Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijai gatavojoties jauniem eksporta tirgiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415) https://vestnesis.lv/ta/id/51640

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas uzņēmēju diena Liepājā

Vēl šajā numurā

27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijai gatavojoties jauniem eksporta tirgiem

Par 2. starptautisko izstādi "Food Expo ’98"

I4.JPG (15258 BYTES)   I2.JPG (20713 BYTES)I1.JPG (24503 BYTES) PHARE Megapesca projekta stends

SIA "Triāls" tirdzniecības menedžeres

(no kreisās) Dace Bebre un Inga Reinsone; "Mālpils piensaimnieka" valdes priekšsedētājs Tālivaldis Zagorskis

2. starptautiskā izstāde "Food Expo ’98", ko organizē izstāžu sabiedrība "Januss un Partneri" sadarbībā ar Eiropas Savienības PHARE Megapesca Pārtikas kvalitātes kontroles projektu, "Skonto" izstāžu zālē pulcējusi 90 dalībnieku, to skaitā arī firmas no Dānijas, Itālijas un Francijas. 30 uzņēmumu piedāvā pārtikas ražošanas, tehnoloģiju un laboratorijas iekārtas.

Izstādes atklāšanā Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Marģeris Krams uzsvēra izvēlētā virziena nozīmību, jo orientācija uz eksporta tirgu prasa labu sagatavotību. Konkurences spēju pārtikas produkcijas ražošanā nosaka tās drošums un augstā kvalitāte. Tas ir īpaši svarīgi tagad, kad esam Eiropas Savienības integrācijas procesa sākuma posmā. Paškontrole un riska novēršana arī ir vieni no galvenajiem izstādes laikā organizēto semināru tematiem.

Jāpiebilst, ka šajās dienās Rīgā notiek Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rīkotā konference, kurā tiek izskatīti agrārās reformas un Baltijas brīvās tirdzniecības līguma jautājumi. Tajā tiks noteikti attīstības virzieni nākotnē. Šajā organizācijā pārstāvētas 29 attīstītās valstis. Tās interesē, kāda ir lauksaimniecības politikas attīstība Baltijas valstīs.

Notiekošajās likumdošanas saskaņošanas sanāksmēs Briselē mūsu Zemkopības ministrijas speciālisti cenšas rast vienotu viedokli attiecībā uz pārtikas preču ražošanu un eksportu uz Eiropas Savienības valstīm. Kā atzina M. Krams, situāciju sarežģī krīze Krievijā, jo 30 līdz 50 procentu pārtikas produktu Eiropas valstis eksportēja uz šo lielvalsti. Veidojas lieli pārtikas preču krājumi. Tāpēc sarunās ar Baltijas valstīm, potenciālajām konkurentēm, tiek mēģināts rast dažādas atrunas, lai tikai sarunas tiktu novilcinātas. Nenoliedzami, ka savus noteikumus diktē noslēgtie tirdzniecības līgumi, kas neparedz ievedmuitas palielināšanu. Tomēr pārtikas preču ražotāji vislielākās cerības liek uz valdības aktīvu rīcību un atbalstu.

Par to savu viedokli pauda arī izstādes dalībnieki, piemēram, kooperatīvās sabiedrības "Mālpils piensaimnieks" valdes priekšsēdētājs Tālivaldis Zagorskis. Uzņēmumā ir 210 biedru un lielākā daļa no tiem – piena ražotāji no Mālpils, Zaubes, Suntažiem, Ķeipenes, Mores, Ropažiem. Dienā šeit pārstrādā 30 tonnu piena un ražo 14 produkcijas veidu. Visaugstāko vērtējumu ieguvis Mālpilī ražotais Holandes siers, kas 1996. gadā Latvijas siera konkursskatē ieguva 1. vietu. Visa uzņēmuma produkcija ir sertificēta. Krievijas sertifikāts ir piešķirts sviestam un Holandes sieram. Diemžēl patlaban, kaut arī ir pieprasījums, tirdzniecība noris tikai Latvijā, kur arī manāma ievērojama pārprodukcija. Krievijas uzpircēji piedāvā pārāk zemas cenas. Valsts palīdzība — 800 tūkstošu latu eksporta subsīdijas Latvijas ražotājiem — ir pārāk maza summa, lai varētu saglabāt ārējo tirgu.

Jaunas tehnikas un tehnoloģijas ieviešanā pārtikas rūpniecībā savu ieguldījumu dod akciju sabiedrība "Biotehniskais centrs", kas piedāvā uzņēmumiem ražošanas automatizācijas projektu izstrādi un to realizāciju. Kā pastāstīja uzņēmuma direktors, Dr.sc.ing. Juris Vanags, problēmas risinājumu cenšoties rast klienta uzņēmumā uz vietas, piedāvājot katra pirktspējai atbilstošu variantu. Jaunas tehnoloģijas ieviestas akciju sabiedrībā "Laima", "Rīgas raugs", "Latvijas finieris", "Valmieras stikla šķiedra", "Cēsu alus", "Carnikava", "Rankas piens" u.c. Uzņēmums eksportē uz Vāciju fermentatoru un bioprocesa kontroles aparātus.

Īsti vērienīgs projekts uzsākts gaļas pārstrādes sabiedrībā "Triāls". Uzņēmums, kurš savu darbību sāka pirms pieciem gadiem, tagad jau iekļuvis desmit lielāko Latvijas gaļas ražotāju skaitā. Dienā šeit vidēji pārstrādā 5 tonnas gaļas. Vairāk nekā 400 tirdzniecības uzņēmumiem tiek piedāvāti piecdesmit produkcijas veidu — aknu pastēte, Ogres servelate, kūpināta krūtiņa, desas ar sieru, šķinķi, papriku, dažādi kūpinājumi u.c. Direktors Ludvigs Tribockis pastāstīja, ka tuvākajā laikā paredzēts 300 tūkstošu latu lielo kredītu ieguldīt modernas vakuumiekārtas, desu pildīšanas līnijas utt. iegādē. Raksturīgi, ka produkcijas augsto kvalitāti garantē Latvijas izejvielu piegādātāji. Uzņēmums sadarbojas ar cūkkopības kompleksu "Miķelāni", liellopu audzētājiem no zemnieku saimniecības "Rosība" Aizkrauklē u.c.

Otrajā produkcijas kvalitātes konkursizstādē "Rīga Food ’98" sudraba medaļu ieguva Ogres maizes kombināta rudzu klona maize. Uzņēmums pārsteidz ar plašo produkcijas klāstu, jo šeit tiek cepta 35 veidu maize un tikpat daudz konditorejas izstrādājumu. Ik gadu tiek piedāvāti jauni produkcijas veidi, piemēram, ķiploku maize, speķa maize, rudzu maize ar riekstiem, kliju un piecu graudu maize, kā arī Holandes maize ar graudu maisījumu. Kā pastāstīja laboratorijas vadītāja Irēna Slesarenoka, patlaban maizes kombināts sācis aktīvi ieviest kvalitātes paškontroles sistēmu, īpašu uzmanību veltot higiēnas jautājumiem. Šajā darbā atbalstu snieguši PHARE programmas speciālisti.

Drošu pārtiku ražo bioloģiskās nozares speciālisti. Arī šajā izstādē savu produkciju reklamēja šīs apvienības biedri zemnieku saimniecības "Kalna Smīdes" vadītāji Jānis un Adrija Sietiņsoni.

Nesen nodibinātajā šitaki sēņu audzētāju apvienībā darbojas aptuveni 100 biedru, un to skaits arvien palielinās. Kā uzskata zinātņu doktore Gunta Karnīte, šī nozare ir ļoti perspektīva, jo pieprasījums pēc ārstnieciskajām sēnēm ir ļoti liels. Par to nācies pārliecināties, piedaloties starptautiskajā izstādē Ķelnē. Aktīvu līdzdalību sēņu audzēšanā sniedz Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes zinātnieki. Lielu pieredzi šajā jomā uzkrājuši zemnieku saimniecību vadītāji no Viļāniem Pēteris Vērdiņš un no Allažiem — Jānis Lainis. Atbalstu zinātniski pētnieciskajā darbā sniedz paju sabiedrības "Naukšēni" vadītājs Visvaldis Skujiņš.

Vērtēt līdz šim produkcijas kvalitātes paaugstināšanas jomā paveikto lūdzu vienu no PHARE programmas konsultantiem Mati Lampi. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiek sniegtas konsultācijas 90 Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Un tāpat kā citās Austrumeiropas valstīs, arī mūsu valstī esot nācies vērot gan progresīvi strādājošus, kur nepieciešama tikai neliela ierosme, gan arī neveiksmīgus uzņēmumus. Īpašs prieks esot par tām firmām, kas cenšas saviem spēkiem sakārtot ražošanu. Šogad sevišķu gandarījumu esot sagādājis uzņēmumā "Pūres cehs" un kooperatīvajā sabiedrībā "Tukuma piens" vērotais . Tie ir atšķirīgi ražošanas uzņēmumi ar kopīgu tendenci strauji attīstīties. Svarīgi arī tas, ka lauku saimniecībās ienāk jaunā tehnoloģija. Šajā jomā PHARE programmas speciālisti sadarbojas ar Ozolnieku lauksaimniecības konsultāciju centru.

Īpaši vērienīgs un intriģējošs izstādē ir Megapesca projekta stends, kur var iepazīties ar dažādiem informatīviem materiāliem par pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiju, kvalitātes kontroles metodēm, Eiropas Savienības prasībām kvalitātes nodrošināšanā. Ar programmas atbalstu izdotas grāmatas "Pārtikas ķīmija" un "Pārtikas analītiskā ķīmija", top angļu — krievu — latviešu pārtikas tehnoloģijas terminu vārdnīca, ko gatavo Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālisti.

Visas izstādes dienas notiek arī dažādi semināri, kur pārtikas produktu ražotājiem iespējams papildināt zināšanas.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Atis Ieviņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!