Par uzņēmējdarbības aktualitātēm

Pie "Liepājas maiznieka" stenda

Šā gada Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkoto reģionālo izstāžu sērijas pēdējais akords novembra beigās izskanēja Liepājā, kad Metalurgu kultūras namā durvis vēra biznesa pasākums "Liepājas uzņēmējs ‘98". Šajā izstādē kopumā piedalījas 75 firmas. To vidū var minēt SIA "Kurzemes krāsas", a/s "Liepājas cukurfabrika", a/s "Lauma", Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kurā gada beigās jau darbosies 20 uzņēmumu, a/s "Būvtehnika", SIA "Hotel "Amrita"" un daudzus citus. Plaši pārstāvētas bija arī dažādu uzņēmumu filiāles un bankas. Novembra aukstās dienas nebija šķērslis arī tālākiem viesiem — piemēram, a/s "Rūjienas Piensaimnieku biedrība" un SIA "Lat Salta" no Madonas. Daudzas firmas apmeklētājiem piedāvāja dažādus būvmateriālus, pārtikas produktus un pakalpojumus. "Lauma" demonstrēja sieviešu veļu, kas austa no mikrošķiedras un šobrīd atrodas Eiropas modes pieprasījuma galvgalī. Savukārt a/s "Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība", kurai raksturīga agresīva mārketinga politika, apmeklētājus iepazīstināja ar žāvējumiem, dažādām desām, šķiņķiem. Vārdu sakot, tik lielu piedāvājuma klāstu vienuviet Liepāja nebija ilgi piedzīvojusi. Tāpēc stendos bieži vien bija dzirdami jautājumi — cik maksā, kādi ir piegādes termiņi un apjomi.

Izstādes ietvaros notika arī konference "Liepāja Latvijā un pasaulē", kurā tika diskutēts par ekonomisko situāciju valstī, tai skaitā arī Liepājas reģionā, investīciju piesaistes iespējām un Liepājas SEZ attīstības perspektīvām.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Jurkovskis uzsvēra, ka nozīmīga vieta pilsētas saimniecības attīstībā jāieņem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Viens no uzņēmējdarbības veicināšanas, investīciju piesaistes un reģiona ekonomiskās attīstības instrumentiem ir Liepājas speciālā ekonomiskā zona, turpināja Aivars Jurkovskis. Šī zona ir kļuvusi par pilsētas ekonomiskās attīstības impulsu. Par to liecina vidējās darba algas pieaugums, jaunas darba vietas. Osta šobrīd ir kā liels būvlaukums, tajā tiek ieguldīti līdzekļi un modernizētas iekārtas, ieviestas jaunas tehnoloģijas. Laika posmā no 1994. līdz 1998. gada martam Liepāja ir saņēmusi apmēram 10 miljonu latu lielas investīcijas, kas veido 1,7 procentus no kopējām investīcijām Latvijā.

Šā gada sākumā Liepājā reģistrēti 4000 uzņēmumu, no kuriem darbojas apmēram 68 procenti. Pēc rūpniecības produkcijas ražošanas apjoma samazināšanās 1995. gadā šobrīd ir sācies stabilizācijas process. Piemēram, pērn saražota produkcija par 99,4 miljoniem latu. Visvairāk ražojumu devusi metalurģija, tekstilrūpniecība un pārtikas rūpniecība. Pieaudzis būvniecības apjoms.

Lai arī Liepājas attīstības tendences ir visumā pozitīvas, bezdarba līmenis diemžēl ir pieaudzis. Aizvadītajā gadā iztikas avotu nevarēja atrast 7,3 procenti darbaspējīgo iedzīvotāju, bet šogad — jau 9,4 procenti. Šo situāciju radījusi krīze NVS un Krievijā, kā arī citos pasaules reģionos. Tāpēc pašvaldība ir izveidojusi darba grupu, kura iesaka pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu situāciju.

Bez gudras, stipras un nelokāmas pilsētu un reģionu ekonomiskās augšupejas politikas uzplaukums nav iespējams. Mēs esam sanākuši kopā, lai ne tikai parādītu, ko varam un protam, bet arī lai pārliecinātos par savām spējām pārvarēt grūtības, nobeigumā teica Aivars Jurkovskis.

Pasākuma ietvaros notika arī modes skates, dažādas prezentācijas un, protams, saviesīgs vakars viesnīcā "Amrita", kura laikā uzņēmēji pārrunāja izstādē gūtos iespaidus un dibināja jaunus biznesa kontaktus.

Vērtējot paveikto, LTRK Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs izteica domu, ka izstāde "Liepājas uzņēmējs" varētu kļūt par gadskārtēju pasākumu, kura laikā uzņēmēji varētu parādīt savu veikumu gan liepājniekiem, gan viesiem.