Par vienotas informācijas sistēmu

Ingrīda Rumbēna, "LV"

"VITA" ģenerāldirektors Jānis Britāls

Valsts pilnvarnieks Ivars Muravskis

Aizvadītajā nedēļā, 15. decembrī, bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" (VITA) rīkotajā konferencē klātesošie guva ieskatu līdz šim paveiktajā un uzņēmuma nākotnes iecerēs.

Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta direktors Andris Virtmanis iepazīstināja ar 1999. gada stratēģiskajiem projektiem, kurus nosaka Valsts nacionālā programma. Vispirms tā ir izglītības iestāžu sistēmas informatizācija, kur paredzēts nākamgad pie 38 reģionālajiem centriem masveidā pieslēgt skolas.

Viens no lielākajiem projektiem ir Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrs, kuru plānots sasaistīt kopējā informācijas sistēmā. Patlaban ir saņemtas valsts investīcijas, un šis darbs jau noris. To nevar teikt par pašvaldību informācijas sistēmas izveidi, kam nepietiek līdzekļu. Vienota informācijas sistēma tiek veidota valsts transportam, kā arī Latvijas dzelzceļam. Jau trešo gadu noris darbs pie vienota bibliotēku informācijas tīkla radīšanas. Aizvadītajos gados izveidota vienota dokumentu apmaiņas sistēma valsts pārvaldē — Saeimā un Ministru kabinetā. Lai varētu lietot vienotus dokumentu standartus, tajā iekļaujamas arī ministrijas un pašvaldības. Šo tīklu apkalpo VITA. Un nākotnē izstrādājams projekts Baltijas valstu vienota datu pārraides tīkla izveidē.

Ne mazāk svarīga ir tā sauktā 2000. gada datorproblēma. Satiksmes ministrijā izveidota komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt iespējamās briesmas un meklēt risinājumu to novēršanā. Draudošo risku izvērtēs arī katrā nozarē radītās darba grupas. Līdz 1999. gada 1. jūnijam valsts nozīmes informācijas sistēmai jābūt testētai.

Valsts nozīmes datu pārraides tīkla galvenie klienti ir valsts un pašvaldību iestādes, to skaitā Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu un Iedzīvotāju reģistrs, Valsts policija, Drošības policija, robežinspekcija, tiesas, Valsts zemes dienests. VITA ģenerāldirektors Jānis Britāls, iepazīstinot ar paveikto, minēja vairākus skaitļus, kas liecina par uzņēmuma izaugsmi. 1997. gadā VITA bija sagatavojusi 56 pieslēgumus tīklam Rīgā un 14 Valmierā. Šo tīklu uztur no čekas mantotie kabeļi, kas nodrošina sakarus ar muitas un robežapsardzes punktiem. 1998. gada vidū jau darbojās 104 pieslēgumi tīklam, tajā skaitā Jūrmalā — 4, Aizkrauklē — 11, un gada beigās to skaits sasniedza 265.

Līdz 1999. gada vidum šai informācijas sistēmai jāstrādā pilnā apjomā, un gada beigās jābūt jau 770 pieslēgumiem. Pamattīklam jābūt pieslēgtiem visiem rajonu centriem. Patlaban ir noslēgts līgums ar SIA "Lattelekom" par sakaru līniju īrēšanu. Bet vēl līdz šim laikam nepieciešamie kanāli ar pietiekamas jaudas ciparu sakariem nav piešķirti. No 16 sakaru kanāliem "Lattelekom" piešķīris tikai 6. Šāda monopoluzņēmuma attieksme kavē datu pārraides tīkla turpmāku attīstību.

Izsverot VITA nozīmi un lomu valsts informatizācijas stratēģijas attīstībā, valsts pilnvarnieks Ivars Muravskis pauda viedokli, ka uzņēmumam kā budžeta iestādei vairāk jādomā par klientu piesaisti, paplašinot to loku. Īpaša uzmanība veltāma informācijas aizsargātībai un izplatības drošībai. Mūsu valstij nepieciešami droši sakari, lai valsts iestādes un pārvaldes aparāts būtu pasargāts no datu noplūdes. Arī turpmāk VITA jāsaglabā valsts uzņēmuma statuss. Labi piemēri tam, ka valsts uzņēmumi var strādāt ar peļņu, ir Zviedrijā. Piemēram, valsts akciju sabiedrība "Soner", kas ienākusi arī Latvijas komunikāciju tirgū.

Datu pārraides tīkla nozīmīgs uzdevums ir līdzēt lietotājiem nepieciešamo informāciju gūt no tīklam pieslēgto iestāžu datu bāzēm. Ieinteresētās puses ir arī Ceļu satiksmes drošības dienests, SIA "Lursoft", kas apkalpo Uzņēmumu reģistru, Valsts zemes dienests un citu reģistru pārstāvji un to veidotāji, kas iecerējuši tīkla piedāvātās iespējas izmantot, lai operatīvi saņemtu publisku informāciju no svarīgākajām valsts institūcijām un savukārt piedāvātu savējo pārējiem lietotājiem.

Valsts Zemes dienesta Kadastra centra nodaļas vadītājs Ervins Stūrmanis, iepazīstinot ar kadastra grafisko materiālu izmantošanas perspektīvām, uzsvēra, ka patlaban tiek izstrādāts karšu materiāls, ko izmantot ieinteresētas daudzas valsts institūcijas un arī privātie lietotāji. Kartes bāzētas uz LKS 92 vienoto koordinātu sistēmu.

Kadastra reģistrs ir unikāls tāpēc, ka tas ietver sevī telpisko informāciju jeb digitālo karti, ko var izmantot citas datu bāzes. Jāpiebilst, ka modernās datu bāzes tiek veidotas tikai digitālā veidā, kas tālāk var būt pieejama internetā un entranetā telpisko datu bibliotēkā. Patlaban Kadastra centrā tiek strādāts ORACLE datu bāzes formātā. Jebkuru digitālo karti var izmantot GSP sistēmā. Valsts Zemes dienests piedāvā Latvijas karti mērogā 1: 50 000 dažādos formātos.

Viena no plašākajām ir Satiksmes drošības dienesta (CSDD) informācijas sistēma, kas sevī ietver informāciju par transporta līdzekļiem, vadītāju reģistru, automašīnu tehnisko stāvokli, satiksmes negadījumiem. Kā pastāstīja Viesturs Ozoliņš, vidēji katru gadu transportlīdzekļu skaits palielinās par 12 līdz 15 procentiem, reģistrēti 625 tūkstoši vadītāju. Diemžēl arī negadījumu skaits ir ļoti liels, piemēram, šā gada 11 mēnešos bijuši 22 773 satiksmes negadījumi. Šo datu bāzi izmanto Iekšlietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Iedzīvotāju reģistrs, Zemessardze, Tieslietu ministrijas struktūras utt. Gadā izsniegti 122 tūkstoši izziņu. Parakstīts nolīgums ar Nīderlandi par informācijas apmaiņu, tiek gatavots nolīgums ar Beļģiju, Vāciju. Līdz gada beigām tiks pārbaudīti 1,5 tūkstoši ievesto automašīnu. Patlaban vienotais informācijas tīkls aptver 17 rajonu nodaļas, un nākamgad tiks pabeigta valsts mēroga tīklu izveide. Pa maksas tālruni iespējams saņemt informāciju par jebkuru Latvijā reģistrētu automašīnu.

VITA pilnvarnieks Gints Ernestsons, iepazīstinot ar vienu no lielākajiem valsts informācijas sistēmas lietotājiem — Iekšlietu ministriju, minēja, ka korporatīvajā datu pārraides tīklā iekļauti visi galvenie dienesti un informācijas sistēmas, kopskaitā 272 pieslēgumi. Tā ir Valsts policija, robežapsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Drošības policija, Cietumu administrācija. Iekšlietu ministrijas VNDP tīklā pieejamās datu bāzes ir Iedzīvotāju reģistrs, pasu centra informācijas sistēma, meklējamo personu un autotransporta datu bāze. Ar 1999. gada 1. janvāri būs pieejams arī nederīgo dokumentu, krimināli sodīto personu un administratīvo pārkāpumu reģistrs.

Turpmāk jādomā par tādu pasu izveidi, kuras datus iespējams nolasīt ar datoru. Tādas prasības izvirza arī Šengenas līguma valstis. Turklāt lai pēc ievadītā personas koda būtu iespējams noteikt arī pases datus.

Uzņēmuma reģistra tehniskais operators un darbības nodrošinātājs ir firma "Lursoft". Tās datu bāzē ir 142 tūkstoši juridisko objektu, vairāk nekā 130 tūkstoši Latvijā reģistrētu uzņēmumu, masu informācijas līdzekļu. Kopš marta darbojas kustamās mantas ķīlu reģistrs, kurā kopējais ķīlu apjoms ir 1,5 miljardi dolāru. Datu bāzes izvietotas sešos serveros. Šie dati ir pieejami interneta lietotājiem. Šogad desmit mēnešos sniegti 1,4 miljoni izziņu. Kā pastāstīja firmas "Lursoft" prezidents Ainars Brūvelis, patlaban uzņēmums gatavojas pievienoties personas datu aizsardzības sistēmai. Risināmas arī vairākas citas problēmas. Piemēram, firmu vienādie nosaukumi ikdienā rada pārpratumus un nepatīkamas situācijas. "Lursoft" savas datu bāzes arvien papildina, un tagad iespējams iegūt ziņas ne tikai par uzņēmumu dibinātājiem, to vadītājiem, statūtkapitālu un vēl gandrīz 100 parametriem, bet arī par firmu ekonomisko darbību. Šeit pieejami arī peļņas un zaudējumu aprēķini, kā arī aktuāla informācija par ārvalstu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību Latvijā. Viens no jaunākajiem produktiem ir "Laikrakstu Aģents", kurā iespējams gūt ieskatu 14 Latvijas preses izdevumos.

Kā liecināja konferencē gūtais ieskats, visi informācijas nesēji ir ieinteresēti savstarpējā sadarbībā un turpmākā attīstībā. VITA savas turpmākās darbības ieceres saista ar virtuālā tīkla attīstību, speciālo sakaru sistēmu modernizāciju un informācijas lietotāju apmācību.

Foto: Māris Kundziņš