Vēstule "Latvijas Vēstneša" redakcijai

Jūsu laikrakstā (š.g. 8.decembrī) publicētajā Valsts prezidenta runā Kopenhāgenā Guntis Ulmanis saka:

"Līdz brīdim, kad šķērsosim nākamā gadu tūkstoša slieksni, ir atlicis nedaudz vairāk kā gads."

Vai Jūs nevarētu paskaidrot, kad tad īsti sāksies 21.gadusimtenis un līdz ar to arī nākamais gadu tūkstotis.

Ar cieņu —

Uldis Arents ,

ārsts, Madonas slimnīcā

Arturs Balklavs–Grīnhofs,

LU Astronomijas institūta direktora vietas izpildītājs

Lūdzu neapvainoties tos, kuri prot skaitīt un nav šo prasmi zaudējuši arī mūsu izglītības sistēmā veiktās humanitarizācijas (analogs militarizācijai) reformas rezultātā, tātad lūdzu neapvainoties tos, kuri vēl saprot, kā un ko viņi skaita. Šis rakstiņš ar elementārajiem skaidrojumiem nav domāts viņiem.

Diemžēl masu informācijas līdzekļos saceltā ažiotāža ap jaunā — 21.gadsimta un trešās tūkstošgades sagaidīšanu 1999./2000.gada gadumijā, t.i., troksnis ap atskaites uzsākšanu, kas mūs it kā atdalot līdz šim vēsturiskajam notikumam, kā arī daudzie tālruņa zvani uz Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu ar neizpratnes pilnajiem jautājumiem sakarā ar šo ažiotāžu, liek domāt, ka daļa sabiedrības un sevišķi jau tie, kuri, kā saka, veido sabiedrisko domu, šo jautājumu tomēr vai nu neizprot, vai arī negrib saprast, un grūti novērtēt, kā tur ir vairāk — patiesas neizpratnes, paviršības vai vienkārši parastās sensācijas kāres auditorijas pastiprinātai piesaistīšanai, un tādēļ pie šī jautājuma skaidrošanas nākas atkārtoti atgriezties.

Tātad — atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu — 2000. gada sagaidīšana neievadīs jauno, t.i., 21.gadsimtu. 21. gadsimts sāksies ar 2001.gada 1.janvāri. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs gadus tāpat kā jebko citu skaitām, lietojot normālo decimālo sistēmu, t.i., skaitām: 1, 2, 3, utt. līdz 10 utt., resp., desmitniekus (simtniekus, tūkstošniekus utt.) iesākam (!) ar 1 un nobeidzam (!) ar to desmitnieku (simtnieku, tūkstošnieku utt.), kuru esam iesākuši, tātad pirmo desmitnieku nobeidzam ar 10, pirmo simtnieku — ar 100, pirmo tūkstoti — ar 1000 utt. Mēs taču nesākam skaitīt ar 0 un līdz ar to nebeidzam desmitnieku ar 9, kā būtu jābeidz, ja šo skaitīšanu sāktu ar 0 un desmitniekā kā jau desmitniekā būtu jāietilpina tikai tās pašas desmit vienības. Tas nozīmē to, ka, lietojot šo ikdienā pieņemto un, šķiet, visnotaļ pierasto skaitīšanas sistēmu, kas līdz šim nekādus sarežģījumus un pārpratumus nav radījusi, jo sistēma ir ērti lietojama un konsekventa, proti, tajā nepastāv nekādi izņēmumi atsevišķiem skaitļiem, it kā nevajadzētu sevišķi skaidrot, ka un kāpēc, piemēram, otrā (nākamā) diena (gads, gadsimts, tūkstošgade utt.) iesākas tikai tad, kad pirmā diena (gads utt.) ir beigusies, un ka skaitļa visai patvaļīgi piešķirtajam "lielumam", "dižumam", "apaļumam", "izcilumam" vai " skaistumam" — 10, 100, 1000 utt., tātad arī skaitlim 2000, nav nekādas nozīmes no skaitīšanas sistēmas pielietošanas viedokļa — 20.gadsimts vai otrā tūkstošgade beigsies tikai 2000.gada 31.decembrī pulksten 24.00, bet 21. gadsimts vai trešā tūkstošgade iesāksies tikai 2001.gada 1. janvārī pulksten 0.00 un ne mirkli (nerunājot jau par veselu gadu) ātrāk.

Tā kā, izšāvuši visu pulveri fascinējoši "apaļā" 2000.gada — pašreizējā, t.i., 20.gadsimta un otrās tūkstošgades pēdējā gada sagaidīšanas svinībās un priekos 1999.gada 31.decembra pusnaktī un nodzīvojuši vēl vienu gadu, klusi sagaidīsim 2001. gada 1.janvāri, ar kuru vēsturnieki visus ievērības cienīgos notikumus sāks reģistrēt kā patiešām piederošus jaunajam — 21.gadsimtam un trešajai tūkstošgadei.