Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Savai Pūrei, savam pagastam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415) https://vestnesis.lv/ta/id/51647

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ungārijas saimniecības dienas Rīgā

Vēl šajā numurā

27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Savai Pūrei, savam pagastam

Par uzņēmējdarbības attīstību laukos

Aivars Volfs

P2.JPG (20965 BYTES)
"Krieviņu" saimnieks Ilvars Ozoliņš pie "Alfa Laval" iekārtām Foto: Ieva Mierkalna

P1.JPG (21478 BYTES)
SIA "Pūres cehs" direktors Aivars Žimants

Foto: Māris Kundziņš

P3.JPG (25730 BYTES)
Sabiedrība "Pūres grauds" turpmāk audzēs arī cūkas Foto: Ieva Mierkalna

P4.JPG (10761 BYTES) Nevar būt nākotnes tam, kurš nezina savu vēsturi, savu pagātni. To novērtējuši arī Pūres pagasta iedzīvotāji — inteliģence, uzņēmēji, kuri nav žēlojuši savu darbu, zināšanas un līdzekļus, lai 1997.gadā ar Tukuma muzeja palīdzību izdotu grāmatu par Pūri un tās vēsturi.

Patlaban pagastā dzīvo nepilni divi tūkstoši cilvēku. Svētdienās pūreniekus uz dievkalpojumiem aicina Pūres un Lamiņu dievnami. Pagastā ir bērnudārzs "Zemenīte", Dzirciema speciālā internātskola un Pūres pamatskola, kas darbojas jau 150 gadu. Pūres pamatskola ir pirmā rajonā, kur 1993.gadā skolotāja Gunita Siljāne atjaunoja mazpulku. Pūres pagastā tieši skolotāji ir tie, kas palīdz uzturēt kultūras dzīvi labā līmenī. Tāpēc pagastā ir tik daudz bērnu mākslinieciskās jaunrades kolektīvu. Tradīcijām bagāts ir Pūres koris, kurā jau vairāk nekā 20 gadu možu garu uztur koncertmeistare Velta Dreimane.

Pēdējos gados SIA "Pūres dārzi" nokomplektēta komanda "Vīru spēlēm uz 57. paralēles". Nu jau otro gadu pagastā notiek sporta svētki, kuros piedalās komandas no visiem ražošanas uzņēmumiem. Sporta tradīciju atjaunotājs pagastā ir tā padomes priekšsēdētājs Aivars Volfs. Tomēr kultūras un sporta dzīve tik augstā līmenī pagastā nevarētu pastāvēt, ja to neatbalstītu vietējie uzņēmēji. Kā pastāstīja A.Volfs, piemēram, turpat visus sporta svētku organizēšanas izdevumus sedz tieši pagasta uzņēmēji.

Par vienu no veiksmīgākajiem uzņēmumiem jāatzīst SIA "Pūres cehs", kur ražo cidoniju produktus, ievārījumus, sulas, sīrupus, augļu piedevas jogurtiem, konservētus gurķus, sālītas dilles u.c. Šoruden "Pūres cehs" ar labiem panākumiem piedalījās starptautiskajā pārtikas produktu izstādē "Tallinn Food Fair ’98", par ko uzņēmuma direktors Aivars Žimants saka:

— Mūsu lielākais panākums ir tas, ka Tallinā atradām labus sadarbības partnerus, nodibinājām kontaktus ar Igaunijas saldējuma ražotājiem.

"Pūres ceha" produkcija ir pieprasīta gan Austrumu, gan Rietumu tirgū. Lai šo pieprasījumu apmierinātu, tiek domāts par jauna ceha celtniecību.

Kas gan būtu Pūre bez lielajiem augļu un ogu dārziem? Dārzkopju tradīcijas pagastā ir senas un bagātas. Tāpēc līdzās valsts Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas kokaudzētavai tapušas jaunas — SIA "Pūres dārzi", zemnieku saimniecība "Gulbji"; privāto dārzkopju, kā arī vēl citu kokaudzētavu piedāvāto tirgo arī firma "Roze". Nevar noliegt, ka pamatu un zināšanas šīm aktivitātēm ir devuši Pūres zinātnieki Larisa un Andris Bites, Ivars Dimza, Māra Skrīvele, agronome Dzintra Jurēvica un citi. Stabilitāti rada fakts, ka šo cienījamo zinātnieku paaudzi pamazām nomaina jaunie zinātnieki. Sekmīgi strādā dārzkopības firma "Pūres dārzi", kas 1995.gadā kļuva par konkursa "Sējējs" laureātu.

Konkursa"Sējējs ’97" laureāts ir arī zemnieku kooperatīvā sabiedrība "Pūres grauds", kas apsaimnieko aptuveni 1000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kooperatīvajā sabiedrībā galvenokārt audzē labības sēklu, taču tiek meklētas aizvien jaunas ražošanas nozares. Tā, 1996. gadā nokulta pirmā ķimeņu raža, apgūta šīs kultūras agrotehnika. Tiek prognozēts, ka turpmāk viena no kultūrām, ko audzēs zemnieki, lai gūtu labus ienākumus, būs rapsis. "Pūres grauds" jau ir sācis praktiski apgūt rapša audzēšanas tehnoloģiju.

Šovasar "Pūres graudā" sāka nodarboties ar šķirnes cūku audzēšanu. Šim nolūkam izremontēta un moderni iekārtota viena no bijušajām kopsaimniecības fermām.

Par ļoti nopietnām, konkurētspējīgām un Eiropas Savienības prasībām atbilstošām pamazām kļūst piena lopkopības fermas "Mežlīči" un "Krieviņi". Pēdējā apsaimnieko apmēram 300 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šovasar "Krieviņu" saimnieks Ilvars Ozoliņš izremontējis bijušo kopsaimniecības fermu "Kuplejās" un uzstāda "Alfa Laval" slaukšanas iekārtas ar piena vadu un dzesētāju. Jau šogad kūtī būs 42 govis.

Braucot cauri Pūres pagastam, uzmanību piesaista veikali — IU "Roze", "Smaidas", "Pūre" un "Varkaļi". Viljetē atrodas veikals "Mārsili". Pievilcīga kļuvusi abu kafejnīcu apkārtne Apšukrogā.

Pagasta tālākā attīstība nav domājama bez plānošanas. Tāpēc pagasta padome darbā aicinājusi arhitekti Ivetu Vistapoli, kura kopā ar SIA "Saimniekserviss" apakšuzņēmuma arhitektu biroju "Ķīpsala" izstrādājusi pagasta attīstības plānu, kuram līdzekļus piešķir valsts. Kā uzskata A.Volfs, plāns vispirms nepieciešams tāpēc vien, lai apzinātu un novērtētu situāciju pagastā.

— Ja ir šāds plāns, jau tuvākajā laikā var cerēt uz investoru ieinteresētību, — bilst A.Volfs. Izstrādātajam pagasta attīstības plānam ir vairākas sadaļas — ģenerālplāns, apbūves noteikumi, sociālekonomiskā apbūve, kā arī pētījumi par teritoriālās reformas variantiem.

Jautāts, vai Pūres pagastam vajadzētu apvienoties ar kādu citu pagastu, A. Volfs pauž pārliecību, ka ar laiku apvienošanās notiks, jo stipras varot būt tikai lielas pašvaldības.

Vairāku problēmu risināšanā iespējams piesaistīt valsts līdzekļus. Tā, piemēram, notekūdeņu attīrīšanai un dzeramā ūdens atbrīvošanai no dzelzs realizēts projekts, kam valsts atvēlējusi Ls 77000 plus vēl 25 procentus no kopējās summas, ko šim nolūkam paredzējusi pagasta padome. Bioloģiskās ūdens attīrīšanas iekārtas uzbūvētas Viljetē, Pūres skolā, centrā. Šā gada nogalē pabeigs arī jaunu dziļurbuma sūkņa un dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu. Projektu realizējis bijušais Pūres pagasta komunālās saimniecības vadītājs Juris Morozovs.

Ar nodarbinātības valsts dienesta atbalstu iegūti līdzekļi I.Vistapoles projektam dekoratīvo stādu audzētavas ierīkošanai. Pasākumā tiks ieguldīti 3000 latu un tādējādi tiks radītas arī jaunas darba vietas. Projekta ietvaros paredzēts atjaunot un sakopt kādreiz tik skaisto alpināriju un Pūres parku ar skaisto ceriņu kolekciju. Tas vienlaikus ir arī aizsākums lielākam projektam, lai izbūvētu sporta laukumu un labiekārtotu estrādi un tās apkārtni.

A.Volfs uzskata, ka ikviens, kas Pūrē dzimis un audzis, ir sava novada patriots, un netiek prasīts, kas man par to būs, ja pagasta labā darāms kāds darbs. Tāpēc arī visiem kopā veicas. No Pūres pagasta daudz var mācīties un pieredzi smelties citu pagastu darbinieki.

Rūta Fjodorova

Foto: Agris Jansons

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!