Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā jūtas mazais uzņēmējs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415) https://vestnesis.lv/ta/id/51648

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Klupšanas akmeņi Rīgas vagonu rūpnīcas atdzimšanas ceļā

Vēl šajā numurā

27.11.1998., Nr. 352/354 (1413/1415)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kā jūtas mazais uzņēmējs

Ziņojums Latvijas valdībai

Tālis Tisenkopfs (grupas vadītājs), Daiga Bērziņa, Māris Goldmanis, Anita Kalniņa, Andris Krūmiņš, Roberts Ķīlis, Sanita Vanaga - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieki

Turpinājums. Sākums "Privātīpašuma" 36., 38., 39.,41. un 42. numurā

Tirgus

Pārdošanas problēmas

Visiem uzņēmējiem tika vaicāts, kādas ir galvenās problēmas, pārdodot viņu produkciju un pakalpojumus. Problēmas un grūtības ranžētā veidā atspoguļotas 42. tabulā.

42. tabula. Galvenās pārdošanas problēmas

(cik % no atbildējušajiem minējuši attiecīgo problēmu)

Problēmas %
1. Zema pirktspēja 81
2. Citu uzņēmēju konkurence 54
3. Samaksas aizkavēšana 22
4. Reklāmas trūkums 21
5. Augstas transporta izmaksas 14
6. Mazs produkcijas apjoms 13
7. Tirdzniecības vietu trūkums 10
8. Eksporta barjeras (muita, licencēšana) 8
9. Cits 6
10. Zema produkta vai pakalpojuma kvalitāte 1

Visbiežāk minētās pārdošanas problēmas bija zema pirktspēja un citu uzņēmēju konkurence. Zemās pirktspējas pamatā ir vispārējais valsts ekonomiskais stāvoklis, kas veido iedzīvotāju labklājību un pirktspēju. Pēc tam seko problēmas, ko uzņēmēji spētu atrisināt paši saviem spēkiem. Šajā gadījumā eksporta barjeras maz pieminētas tādēļ, ka salīdzinoši neliels izlasē iekļuvušo uzņēmēju skaits nodarbojas ar eksportu.

 

Uzņēmumu savstarpējās attiecības

Uzņēmumiem nostiprinoties un attīstoties privātajam sektoram, veidojas arī uzņēmumu savstarpējās - biznesa-biznesa tipa attiecības, kas liecina, ka uzņēmēju vidū pastāv ne vien konkurences, bet arī sadarbības attiecības kopēju jautājumu kārtošanā. Tomēr šis pētījums liecina, ka Latvijā sadarbība starp MVU ir visai neaktīva.

43. tabula. MVU sadarbība (% no atbildējušajiem)

Jautājumi Bieži Dažkārt Nesadarbojas Grūti atbildēt
1. Piegādes 65 20 15 0
2. Produkcijas/pakalpojumu kontraktēšana 34 20 36 10
3. Mārketings 16 24 55 4
4. Kārtojot attiecības ar pašvaldībām 15 28 55 1
5. Kārtojot attiecības ar valsts institūcijām 11 23 64 2
6. Grupēšanās pēc ekonomiskajām interesēm 5 19 73 3
7. Eksporta tirgus meklējumi 6 14 74 6
8. Vienošanās par tirgus sadali 3 20 75 1
9. Kopēju uzņēmumu veidošana 3 11 84 3
10. Asociāciju veidošana 2 11 85 3
11. Kopējas investīcijas 6 9 87 0
12. Uzņēmumu apvienošanās 1 7 89 3

Regulāra uzņēmēju savstarpējā sadarbība vērojama tikai piegāžu, produkcijas un pakalpojumu kontraktēšanas un nedaudz mārketinga ziņā, kā arī kārtojot attiecības ar pašvaldībām un valsts institūcijām. Pārējos gadījumos sadarbība ir minimāla.

 

Attiecības ar pašvaldību un valsts institūcijām

Bizness un valdība ir sabiedrības institūcijas, kas atrodas pastāvīgā mijiedarbībā un atstāj vislielāko iespaidu uz citiem sabiedrības institūtiem. Abas institūcijas ietekmē arī citi sabiedrības aspekti, piemēram, tehnoloģija, vērtības, spiediena grupas, izglītības institūti, patērētāji.

Dažādiem faktoriem ir dažāda ietekme uz biznesu. Piemēram, tehnoloģijai, patērētājiem un cenām - vistiešākā, kamēr valdības ietekme izpaužas netieši caur dažādiem regulējošiem noteikumiem. Tomēr šī ietekme ir vispārēja un atšķirībā no tehnoloģijas un cenu ietekmes tā pārsniedz konkrētu uzņēmējdarbības jomu ietvarus un attiecas uz biznesa kopējo institucionālo un likuma vidi.

Biznesa attiecības ar valdību ir komplicētas. Jēdziens "bizness" jeb uzņēmējdarbība ietver plašu aktivitāšu spektru no individuālas uzņēmējdarbības līdz lielām kompānijām. Tas ietver indivīdu un organizāciju darbību ražošanas, pakalpojumu, tirdzniecības un citās jomās vietējos, nacionālos un starptautiskos tirgos. Arī jēdziens "valdība" ietver plašu institūtu, ierēdņu, vadības instrumentu un rīcības veidu kopumu valsts un vietējo pašvaldību līmenī. Valdības institūcijas reprezentē publisku politisku varu un īsteno konkrētu politiku sabiedrības interesēs. Šajā pētījumā uzmanība tika veltīta valdības regulējošajai ietekmei un politikai attiecībā uz MVU, kā arī uz mazo uzņēmumu attiecībām ar valdības un pašvaldību institūcijām.

Biznesa un valdības attiecību analīzē parasti izmanto vairākus teorētiskos modeļus. Viens no tiem ir dominantes modelis, kas balstās uz pieņēmumu, ka valdības, biznesa un sabiedrības attiecības ir piramīdveida: sabiedrība ir hierarhiska, vara atrodas nedaudzu ietekmīgu cilvēku un institūciju rokās, politika veidojas virzienā no "augšas uz leju", un lēmumi tiek pieņemti biznesa interesēs. Privātā sektora loma sociālo jautājumu risināšanā (bezdarbs, nabadzība u.c.) ir tēvišķīga vai sliktākajā gadījumā - ekspluatatoriska. Politiskā sistēma ir saplūdusi ar biznesa organizācijām un grupām, un valdības primārais mērķis ir kalpot biznesam. Šādā modelī biznesa un valdības attiecības nonāk biznesa, sevišķi lielo biznesa grupējumu, atkarībā, un runāt par valdības regulējošo un veicinošo lomu attiecībā uz privāto biznesu, kas tai būtu jārealizē visas sabiedrības interesēs, ir visai problemātiski. Saskaņā ar dominantes modeli ekonomiskā un politiskā vara ir saplūdusi un atrodas valdošās elites rokās.

Otrs biznesa un valdības attiecību modelis ir tā dēvētais tirgus kapitālisma modelis, kas balstās uz pieņēmumu, ka privātā biznesa uzvedību vispirms nosaka ekonomiskie un tirgus spēki, no kuriem bizness gūst attīstības stimulu un kam pievērš galveno uzmanību. Tirgus vide nosaka uzņēmumu rīcību un lēmumu pieņemšanu. Konkrēta uzņēmuma pastāvēšanu attaisno un leģitimizē tirgus sekmes, tādēļ vadītāji uzņēmuma mērķus definē ar peļņas un efektivitātes kategoriju palīdzību. Šādi uzņēmumi akceptē sociālo un politisko vidi, kurā darbojas, ievēro likumus un sociālās normas, taču neuzņemas atbildību par sociālo problēmu risināšanu, ja vien tās neskar uzņēmuma darbaspēku. Biznesa prasības attiecībā pret valdību ir veidot labvēlīgu sociālo un politisko vidi, kurā uzplauktu tirgus un tiktu gādāts par sociālo jautājumu risināšanu. Tirgus kapitālisma modelī privātais bizness necenšas saaugt ar politisko varu un uzurpēt ietekmi politiskajās institūcijās.

Trešais ir tā dēvētais interešu grupu modelis biznesa un valdības attiecībās, saskaņā ar kuru atsevišķu uzņēmumu un visa privātsektora situāciju kopumā nosaka dažādi sociālie un ekonomiskie faktori ar to īpašajām interesēm un prasībām - patērētāji, klienti, konkurenti, darbinieki, akcionāri vadītāji, vietējā kopiena, valdība u.c. Šis modelis atbilst liberālai demokrātijai un plurālai sabiedrībai, tas akcentē sabiedrības viedokļa, industriālās demokrātijas un politiskās regulācijas lielo lomu biznesa attīstībā.

Šajā pētījumā iegūtos datus par uzņēmēju attiecībām ar valdības un pašvaldību institūcijām nevar viennozīmīgi interpretēt kāda konkrēta teorētiskā modeļa ietvaros. Jāņem vērā, ka apsekoti tika mazā biznesa uzņēmumi, kuru attiecības ar institūcijām veidojas atšķirīgi no lielajiem biznesa grupējumiem. Kopējais secinājums ir, ka uzņēmēju attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm pastāv gan partnerības un sadarbības attiecības, gan konflikti un birokrātiski šķēršļi.

Respondentiem tika uzdots jautājums, vai kārtot lietas ar valsts institūcijām ir grūti vai viegli. Atbildes sniegtas 44. tabulā.

44. tabula. Lietu kārtošana valsts institūcijās

(% no atbildējušajiem)

Institūcijas Grūta Viegla Nevar atbildēt
Valsts ieņēmumu dienests 39 53 8
Pašvaldība 29 62 9
Sanitāri higiēniskie dienesti 27 46 27
Muita 22 18 60
Uzņēmumu reģistrs 21 68 11
Valsts zemes dienests 18 24 58
Ugunsdzēsības dienests 17 63 20
Statistikas komiteja 13 61 26
Ministrijas 12 16 72
Tiesas 11 13 76
Policija 11 40 49
Valsts nodarbinātības dienests 8 35 58

Redzams, ka pēc uzņēmēju atzinuma vigrūtāk lietas kārtot ir Valsts ieņēmumu dienestā un pašvaldībās. Aptuveni puse aptaujāto uzņēmēju (142) nosauca konkrētas iestādes (vienu vai vairākas), ar kurām viņiem ir bijis visgrūtāk sadarboties. Tas nozīmē, ka uzņēmēji atsaucās uz konkrētiem grūtību un problēmu gadījumiem. Šo iestāžu uzskaitījums dots 45. tabulā, un tas apstiprina iepriekšējo novērojumu par iestādēm, kurās jautājumu kārtošana un sadarbība ir visproblemātiskākā.

45. tabula. Iestādes, ar kurām visgrūtāk sadarboties

(% norāda, kāda daļa no tiem, kas atbildēja uz šo jautājumu, minējuši attiecīgo iestādi)

Iestādes N % Grūtību piemēri un uzņēmēju izteikumi
Valsts ieņēmumu dienests 50 35 • Nav pieejama informācija par nodokļu atvieglojumiem
• VID - cilvēks nāk ar mērķi "atsavināt" konkrētu naudas
summu
• Grūtības ar nodokļu sodiem
• Domstarpības ar VID, tā instrukciju tulkošana
• VID nekad neizskaidro noteikumus
• VID ir pārāk daudz birokrātisku, lieku procedūru
• Viena darbinieka aplamie paskaidrojumi ļāva citiem
darbiniekiem uzlikt soda naudu
• Alkohola licencei beidzās termiņš, nepaspēja iegūt licenci
attiecīgajā dienā (nākamajā jau bija), bet alkoholu konfiscēja
Pašvaldība 24 17 • Pašvaldība lika maksāt īri vairāk nekā citiem
• Pašvaldība pie objekta nodošanas pieprasīja ļoti daudz
papildu uzziņu
• Pašvaldību institūcijai būvēja objektu un to nespēja samaksāt
• Valsts institūcijās kā pret sienu
• Licenču iegūšana - daudz braukāšanas, dažādas formalitātes
• Daļa no visiem nodokļiem varētu palikt vietējās pašvaldības
līmenī, lai būtu ieinteresēti sekmēt uzņēmējdarbību
• Piešķīra māju un atņēma - rajona pašvaldība
• Pašvaldība nerūpējas un nepilda solījumus
• No pašvaldības saņemot atļauju licencei pieņem pārāk
lielas summas
• Tiesājos ar pašvaldību par zemi
Muita 19 13 • Milzīga korupcija muitā
• Muita ir ļoti birokrātiska
• Lēna jautājumu kārtošana, kravai nācās gaidīt trīs dienas
• Lielas muitas problēmas - kravas stāv, bet skaitītājs griežas
Sanitāri higiēniskie dienesti 15 11
Uzņēmumu reģistrs 9 6
Ugunsdzēsības dienests 6 4
Valsts zemes dienests 6 4
Policija 4 3
Statistikas komiteja 4 3
Citas 11 8

Minot konkrētus jautājumus, kādos ir bijis visgrūtāk sadarboties, uzņēmēji nosauca atļauju dabūšanu, nodokļu jautājumu kārtošanu, licenču iegūšanu, telpu pirkšanu un īrēšanu, kam sekoja privatizācijas jautājumi, subsīdiju saņemšana un citi. Zīmīgi, ka šie jautājumi sakrīt ar tipiskajām situācijām, kādās uzņēmējiem ir nācies dot kukuļus (skat. nodaļu par korupciju).

46. tabula. Kādus jautājumus kārtot valsts un

pašvaldību institūcijās ir grūti un kādus viegli

(% no atbildējušajiem)

Jautājumi Grūti Viegli Nevar atbildēt
Vajadzīgo atļauju dabūšana 50 42 8
Nodokļu jautājumu kārtošana 37 52 11
Licenču iegūšana 36 49 15
Telpu pirkšana, īrēšana 32 53 15
Privatizācijas jautājumi 25 19 56
Valsts subsīdiju un finansu atvieglojumu saņemšana 20 11 69
Zemes pirkšana 19 13 68
Uzņēmuma reģistrēšana 16 76 7

Par tipiskajām grūtībām, ar kādām uzņēmēji sastopas pašvaldībās un valsts iestādēs, liecina 47. tabula. Visbiežāk sastopamās grūtības ir lēna jautājumu kārtošana, nepieciešamība atkārtoti ierasties iestādēs. Tālāk seko virkne grūtību, kas saistītas ar ierēdņu nepretimnākošu attieksmi, patvaļu un iestāžu neērtu darba laiku. Raksturīgi, ka visas šīs grūtības ir saistāmas ar iestāžu un ierēdņu kā pakalpojumu sniedzēju darba nepietiekamu efektivitāti un ievirzi uz klientu. Tāpat kā jautājumā par iestādēm, ar kurām grūti sadarboties, arī šajā gadījumā tipiskās grūtības korelē ar kukuļdošanas gadījumiem un kukuļdošanas mērķiem, uzņēmējiem cenšoties šīs grūtības mazināt vai novērst.

47. tabula. Galvenās grūtības saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm

(% no atbildējušajiem)

Grūtības Bieži Dažkārt Neesmu Grūti
sastapies atbildēt
Lēna jautājumu kārtošana 39 41 17 3
Nepieciešamība atkārtoti ierasties iestādēs 42 35 20 3
Ierēdņu nepretimnākoša attieksme 27 39 31 3
Neskaidra jautājumu izskatīšanas kārtība 23 36 35 6
Likumu patvaļīga interpretācija 23 29 39 9
Ierēdņu patvaļa lēmumu pieņemšanā 11 29 51 9
Neērts iestāžu darba laiks 10 27 56 7
Nepamatotu sodu uzlikšana 8 29 56 7
Neoficiāli maksājumi 6 28 58 8
Mājieni par nepieciešamību dot kukuļus 7 27 59 7
Nepamatotas pārbaudes 8 21 63 8

 

Korupcija

Pētījumā tika iekļauti vairāki jautājumi par neoficiāliem maksājumiem un kukuļiem, kurus uzņēmējiem varētu būt nācies dot valsts un pašvaldību iestādēs. Intervētāji ziņoja, ka uz šiem jautājumiem uzņēmēji atbildējuši negribīgi - 13 - 14% respondentu sacījuši, ka viņiem ir grūti vai arī viņi nevēlas sniegt atbildi (48. tabula). Līdzīgi izvairīga attieksme bija vērojama vēl vienīgi jautājumā par darbinieku algām. Turklāt, pēc intervētāju novērojumiem, vairākos gadījumos, kad uzņēmēji bija apgalvojuši, ka nav devuši kukuļus, atbildes konteksts liecinājis, ka tas varētu neatbilst patiesībai. Šis izvairīgums un atsevišķos gadījumos atbilžu falsifikācija, iespējams, nedaudz pazeminājusi datus par kukuļdošanas izplatību. Piemēram, atbildi uz neitrālāku jautājumu "ko kukuļdošana palīdzēja atrisināt" sniedza 31% uzņēmēju.

Tomēr visumā dati par korupciju ir ticami, par ko liecina to noturīgums dažādos jautājumos un kontekstos. Tajos gadījumos, kad uzņēmēji izšķīrās sniegt informāciju par kukuļu summām un konkrētiem kukuļdošanas gadījumiem, informācija bija ticama.

48. tabula. Neoficiāla pateicība un maksājumi valsts

un pašvaldību iestāžu darbiniekiem

Neoficiāla pateicība, % izlasē, % izlasē, % izlasē, % izlasē,
maksājums kuri apgalvo, kuri apgalvo, kuriem grūti/ kuri nosauc
ka ir devuši ka nav devuši nevēlas atbildēt summu
Nemonetāra pateicība
(dāvanas, suvenīri u.c.) 34 53 13 16
Kukulis naudā 20 66 14 10

Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem 1/3 mazo uzņēmēju apgalvo, ka viņiem ir nācies pielietot nemonetāras pateicības formas - dažādas dāvanas un suvenīrus valsts un pašvaldību iestādēs, kuru visbiežāk sastopamais apmērs ir 5 vai 10 lati, taču vidējā summa vienā transakcijā ir aptuveni 15 latu. Savukārt 20% uzņēmēju apgalvo, ka viņiem nācies dot kukuļus, kuru visbiežāk fiksētā summa ir 100 latu, bet vidējā summa vienā transakcijā - apmēram 190 latu.

Jautājums par nemonetāru pateicību un kukuļiem fiksēja to izplatību un lielumu, turpretī jautājums par kukuļdošanu konkrētās iestādēs ļāva noteikt kukuļdošanas iespējai visvairāk pakļautās iestādes, kukuļu lielumu un atšķirības dažādās iestādēs, kukuļdošanas mērķus, tipiskos gadījumus un funkcionālo jēgu jeb rezultātu, kas kukulim jāsasniedz. Jāpiebilst, ka šajos specifiskajos jautājumos atšķirībā no vispārējā jautājuma par sastapšanos ar kukuļdošanu uzņēmēji sniedza detalizētāku informāciju un konkrēti nosauktās summas bija nedaudz mazākas. Tas acīmredzot liecina, ka, runājot par konkrētiem gadījumiem, uzņēmēju sniegtā informācija ir precīzāka, turpretī, atbildot par kukuļdošanu vispār, uzņēmēju nosauktās summas varēja būt paaugstinātas, balstoties uz iepriekšējiem pieņēmumiem par kukuļošanas izplatību.

49. tabula. Kukuļošana valsts un pašvaldību iestādēs

Iestādes % izlasē, % izlasē,
kuri apgalvo, kuri nosauc
ka ir maksā- kukuļa
juši summu
Pašvaldība 12 7
Valsts ieņēmumu dienests 10 4
Muita 8 4
Sanitāri higiēniskie dienesti 7 3
Policija 6 3
Ugunsdzēsības dienests 6 2
Ministrijas 4 2
Valsts zemes dienests 2 1
Uzņēmumu reģistrs 1 -
Tiesas 1 1
Statistikas komiteja 0,7 -
Valsts nodarbinātības
dienests 0,3 -

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!