Kā jūtas mazais uzņēmējs

Ziņojums Latvijas valdībai

Tālis Tisenkopfs (grupas vadītājs), Daiga Bērziņa, Māris Goldmanis, Anita Kalniņa, Andris Krūmiņš, Roberts Ķīlis, Sanita Vanaga - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieki

Turpinājums. Sākums "Privātīpašuma" 36., 38., 39.,41. un 42. numurā

Tirgus

Pārdošanas problēmas

Visiem uzņēmējiem tika vaicāts, kādas ir galvenās problēmas, pārdodot viņu produkciju un pakalpojumus. Problēmas un grūtības ranžētā veidā atspoguļotas 42. tabulā.

42. tabula. Galvenās pārdošanas problēmas

(cik % no atbildējušajiem minējuši attiecīgo problēmu)

Visbiežāk minētās pārdošanas problēmas bija zema pirktspēja un citu uzņēmēju konkurence. Zemās pirktspējas pamatā ir vispārējais valsts ekonomiskais stāvoklis, kas veido iedzīvotāju labklājību un pirktspēju. Pēc tam seko problēmas, ko uzņēmēji spētu atrisināt paši saviem spēkiem. Šajā gadījumā eksporta barjeras maz pieminētas tādēļ, ka salīdzinoši neliels izlasē iekļuvušo uzņēmēju skaits nodarbojas ar eksportu.

Uzņēmumu savstarpējās attiecības

Uzņēmumiem nostiprinoties un attīstoties privātajam sektoram, veidojas arī uzņēmumu savstarpējās - biznesa-biznesa tipa attiecības, kas liecina, ka uzņēmēju vidū pastāv ne vien konkurences, bet arī sadarbības attiecības kopēju jautājumu kārtošanā. Tomēr šis pētījums liecina, ka Latvijā sadarbība starp MVU ir visai neaktīva.

43. tabula. MVU sadarbība (% no atbildējušajiem)

Regulāra uzņēmēju savstarpējā sadarbība vērojama tikai piegāžu, produkcijas un pakalpojumu kontraktēšanas un nedaudz mārketinga ziņā, kā arī kārtojot attiecības ar pašvaldībām un valsts institūcijām. Pārējos gadījumos sadarbība ir minimāla.

Attiecības ar pašvaldību un valsts institūcijām

Bizness un valdība ir sabiedrības institūcijas, kas atrodas pastāvīgā mijiedarbībā un atstāj vislielāko iespaidu uz citiem sabiedrības institūtiem. Abas institūcijas ietekmē arī citi sabiedrības aspekti, piemēram, tehnoloģija, vērtības, spiediena grupas, izglītības institūti, patērētāji.

Dažādiem faktoriem ir dažāda ietekme uz biznesu. Piemēram, tehnoloģijai, patērētājiem un cenām - vistiešākā, kamēr valdības ietekme izpaužas netieši caur dažādiem regulējošiem noteikumiem. Tomēr šī ietekme ir vispārēja un atšķirībā no tehnoloģijas un cenu ietekmes tā pārsniedz konkrētu uzņēmējdarbības jomu ietvarus un attiecas uz biznesa kopējo institucionālo un likuma vidi.

Biznesa attiecības ar valdību ir komplicētas. Jēdziens "bizness" jeb uzņēmējdarbība ietver plašu aktivitāšu spektru no individuālas uzņēmējdarbības līdz lielām kompānijām. Tas ietver indivīdu un organizāciju darbību ražošanas, pakalpojumu, tirdzniecības un citās jomās vietējos, nacionālos un starptautiskos tirgos. Arī jēdziens "valdība" ietver plašu institūtu, ierēdņu, vadības instrumentu un rīcības veidu kopumu valsts un vietējo pašvaldību līmenī. Valdības institūcijas reprezentē publisku politisku varu un īsteno konkrētu politiku sabiedrības interesēs. Šajā pētījumā uzmanība tika veltīta valdības regulējošajai ietekmei un politikai attiecībā uz MVU, kā arī uz mazo uzņēmumu attiecībām ar valdības un pašvaldību institūcijām.

Biznesa un valdības attiecību analīzē parasti izmanto vairākus teorētiskos modeļus. Viens no tiem ir dominantes modelis, kas balstās uz pieņēmumu, ka valdības, biznesa un sabiedrības attiecības ir piramīdveida: sabiedrība ir hierarhiska, vara atrodas nedaudzu ietekmīgu cilvēku un institūciju rokās, politika veidojas virzienā no "augšas uz leju", un lēmumi tiek pieņemti biznesa interesēs. Privātā sektora loma sociālo jautājumu risināšanā (bezdarbs, nabadzība u.c.) ir tēvišķīga vai sliktākajā gadījumā - ekspluatatoriska. Politiskā sistēma ir saplūdusi ar biznesa organizācijām un grupām, un valdības primārais mērķis ir kalpot biznesam. Šādā modelī biznesa un valdības attiecības nonāk biznesa, sevišķi lielo biznesa grupējumu, atkarībā, un runāt par valdības regulējošo un veicinošo lomu attiecībā uz privāto biznesu, kas tai būtu jārealizē visas sabiedrības interesēs, ir visai problemātiski. Saskaņā ar dominantes modeli ekonomiskā un politiskā vara ir saplūdusi un atrodas valdošās elites rokās.

Otrs biznesa un valdības attiecību modelis ir tā dēvētais tirgus kapitālisma modelis, kas balstās uz pieņēmumu, ka privātā biznesa uzvedību vispirms nosaka ekonomiskie un tirgus spēki, no kuriem bizness gūst attīstības stimulu un kam pievērš galveno uzmanību. Tirgus vide nosaka uzņēmumu rīcību un lēmumu pieņemšanu. Konkrēta uzņēmuma pastāvēšanu attaisno un leģitimizē tirgus sekmes, tādēļ vadītāji uzņēmuma mērķus definē ar peļņas un efektivitātes kategoriju palīdzību. Šādi uzņēmumi akceptē sociālo un politisko vidi, kurā darbojas, ievēro likumus un sociālās normas, taču neuzņemas atbildību par sociālo problēmu risināšanu, ja vien tās neskar uzņēmuma darbaspēku. Biznesa prasības attiecībā pret valdību ir veidot labvēlīgu sociālo un politisko vidi, kurā uzplauktu tirgus un tiktu gādāts par sociālo jautājumu risināšanu. Tirgus kapitālisma modelī privātais bizness necenšas saaugt ar politisko varu un uzurpēt ietekmi politiskajās institūcijās.

Trešais ir tā dēvētais interešu grupu modelis biznesa un valdības attiecībās, saskaņā ar kuru atsevišķu uzņēmumu un visa privātsektora situāciju kopumā nosaka dažādi sociālie un ekonomiskie faktori ar to īpašajām interesēm un prasībām - patērētāji, klienti, konkurenti, darbinieki, akcionāri vadītāji, vietējā kopiena, valdība u.c. Šis modelis atbilst liberālai demokrātijai un plurālai sabiedrībai, tas akcentē sabiedrības viedokļa, industriālās demokrātijas un politiskās regulācijas lielo lomu biznesa attīstībā.

Šajā pētījumā iegūtos datus par uzņēmēju attiecībām ar valdības un pašvaldību institūcijām nevar viennozīmīgi interpretēt kāda konkrēta teorētiskā modeļa ietvaros. Jāņem vērā, ka apsekoti tika mazā biznesa uzņēmumi, kuru attiecības ar institūcijām veidojas atšķirīgi no lielajiem biznesa grupējumiem. Kopējais secinājums ir, ka uzņēmēju attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm pastāv gan partnerības un sadarbības attiecības, gan konflikti un birokrātiski šķēršļi.

Respondentiem tika uzdots jautājums, vai kārtot lietas ar valsts institūcijām ir grūti vai viegli. Atbildes sniegtas 44. tabulā.

44. tabula. Lietu kārtošana valsts institūcijās

(% no atbildējušajiem)

Redzams, ka pēc uzņēmēju atzinuma vigrūtāk lietas kārtot ir Valsts ieņēmumu dienestā un pašvaldībās. Aptuveni puse aptaujāto uzņēmēju (142) nosauca konkrētas iestādes (vienu vai vairākas), ar kurām viņiem ir bijis visgrūtāk sadarboties. Tas nozīmē, ka uzņēmēji atsaucās uz konkrētiem grūtību un problēmu gadījumiem. Šo iestāžu uzskaitījums dots 45. tabulā, un tas apstiprina iepriekšējo novērojumu par iestādēm, kurās jautājumu kārtošana un sadarbība ir visproblemātiskākā.

45. tabula. Iestādes, ar kurām visgrūtāk sadarboties

(% norāda, kāda daļa no tiem, kas atbildēja uz šo jautājumu, minējuši attiecīgo iestādi)

Minot konkrētus jautājumus, kādos ir bijis visgrūtāk sadarboties, uzņēmēji nosauca atļauju dabūšanu, nodokļu jautājumu kārtošanu, licenču iegūšanu, telpu pirkšanu un īrēšanu, kam sekoja privatizācijas jautājumi, subsīdiju saņemšana un citi. Zīmīgi, ka šie jautājumi sakrīt ar tipiskajām situācijām, kādās uzņēmējiem ir nācies dot kukuļus (skat. nodaļu par korupciju).

46. tabula. Kādus jautājumus kārtot valsts un

pašvaldību institūcijās ir grūti un kādus viegli

(% no atbildējušajiem)

Par tipiskajām grūtībām, ar kādām uzņēmēji sastopas pašvaldībās un valsts iestādēs, liecina 47. tabula. Visbiežāk sastopamās grūtības ir lēna jautājumu kārtošana, nepieciešamība atkārtoti ierasties iestādēs. Tālāk seko virkne grūtību, kas saistītas ar ierēdņu nepretimnākošu attieksmi, patvaļu un iestāžu neērtu darba laiku. Raksturīgi, ka visas šīs grūtības ir saistāmas ar iestāžu un ierēdņu kā pakalpojumu sniedzēju darba nepietiekamu efektivitāti un ievirzi uz klientu. Tāpat kā jautājumā par iestādēm, ar kurām grūti sadarboties, arī šajā gadījumā tipiskās grūtības korelē ar kukuļdošanas gadījumiem un kukuļdošanas mērķiem, uzņēmējiem cenšoties šīs grūtības mazināt vai novērst.

47. tabula. Galvenās grūtības saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm

(% no atbildējušajiem)

Korupcija

Pētījumā tika iekļauti vairāki jautājumi par neoficiāliem maksājumiem un kukuļiem, kurus uzņēmējiem varētu būt nācies dot valsts un pašvaldību iestādēs. Intervētāji ziņoja, ka uz šiem jautājumiem uzņēmēji atbildējuši negribīgi - 13 - 14% respondentu sacījuši, ka viņiem ir grūti vai arī viņi nevēlas sniegt atbildi (48. tabula). Līdzīgi izvairīga attieksme bija vērojama vēl vienīgi jautājumā par darbinieku algām. Turklāt, pēc intervētāju novērojumiem, vairākos gadījumos, kad uzņēmēji bija apgalvojuši, ka nav devuši kukuļus, atbildes konteksts liecinājis, ka tas varētu neatbilst patiesībai. Šis izvairīgums un atsevišķos gadījumos atbilžu falsifikācija, iespējams, nedaudz pazeminājusi datus par kukuļdošanas izplatību. Piemēram, atbildi uz neitrālāku jautājumu "ko kukuļdošana palīdzēja atrisināt" sniedza 31% uzņēmēju.

Tomēr visumā dati par korupciju ir ticami, par ko liecina to noturīgums dažādos jautājumos un kontekstos. Tajos gadījumos, kad uzņēmēji izšķīrās sniegt informāciju par kukuļu summām un konkrētiem kukuļdošanas gadījumiem, informācija bija ticama.

48. tabula. Neoficiāla pateicība un maksājumi valsts

un pašvaldību iestāžu darbiniekiem

Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem 1/3 mazo uzņēmēju apgalvo, ka viņiem ir nācies pielietot nemonetāras pateicības formas - dažādas dāvanas un suvenīrus valsts un pašvaldību iestādēs, kuru visbiežāk sastopamais apmērs ir 5 vai 10 lati, taču vidējā summa vienā transakcijā ir aptuveni 15 latu. Savukārt 20% uzņēmēju apgalvo, ka viņiem nācies dot kukuļus, kuru visbiežāk fiksētā summa ir 100 latu, bet vidējā summa vienā transakcijā - apmēram 190 latu.

Jautājums par nemonetāru pateicību un kukuļiem fiksēja to izplatību un lielumu, turpretī jautājums par kukuļdošanu konkrētās iestādēs ļāva noteikt kukuļdošanas iespējai visvairāk pakļautās iestādes, kukuļu lielumu un atšķirības dažādās iestādēs, kukuļdošanas mērķus, tipiskos gadījumus un funkcionālo jēgu jeb rezultātu, kas kukulim jāsasniedz. Jāpiebilst, ka šajos specifiskajos jautājumos atšķirībā no vispārējā jautājuma par sastapšanos ar kukuļdošanu uzņēmēji sniedza detalizētāku informāciju un konkrēti nosauktās summas bija nedaudz mazākas. Tas acīmredzot liecina, ka, runājot par konkrētiem gadījumiem, uzņēmēju sniegtā informācija ir precīzāka, turpretī, atbildot par kukuļdošanu vispār, uzņēmēju nosauktās summas varēja būt paaugstinātas, balstoties uz iepriekšējiem pieņēmumiem par kukuļošanas izplatību.

49. tabula. Kukuļošana valsts un pašvaldību iestādēs