Vents Balodis, zemkopības ministra pienākumu izpildītājs, — preses konferencē

Nopietnas problēmas šogad kopš vasaras vidus ir Latvijas gaļas tirgū, bet jo īpaši cūkgaļas ražotājiem. Stājoties spēkā Baltijas brīvās tirdzniecības līgumam, 1997. gada 1. janvārī atcēla ievedmuitas tarifus un ārpustarifu barjeras starp trim Baltijas valstīm. Diemžēl netika savstarpēji vienādota lauksaimniecības atbalsta, nodokļu un tirdzniecības politika ar trešajām valstīm, tādēļ nav radīta vienlīdzīga konkurence savstarpējā tirdzniecībā.

1998. gadā cūkgaļas imports no Igaunijas būtiski pieauga, radot nopietnu kaitējumu Latvijas ražotājiem. Aizvadāmā gada 10 mēnešos cūkgaļas imports sasniedza 2301 tonnu. No Igaunijas ievestas 1796 tonnas cūkgaļas. Tādējādi imports no Igaunijas salīdzinājumā ar kopējo cūkgaļas importu sasniedzis 78 procentus. Vidēji mēnesī importē 230 tonnu cūkgaļas, bet no Igaunijas — 180 tonnu cūkgaļas. Salīdzinājumā ar gada pirmo ceturksni cūkgaļas imports no Igaunijas pieaudzis 2,8 reizes, bet salīdzinājumā ar 1997. gada trešo ceturksni — piecas reizes. Tas rada nopietnus zaudējumus kvalitatīvas cūkgaļas ražotājiem mūsu valstī.

Vakar, 29. decembrī, Zemkopības ministrijā (ZM) pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabinetā (MK) notika preses konference. ZM ir izstrādājusi priekšlikumus par pagaidu importa kvotas piemērošanu cūkgaļai tirdzniecībā ar Baltijas valstīm. Problēmu pamatoja zemkopības ministra p.i. Vents Balodis:

— Kopš augusta ievērojami pieaudzis importētās cūkgaļas daudzums no Igaunijas. Šogad maijā vietējās cūkgaļas iepirkuma apjoms bija 863 tonnas, turpretī septembrī tas saruka līdz 439 tonnām. Jau septembrī no Igaunijas ievestās cūkgaļas apjoms sasniedza 52 procentus no iepirkuma kopapjoma. Tādēļ ZM ir sagatavojusi priekšlikumus, ir notikušas sarunas ar Igauniju, taču nav izdevies ieviest paredzētos ārkārtas pasākumus. Radušies tirgus apstākļi pasliktina ekonomisko situāciju valstī. Kopējie zaudējumi Latvijas cūkaudzētājiem no šā gada jūnija līdz oktobrim radušies 2699,27 tūkstošu latu apmērā. Jau iepriekšējā MK sēdē valdība tika iepazīstināta ar sagatavoto dokumentu. Tomēr nopietni iebildumi bija LR Ārlietu ministrijai. Tiesa, tie bija visai pamatoti, jo arī Igaunija varētu noteikt līdzīgas sankcijas pret Latviju, kas skartu mūsu piena ražotājus. Septiņi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi eksportē uz Igauniju piena produkciju 1 miljona latu apjomā gadā. Iebildumus izteica arī ekonomikas ministrs, kaut gan tiem nebija īpaša pamatojuma. 29. decembra MK sēdē mēs atkal atgriezīsimies pie šī jautājuma izskatīšanas. Tik lieli importētās cūkgaļas apjomi būtiski izkropļo cenu vietējā tirgū, cieš arī ražotāji. Ir arī citas sekas — zemnieki nepērk Latvijā ražoto lopbarību, graudus neiepērk arī labības kombināti, kas ņēmuši kredītus bankās. Krājas kredītprocenti, un rodas zaudējumi. Arī zemnieki nevar pārdot savus graudus. Tādēļ jāsper nopietni valstiski soļi, lai kaut daļēji ierobežotu cūkgaļas importu no Igaunijas. Iespējams, ka Latvijā ieved ne tikai igauņu ražotu cūkgaļu, bet arī no Somijas. Kopumā šī problēma ir ļoti globāla, arī vairākas Eiropas valstis cieš, jo lielākie cūkgaļas ražotāji ir Dānijā un Holandē. Abām šīm valstīm lielākais tirgus bija Krievijā, taču tirgus situāciju radikāli izmainīja krīze Krievijā. Priekšlikumos kvotu noteikšana attiecināma tikai uz Igauniju. Tās noteiktu uz vienu gadu. Cūkgaļas imports no ES valstīm un arī no Lietuvas nav nozīmīgs. Uzskatu, ka pasākumi cūkgaļas importa kvotēšanai bija jāuzsāk jau vasarā. Pirmajā variantā kvotu apjomus no Igaunijas un Lietuvas kopumā noteicām 50 tonnu apmērā mēnesī, taču tagad, veicot ļoti precīzus aprēķinus, esam paredzējuši kvotas 87 tonnu apjomā ik mēnesi. Tomēr vairāk ar šo jautājumu šķetināšanu būtu jānodarbojas Ārlietu ministrijai.

ZM valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere paskaidroja, ka Latvija aizvadītā gada 10 mēnešos ir eksportējusi preces uz Igauniju par 2,4 miljoniem latu. Savukārt imports no Igaunijas tajā pašā laikā sasniedzis 9,1 miljonu latu. Eksporta un importa bilance ir negatīva — 6,7 miljoni latu. Iemesls ir arī tas, ka Latvijas ražotāji ir neaktīvāki Baltijas vienotajā tirgū. Apmēram 52 procentus Latvijas eksporta uz Igauniju veido piena produkti. Taču, lai Igaunija pieņemtu kādus tirgu ierobežojošus pasākumus pret Latviju, kaimiņvalstij ir jāpierāda, ka tās iekšējais tirgus ir apdraudēts, kā tas ir Latvijā ar cūkgaļu. I. Pilvere norādīja, ka no Latvijas uz Igauniju eksportētie dažādie piena produkti apjomu ziņā nav lieli. Svarīgi būtu Latvijas piena pārstrādātājiem censties noturēt savas pozīcijas mūsu valsts iekšējā tirgū, jo tad pat Igaunijas veiktie pretpasākumi pret Latviju nebūtu bīstami. Eksporta apjomi uz Lietuvu, īpaši piena produktu ziņā, nav bīstami lieli. Lielāko eksporta daļu Lietuvas tirgū veido Latvijas zivju produkcija un zivju konservi, kas tur ieņem visai lielu īpatsvaru. Latvijā ražotās olas nonāk gan Lietuvas, gan Igaunijas tirgū apmēram 400 000 latu vērtībā.

ZM vadība nepiekrīt Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu apgalvojumiem, ka Igaunijā ražotā cūkgaļa ir kvalitatīvāka nekā Latvijas cūkaudzētāju piedāvātā. Arī cūkgaļas iepirkuma cenas salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm līdz oktobrim Latvijā bija viszemākās. Pieļaujams, ka Igaunijā cūkgaļas iepirkuma cena ir augstāka nekā pie mums, toties Latvijas tirgū un pārstrādes uzņēmumos tā nokļūst par zemākām cenām.

Astra Salcēviča

— "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"