Jans Sands Sorensens (Jan Sand S rensen) ,

Apvienoto Nāciju Organizācijas pastāvīgais koordinators Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Sorensena kungs, kāds jums no ANO pārstāvja viedokļa šķiet šis nu jau aizejošais gads?

— Mēs esam jaunā gadu tūkstoša priekšā, un es savu vērtējumu gribētu sniegt šajā kontekstā. Kopumā var teikt, ka pasaule kļūst labāka un arī drošāka dzīvei. Tas ir īpaši svarīgi, domājot par nākamajām cilvēku paaudzēm. Protams, joprojām ir daudz problēmu, bet tagad ir arī daudzas iespējas to risināšanai. Ļoti svarīgi ir nosargāt dabu un apkārtējo vidi nākamajām paaudzēm.

Daudziem šogad ir uzlabojušies dzīves apstākļi, taču pasaulē joprojām ir reģioni, kur cilvēki dzīvo lielā trūkumā. Daudzviet tas saistīts arī ar sarežģītu demogrāfisko situāciju. Viens no svarīgākajiem notikumiem pasaulē, šim gadu tūkstotim beidzoties, bijusi aukstā kara izbeigšanās. Taču pasaulē joprojām daudzās vietās notiek nacionālie un etniskie konflikti. Bet ir arī cerīgas pazīmes, ka Apvienoto Nāciju Organizācijai izdosies atrast veidu, kā atrisināt arī šīs problēmas.

— Runājot konkrēti par 1998. gadu, kurš jums šķiet pozitīvākais notikums pasaulē?

— Man būtu grūti nosaukt vienu konkrētu notikumu, jo gads bijis visai spraigs. Kā zināt, daudz pūļu tika veltīts, lai nodibinātu mieru Vidējos Austrumos vai vismaz lai radītu apstākļus stabilam mieram šajā reģionā nākotnē. Daudz pūļu tika veltīts situācijas normalizēšanai Kosovā. Tie ir ļoti sarežģīti un grūti uzdevumi starptautiskajai sabiedrībai. Vēl būtu jāmin pozitīvā attīstība Ziemeļīrijā — tas bija uzskatāms piemērs starptautiskās sabiedrības aizvien lielākai atbildībai par konfliktu novēršanu konkrētos pasaules reģionos. Progress ilgstošā konflikta noregulēšanā bijis arī basku zemē Spānijā. Tie ir ļoti pozitīvi procesi, kaut arī ne viegli.

— Diemžēl 1998.gads pasaulei atnesa arī daudzus dramatiskus notikumus.

— Jā, dažās pasaules vietās ir turpinājušies pilsoņu kari, kas prasījuši daudz upuru. Galvenokārt tie risinājās vairākās vietās Āfrikā. Taču starptautiskā sabiedrība pieliek daudz pūļu, lai šos pilsoņu karus apturētu.

— Kāda šajā tik sarežģītajā mūsdienu pasaulē ir Apvienoto Nāciju Organizācijas loma?

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka tieši šajā gadā ir sākušas darboties vairākas plašas ANO programmas. Vairākas no tām veltītas sabiedrības konsolidācijai. Citas savukārt orientētas uz pozitīvu nākotnes attīstību. Tika arī turpinātas jau iesāktās programmas, piemēram, valodu apmācībā. Priecājos, ka šogad šī programma guva plašāku finansiālo pamatu. Mums ir ļoti cieša sadarbība ar Latvijas valdību. Atbalstām ar savām programmām arī sabiedrības sociālās integrācijas procesu, gribētos atbalstīt arī nacionālo dialogu, sekmēt sociālā taisnīguma sabiedrības veidošanu Latvijā un vispārēju dzīves līmeņa paaugstināšanos.

Par ļoti nozīmīgu es uzskatu arī pētījumu par nabadzības cēloņiem Latvijā un to, kā nabadzība veidojas. Šo darbu mēs sākām arī tāpēc, lai ar savu analīzi iepazīstinātu valdību un politikas veidotājus. Gribējām arī atrast un parādīt efektīvākos nabadzības novēršanas ceļus. Šo līmeni mēs tagad esam sasnieguši, un valdība analizē mūsu ieteikumus. Minētais pētījums ir labs pamats diskusijai par iespējami plašāku aprindu iesaistīšanu cīņā pret nabadzību.

Kopumā es varu teikt, ka Apvienoto Nāciju Attīstības programmai šis bijis ļoti labs gads. Man personīgi šis bija pirmais gads Rīgā un līdz ar to īpaši nozīmīgs.

— Jūsu galvenie šī gada iespaidi mūsu valstī?

— Domāju, kopumā šis Latvijai bijis sekmīgs gads. Protams, bija arī problēmas, ne jau bez tām. Taču, vērtējot lielos vilcienos, jāuzsver, ka Latvijā turpinājās ekonomikas progress. Tālāk nostiprinājās makroekonomikas un tirdzniecības politika. Nopietns pārbaudījums Latvijas politikai šajās jomās bija finansu krīze Krievijā. Protams, tā atstāja zināmu iespaidu uz Latvijas ekonomiku. Jums nācās dažādot un pārorientēt daļu savas ekonomikas. Taču šīs Krievijas krīzes negatīvā ietekme izrādījās mazāka, nekā sākumā ar bažām bija prognozēts.

Pie Latvijas aizvadāmā gada panākumiem es gribētu minēt arī sekmīgās parlamenta vēlēšanas un jaunās valdības izveidošanu, arī tik nozīmīgos jūsu konstitūcijas labojumus, kas tika izdarīti tieši cilvēktiesību aspektā. Arī mūsu misija šogad īpašu uzmanību veltīja cilvēktiesību jautājumiem un sadarbojās šajā jomā ar jūsu valdību. Tas viss ļoti būtiski sekmējis Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Kopumā varu teikt, ka latviešiem šis ir bijis visnotaļ veiksmīgs gads.

— Lūdzu, pastāstiet mazliet plašāk par savu misiju Latvijā? Diemžēl daudzi mūsu cilvēki joprojām skaidri neizprot tās būtību — jo vairāk tāpēc, ka jūsu kompetencē ir vairākas nozares.

— Jā, man Latvijā ir divi amati un arī divi pienākumi. Vispirms es esmu pastāvīgs dažādu ANO organizāciju un projektu koordinators Latvijā. Un vēl esmu ANO Attīstības programmas (UNDP) pastāvīgais pārstāvis Latvijā. Tā ir vislielākā ANO attīstības organizācija, kas darbojas galvenokārt nacionālo institūciju darbaspēju padziļināšanai. Mūsu programma koncentrējusi savu uzmanību uz Latvijas sabiedrības demokrātisko pamatu nostiprināšanu.

Ļoti svarīgs mana darba aspekts ir dialogs un sadarbība ar partneriem Latvijas valdībā un jūsu nacionālajās institūcijās. Es gribu uzsvērt, ka mēs atbalstām konkrētas nacionālās programmas. Tās nav kaut kādas abstraktas, no debesīm nokritušas un par UNDP naudu atbalstītas programmas. Runa ir par jūsu nacionālo institūciju izveidotām un vadītām programmām — mēs tajās piedalāmies, sniedzot konkrētu atbalstu.

UNDP veltī lielu uzmanību sabiedrības iepazīstināšanai ar mūsu darbību. Viens no mūsu visnozīmīgākajiem pēdējo trīs gadu projektiem ir bijis izdevums "Latvija. Pārskats par tautas attīstību", kurā analizēti svarīgākie Latvijas procesi. Šī izdevuma mērķis nav tikai analizēt sabiedrības attīstību, bet arī stimulēt sabiedrību atklāti diskutēt par savām problēmām. Šādi ziņojumi iznāk kopš 1995. gada, tie laika gaitā kļūst jo plašāki un izraisa aizvien lielāku interesi arī ārpus Latvijas. Ikviens, kas interesējas par jūsu valsti, no šiem ziņojumiem var gūt skaidru priekšstatu par Latvijas situāciju.

Pērn "Latvijas Vēstnesis" bija publicējis pilnu mūsu ziņojuma tekstu, un es no sirds izsaku paldies jūsu redakcijai par šādu attieksmi.

Arī šogad mēs daudz pūļu veltījām Latvijā notiekošajiem procesiem, un Jaunā gada sākumā klajā nāks pamatīgs ziņojums. Galvenā uzmanība tajā būs veltīta attiecībām starp valsti un pilsoņiem vides kontekstā, kā arī attiecībām starp visiem trim šiem sektoriem. Ziņojumā būs analizēts arī, ko atsevišķs indivīds var sagaidīt no valsts un ko privātais sektors — no valsts attīstības. Ziņojumā būs padziļināti aplūkota arī privātā sektora loma valsts sociālajā attīstībā.

— Jums uzticēta ārkārtīgi atbildīga misija.

— Atbildība ir tiešām liela. Taču kopumā tas ir visai parasts darbs. Un tā rezultāti ir atkartīgi no pavisam vienkāršiem apstākļiem. Vispirms mums ir jāzina, ka esam uz pareizā ceļa. Viena no mūsu darba īpatnībām ir lielā plašsaziņas līdzekļu uzmanība. Jo mēs nodarbojamies ar jautājumiem, kas bieži vien ir jūsu sabiedrības uzmanības degpunktā. Otra īpatnība ir tā, ka mēs parasti sadarbojamies ar vietējiem partneriem, piesaistot šiem projektiem jaunus donorus. Tas mums ļauj sadalīt projektu izmaksas starp vairākiem dalībniekiem. Patlaban šī iemaksu proporcija ir apmēram 1:7. Tas ir ļoti labs rādītājs. Tas rāda, ka UNDP kopīgi ar jūsu valdību un citiem partneriem ir spējusi sagatavot un attīstīt programmas, kuras apmaksāt ieinteresēti arī vēl citi donori. Šie divi aspekti vien jauj uzskatāmi parāda, ka mēs esam uz pareizā ceļa.

— Pastāstiet, lūdzu, īsumā arī par savu dzīvi pirms šī Rīgas perioda!

— Pirms ierašanās Rīgā es jau 14 gadus strādāju ANO sistēmā. Es strādāju Starptautiskajā darba organizācijā — specializētā ANO aģentūrā Ženēvā. Manā uzmanības lokā bija bezdarba samazināšanas un dzīves līmeņa paaugstināšanas problēmas. Pēdējā laikā man bija globāla atbildība par sadarbību arī ar citām ANO organizācijām. Bet vēl agrāk es kādu laiku strādāju Dānijas Ārlietu ministrijā Kopenhāgenā. Bet vēl pirms tam — bija augstskolas mācību spēks ASV un vēlāk Dānijā.

— Kur jūs esat dzimis?

— Es piedzimu sava vectēva lauku mājās Dānijas ziemeļos.

— Tātad pēc izcelsmes esat laucinieks.

— Tā varētu teikt. Taču ne gluži. Mans tēvs dienēja Dānijas gaisa spēkos, un sakarā ar viņa norīkojumiem man bērnībā iznāca dzīvot dažādās Dānijas vietās. Es studēju ziemeļnieku literatūru, iegūstot šajā jomā zinātnisko grādu. Un šo priekšmetu es arī pasniedzu Kopenhāgenas universitātē. Taču pēc tam studēju politoloģiju un vēlāk arī šajā priekšmetā lasīju lekcijas.

— Kāds jums pašam bijis šis aizvadītais gads — pirmais darba gads Rīgā? Jums un jūsu ģimenei?

— Būtībā tas pagājis galvenokārt darbā. Darbs patiešām aizņēma manas dzīves lielāko daļu. Jūs jau zināt, bieži vien ir tā, ka darbs neapstājas brīdī, kad tu atstāj savu biroju. Taču man ļoti patīk būt Rīgā. Es nekad kopš pašiem studiju gadiem Kopenhāgenā neesmu dzīvojis lielas pilsētas centra. Tagad es pilnībā izbaudu šo iespēju. Attiecībā uz ģimeni — man ir grūtāk runāt, jo mani bērni mācību dēļ nevar būt šeit kopā ar mani. Viņi mani tikai apciemo. Mana meita studē Kopenhāgenā, bet dēls — Kanādā.

— Es zinu, ka jūs esat bijis ļoti aizņemts. Taču arī tik nevaļīgam cilvēkam tomēr atrodas pa vaļas brīdim. Kā jūs tos pavadāt Rīgā?

— Man ļoti patīk staigāt pa ielām un vērot pilsētas celtnes. Mani ļoti interesē arhitektūra. Patīk arī lasīt, skatīties televīziju. Eju uz mākslas izstādēm, apciemoju draugus un kolēģus. Man patīk spēlēt tenisu, bet tā nav regulāra nodarbošanās.

— Kādu jūs iztēlojaties jauno gadu un arī nākamo gadu tūkstoti?

— Es gribētu būt optimists. Jo vairāk tāpēc, ka esmu iesaistīts optimismu rosinošos ANO projektos. Lielākais ANO sasniegums pagājušajā desmitgadē bija globālās konferences par pašiem aktuālākajiem cilvēces jautājumiem — par iedzīvotājiem, par apkārtējās vides stāvokli un sociālo attīstību. Visas šīs konferences bija svarīgs ieguldījums starptautiskās sadarbības veicināšanā un stiprināšanā — cilvēces labākas nākotnes vārdā.

Šīs globālās konferences, kas nomainīja spēka politiku un aukstā kara konfrontāciju, bija efektīvs visas cilvēces problēmu risināšanas līdzeklis. Taču pieredze rāda, ka turpinās globalizācijas process un problēmas ir savstarpēji aizvien ciešāk saistītas. Tādējādi var teikt, ka cilvēcei jaunā gadu tūkstoša sākumā būs jārisina lielas, sarežģītas problēmas. Taču gribu arī teikt, ka to risinājumam tagad ir ļoti labi apstākļi.

— Kādu jūs redzat Latvijas tuvāko nākotni?

— Spriežot pēc milzu progresa, kas sasniegts nepilnos astoņos gados kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, ir pamats nākotnē raudzīties ar optimismu. Latvija relatīvi īsā laikā ir guvusi milzu progresu un sasniegusi to, kas citām valstīm un tautām prasījis daudz ilgāku laiku. Jūsu zemē pāreju no vienas politiskās un ekonomiskās sistēmas uz otru jo vairāk sarežģīja smagais pagātnes mantojums.

Es jums visiem vēlu sekmīgu un raženu jauno gadu! Un visiem latviešiem gribētu novēlēt jaunajā gadā vēl aktīvāk iesaistīties dažādu asociāciju un citu nevalstisku organizāciju darbībā, lai dotu jo lielāku ieguldījumu savas valsts problēmu risināšanā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"