleksandrs Kiršteins — Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais Valsts prezident! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Viesi! Vēlēšanu rezultāti un trīs labējo partiju vairāk nekā 60% iegūtās vietas Saeimā ļāva cerēt, ka Latvijā izveidosies stabila un ilglaicīga valdība, kas varētu panākt ne vien virzību uz Eiropas Savienību, bet atvērt jaunu lappusi Latvijas un Krievijas attiecībās. Cerības diemžēl joprojām paliek tikai cerības. Vai šai valdībai tomēr nav citi slēpti iemesli? Un, ja ir, tad kādi, nevis tikai vēlme izveidot valstī mazākumvaldību. Kas liek stabilas valdības vietā veidot šaubīgas kombinācijas, cerot uz Tautas saskaņas partiju un Latvijas Sociāldemokrātu apvienību, veidot valsti, ko nevar izdarīt bez Rubika piekrišanas? Pārsteidz cinisms, ar kādu šī valdība faktiski ir izveidojusies. Visu valsts finansu līdzekļu kontrole un visas jaunās ministrijas faktiski nonāk "Latvijas ceļa" kontrolē, un mēs faktiski varam teikt, ka tā ir "Latvijas ceļa" valdība. Valdība ir izveidota, ievērojot to, ka Ministru prezidenta amats, ārlietas, finanses, satiksme, Valsts ieņēmumu dienests un arī zemkopība ir "Latvijas ceļam". Valdība tiek veidota pēc principa: ""Latvijas ceļam" naudas plūsma, "Tēvzemei un Brīvībai" tikai bungas, taurītes un jūsma."

Daži vārdi par Valdības deklarāciju. Protams, katra valdība turpina paplašināt, spert platāku soli, uzlabot un tā tālāk. Šajā sadaļā nebūtu ko iebilst, bet mani interesē dažas konkrētas lietas, kuras es gribēju atrast šajā deklarācijā. Vai šī valdība turpinās arī daudz ko pozitīvu, kas bija darīts līdz šim? Mani interesē dažas konkrētas problēmas, tāpēc laika trūkuma dēļ es neanalizēšu visu deklarāciju.

Sākšu ar pirmo sadaļu, kura beidzas uzreiz ar alkohola problēmu. Tur ir teikts, ka Ministru kabinets adaptēs Eiropas Savienības valstu spēkus alkohola jomā. Eiropas Savienības valstis ir mūsu kaimiņvalstis — Zviedrija un Somija, un pirmais, kas šajās valstīs ir, ko ļoti labi zina valdības sastādītājs — Krištopana kungs, tur neļauj cilvēkiem nodzerties sestdienās un svētdienās un arī no rīta līdz vēlam vakaram, ne tā, kā tas ir Latvijā. Vili Krištopana kungs! Ja jūs atsaucaties uz Eiropas Savienības praksi, tad jums vajag skaidri definēt, kā jūs atbalstāt līdzšinējo praksi Latvijā, kur šie veikali strādā nepārtraukti, pretēji Eiropas Savienības valstīm. Ja ne, tad nevajag šeit pieminēt Eiropas Savienību.

Kultūra. Izstrādāt valsts programmu reālai kultūras decentralizācijai, kas radītu juridiskus un finansiālus priekšnoteikumus un tā tālāk. Šādi priekšnoteikumi jau valdībā tika izstrādāti, ja mēs atceramies, ka savā laikā valdība pieņēma lēmumu par kultūrkapitāla fondu, kur minēja pirmo reizi atdalīt šo kultūras administrēšanu no ierēdņu iegribām. Tika piešķirts un valdības lēmumā apstiprināts, ka noteikti procenti no akcīzes nodokļa, līdz ar to pirmo reizi bija iespēja pēc kara Latvijā radīt tiešām visus priekšnoteikumus, lai tiktu decentralizēta šī kultūras attīstība, lai nebūtu kultūrkapitāla pārmaiņa, lai kultūras iestādēm nepārtraukti nebūtu jābūt atkarīgām no valsts ierēdņiem. Diemžēl nākošā valdība šo kultūrkapitāla fonda ideju pilnīgi sagrāva, atstādama šo iestādi jeb fondu pilnībā ierēdņu pakļautībā, kas izraisīja visas šīs diskusijas par attiecīgu kultūrkapitāla fondu tiesību sašaurināšanu, it kā nespēju viņiem pārvaldīt savus īpašumus, un rezultātā kultūra kā parasti paliek tikai iedalītajā lomā.

Ārpolitikā... Jā, vēl pie sabiedriskās kārtības ir sadaļa "Sodu politika", ko es izlasīju ar lielu interesi, un šeit mani interesē konkrēti, kāda tad būs jaunās valdības attieksme pret nāvessodiem. Mēs zinām, ka Eiropas Savienībā ar nāvessodiem mēs nekādā veidā nevaram iekļūt. Es neaģitēju šeit ne par, ne pret, es gribētu redzēt tikai valdības nostāju šajā jautājumā, es ceru, ka Krištopana kungs paskaidros sīkāk, kāda tad ir valdības politika attiecībā pret nāvessodu.

Runājot par ārpolitiku, kā prioritātes tika minētas turpināt iepriekšējo valdību kursu, ievērot prioritātes attiecībā uz Eiropas Savienību, NATO, reģionālo sadarbību, Krieviju, un tad man nāca prātā viena partija, kura jau ir pazudusi, tātad "Saimnieks", kuriem ārpolitiskā koncepcija bija tāda — uzturēt labas attiecības ar Rietumiem, vienlaikus ar seju pagriežoties pret Austrumiem. Nevar vienlaikus būt prioritātes uz visām debess pusēm, un šeit es gribētu, Krištopana kungs, jums nocitēt Ilvesa sacīto, kas bija publicēts mūsu laikrakstos. Ko saka bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Ilvess: "Mēs rīkojamies atšķirīgi no Latvijas. Es apmeklēju tikai Eiropas Savienības valstis un neapmeklēju citas valstis, izņemot Amerikas Savienotās valstis. Es aizmirsu gan par Āziju, gan par Latīņameriku, gan par Āfriku." Tad, kad šeit Latvijā notika referendums, šis referenduma rezultāts parādīja to, ka cilvēki Latvijā tomēr, neskatoties uz to, ka viņi atbalsta iepriekšējās Saeimas grozījumus, ir nobažījušies par esošo situāciju, bet, saprazdami nepieciešamību integrēties Eiropas Savienībā, ir zināmā mērā arī piekāpušies Rietumu spiedienam, tad ārlietu ministrs tā vietā, lai aizbrauktu uz šīm Eiropas Savienības valstīm un aģitētu par ātru iekļaušanu, Latvijas iekļaušanu Eiropas Savienībā, dodas uz arābu valstīm. Acīmredzot tur būtu tā īstā vieta, lai apspriestu šīs Latvijas problēmas integrācijai Eiropas Savienībā.

Sadaļā par ārpolitiku mēs varam lasīt, ka vēstniecības visās Eiropas Savienības valstīs tiks atvērtas līdz 2001. gadam. Tas ir tā dīvaini. Mēs sakām, ka šogad mēs jau gribējām panākt, lai sāk sarunas ar Latviju, bet mēs vienlaikus rakstām Eiropas Savienībai, ka vēstniecības mēs atvērsim līdz 2001. gadam. Varbūt, ka tas ir kāds pārpratums, varbūt, ka šeit ārlietu ministrs paskaidros sīkāk, ko viņš ar to ir domājis.

Runājot par Krieviju, varbūt tas ir vesels atsevišķas dienas vērts temats, bet es gribētu tikai pakavēties pie "Dienā" publicētās intervijas, kur teikts, ka galu galā ir acīmredzams, ka Krievijas attīstības scenārijs ir sadalīšanās vairākos valstiskos veidojumos: Čečenija, Tālie Austrumi, Kaļiņingrada, Pēterburga, citi Krievijas reģioni, Tatarstāna. Acīmredzot Latvijas Ārlietu ministrija ir pēdējā, kas pamanīja šo jauno tendenci, jo joprojām mēs runājam tikai par to, ka jāsper platāks solis, jāuzlabo šīs attiecības un tā joprojām.

Runājot par ārpolitiku, šeit varētu minēt, un varbūt, ka Krištopana kungs atbildēs uz kādiem trim vai četriem elementāriem jautājumiem: kāda ir Latvijas ārpolitikas stratēģija šajā situācijā, kur Krievija acīmredzot tiešām sadalās reģionos. Ar kādiem reģioniem mēs sāksim sadarboties vispirms un ar kādiem vēlāk? Kurš ir atbildīgs par neveiksmīgajām attiecībām ar Vāciju un Krieviju līdz šim? Ar ko Latvija ir visciešākās kaimiņattiecībās, ja mēs zinām, ka Igaunijai tās ir ar Somiju, bet Lietuvai, teiksim, tās ir ar Poliju? Kāpēc netika līdz šim vēl atvērtas vēstniecības visās Eiropas Savienības valstīs? Kāpēc nav nosprausta robeža ar Lietuvu, kāpēc nav atrisināts vēstniecību īpašuma tiesību jautājums ar Krieviju?

Un pēdējais. Kā izpaužas... Es varētu saprast, ka mazākuma valdība attaisnos sevi, jo viņa varbūt tiešām ir profesionāļu valdība... Es gribētu arī paskaidrojumu dzirdēt no Krištopana kunga, kā izpaudīsies šīs profesionāļu valdības profesionālisms. Es tiešām negribu arī apšaubīt to, ka varbūt Krasta kungs ar Birkava kungu atvērs jaunu lappusi attiecībās ar Krieviju un Eiropas Savienību, bet jautājums ir — kāpēc tas netika izdarīts līdz šim? Es gribētu ticēt, ka Krištopana kungs atvērs jaunu lapaspusi zemkopībā. Es gribētu ticēt, ka Šlesera kungs atvērs jaunu lapaspusi izglītībā, tas ir, piedošanu, ekonomikā, laikam varētu būt arī izglītībā, jo jauniem cilvēkiem ir jāredz labs paraugs, kas var ar entuziasmu un centību tiešām gūt mūsu valstī zināmus panākumus. Varbūt ka Jurdža kungs, būdams ārsts, atvērs jaunu lapaspusi iekšlietās un varēs spīdēt ar šo profesionālismu. No vienas puses, tas ir gan komiski, no otras puses, tas ir skumji. Nav ne profesionālas valdības, ne skaidras koncepcijas. Vai tiešām īslaicīga pagaidu valdība atsevišķu sponsoru savtīgo mērķu apmierināšanai? Tādā gadījumā man tiešām ir žēl, Krištopana kungs.

Tautas partija joprojām ir gatava atbalstīt vairākuma valdību, bet nekādā gadījumā neielaidīsies šaubīgās kombinācijās, veidojot ideoloģiski neskaidrus un neprofesionālus, politiski bezatbildīgus mazākuma veidojumus.

Aicinu deputātus, sevišķi "Tēvzemei un Brīvībai" deputātus, nesteigties ar atbalsta izteikšanu, jo vēl joprojām ir iespējas izveidot stabilu vairākuma valdību, strādājot kopā "Tēvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļa" un Tautas partijas deputātiem. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi Saeimā! Es runāšu tikai un vienīgi par piedāvāto Valdības deklarācijas projektu, un diemžēl Tautas partijas frakcija nevar par to balsot daudzu nepilnību dēļ, kuras galu galā izrādās kaitnieciskas attiecībā uz līdzšinējo valsts virzību. Es negribu nostāties pret konkrētām personām, kas varbūt pat ir samērā inteliģentas, taču gatavais deklarācijas produkts atgādina padomju laika valsts komandējošo lomu. Tikai par dažiem ļoti būtiskiem jautājumiem, kas ir skarti, daļēji skarti vai faktiski nav skarti deklarācijā:

Līdzšinējā valsts attīstība ar lielākiem vai mazākiem panākumiem ir tomēr notikusi virzībā uz Eiropas Savienību. Šodien, kad mēs izlemjam Latvijas valsts likteni, paralēli un lielā mērā pateicoties Tautas partijas biedra Kārļa Greiškalna iniciatīvai, Valmierā notiek augstākais kultūrpolitikas jautājumiem veltītais forums, kāds jebkad ir noticis neatkarīgajā Latvijas valstī. Līdzās mūsu augstākās klases intelektuāļiem, tādiem kā Maija Kūle, Roberts Ģīlis un citiem, tajā piedalās daudzi Eiropas eksperti, kuri ir devuši vērtējumu mūsu kultūrpolitikai un kas ir rakstiski formulēts vienlaicīgi ar Latvijas nacionālo ziņojumu Eiropai par kultūras situāciju valstī. Šajā ziņojumā Eiropas eksperti raksta: Latvijas kultūrpolitikā ir milzu problēmas. Vienīgais veids, kā demokrātiskā valstī tādas pārvarēt, ir iznest tās virspusē un panākt, ka tās tiek risinātas publisku diskusiju ceļā. Šobrīd, es ceru, ka visi ir to pamanījuši, viena no asākajām diskusijām mūsu kultūras cilvēku vidē, un ne tikai viņu vidē, ir par kultūrkapitāla fondu. Situācija diemžēl ir tāda, ka nākamā gada budžeta projektā tiek burtiski par vienu miljonu latu samazināts tā finansējums, un visi radošie cilvēki, visas radošās savienības ir ļoti uztraukušās.

Tautas partijas frakcija ir absolūtā neizpratnē, ka kultūrkapitāla fonds, būdams sabiedrības uzmanības degpunktā, kuram ārkārtīgi pozitīvu vērtējumu ir devuši Eiropas eksperti, vispār netiek minēts deklarācijā. Kultūrkapitāla fonda neiekļaušana Valdības deklarācijā, mūsuprāt, liekas simptomātiska šī brīža politiskajam klimatam valstī, jo visi citi ar kultūru saistītie jautājumi, kas pieminēti deklarācijā, attiecas uz valsts administrējošo lomu. Un te es būšu atklāts... vai ar tik diemžēl blēdīgām metodēm izveidotai valdībai būtu vajadzīgs finansēt brīvu un radošu domu, kura jau ar savu brīvo pašizpausmi vien apdraud jebkura puskoka lēcēja ambīcijas. Es aicinu būt eiropeiskiem un reizē ļoti latviskiem, saprotot arī to, ka bez šī fonda mūsu kultūras darbiniekiem šodien zūd jebkādas cerības gaidāmajā grūtajā ziemā un turpmākajā politiskās ziemas periodā.

Tīrā matemātika apliecina, ka mazākuma valdībai jebkura jautājuma pieņemšanai vajadzīgs ārpusvaldības partiju atbalsts. Šobrīd sešās no septiņām lielākajām Latvijas pilsētām latvieši ir mazākumā. Turklāt Rīgā, kurā dzīvo nedaudz vairāk nekā trešā daļa Latvijas vai, pareizāk sakot, aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, latviešu īpatsvars ir nedaudz lielāks par trešo daļu. Un tas, ka deklarācijā ir apiets jautājums par vēlēšanu tiesībām pašvaldību vēlēšanās, pirmajā brīdī liekas absolūti neizprotami, pat šokējoši, ja valdībā ir tāda partija kā "Tēvzemei un Brīvībai", jo, manuprāt, šis jautājums ir viens no būtiskākajiem politiskajiem jautājumiem, par kuru mums būs nepārprotami Saeimā jābalso. Taču zinot, kāda ir Tautas saskaņas partijas nostāja šajā jautājumā, kā arī atceroties, un tie kolēģi, kas bija arī iepriekšējā Saeimā, atceras ļoti labi, vienīgo sociāldemokrātu pārstāvju iepriekšējā Saeimā — Ādamsona un Staša — balsojumu, turklāt Ādamsons nav ierindas biedrs, viss top skaidrs. Viss top skaidrs, cienījamā "Tēvzemes un Brīvības" frakcija!

Cittautiešu iekļaušanās latviskajā sabiedrībā nepārprotami ir atkarīga no valsts valodas politikas. Šis jautājums faktiski deklarācijā skarts ir tikai vienā teikumā, turklāt preambulā. Pie tam tur ir rakstīts, ka tiks iedzīvināts Valsts valodas likums. Cienījamie kolēģi, it īpaši cienījamie kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas! Mums taču nav šobrīd Valsts valodas likuma! Ko tad mēs iedzīvināsim? Par to, kādu koalīcija gatavojas pieņemt šo likumu, deklarācijā diemžēl nav ne vārda.

Es, pirmkārt, griežos pie saviem parlamenta kolēģiem no "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas. Ņemot vērā to, ka jūs acīmredzot būsiet mazākuma valdība un ka jums diemžēl šajos jautājumos, par ko es runāju no tribīnes un arī daudzos citos, balsojumi nu diemžēl būs jāsaskaņo ar tām frakcijām, kuras atrodas šeit zālē no manis pa kreisi un kurās diemžēl daudzos jautājumos nostāja, cik man zināms, arī nostāja ne tikai attiecīgo partiju programmās, bet nostāja, kā jau es šeit no tribīnes minēju, konkrētos balsojumos, pieņemot lēmumus, principiāli atšķiras no jūsu partijas nostājas, kas ir pausta programmatiski un kas ir arī izpaudusies jūsu reālajos darbos, taču šobrīd, kad tieši jūs esiet palaiduši iespēju izveidot Latvijā nacionālu labēju valdību, tas ir nožēlojami, cienījamie kolēģi. Pirmkārt, no "Tēvzemes un Brīvības" frakcijas. Tas ir... jā, Dobeļa kungs, diemžēl tas ir nožēlojami.

Tautas partija nevar šādu valdību, nelatvisku valdību un neeiropeisku valdību, diemžēl atbalstīt. Es aicinu vēlreiz savus kolēģus un labos draugus "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijā un arī "Latvijas ceļa" frakcijā vēl pārdomāt par šo jautājumu. Mēs palaidīsim garām... šajā vēsturiskajā brīdī mēs palaižam garām vienreizēju iespēju. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Oskars Grīgs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie klātesošie! Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Cienījamie viesi un pārējie klātesošie! Man kā lauku cilvēkam un zemniekam liekas, ka vārds "deklarācija" nebūtu īsti vietā un pieņemams. Jo kas tad ir deklarācija? Deklarācija ir tikai deklarācija. Tas nozīmē, ka var būt tikai ieskicēts valdības darbības modelis atsevišķās jomās. Es domāju, ja to nosauc par deklarāciju, es gan gribētu to saukt citā vārdā, par kādiem valdības uzdevumiem vai par plānu kaut vai īsākā laika posmā, nepieciešamie veicamie uzdevumi tuvākajā laikā, tālākajā, gada griezumā, piecgades, desmit gadu un stratēģisko pamatu, kas ir svarīgs mūsu tautai, latviešiem, lai vēl dzīvotu tūkstots gadus, lai saglabātu savu valodu, savu kultūru... Un tad tādam dokumentam būtu jābūt trīs reizes biezākam nekā Bībelei, nekā Marksa "Kapitālam", desmit reizes biezākam, tad mēs varētu šeit nākt, analizēt, kritizēt, bet tad mums vajadzētu kādu varbūt mēnesi vai nedēļu.

Bet ko tad es šodien dzirdu šeit no saviem kolēģiem, kas sevi jau bez maz vai ir nominējuši par vadoņiem, par neuzpērkamiem, par tīriem, par godīgiem? Man par viņu morāli arī sāk mākt šaubas. Es paskatīšos šeit pa kreisi, kas mums sēž. Prāts, gods un sirdsapziņa. Un es neredzu, ka viņi būtu pārāk bīstami pašlaik, šajā momentā bīstami. Man personīgi. Es neredzu nevienu agresīvu sejas izteiksmi, ka viņi varētu mani nākt sist vai kaut vai tūlīt veidot sacelšanos Latvijā... Jā, jūsu godaprāts, sirdsapziņa, septiņdesmit gadu laikā 60 miljonu upuru vairāk Padomju savienībā uz to prāta sirdsapziņu. Bet es neticu, ka jūs to politiku turpināsiet. Es skatos nedaudz uz šo pusi, no jums pa kreisi sēž divas apvienības jeb partijas. Es nedomāju, ka Viola Lāzo kundze ņems naganu un ies dedzināt pilis un plosīs kā piektajā gadā, vai, teiksim, Rišards Labanovska kungs, es redzu godīgus latviešu cilvēkus, kas absolūti nav kaitīgi mūsu valsts neatkarībai. Es skatos šeit uz veciem, rūdītajiem politiķiem, "Latvijas ceļa" politiķiem, kas kļuvuši liberāli, laikam ir bijuši komjaunieši, pionieri, partijas sekretāri... Es redzu, ka viņi strādā Latvijas valsts labā. Es skatos šeit uz liberāli konservatīvu partiju. Lieliski cilvēki! Lieliski kolēģi! Es esmu tikai zemnieks. Jūs esat ar vairākām augstākajām izglītībām.

Es redzu šeit Bērziņa kungu, un es teikšu atklāti: "Bērziņa kungs, jūs bijāt viens no tiem, kas esat vainīgs pie tā, ka šeit nav Zemnieku savienība iekšā, zemnieku pārstāvji." Es skatos uz Šķēles kungu... Viņš nav, paldies Dievam, bet žēl... kurš izliekas beigtāks par beigtu un lielāks par Nezinīti pie "Lata International" miljonu izlaupīšanas. Viņš vispār neesot tikpat kā bijis blakus zemnieku Lauksaimniecības ministrijai. Nemaz tādu Ģēģera kungu nepazīst. Pasarg Dievs! Viņš nemaz nezina, kas tur notika tajā laikā. Bet tā rezultātā ir laukos traģēdijas. 36 miljoni ir aizgājuši laukiem domāto kredītu. Un kas attiecas uz Ābiķa kungu un godaprātu un sirdsapziņu, Lagzdiņa kungu, tad jau vasarā viņi gānīja no panckām ārā Šķēles kungu un visu viņa politiku. Un šodien viņi sēž blakām. Nē, tā ir lieliska politika! Tāda ir politika. Politika ir politika. Grūti jums būs, Krištopana kungs!

Un es varbūt teikšu to, ko es teiktu savas runas beigās. Cienījamie kolēģi, šajā zālē kopīgi strādāsim varbūt Latvijas iedzīvotāju labā, kopīgi visi Latvijas valsts labā. Bet to es sacīšu beigās. Un es domāju, ka Valsts prezidenta kungs zināja, ko dara, un izdarīja, manuprāt, vienīgo reālo iespēju. Un viņš nominēja Krištopana kungu, jo viņš skaidri zināja, ka "Lauku Avīzes" dižā redaktora, īpatnējas orientācijas cilvēka vēlmi, it kā sevi dēvēto par pelēko kardinālu, dievināto Šķēles kungu, Valsts prezidents nenominēja. Es jums jūtu līdzi kā cilvēks, Šķēles kungs. Es labprāt jūs gribētu redzēt kā zemkopības ministru, un mēs kopīgi izveidotu vēl vienu "Lata International" izmeklēšanas komisiju, un mēs lieliski strādātu kopā. Es domāju, ka nebija korekti jums pārmest Valsts prezidenta kungam. Un tā nav uzvara jums — 24 balsis. Tā nav uzvara! Un ar to nevajadzētu daudz dižoties. Jūs sākāt spēlēties ar valsti. Acīmredzot jūs gribējāt spēlēties ar valsti kā ar uzņēmumu. Un es nesen dzirdēju televīzijā, jūs sacījāt, ka šeit saduras divas politikas — tranzīta un ražotāja. Jūs sacījāt — ražotāja. Ziniet, es jums teikšu atklāti, jūs esat melis! Jūs neesat ražotājs. Jūs dzīvojat uz ražotāju rēķina, jūs esat pārstrādātājs. Un es vēlreiz atkārtošu — nav lielāku noziegumu tautsaimniecībā kā pārstrādi atšķelt no ražotāja.

Un tur jūs pielikāt roku. Lielu roku. Jūs minējāt — naftas dolāri. Es domāju, ka tranzīts ir svarīgs mūsu valstij. Ļoti svarīgs. Un tie dolāri, kas aizgāja ar cukura kontrabandu jūsu pārstrādē iekšā un vēl daudzi citi varianti, jūsu vadītās toreiz ministrijas laikā, lielās cukura tonnas, kas ienāca iekšā. Jā, jūs varat mani sūdzēt tiesā. Jā! Es gribētu to momentu piedzīvot.

Tāpēc es aicināšu ar pēdējo teikumu, ko es esmu ierakstījis šeit savā lapaspusē. Strādāsim varbūt Latvijas iedzīvotāju labā, valsts labā. Un varbūt atcerēsimies to visus šos četrus gadus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Es izsaku, Grīga kungs, jums piezīmi un aicinu turpmāk atturēties no personīgiem apvainojumiem. Ivars Godmanis, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Godmanis

(LC). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Diemžēl mūsu saruna no konstruktīvas opozīcijas vērtējuma ir pārgājusi tādā plāksnē, kas neko labu nedos acīmredzot arī tiem, kas mūs klausās masu informācijas līdzekļos. Tāpēc atļaujiet man varbūt nedaudz nomainīt, cik nu man izdosies, šo te sarunas tēmu.

Pirmkārt, par politisko situāciju. Kāpēc valdība ir, kā opozīcija saka, mazākuma valdība, un kāpēc tā nav vairākuma valdība? Un kāpēc Tautas partija, ja atļauts man vērtēt, kas ir kā partija ar lielāko mandātu skaitu šeit Latvijas Saeimā, tomēr nav valdībā. Es domāju, jā, es varu teikt — diemžēl, bet tas ir likumsakarīgs rezultāts, kāpēc tas tā nav. Un šeit faktiski ir trīs argumenti.

Pirmais arguments. Priekšvēlēšanu kampaņā nežēlīga pozīcija — karš ar visiem. Pēc vēlēšanām tā vietā, lai runātu ar politiķiem un veidotu, turpinās priekšvēlēšanu kampaņa. Sākumā uzbrukums "Ceļam", "Ceļš" to iztur, un tagad ir totāls uzbrukums "Tēvzemei un Brīvībai". Es jau teicu televīzijā, kāpēc "Latvijas ceļš" veido un cenšas veidot valdību ar "Tēvzemei un Brīvībai" un nevis ar Tautas partiju, kas tuvāk sēž šeit. Tāpēc, ka, pirmkārt, "Tēvzemei un Brīvībai" ir pārbaudīts partneris, pārbaudīts partneris arī tajos grūtajos brīžos, kad "Saimnieks" atstāja valdību. Un mēs uzticamies pārbaudītiem partneriem neapšaubāmi vairāk nekā jaunai partijai, kas tagad ir parādījusies.

Nākošais moments. Man ir grūti pieņemt to, un es varu cerēt tikai, ka tas var izmainīties. Ja ir partijas vadītājam, Tautas partijas vadītājam Šķēles kungam, konkrētas personiskas problēmas, kas tiesiski jārisina varbūt ar sociāldemokrātu vadītājiem, tad man galīgi nav skaidrs, kāpēc tās ir jāvispārina uz partiju, kuru ir ievēlējuši cilvēki, kas domā kreisāk, bet tajā pašā laikā viņiem ir visas tiesības arī tā domāt.

Un pēdējais, ko es gribu teikt, kāpēc acīmredzot Tautas partija nav šajā valdībā, un to es varu pateikt, kā es to domāju, tā ir jauna partija, viņai sevi ir jāparāda. Es nedomāju, ka ar vienkāršu strauju un asu kampaņu var uzreiz pretendēt uz to, lai iegūtu arī dominanti valdībā, es tā negribētu teikt. Man ir viena problēma. Man viņa ir tīri cilvēciska. Es nevaru katram šeit pārmest, bet es tomēr gribu teikt, cienījamā Tautas partija, ka jūsos ir ļoti daudz tādu cilvēku, kas ir pārbēguši no citām partijām. Ir dažādi argumenti, kāpēc maina politiskās orientācijas. Bet tomēr, sevišķi ja es no šiem cilvēkiem visdziļāko kritiku dzirdu, tajā skaitā arī tie, kas ir bijuši "Latvijas ceļā" un ir līdzatbildīgi, starp citu, arī par veselu virkni politisku lēmumu realizēšanu iepriekš, tie, kas ir bijuši Zemnieku savienībā, tie, kas ir bijuši "Tēvzemei un Brīvībai", es atvainojos, ja es kļūdos, "Tēvzemei" nav neviena. Tā kā es gribu teikt tikai vienu. Pirmais. Politiski. Es ļoti aicinu turpmāk neuzdot šādu toni, bet runāt pamatā par konceptuālu lietu, tātad kā šī valdība strādās, kā šai valdībai būtu jākritizē. Bet jākritizē no tām pozīcijām, kas ir konstruktīvas.

Nākamā tēze, ko es gribu teikt. Ja jūs pavērtēsiet, ko savā laikā es esmu darījis, tad, neapšaubāmi, diezin vai es varētu paņemt uz sevi kreisi domājoša vai kreisi vai sociālistiski domājoša cilvēka oreolu. Jūs labi atceraties, arī tie, kas politikā nebija, un daudzi tādi cilvēki šeit ir, ka tās pamatreformas, kuras mēs veicam tirgus sabiedrības vai, kā es saku, kapitālisma virzienā, vairāk vai mazāk tika izdarītas tieši pirmās valdības laikā. Pat teiktu — vairāk. Bet kāpēc tomēr tagad es personīgi un arī mani partijas biedri uzskata, ka šoreiz veidot vienu spārnu politisku, viena spārna politisku valdību, nebūtu pareizi tā elementārā iemesla dēļ, ka es vienkārši minēšu pāris faktus. Jā, mums kopprodukts ir audzis no 1996.gada un sasniedzis labus ciparus, teiksim, pāri par 6%, bet redziet, kas par nelaimi — tajā pašā laikā to ģimeņu skaits, kuras dzīvo zem labklājības iztikas minimuma — 54,5 lati, diemžēl nav samazinājies, bet arī ir audzis un sastāda jau gandrīz 70%. Tas nozīmē, ka, ja mēs konsekventi turpināsim radikāli iet pa labi, mēs neapšaubāmi būsim spiesti rēķināties ar to, ka cilvēku reakcija pēc iespējas spēcīgāka būs no kreisās puses. Un tāpēc es esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdība, kas tiek veidota ar centrisku kodolu un neapšaubāmi ar nacionālu piedalīšanos, jo Latvijā vienmēr ir jābūt nacionālai partijai valdībā tā elementārā iemesla dēļ, kaut vai tāpēc vien, ka mums ir šāda situācija — mēs neesam 99 vai 98% šeit Latvijā latvieši, un ar stingru līdzdalību arī no kreisās spārna, tas ir svarīgi, lai mēs neaizejam tajā pavisam radikālajā virzienā, ka beigu beigās būs tā, ka mums būs desmit bagāti cilvēki un pusotra, divi miljoni nabadzīgu. Es pabeigšu to, ko es gribētu teikt, un varbūt es pēc tam jums atbildēšu personīgi, Ābiķa kungs.

Un tagad par pāris lietām, ko es šeit izdzirdēju. Pirmā lieta ir ārlietas. Es tiešām ļoti cienu Paegles kundzi par viņas darbību PBLA un tā tālāk, bet tikai ir viena nianse. Paegles kundze, jūs tik asi kritizējāt ārlietas uzskatot, ka viss tas, kas ir darīts, ir bijis ar tik lielu negatīvu zīmi, tad man vienkārši ir jums jāpasaka divas lietas. Birkava valdības laikā tika izvests karaspēks. Pirmās valdības laikā ar tā laika Augstākās padomes palīdzību valdība darīja to, lai mēs varētu arī juridiski tikt prom no PSRS, un, saprotiet, ārpolitiku Latvijā ir ļoti grūti vērtēt caur vienu tādu logu, ja šis logs ir pietiekami tālu prom no Latvijas. Šeit es domāju vai nu Amerikas Savienotās Valstis, vai Austrāliju un tā tālāk. Tam ir būtiska nozīmē, bet tas nav tas vienīgais logs, caur kuru mēs varam ieraudzīt mūsu ārpolitiku. Es tikai ceru, ka jūsu pieredze ārlietās, kas saistās arī ar to citu virzienu, un man ir viens cilvēks teicis, ka ģeogrāfiju mainīt nevar, ka tā jums pieaugs, un es ceru, ka tad jūs arī objektīvāk izvērtēsiet Birkava kunga darbību un arī, es domāju, to cilvēku darbību, kas šajā ārpolitikā darbojās.

Otrs moments. Jā, nu mēs varam šeit runāt arī ļoti sīki par tekošā konta deficītu, par finansu konta deficītu, par tirdzniecības negatīvo bilanci. Mēs varam iet sīki, bet tā problēma ir viena cita, es domāju, ja mums jāsaka ir cilvēkiem, kas mūs klausās, tad ir jābūt pilnīgi godīgiem, un nevajag runāt lietas, ka te kāds ir ar mieru, par naftas dolāriem gatavs izliet cilvēku asinis, tas satricina. Un tā tas nav, un neviens mēs negribējām, lai tur notiktu Vecumniekos tāda traģēdija, un visvairāk es domāju, ka ne pārāk vainīgs tur ir satiksmes ministrs. Domāju, ka pat mazāk.

Es gribētu teikt tikai vienu, ja mēs kopumā runājam par situāciju, mēs esam tādā brīdī, ka no 1996.gada, pēc 1995.gada krīzes, mēs esam kāpuši pamazām no šīs krīzes ārā. Un, pateicoties daudziem faktoriem, 1997.gads un pat 1998.gada pirmā puse mums ir bijusi ar pozitīvu kāpumu. Un cilvēki ir izjutuši to pamazām, ne visi, un tomēr viņi ir sākuši dzīvot vairāk vai mazāk stabilāk. Pensijas ir bijušas bez pārtraukumiem, ir bijuši pensiju pielikumi, ir arī strādājošo darba alga augusi, un tagad ir viens moments, kā tas ekonomikā notiek, nevienai valstij nav lemts liktenis dzīvot tikai ar augšupejošu līkni. Tagad diemžēl izskatās, ka, ņemot vērā gan Krievijas krīzi, gan pasaules ekonomisko krīzi, mums acīmredzot būs jāpārdzīvo arī kritums. Un tagad ir jautājums, vai mēs šeit, kam ir doti tautas mandāti, vai mēs esam spējīgi pārdzīvot šo te krīzi. Mēs nevaram pateikt, cik tā ir dziļa, neviens tāds nav piedzimis, kas to var pateikt šeit Latvijā. Tātad mēs nezinām, cik tā būs dziļa, bet nedrīkstam cilvēkus tracināt, mēs nedrīkstam šo krīzi pārvērst par lielu traģēdiju tikai tāpēc viena, ka tas mums politiski būtu izdevīgi un tāpēc es ļoti aicinātu, pats galvenais, ko es aicinātu no opozīcijas, kas varbūt pēc kāda laika kļūs par pozīciju, nepārspīlēt šīs lietas, nerealizēt to, lai cilvēkiem nebūtu tāda sajūta, kad satracina cilvēkus, ka padara viņus pilnīgā neziņā, ka mums galīgi nekas nav skaidrs, ko darīt.

Šķēles kungs, jūs labi ziniet, ka man ir bijusi iespēja strādāt krīzē, kad ir bijis nu vismaz desmit, ja ne visas piecdesmit reizes grūtāk, un arī jūs ar mani toreiz kopā strādājāt. Un tāpēc es šoreiz apelēju pie jums kā pie opozīcijas līdera, jā, mums ir politiska cīņa, demokrātiskā valstī tas ir normāli, bet, saprotiet, visvairāk sabiedrību uztrauc, un arī tie korespondenti, kas mūs šeit klausās, kad ir sajūta, ka ir personīgi nesavietošanās, ka personīgs ienaids, kad personīgas negācijas, tās pēc tam faktiski tiek izkliedētas uz kopējo politisko un ekonomisko situāciju valstī, un tad cilvēki riktīgi nesapratīs, vai galvenais ir tas, kā mums atbalstīt eksportu, kā mums varbūt ierobežot vienu otru citu lietu. Vai galvenais mums ir atrisināt, vai Krištopans un Šķēle ir spējīgi paspiest viens otram roku un runāt. Neviena valdība nav mūžīga, tāds liktenis šeit nav nevienam. Nevienam premjeram nav dots, ka viņš var strādāt mūžīgi, to vislabāk zina tie premjeri, kas ir te bijuši. Un tomēr, katra valdība, kas šeit nāk, cenšās darīt, cenšās darīt to, ko prasa no viņiem vēlētāji, iedzīvotāji un valsts. Tāpēc sākt jaunas valdības darbu ar negatīvu priekšspriedumu, speciāli viņu zāģēt pašā sākumā nost pirms simts dienām, tas valstiski nebūtu pareizi, kaut vai es varu tikai apelēt pie opozīcijas. Un atcerēsimies vienu, vienu brīdi jūs esat opozīcijā, kas zina, varbūt būsiet pozīcijā, tāpēc nepazaudēsim cilvēcīgas attiecības un risināsim lietas konstruktīvi, neaizvainojot viens otru personiski, un atcerēsimies, ka tauta uz mums skatās un klausās. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nelielas manas pārdomas. Apbrīnojama sakritība, salīdzinot 6.Saeimas darbības sākumu un 7.Saeimu. Bija mums tautas kustība "Latvijai", Zīgerista partija, tagad ir Tautas partija bez vārda — Latvijai, laikam domātas vairākas valstis iekšā. Bija "Saimnieks" ar 18 balsīm, lielākā frakcija, kur viņi ir tagad? Ko viņi tagad dara? Tāpēc ir jau labi runāt par lielo deputātu skaitu, ir labi uzsvērt to, bet tos četrus gadus vajadzēs arī šeit kaut ko izdarīt. Pirms valdības apstiprināšanas 6.Saeimā nācās atgādināt klasiku, seno grieķu fabulu meistaru Ēzopu, laikam viens otrs to ir aizmirsis. To skaisto fabulu par tām vīnogām, kurām lapsa gāja garām, mēģināja uzkāpt kokā un tikt pie tām klāt, bet netikusi bija spiesta tipināt tālāk un atzīt, ka vīnogas laikam jau ir zaļas. Liekas, šī īpatnējā izturēšanās pret deklarāciju atgādina kaut ko no seno grieķu laikiem. Runājot par šādu kritiku, ir jautājums, vai tās ir rūpes par Latvijas valsti un par latviešu tautu, vai tā ir cenšanās sevi izcelt uz citu nomelnošanas rēķina? Tādi meistari jau te ir bijuši un būs, bet vai tas ir kārtīga cilvēka cienīgs darbs?

Godātie kolēģi no Tautas partijas! Mūsu apvienība bija gatava strādāt kopā ar jums valdībā, un, ja Krištopana kungs nemelo, un es ticu, ka viņš nemelo, viņš jums piedāvāja veselus trīs ministru portfeļus. To pašu ārlietu ministru, par ko te tik savdabīgā veidā daži no jums izteicās, tās pašas rūpes par laukiem, jums tika piedāvāts vadīt zemkopības lietas un to pašu tiesu sistēmas sakārtotību. Jūs varējāt ieņemt tieslietu ministra amatu, kāpēc jūs to nedarījāt? Jums vēl vajadzēja, ja? Par maz bija? Acīmredzot! Alkatība nekad ne pie kā laba nenoved. Viena no sliktākajām cilvēka rakstura īpašībām ir alkatība, vēlēšanās sagrābt visu. Tagad šīs rūpes par latviešiem. Jā, mūsu apvienība uzsver savā programmā rūpes par latviešiem, bet, godātā Tautas partija, jūs, latviešu aizstāvji, es nevaru aizmirst jūsu gļēvulīgo klusēšanu parakstu vākšanas laikā par tautas nobalsošanu. Jūs viltīgi klusējāt un gaidījāt — savāksim parakstus vai nesavāksim. Jūsu peltie sociāldemokrāti atbalstīja šo parakstu vākšanu, atbalstīja to publiski, un tad, kad nu tie paraksti bija savākti, tad jūs atkal domājāt kādu laiciņu un beigās kopā ar PBLA aģitējāt pret. Jūs savu panācāt, jā. Neapšaubāmi tautas balsojums ir noticis, ar nelielu pārsvaru šis "pret" ir ieguvis virsroku, un tagad tas mums visiem ir jāņem vērā. Bet pēc šādas rīcības uzticība jums kā latviešu aizstāvjiem ir pazudusi. Mūsu apvienība ļoti ilgi runāja gan ar partiju pārstāvjiem, gan savā starpā, mums bija valdes sēdes, un mēs nolēmām pēc visām pārrunām strādāt šeit kopā ar citiem deputātiem, kas pārstāv partijas ar citiem uzskatiem, jo mūsu mērķis ir pierādīt praktiski savas rūpes par Latvijas valsti un par latviešu tautu. Ir šis balsojums "pret" noticis, ir sākusies šī paātrinātā naturalizācija, un tagad visi par to raksta, ka tā ir, bet tā ir jāpārskata, ir jāskatās, vai tā ir godīga naturalizācija, vai šie pretendenti tiešām ir cienīgi būt par Latvijas valsts pilsoņiem. Un tas ir paredzēts valdības darbā, un to neviens nav noliedzis.

Ir pieņemts šis Izglītības likums, un atkal mums ir jāstrādā, lai šis likums īstenotos, un atkal ir svarīgi, kā valdība šos jautājumus risinās. Uz Izglītības ministrijas pleciem gulstas ārkārtīgi smaga atbildība par to, kur ņemt līdzekļus un kādā veidā risināt šo likuma īstenošanas procesu. Kas attiecas uz Valsts valodas likumu, Ābiķa kungs, kurš patlaban ir izgājis, jūs bijāt tas, kura gļēvulības dēļ mēs Valsts valodas likumu nepieņēmām 6.Saeimā. Jūs šeit stāvējāt kanceles priekšā ar drebošu balsi ņēmāt pārtraukumus un kā komisijas vadītājs ierosinājāt neizskatīt šo likumu trešajā lasījumā, un mēs to varējām izskatīt. Un tagad jūs sakāt, ka jūs no jauna esat uztaisījuši projektu un nu jūs esat visas mūsu apvienības asās prasības iestrādājis iekšā. Tik īsā laikā jums kā vecam rūdītam politiķim apziņa ir apskaidrojusies, kur tad tā bija šeit? Un kāpēc jūs to toreiz nedarījāt?

Tagad par pašvaldību vēlēšanām. Nu laikam jau ir jāzina likumi. Man liekas, jūs visi zināt likumu, kas attiecas uz piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. Ja kāds vēlas mainīt šo likumu, tad tā ir cita lieta, un tad lai nāk un runā par to. Mēs to mainīt nedomājam. Es, protams, ceru, ka šī nesaudzīgā kritika, tā vienmēr ir patīkama, ja tā ir ar labu mērķi. Šī kritika, ko šodien saņem deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, tā nebūs vēlēšanās izcelt sevi, savu partiju, iesākto darbību. Tā nebūs vienošanās starp "Ceļu", savu partiju, nomelnot citus — es ceru, ka tas tā nebūs. Bet tā palīdzēs jaunajai valdībai viņas darbā, jo kritika ir vajadzīga. Veselīgs oponents ir vajadzīgs. Slims oponents nav vajadzīgs. Tāpēc visiem kolēģiem Saeimā es no sirds novēlu labu veselību un ilgu mūžu šajā zemē. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Jevgenija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne

(JP). Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidenta kungs un Prezidij! Es esmu jauna deputāte, un es varbūt mazliet pat vēl apzinīgāk nekā tie deputāti, kuri jau šeit daudzus gadus ir sēdējuši, ļoti uzmanīgi iepazinos ar Ministru kabineta iecerētās darbības deklarāciju un pārliecinājos, it sevišķi par enerģētiku, ka šie jautājumi ir ļoti uzmanīgi, ļoti pamatīgi izstrādāti un pārdomāti. "Latvenergo" kā vienota energosistēma ir sevi pierādījusi visos krīzes laikos un spējusi no dziļas bedres, kurā mūs iegrūda tautsaimniecības sabrukums Latvijā, kas bija loģiski pēc pārejas no vienas sistēmas uz otru, lauksaimniecības sabrukums un arī tas, ka mūsu energosistēma zaudēja patēriņu vairāk nekā par 50%, mēs tomēr spējām izrāpties no šīs dziļās bedres, un šodien mūsu sistēma strādā ar peļņu un ir varējusi jau šodien ieguldīt zināmu daļu līdzekļu savas sistēmas stratēģiskajai attīstībai, neprasot no valsts nevienu papildus santīmu.

Esam varējuši arī šodien noturēt tarifu četrus santīmus, kas nodrošina patērētājiem iespēju samaksāt, kas arī nodrošina iespēju vidējiem un mazajiem uzņēmējiem attīstīties kaut cik, vismaz attīstīties arī tālajos Latvijas novados.

Man gribas atgādināt, ka tieši Šķēles kunga valdības laikā "Latvenergo" privatizācijas epopeja sākās bez motivācijas, bez ekonomiskā pamatojuma par 92 miljoniem, jo faktiskā vērtība ir 500 miljoni. Arī tajā laikā sākās 3 miljonu afēra. Iepazīstoties ar iecerēto darbības jomu enerģētikā, ir skaidrs, ka par energosistēmu tiks atrasts ekonomiskākais privatizācijas modelis, izdevīgākais Latvijai, patērētājiem, un nepārdomātas rīcības rezultātā lauku iedzīvotājiem nebūs jāsēž pie skalu vai sveču gaismas, izņemot Ziemassvētkus.

Šodien, piedaloties balsošanā, cienījamie deputāti, par galveno kritēriju liksim latviešu tautas, latviešu tautsaimniecības attīstību, jo bez saimniecības attīstības mēs nevarēsim attaisnot savu sēdēšanu šajā zālē. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Līdz pārtraukumam ir 12 minūtes. Nākošais debatēs ir pieteicies Birkava kungs. Vai jums pietiks laiks? Valdis Birkavs, savienība "Latvijas ceļš".

V.Birkavs

(LC). Valsts prezidenta kungs! Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Ārpolitika, tāpat kā finanses, prasa precizitāti. Esmu vienmēr rūpīgi ieklausījies kritikā, analizējis to un tomēr bieži vien neņēmis to vērā. Analizēt un iedziļināties — to es lūdzu un prasu no visiem, kas saskaras ar ārpolitiku. Ārpolitikā mūsu partneri nepiedod mūsu kļūdas un neaizmirst mūsu kļūdas. Neuzmanīgi, neveikli un ironiski izteicieni jau ir nodarījuši kaitējumu mūsu ārpolitikai. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs zinātu, kas notiek ārpolitikā, pirms runājam par to.

Kā gan var apgalvot laikā, kad Igaunijas ārlietu ministrs, jau otrais, paziņo, ka Latvijas un Igaunijas attiecības nekad nav bijušas tik labas kā patlaban, ka tās ir sliktas.

Kā gan var apgalvot, ka mums ir grezna vēstniecība Vašingtonā, ja tā atrodas rajonā, uz kuru nebrauc neviens diplomāts, kurā augstākais var pieņemt vēstnieks vienu cilvēku un kurā tiem diplomātiem, kas tur uzturas, izsit mašīnām logus un aplaupa.

Kā gan var apgalvot, ka 3.marts ir bijis krahs Latvijas ārpolitikā. Tas nozīmē tikai vienu, ka cilvēks, kas par to runā, vēl nezina, kas notiek Latvijas ārpolitikā, nezina, kādas ir attiecības Baltijā, nezina par Vašingtonu un nezina, kas notiek attiecībās ar Krieviju.

Paegles kundze, es tiešām nezinu, kā jūs ieskatīsities acīs Ojāram Kalniņam? Es šodien budžeta apspriešanas laikā lūgšu piešķirt naudu divām vēstniecībām.

Kiršteina kungs runāja par to, ka tikai 2001. vai 2002.gadā būs visas vēstniecības. Mēs vēlamies redzēt visas vēstniecības Eiropas Savienībā. Mums ir šobrīd palikušas divas — Luksemburga un Īrija, kur mums nav nekādas pārstāvniecības. Bet Kiršteina kungs! Tur bija vārdi "pilnvērtīgs vēstniecību darbs". Tur bija vārdi tāpēc, ka mums ir atvērtas vēstniecības tagad Grieķijā, Nīderlandē un Portugālē, kurā ir tikai viens cilvēks, tikai viens cilvēks. Apstākļos, kad mūsu finansējums ārlietām ir divas reizes mazāks nekā Igaunijai, apstākļos, kad mūsu algas koeficienta ziņā ir apmēram par trešdaļu mazākas, mēs tik un tā darām to, kas mums pienākas. Es lūdzu visiem, kas strādās ārpolitikā, iedziļināties un nelietot tādus izteicienus, kas kaitēs mums.

Es atgādināšu vienu avīžu citātu, kurā bija rakstīts: "Katrs Ārlietu ministrijas klerks zina, ka Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā ir blefs". To teica Kiršteina kungs. Kiršteina kungs! Kritiku es pieņemu, bet nepareizus vērtējumus, kļūdainus vērtējumus, valstij kaitīgus vērtējumus nekad! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes. Nākamais debatēs ir pieteicies Andrejs Požarnovs. Jūs izmantosiet šo laiku? Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es negribu gari runāt par valdības veidošanu un par partiju nostāju, es gribu tikai komentēt dažus izteicienus un parādīt, ka tie ir diezgan absurdi.

Šeit izskanēja tāda doma, ka "Tēvzemei un Brīvībai" ir palaidusi garām iespēju izveidot nacionālu valdību, ka "Tēvzemei un Brīvībai" būs jāsaskaņo viedoklis ar pretēji domājošajiem un kreisajiem.

Ziniet, bet, ja izvērtējam nevis partiju programmu, bet reālo darbību, tad es apjūku, un es īsti nevaru saprast, kas kurš tad īstenībā ir. Attiecīgi kā partija ko domā nacionālajos jautājumos. Viena lieta ir tas, kas uzrakstīts uz papīra, bet cita lieta ir tas, kas ir reālie darbi. Reālie darbi, viens no spilgtākajiem bija tieši Pilsonības likums un referendums. Cik es ievēroju, tad par grozījumu atcelšanu aicināja "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Rišards Labanovskis. Tad es sāku domāt par to, kā īstenībā veidojas partijas. Parasti ir tā, ka izveidojas iedzīvotāju interešu grupas, vai viņi ir nepilsoņi, vai viņi ir rūpnīcu strādnieki, vai tie ir nacionālie karavīri un politiski represētie, šīs interešu grupas izvirza savas tautas priekšstāvjus, tie izveido partiju, uzraksta programmu un tālāk darbojas. Attiecīgi šie cilvēki arī tiek atbalstīti, un rodas arī sponsori.

Taču ar Tautas partiju ir izveidojies otrādi — sākumā ir izveidojies sponsors un pēc tam ir uzrakstīta programma. Šī programma ir uzrakstīta nacionāla, bet vajadzētu, lai šeit būtu pierādījumi, ka tiešām šī nacionālā programma tiek īstenota un lai šie pierādījumi būtu darbos.

Kā es jau pieminēju, par grozījumu atcelšanu aicināja "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Rišards Labanovskis, tad es domāju, ka mums varbūt šajā sēžu zālē būs mazdrusciņ jāpārsēžas. "Latvijas ceļam" un sociāldemokrātiem vajadzētu mazdrusciņ pasēsties pa labi un Tautas partijai nosēsties apmēram pa vidu starp Saskaņas partiju un sociāldemokrātiem. (Aplausi.)

Kā pierādījumu tam es gribu pieminēt to tikšanos, kad tikās mūsu frakcijas. Mēs skaidri un gaiši pateicām, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nav problēmu strādāt kopā ar labēji orientētām partijām, vismaz pēc programmām, kā tas ir rakstīts. Nu vienojieties! Vienojieties, Šķēles kungs, vienojieties ar "Latvijas ceļu", izdomājiet, kā jūsu ekonomiskās intereses tur sadalās, un mēs iestāsimies par vairākuma valdību. Bet šeit pierādījās, ka īstenībā personālijas ir tās, kādēļ jūs nevarat vienoties ar "Latvijas ceļu" un tādēļ šajā brīdī klūpat virsū tēvzemiešiem, kādēļ mēs neesam zvērējuši jums uzticību un bez jums ejam valdībā. Es domāju, ka šī valdības kombinācija, šis variants ir pieņemams, vismaz šinī situācijā es aicinu atbalstīt valdību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Pirms pārtraukuma daži paziņojumi. Edvīns Inkēns — par komisijas sēdi.

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi no Eiropas lietu komisijas, es lūdzu jūs uz sēdi tepat blakus Sarkanajā zālē tūlīt pārtraukumā.

Sēdes vadītājs

. Sveicam šodien divus mūsu kolēģus jubilejās. Ingrīdai Ūdrei ir 40 gadi. (Aplausi.) Andrim Bērziņam tieši šodien ir 43 gadi. (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdes vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Turpināsim darbu. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDP). Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien tik tiešām ir vēsturiska diena un šodien es atsaucu atpakaļ atmiņā trīs gadus vecus notikumus, kad arī šajā zālē, kaut gan tai bija mazliet cits izvietojums, tika apstiprināta valdība. Toreizējās valdības apstiprināšanas laikā zālē valdīja pilnīgs klusums tāpēc, ka izšķīrās — būt vai nebūt Šķēles kungam par Ministru prezidentu. Un toreiz tik tiešām tā bija dramatiska izšķiršanās. Man bija iespēja arī izteikt savu viedokli, diemžēl manas prognozes toreiz arī piepildījās. Šodien, ņemot vērā to, kādā veidā mēs uzstājamies, nozīmē tikai vienu — ka gan tautas kalpi, gan sabiedrība ir kvalitatīvi izauguši. Un, ja jau mēs šodien tik nopietnā dienā varam vēl jokot, tas nozīmē, ka ar mums un šo te valsti viss ir kārtībā.

Es esmu dziļi gandarīts un pateicīgs Šķēles kungam, ka viņš tik ļoti aizstāv sociāldemokrātus un sociāldemokrātu piekritējus, ka visu laiku mums par to atgādina. Šķēles kungs, mēs kautkādīgi paši tiksim galā. Gan ar savu partiju, gan arī ar saviem vēlētājiem. Un mums nav vajadzīgi ne advokāti, ne prokurori, lai izskaidrotu savu pozīciju.

Šodien ir pietiekoši dramatiska arī izšķiršanās par valdības apstiprināšanu. Arī mūsu frakcija, sociāldemokrāti, ir iepazinušies ar valdības piedāvāto deklarāciju. Godīgi pateikšu, šajā deklarācijā ir ļoti, ļoti daudz šauru vietu. Mūs neapmierina tas, ka tie priekšlikumi, kurus mēs bijām iesnieguši valdības veidotājiem, nav ņemti vērā. Un šie priekšlikumi bija ļoti vienkārši — kādā veidā mums ir jāpanāk, lai beidzot valstī tiktu izveidota vidusšķira. Mūs neapmierina tas, ka arī priekšlikumi, kuri skar lauksaimniecības attīstību, nav ņemti vērā.

Bet tagad, pārejot pie pašas deklarācijas vai pie tās sadaļas, kura man ir tuvāka. Tieši pie iekšlietu nozares. Diemžēl ir jāatzīmē, ka to, kas skar Iekšlietu ministriju un šīs te problēmas, šo sadaļu acīmredzot ir rakstījuši cilvēki, kuri ir ļoti, ļoti tālu vispār no šīm te problēmām. Pat neizprot, kas ir Iekšlietu ministrija un ar ko tā nodarbojas. Mani pārsteidz arī tas, ka šajā te sadaļā ir minētas iestādes, kuras ir pārveidotas vismaz divus gadus atpakaļ, un šeit es runāju par Pilsonības un migrācijas departamentu. Jau pietiekoši sen tas ir pārveidots par Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldi.

Mani pārsteidz tas, ka sodu politika nez kāpēc ir iekļauta iekšlietu sadaļā, kaut gan pēc idejas Iekšlietu ministrija nenodarbojas ar sodu uzlikšanu, bet tā ir tiesu kompetence.

Tas pats skar arī sadaļu, ka Ekonomiskā policija ir jāiekļauj Kriminālpolicijas sastāvā. Nu, dārgie kolēģi, Ekonomiskā policija, sākot no 1995. gada visu laiku ir bijusi Kriminālpolicijas sastāvā, un nekur viņa nav palikusi.

Bet, neskatoties uz šo te kritiku, acīmredzot sociāldemokrāti atbalstīs šo valdību, kuru veido Vilis Krištopans. Un kāpēc? Šodien mums ir izšķiršanās starp divām lietām — lielāku ļaunumu un mazāku ļaunumu. Un tas lielākais ļaunums ir iespējamā nākošā Ministru prezidenta nominēšana Šķēles kunga personā. Kas ir Šķēles kungs kā Ministru prezidents? Tie Saeimas deputāti, kuri atradās šajā zālē iepriekšējā sasaukumā, ļoti labi atceras. Tas ir autoritārs režīms, nemitīgs diktāts un nemitīgi norādījumi, kā deputātiem ir jārīkojas. Toreiz mēs visi, un to labi atceras arī "Tēvzemei un Brīvībai", labi atceramies, ka tos jautājumus un lēmumus, kurus pieņēma Sadarbības padomē ar Šķēles kungu priekšgalā, bija automātiski jābalso šeit zālē deputātiem. Deputāti uzstājās no tribīnes, runāja, ka šis priekšlikums ir slikts, viņu nevarēja pieņemt, bet galu galā balsojums bija tāds, kāds bija izdevīgs Ministru kabineta vadītājam.

Šī izšķiršanās nozīmē: ja Šķēles kungs ir nākošais Ministru prezidents, tad mums nav garantijas, sociāldemokrātiem nav garantijas, ka beidzot neapliekamais minimums būs paaugstināts, nevis samazināts, kā tas bija Šķēles kunga laikā. Mums nav garantiju, ka arī tie pabalsti, kuri Šķēles kunga laikā tika noņemti trešās grupas invalīdiem, netiks noņemti vispār kā pensijas trešās un otrās grupas invalīdiem tikai viena iemesla dēļ, ka vajag saglābt bezdeficīta budžetu.

Mēs neiestājamies par to, ka valstī jābūt budžetam ar deficītu. Bet šim budžetam ir jābūt pietiekoši sabalansētam, un tas nedrīkst būt veidots uz mazturīgā slāņa pleciem, kāds diemžēl bija iepriekšējā parlamentā. Arī minimālā alga beidzot ir jāpalielina un jāpaaugstina mūsu visu iedzīvotāju dzīves līmenis.

Cienījamie kolēģi! Sociāldemokrātiem šodien tik tiešām ir smaga izšķiršanās starp divām lietām — vai atbalstīt mazākuma valdību Viļa Krištopana personā, vai gaidīt, kamēr Valsts prezidents ar lielu gandarījumu nominēs nākošo Ministru kabineta vadītāju Šķēles kungu. Un šajos apstākļos mēs izvēlamies mazāko ļaunumu no diviem — mēs izvēlamies atbalstīt Viļa Krištopana vadīto mazākuma valdību, bet, ņemot vērā to, ko es jau teicu, ka diemžēl gan deklarācijā, gan arī piedāvātajās personālijās, kuras ir piedāvātas Ministru kabineta sastāvā, mūs neapmierina gan deklarācijas sadaļa vienā vai otrā jomā, gan arī viena vai otra personālija, kura, mūsuprāt, ir pietiekami neprofesionāla, lai normāli un atbildīgi veiktu savus pienākumus, tieši tāpēc mēs arī pieprasīsim balsojumu par personālijām. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDP). Augsti godātais Valsts prezident! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Latvijas Sociāldemokrātu apvienība, protams, ir konstatējusi ļoti vienkāršu lietu, ka šī valdība nav mūsu valdība, ka šī valdības deklarācija, protams, nav mūsu valdības deklarācija. Esam konstatējuši to, ka viņa nav ideāla kā valdība, un arī to, ka nav ideāla šī Valdības deklarācija.

Mums tik tiešām šodien ir piedāvājums Saeimas deputātiem tā vai citādi izšķirties par politisko simpātiju balsojumu, mēs jau esam konsultējušies arīdzan ar Saeimas juristiem, ka tas ir iespējams. Un tādā gadījumā opozīcija, kurai šeit ir 54 balsis, var rīkoties saskaņā ar savām idejām un atbalstīt tos kandidātus, kas viņiem ir tuvāki. Tas ir viens mūsu priekšlikums, un tas ir jāapsver.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka ja šāda, teiksim, opozīcijas nostāja nav vienota, tad ir pilnīgi likumsakarīga lieta, ka šodien tā vai citādi ar vienām vai ar otrām balsīm top mazākuma valdība, un tad visi tie runu plūdi tā vai citādi sanāk tukšgaitā. Tas ir mans viedoklis, un domāju, ka arī Sociāldemokrātu frakcija, ja nebūs šis politisko simpātiju balsojums, attiecīgi sanāks kopā pēc starpbrīža, ko mēs pieprasīsim, un vēlreiz lemsim, jo mums frakcijā ir dažādi viedokļi, kurš viedoklis gūs pārsvaru, mēs vienotā balsojumā arī attiecīgi izšķirsimies, kā rīkoties — atbalstīt ar "par" vai neatbalstīt, vai atturēties, vai nebalsot. Tāds ir mūsu viedoklis.

Es šeit vēl gribētu teikt sekojošo. Kad mēs runājam par vienotu ideoloģiju Saeimā, tad es gribētu uzsvērt, ka diez vai tā var būt vienota, jo mēs saprotam ar šo ideoloģiju partejisku ideoloģiju. Pretējā gadījumā es neizprotu tās sadursmes, kas referenduma laikā bija starp "Latvijas ceļu", "Tēvzemi un Brīvībai", starp Tautas partiju un "Tēvzemei un Brīvībai", un man tad arī būtu grūti saprast, kāpēc arī Sociāldemokrātu partijā bija dažādi viedokļi, un mēs galarezultātā pieņēmām, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, par sirdsapziņas balsojumu, tas ir, katra partijas biedra pārliecības balsojumu, un aicinājām visus savas partijas biedrus atbalstīt referenduma sarīkošanu, ko diemžēl kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai" tā īsti pat neievēroja. Un tajā brīdī, kad bija nepieciešams sabiedrībā godājamu cilvēku atbalsts, tad Rišards Labanovskis arī izteica savu viedokli, šo viedokli izteica kā televīzijā, tā radio, presē vēl vairāki Saeimas deputāti, kas šeit ir no sociāldemokrātiem, minēšu varbūt viņus: Imants Burvis, Viola Lāzo un arī es, un mēs bijām par šo grozījumu atcelšanu, mums bija sava nostāja. Citiem kolēģiem bija citāds viedoklis. Tā ka es šeit gribētu runāt par to — ja mēs runājam par kādu ideoloģiju, tad mums neapšaubāmi ir jārunā par valstisku ideoloģiju, nu un šajos pamatos mēs neapšaubāmi esam vienoti, jo citādāk jau mēs nevaram vērtēt 18. novembra ideoloģiju, kas ir šīs valsts pamatā, kuru veidoja savulaik sociāldemokrāti, Zemnieku savienība un citas partijas. Un šīs partijas, kas Saeimā ir pārstāvētas, tā vai citādi savā absolūtā vairākumā atbalstīja šo ideoloģiju.

Un mēs šeit nenākam ne ar naidu, ne ar dusmām, un šinī gadījumā arī, ejot uz šo balsojumu par ko mēs vēlāk arī izšķirsimies precīzi, kāds tas būs, mēs neejam ar mīlestību. Bet mēs šeit esam nākuši ar darbu un savu attieksmi, aktīvu attieksmi. Mums ir patīkami redzēt, ka mūsu kolēģi arī šajā diezgan nu teiksim bargajā izšķiršanās brīdī nav zaudējuši humora izjūtu. Un tas ir labi.

Un vēl es gribētu mazliet pieminēt tās programmas, kuras mēs visi kā politiķi nesām Latvijas tautai un kuras tā vai citādi ir pārsteidzoši tuvas, pārsteidzoši tuvas, un man kā sociāldemokrātam ir grūti kādai no šo vēlēšanu programmām iebilst. Ļoti, ļoti grūti. Un tad es atceros vienīgi to, ka tad, kad mēs ejam uz vēlēšanām, tad tās vēlētāju prasības nu gandrīz vienmēr arī ir priekšplānā, vēlāk tas nereti gadās citādāk. Un tāpēc es uzskatu, ka tieši, izejot no šīm vēlēšanu programmām, mūsu potenciālai sadarbībai vispār gandrīz vai nebūtu robežas, ja mēs izejam no tā vārda, ko mēs devām tautai tajā vēlēšanu dienā, kad viņa izšķīrās, par kuriem kandidātiem tad viņa balsos un kuri pārvarēs šo piecu procentu barjeru. Nu varbūt minēsim. No "Tēvzemei un Brīvībai" vēlēšanu programmas man būtu iebilstams tikai pret vienu teikumu un tikai daļēji, ka viņi raksta: tikai privātīpašums. Nu es nezinu tādu valsti, kur būtu tikai privātīpašums, tā ir mana piebilde, un tālāk viņi turpina: un sociāli atbildīga tirgus ekonomika. Nu tas jau ir tas pats, ko sociāldemokrāti visās Eiropas Savienības valstīs īsteno. Tur mums iebildumu vispār vairs nav. Ja mēs paskatāmies uz vēlēšanu programmu kaut vai Tautas partijai, tad man neliela iebilde būtu pie viena teikuma un arī tikai neliela piebilde, un tā piebilde būtu šāda — kur es redzu, ka aizstāvēsim ģimenes privāto īpašumu. Piekrītu. Bet varbūt arī indivīdu neaizmirsīsim. Es domāju, ka tas ir aizmirsts. Bet nu reāli tas pārējais.... Nu es neredzu, kur es nevarētu parakstīties un pēc tam parādīties vēlētāju acu priekšā un teikt, jā, tās ir labas lietas.

Tā ka es domāju, ka mūs diemžēl šķir nevis tās programmas, ko mēs esam snieguši vēlētājiem, bet tās programmas, kuras mēs neesam vēlētājiem rādījuši, varbūt esam pieņēmuši savu partiju rindās, kaut gan man nav pārliecība, ka tās arī būtu tik pretrunīgas. Tas būtu viens.

Un tāpēc mans priekšlikums pirms šī izšķirošā balsojuma par uzticību vai neuzticību Vilim Krištopanam, par Ministru kabineta apstiprināšanu, protams, domāt valstiski. Un tā vai citādi, mums būs jāņem vērā vesela virkne lietas. Pirmām kārtām, ja jau nav iespējama šī opozīcijas vienotība, vai ir likumsakarīga mazākumvaldība, man šķiet, ja nav šīs vienotības, tad tā ir likumsakarība.

Nākamais. Ja, teiksim, Vili Krištopanu neapstiprina, tad situācija skaidra. Vai nu "Tēvzemei un Brīvībai" vai Tautas partija — nākamie kandidāti uz Valsts prezidenta piedāvājumu veidot nākamo Ministru kabinetu. Un ja nu tos neapstiprināsim, ko tad mēs darīsim? Tādā gadījumā skatīsimies tālāk. Bet varbūt, ka Valsts prezidents izšķirsies par radikālāku soli. Varbūt, viņam atbildot, Saeimas deputātu vairākums gribēs atkal izšķirties par vēl radikālāku soli un domāt, kā atsaukt Valsts prezidentu pirms termiņa. Es domāju, ka tas viss nesola mums neko labu ne starptautiskajam prestižam, ne mūsu politiķu prasmei par kaut ko principā vienoties. Jo es vienmēr esmu teicis — ja "Latvijas ceļš" var vienoties ar Tautas partiju, tad Sociāldemokrātu neatrašanās valdībā ir absolūti objektīva realitāte. Tad tā ir neizbēgama. Un es domāju, ka tas ir skaidrs.

Par Valdības deklarāciju. Vēl gribētu piebilst to, ka tā vai citādi ir tāda mazliet miglaina nostāja par minimālo darba algu un tās paaugstināšanas iespējām, par vidējo vecuma pensiju. Bet mēs jau kā sociāldemokrāti nedomājam. Nedomājam par to, ja valdība tiks apstiprināta, ka tad vairs šīm 54 balsīm tā vai citādi nebūs ietekme uz mazākuma valdību. Un tad, ja mūs neapmierinās kāda ministra rīcība, mēs viņu šeit aicināsim priekšā, un lūgsim atbildēt Saeimas deputātiem un tautai. Un tad mēs redzēsim, kas tad būs palicis azotē un kas nav ienācis Valdības deklarācijā. Kaut gan, protams, labāk būtu tā, lai tās vēlmes pēc tautas labklājības paaugstināšanas samērīgi ar ekonomiskām iespējām mūsu valstī tomēr būtu. Tas būtu nepieciešams. Un vajadzētu arī atcerēties to, ka ir vesela virkne tādu problēmu, kādas rodas mūsu Latvijas Republikas iedzīvotājiem gan ar komunālajiem un īres maksājumiem, gan ar šiem īres griestiem, ka tā vai citādi mums būs jāmeklē tas ceļš, ko Igaunija jau ir darījusi.

Tas ir, ka šiem maksājumiem nevajadzētu būt vairāk par vienu trešdaļu no ģimenes budžeta ar piebildi, ja šiem cilvēkiem ir kaut kāda norma kvadrātmetru skaitā, kas ir vienam cilvēkam. Divpadsmit, astoņpadsmit kvadrātmetri, kā tas ir Igaunijā, kā tas ir Lietuvā. Protams, visi šie skaitļi ir mainījušies. Bet šī situācija ir ļoti principiāli svarīga.

Tā kā jautājums par valdības likteni tā vai citādi ir opozīcijas rokās. Kā opozīcija rīkosies, tā būs. To visi vērtēs un redzēs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātais Valsts prezident! Godātie kolēģi! Šodien 7.Saeimai ir pirmā īstā darba diena, jo mēs darām savu svarīgāko darbu — apstiprināsim šodien valdību. Balsosim par vai pret uzticību valdībai. Es teikšu, kolēģi, atklāti. Man nepatīk mūsu pirmā darba diena un tas, kā mēs esam uzsākuši darbu. Man šķiet, ka turpinās tas, kas sākās šā gada vasarā, savstarpēja apkarošanās, savstarpēja ķengāšana, nekonstruktīva kritizēšana. Tā vietā, lai apspriestu to, kā mēs strādāsim nākošos četrus gadus, tiek Tautas partija nomelnota, noķengāta. Kādēļ, kolēģi? Vai tā ir atbilde uz to, ka jau no pirmās priekšvēlēšanu dienas Godmaņa kungs, tā ir atbilde uz jūsu runā izteikto tēzi, ka Tautas partija nav izrādījusi labu gribu — strādāt pozīcijā. Jau no pirmās priekšvēlēšanu dienas.

Tautas partija atšķirībā no citām partijām neizvirzīja ultimatīvus priekšlikumus. Tautas partija ultimatīvā veidā neizvirzīja savu premjerministra kandidātu, kaut gan morālas tiesības Tautas partijai bija izvirzīt, jo mēs saņēmām lielāko balsu skaitu. Tieši pretēji, Tautas partija demonstrēja savu labo gribu tad, kad notika cienījamā Prezidija vēlēšanas. Tautas partija atbalstīja "Tēvzemei un Brīvībai" — mūsu loģiskā un konceptuālā, ja tā varētu teikt, daudzos jautājumos sabiedrotā izvirzīto kandidātu Jāni Straumi, un visi vienoti nobalsojām. Tautas partija aizmirsa visas tās priekšvēlēšanu batālijas, ķengas, kas tika publicētas otras lielākās Saeimas partijas izdevumos un atbalstīja vienoti arī jūsu pārstāvi Prezidijā. Tautas partija piekrita jūsu piedāvātam variantam sadarbībā komisiju vadības vēlēšanās. Tautas partija neatbildēja uz to kritiku un apmelojumiem, kas turpināja parādīties presē. Kā mēs strādāsim turpmāk? Es gribu apliecināt, ka mēs gribam strādāt. Un tādēļ mēs darbosimies konstruktīvi un neatkarīgi no tā, kāds būs šodienas balsojums, mēs darbosimies ar mērķi, lai Latvijas valstī pēc iespējas ātrāk izveidotos labēja valdība, stabila valdība, kādai pēc visiem politikas loģikas principiem bija jāizveidojas jau nākošajā dienā pēc vēlēšanām. Es nerunāšu par tiem momentiem, par kuriem runāja Godmaņa kungs, emocionāliem, kas bija par šķērsli šādas valdības izveidošanai. Mēs centīsimies šos šķēršļus novērst. Paldies Godmaņa kungam, kurš norādīja uz dažiem ceļiem to novēršanā. Kā mēs strādāsim? Es nerunāšu par konkrētajās nozarēs darāmo, godātie kolēģi. Tas nav šodien iespējams. Lai to darītu, ir jārunā no šīs augstās tribīnes vairākas stundas.

Pirmkārt, mēs kritizēsim konstruktīvi, lietišķi, un vienlaikus nāksim ar saviem risinājumiem tajos gadījumos, kad mēs neatbalstīsim valdības piedāvāto modeli konkrēti kādā nozarē. Mēs neiesniegsim katru otro nedēļu priekšlikumus vienu vai otru neveiksmju dēļ gāzt vai izteikt neuzticību pozīcijas ministriem, kā to darīja iepriekšējās opozīcijas partijas. Mēs neiesniegsim bezgala daudz un dažādus jautājumus uz pašsaprotamām lietām, ko mēs varam gūt, kontaktējoties un saņemot atbildes darba kārtībā no pozīcijas ministriem, kā to darīja, piemēram, Tautas kustība "Latvijai". Gadījumā, ja valdība nāks ar risinājumiem, likumprojektiem, kas atbildīs mūsu programmai un Latvijas interesēm, mēs atbalstīsim jūsu viedokli. Turklāt mēs nebaidīsimies pateikt, ka jūs rīkojaties pareizi. Mēs nebaidīsimies, būdami opozīcijā, tādi mēs būsim, pateikt, ka jūs rīkojaties valstiski.

Nožēlojami bija vērot, kā iepriekšējo gadu laikā opozīcija gadījumos, kad nācās kontaktēties ar citu valstu pārstāvjiem, diplomātiem, dažādās sarunās, formālās vai neformālās, opozīcija izturējās kā mūsu valsts ienaidnieki. Viņi kritizēja valdību, apmeloja valdību, mūsu valsti, it kā domādami, ka tie ārvalstu pārstāvji ir nākošie šīs partijas vēlētāji. Man bija kauns par šādu rīcību. Kāpēc es to saku? Es to saku tādēļ, ka mēs ar jums, būdami opozīcijā, ja tādi mēs būsim, ar pozīciju būsim vienoti kā priekos, tā bēdās, attiecībā ar ārvalstīm, ar ārvalstu pārstāvjiem, jo mēs pārstāvam vienu valsti — Latviju. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Debates slēdzu. Vai referentam, šajā gadījumā Ministru prezidenta kandidātam, būtu kas piebilstams? Lūdzu, Vilis Krištopans.

V.Krištopans

(LC). Godājamais Valsts prezident! Prezidij! Godājamā Saeima! Pirms Lagzdiņa kunga runas es biju zaudējis visas cerības, ka šī valsts beidzot būs ieguvusi konstruktīvu opozīciju, ko mūsu vēlētāji ir pelnījuši visus šos piecus vai sešus gadus. Kad runāja Kiršteina kungs, es jums varu pateikt, Kiršteina kungs, un atvainoties, ka deklarācijā nav ielikta daļa par to, ko darīs valdība, kad Krievija sadalīsies reģionos. Tad valdība, kad tas notiks, zinās, ko darīt. Bet mēs neplānojam citu valstu sadalīšanu reģionos.

Kas attiecas uz debatēm kopumā. Es aicinu visus ķerties pie darba. Man bija liels prieks dzirdēt Lagzdiņa kunga uzstāšanos. Es ļoti ceru, ka mūsu valdība strādās un saņems konstruktīvu kritiku un mēs strādāsim valsts un sabiedrības labā. Es aicinu balsot par šo valdību, un tajā pašā laikā es aicinu neatbalstīt balsojumu par atsevišķiem ministriem, jo pēc likuma es esmu aicinājis visus ministrus un arī valsts ministrus, un balsojot, noraidot jebkura ministra kandidatūru, tiek izteikta neuzticība man, jo šobrīd man nav ne mazākā pamata neuzticēties kaut vienam no manis aicinātajiem ministriem. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Pirms ķeramies pie balsošanas, ir saņemts deputāta Imanta Burvja iesniegums: saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas Kārtības ruļļa 133.pantu ierosinu balsošanu par uzticību Ministru kabineta sastāvam veikt pa daļām — balsojot atsevišķi par uzticības izteikšanu katram Ministru kabineta loceklim. Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Prezidij! Viesi un pārējie klātesošie! Šā gada 3.novembrī Latvijas Republikas prezidents saskaņā ar Satversmi darīja zināmu Saeimai un valstij savu izvēlēto personu, kuru viņš aicina sastādīt Ministru kabinetu. To viņš paziņoja ar visu viņam piemītošo cieņu pret Saeimu un tautu. Diez cik daudz tas nebija, bet lai jau. LSD frakcija absolūti neapšauba Valsts prezidenta izvēles pareizību attiecībā pret šo personu, jo šodien šī izvēle bija labākā no iespējamajām. Tajā pat laikā Satversmes 59.pants nosaka: "Ministru prezidentam un ministriem (es pasvītrošu — un ministriem) viņu amata izpildīšanai nepieciešama Saeimas uzticība, un viņi par savu darbu ir atbildīgi Saeimas priekšā. Bez tam, ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas, un viņa vietā Ministru prezidentam (šoreiz Ministru prezidenta kandidātam) jāaicina cita persona". Tātad Satversmes burts un gars pieprasa Saeimas uzticību gan Ministru prezidentam, gan katram ministram. Faktiski to pašu pieprasa arī Saeimas Kārtības ruļļa 29.pants.

Viens no valdības darbības stabilitātes faktoriem ir arī ministru profesionālā darbība. Tāpēc šajā ziņā Valsts prezidenta izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts bauda mūsu frakcijas uzticību. Diemžēl, pamatojoties uz iepriekšējā darba rezultātiem, mēs apšaubām dažu izvirzīto ministru kandidātu profesionalitāti. Ne tik senos laikos Rīgas dāvanu veikalos sociālistiskā tirgus apstākļos varēja nopirkt tikai dāvanu komplektus. Piemēram, labas kvalitātes basketbola bumbu kopā ar iepuvušiem buļļa pautiem. Tikai un vienīgi komplektā. Brīvā tirgus apstākļos šādu preču piespiedu pārdošana tikai komplektā nav loģiska. Piedāvāt var, uzspiest nedrīkst.

Būtībā uzspiest šobrīd var tikai tās politiskās partijas, tās frakcija, kuras pašas apšauba savu piedāvāto ministru kandidātu profesionalitāti, kuras apzinās, ka savu iebojātu preci Saeimai un tautai var iesmērēt tikai piespiedu dāvanas veidā, komplektā. Tāpēc LSDA frakcija piedāvā visām frakcijām, arī valdošās koalīcijas sastāvā esošām frakcijām, kuras nešaubās par savu piedāvāto ministru kandidātu kvalitāti, balsot par uzticības izteikšanu katram Ministru kabineta loceklim atsevišķi. Protams, ka mēs saprotam arī tās frakcijas, kuras ir norūpējušās par savas iebojātās preces noietu, tad godīgāk, protams, būtu domāt par šīs preces kvalitāti, bet tā jau ir cita saruna. Ministru kabineta balsojums tikai komplektā ir šantāža. Politiska šantāža, kuru ierosināt var tikai un vienīgi politiski mazspējīga partija. Ceru, ka 7.Saeimas sastāvā tādas partijas nav. Valsts labā no šādas šantāžas vajadzētu atteikties. Frakcijas vārdā jau iepriekš pateicos visiem tiem kolēģiem, kuri balsos par uzticības izteikšanu katram ministram, saprotot, ka tas ir solis demokrātijas attīstībai Latvijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Burvja kungs, es jums izsaku piezīmi sakarā ar Saeimas cieņu nesavienojamu izteicienu lietošanu, ja tas turpināsies, es izmantošu savas tiesības, kas ir paredzētas Kārtības ruļļa 74.pantā. Pret šo priekšlikumu vēlas runāt Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Priekšsēdētāja kungs! Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Mēs šeit noklausījāmies to argumentāciju, ko augsti godājamais mans kolēģis un draugs Burvja kungs šeit izteica par priekšlikumu balsot atsevišķi par Ministru kabineta locekļiem. Diemžēl šodien spēkā esošā likumdošana uz neatgriezeniskiem laikiem, es ceru, ir šādus dāvanu komplektus likvidējusi mūsu sabiedrībā. Taču tajā pašā laikā šodien mums ir spēkā Satversme, mums jāvadās nevis pēc kādām pašizdomātām emocijām un savdabīgiem Satversmei pakļautu likumu tulkojumiem, bet jāvadās pēc tiem dokumentiem, kuri skaidri, viennozīmīgi un strikti nosaka mūsu rīcību šajā augstajā namā.

Ja mēs runājam par Latvijas Satversmi, tad tā ceturtā nodaļa, kura reglamentē Ministru kabinetu un tā veidošanas kārtību, viennozīmigi saucas Ministru kabinets, 55.pants runā par Ministru kabineta sastāvu, 56.pants runā par Ministru kabineta sastādīšanu, 58.pants runā par to, kas ir padots Ministru kabinetam, 60.pants runā par to, kas vada Ministru kabinetu, un 61.pants runā Satversmē par to, ko spriež Ministru kabinets, bet mūsu uzmanība jāpievērš Satversmes 59.pantam, kādā veidā to šodien tulkot.

Un šeit, es domāju, ir juridiskās interpretācijas jautājums un dažādu juristu izteikti viedokļi. Ja mēs nespējam viennozīmīgi un skaidri izspriest šo jautājumu, tad Satversme mums jātulko kopā ar otru likumu, kas šobrīd ir svarīgs, Ministru kabineta iekārtas likumu. Un arī šeit tā 6.pantā ir runa par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Ja mēs nevaram un Satversmē mums nav tieši norādīts, kā mums ir jāizsaka uzticība Ministru kabinetam, mēs varam iztulkot 59.panta otro teikumu, kur ir runa par neuzticības izteikšanu, izmantojot pretējās tulkošanas metodi, kur ir runa par neuzticību Ministru prezidentam, un tātad runāt un teikt to, kad kopīgi Ministru prezidentam un ministriem izsaka uzticību kā Ministru kabinetam. Bet, ja mēs formāli pieejam, tad izdalītajā dokumentā nr.58, kur pēdējā lappusē ir pievienots lēmums, par ko šodien Saeimai ir jālemj, ir viennozīmīgi teikts, kad izteikt uzticību Ministru kabinetam sekojošā sastāvā.

Un diemžēl es nevaru piekrist šeit Burvja kunga viedoklim, ka tikai Saeimas Kārtības ruļļa viens pants par to, ka ir iespējams sadalīt lēmumu un balsot pa daļām, šajā brīdī var tikt izmantots. Uzticības izteikšanu mēs nevaram sadalīt daļās. Vai nu mēs izsakām uzticību Ministru kabinetam, vai nu mēs neizsakām viņam uzticību, un tādēļ mums ir jāizsaka, un es aicinu darīt to tā, kā to nosaka šodienas Satversme un Likums par Ministru kabineta iekārtu — izteikt uzticību Ministru kabinetam vai balsot "pret". Ja mēs runājam par atsevišķiem ministriem, tad ir visas iespējas iesniegt šeit jau Ministru kabinetam, kuram ir izteikta uzticība, neuzticību atsevišķiem ministriem, ko neviens neliedz darīt Saeimas locekļiem. Es uzskatu, ka šāds lēmums nav pieņemams no juridiskā viedokļa. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Viens deputāts ir izteicies "par", viens — "pret", motivāciju mēs esam dzirdējuši. Jautājumu izlemsim balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par ierosinājumu — balsošanu par uzticību Ministru kabineta sastāvam veikt pa daļām, balsojot atsevišķi par uzticības izteikšanu katram Ministru kabineta loceklim. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 46, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikumu — nekavējoties pieprasām 30 minūšu pārtraukumu Saeimas plenārsēdē. Vai kolēģiem ir iebildumu? Vai šo jautājumu ir jābalso? Ja iebildumu nav, pārtraukums līdz pulksten 12.10.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Nolasīšu jums Saeimas lēmuma projektu, par kuru mēs tūlīt balsosim.

Saeimas lēmuma protokols: "Izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā: Ministru prezidents, zemkopības ministrs — Vilis Krištopans; Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs — Anatolijs Gorbunovs; Ministru prezidenta biedrs Eiropas Savienības lietās — Guntars Krasts; aizsardzības ministrs — Ģirts Valdis Kristovskis; ārlietu ministrs — Valdis Birkavs; ekonomikas ministrs — Ainārs Šlesers; finansu ministrs — Ivars Godmanis; iekšlietu ministrs — Roberts Jurdžs; izglītības un zinātnes ministrs — Jānis Gaigals; kultūras ministre — Karina Pētersone; labklājības ministrs — Vladimirs Makarovs; tieslietu ministre — Ingrīda Labucka; vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs — Vents Balodis; īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām — Roberts Zīle; valsts ministri: Finansu ministrijā — valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā — vides valsts ministre Inese Vaidere.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 24, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam jauno Ministru prezidentu, Ministru kabineta locekļus un vēlam veiksmi! (Aplausi.)

Lūdzu balsošanas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Atvainojiet! Pirms mēs slēdzam sēdi un reģistrējamies, ir saņemts 10 deputātu ierosinājums: "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu, lūdzam pēc balsošanas par Saeimas sēdes jautājumu nolasīt katra deputāta balsojumu!" Acīmredzot ir domāts šis lēmuma projekts.

Viens deputāts var izteikties par, viens pret. Neviens neiebilst? Tādā gadījumā lūdzu Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču nolasīt šo izdruku.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! "Par" balsoja: Dzintars Ābiķis, Jānis Ādamsons, Egils Baldzēns, Aija Barča, Guntars Bērziņš, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Imants Burvis, Jānis Čevers, Juris Dalbiņš, Helēna Demakova, Jānis Esta, Silvija ... nē, tas ir pret... (Visi smejas.)

Sēdes vadītājs

. Lūdzu šo balsošanas izdruku...

A.Bartaševičs.

Piedodiet par starpgadījumu! Sajaucu mazliet. Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja: Jānis Ādamsons, Egils Baldzēns, Aija Barča, Andris Bērziņš, Indulis Bērziņš, Valdis Birkavs, Leons Bojārs, Gundars Bojārs, Jānis Bunkšs, Imants Burvis, Jānis Čevers, Guntis Dambergs, Juris Dobelis, Silvija Dreimane, Jānis Gaigals, Ilmārs Geige, Ivars Godmanis, Anatolijs Gorbunovs, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Imants Kalniņš, Arnis Kalniņš, Vanda Kezika, Ģirts Valdis Kristovskis, Vilis Krištopans, Dzintars Kudums, Rišards Labanovskis, Jānis Lāčplēsis, Viola Lāzo, Kārlis Leiškalns, Jānis Leja, Kristiāna Lībane, Vladimirs Makarovs, Romans Mežeckis, Linards Muciņš, Andrejs Panteļējevs, Raimonds Pauls, Karina Pētersone, Aija Poča, Andrejs Požarnovs, Aida Prēdele, Dzintars Rasnačs, Romualds Ražuks, Kaspars Riekstiņš, Antons Seiksts, Anna Seile, Juris Sinka, Helena Soldatjonoka, Jevgenija Stalidzāne, Leonards Stašs, Imants Stirāns, Jānis Straume, Ainārs Šlesers, Pēteris Tabūns, Ingrīda Ūdre, Roberts Zīle, Osvalds Zvejsalnieks.

Pret uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja: Dzintars Ābiķis, Gundars Bērziņš, Juris Dalbiņš, Helena Demakova, Jānis Esta, Silva Golde, Kārlis Greiškalns, Valdis Ģilis, Aigars Kalvītis, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Lagzdiņš, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Rihards Pīks, Arnis Razminovičs, Antra Rugāte, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Jēkabs Sproģis, Jānis Škapars, Andris Šķēle, Jāzeps Šnepsts, Aivars Tiesnesis, Māris Vītols.

Nebalsoja: Jānis Jurkāns, Guntars Krasts, Juris Sokolovskis, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Vilis Krištopans, Helena Soldatjonoka, Anatolijs Gorbunovs, Valdis Birkavs, Silva Golde, Valdis Ģilis, Andris Šķēle, Vineta Muižniece, Roberts Zīle, Guntars Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Saeimas Prezidijs ierosina kārtējo sēdi sākt pulksten 13.00. Nav iebildumu? Paldies!

Vēl viens paziņojums — Jānis Ādamsons par komisijas sēdi.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi! Lūdzu jūs sapulcēties uz pāris minūtēm Dzeltenajā zālē!