Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgā vairāk nekā 50 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415) https://vestnesis.lv/ta/id/51644

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Savai Pūrei, savam pagastam

Vēl šajā numurā

27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgā vairāk nekā 50 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku

Par dzīvojamo māju privatizāciju

Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Rupkus atzīst, ka pēdējā laikā dzīvojamo māju privatizācijas smagnējā gaita tomēr kļuvusi straujāka, jo beidzot sakārtots normatīvo dokumentu kopums, kas skar zemes piesaisti šīm mājām. Oktobrī zemesgrāmatā reģistrētas 100 dzīvojamo māju, bet šomēnes šis skaitlis solās būt vēl lielāks. Patlaban privatizācijas procesā atrodas gandrīz trīsarpus tūkstoši māju; arī reģistrācija zemesgrāmatā rit straujāk, jo šis darbs uzticēts 32 firmām. Savukārt ar zemes piesaisti privatizējamām mājām nodarbojas 25 sertificēti arhitekti un arhitektu biroji.

Var teikt, ka dzīvojamo māju privatizācija Rīgā iegājusi intensīvākā fāzē. Lai darbu vērstu ražīgāku, kvalitatīvāku un rīdziniekiem ērtāku, privatizācijas komisijā tagad ir arī daži jaunumi. Pie pienākumu pildīšanas stājušies vēl divi komisijas priekšsēdētāja vietnieki - Dāgs Auzuleja, kas atbildīgs tieši par dzīvojamo māju sagatavošanu privatizācijai un Jānis Balodis, kas pārzinās dzīvojamo māju apsaimniekošanas lietas.

Diemžēl, kā teic J.Rupkus, vispārējo privatizāciju joprojām kavējot garā birokrātiskā procedūra Rīgas domē, jo māju saraksti ilgstoši tiek izskatīti un saskaņoti visās sešās pašvaldības izpilddirekcijās un domes struktūrās, namu pārvaldes ieskaitot. Dažkārt esot gadījumi, kad namu pārvaldnieki atļaujas nedēļām ilgi neparakstīt dokumentu, uz kura jau ir izpilddirektora paraksts par to, ka attiecīgā māja nododama privatizācijai. Turklāt namu pārvaldēs ir ļoti neprecīza, novecojusi informācija par dzīvokļiem un neapdzīvojamām platībām, kuras dažreiz tiekot pat apzināti slēptas. Nereti nomas līgumā uzrādītā neapdzīvojamo telpu platība ir pat par 40 kvadrātmetriem mazāka nekā īstenībā, un gadiem ilgi arī nomas maksa iekasēta daudz mazāka, nekā pienākas. Tādējādi Rīgas domei kopumā tiek radīti ievērojami zaudējumi. Uzsākot privatizāciju, šīs lietas jāsakārto, un tas papildus prasa daudz laika.

Novembra sākumā dzīvokļu pirkuma līgumus bija noslēguši aptuveni 52 tūkstoši rīdzinieku. Tomēr Rīgā joprojām ir spēkā vecu vecā problēma - privatizācijai nodoto māju īrnieki visai kūtri kļūst par dzīvokļu īpašniekiem. Tikai 33 procenti privatizācijai nodoto māju īrnieku līdz šim izmantojuši savas tiesības iegūt dzīvokli īpašumā. Tā kā paātrināti privatizēti aptuveni 25 procenti dzīvokļu, tad jādomā, ka patlaban privatizācija šajos namos it kā ilgstoši iestrēgusi, jo daudzi īrnieki, kas vēlējās dzīvokli privatizēt, par īpašniekiem kļuvuši pirms mājas nodošanas privatizācijai. Tagad, kad privatizācijai strauji tiek nodots arvien lielāks skaits māju, rodas neziņa - kas gaidāms nākamā gada vidū un beigās? Šobrīd vismaz 7 tūkstoši rīdzinieku nav izmantojuši savas tiesības privatizēt dzīvokļus. Ja viņi sadomās to darīt pēdējā brīdī, tad veidosies ļoti lielas rindas un sastrēgumi, radot lielus sarežģījumus gan iedzīvotājiem, gan komisijas darbiniekiem.

Kā zināms, privatizācijas process tiek nodrošināts par līdzekļiem, ko komisija iegūst, paātrināti privatizējot dzīvokļus, kā arī pārdodot neapdzīvojamās telpas. Novembra sākumā līdz visas mājas nodošanai privatizācijai bija privatizēti 263 neapdzīvojamā fonda objekti ar kopējo platību 49 530 kvadrātmetru. Savukārt vispārējā kārtībā privatizēti 14 300 kvadrātmetru neapdzīvojamo telpu. Kā informē J.Rupkus, neapdzīvojamās telpas Rīgā jau pārdotas aptuveni par 6 miljoniem latu. Tā ir apmēram ceturtā daļa no visa neapdzīvojamā fonda, kas iekļauts dzīvojamo māju privatizācijas komisijas uzskaitē. Puse no iekasētās summas samaksāta sertifikātos, bet 40 procentu saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju pienākas Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai. J. Rupkus paredz, ka ieņēmumi turpmāk saruks: pilsētas centrs jau gandrīz apgūts, un neapdzīvojamā fonda privatizācija tagad tiek virzīta uz pilsētas nomalēm, kur telpas, protams, daudz lētākas un nomas maksa - zemāka. Tādējādi iespējams, ka nākamgad komisijai sagaidāmas finansiālas grūtības. Šeit gan komisijas priekšsēdētājs piebilst: "Ja mēs nestrādāsim pietiekami ātri."

Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas dzīvojamo māju vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs informē, ka pašlaik vērojama nomnieku intereses samazināšanās par nomāto neapdzīvojamo telpu iegūšanu īpašumā. Iemesli gan skaidri nav zināmi - vai tas tādēļ, ka rudens, vai ekonomiskās situācijas sprieguma dēļ. Runājot par neapdzīvojamo telpu cenu starpību pilsētas centrā un ārpus tā, M.Laukalējs uzsver, ka tā ir aptuveni uz pusi mazāka. Taču īpaši lielas vēl neprivatizētas neapdzīvojamo telpu platības esot Ziemeļu un Latgales rajonā.

Neapdzīvojamo telpu iegūšana īpašumā radījusi arī jaunas problēmas. Neapdzīvojamo telpu izpirkšana ir ilgstošs process, jo tikai 30 procentu firmu visu noteikto summu samaksā tūdaļ, pārējās izmanto tiesības daļu maksājumu veikt piecu gadu laikā. Rīgā vērojami mēģinājumi līdz galam neizpirktas neapdzīvojamās telpas, piemēram, kā parāda kompensāciju nodot īpašumā citai fiziskai vai juridiskai personai. M.Laukalējs uzskata, ka uzņēmējiem vajadzētu saprast, ka izdevīgāk ir telpas iegūt īpašumā, jo pēc tam vieglāk un drošāk būs kārtot arī parādu jautājumus, jo īpašumu jau varēs likumīgi pārdot, ieķīlāt utt. Telpu vērtība ir tieši atkarīga no nomas maksas lieluma. Centra rajonā, piemēram, ir ļoti lielas nomas maksas, kas nemitīgi tiek paaugstinātas. Lai varētu no šī sloga atbrīvoties, nomnieki pie pirmās izdevības cenšas telpas iegūt īpašumā. M.Laukalējs paredz, ka telpu nomas maksa diezgan drīz tiks paaugstināta arī nomaļākos rajonos. Ja nomnieki sagaidīs brīdi, kad tā būs divas reizes augstāka, tad arī telpu cena būs atbilstoši lielāka. Šķiet, daudzi līdz tam vēl nav aizdomājušies.

J.Rupkus stāsta, ka ļoti atšķirīgs ir arī firmu īpašnieku zināšanu līmenis. Centrā firmu vadītāji ir juridiskās lietās izglītoti, turklāt ar telpu privatizēšanu saistīto formalitāšu kārtošana parasti tiek uzticēta juristiem, kuri izprot visas norises. Nomalēs uzņēmēji esot trūcīgāki, mazāk zinoši, privatizācijas lietas kārtojot paši un bieži vien nespējot izprast, kas un kā pareizi jādara. Tā nereti rodas domstarpības un lieka aizkavēšanās.

Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijā uzsākti priekšdarbi jaunas struktūras izveidošanai, kas iedzīvotājiem palīdzēs tieši dzīvojamo māju apsaimniekošanas lietās. Janvārī šis darbs acīmredzot tiks uzsākts.

Mudīte Luksa, "LV"

Pārskats par dzīvojamo māju privatizācijas gaitu Rīgā līdz 1998.gada 29.oktobrim

Dzīvojamo Pasūtīto Izpildīto Pasūtīto Izpildīto Zemes- Zemes- Izsūtītie privatizācijas
paziņojumi .
Privatizēto dzīvokļu
skaits .
māju zemes zemes inventari- inventari- grāmatā grāmatā
skaits piesaistes piesaistes zācijas zācijas reģistrā- reģist- Māju Dzīvokļu Brīvo Vispā- Brīvie
grafikā projektu projektu lietu lietu cijai rēto skaits skaits dzīv. rējā dzīvokļi
1998.g. skaits skaits skaits skaits iesniegto māju izsoļu privati- izsolēs
māju skaits skaits skaits zācijā
3466 2016 1156 2049 1415 608 581 241 10969 17 3500 15

Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs J.Rupkus

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!