Projekti

Likumprojekts

Par ienākuma nodokli

7. Saeimas dok.nr. 34; likumprojekts nr.12

6. Saeimā 2. lasījumā pieņemts un saskaņā

ar Saeimas Kārtības ruļļa 39. pantu Budžeta

un finansu (nodokļu) komisijas 1998. gada 19. novembrī

nodots tālākai izskatīšanai 7. Saeimā

I sadaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām", "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, likumā "Par apdrošināšanas līgumu" un Kredītiestāžu likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā tie nav definēti citādi.

(2) Algots darbs :

1) fiziskās personas darbs juridiskās personas vai fiziskās personas labā uz darba līguma pamata, kas ir noslēgts vai kuram vajadzēja būt noslēgtam saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu;

2) uzņēmuma vadīšana, ja to veic uzņēmuma īpašnieks, kurš nav darba attiecībās ar sava uzņēmuma pārvaldes institūciju;

3) amats, kuru ieņemot fiziskajai personai ir tiesības uz darba samaksu;

4) darbu veikšana saskaņā ar Civillikuma Saistību tiesību daļas 15. nodaļā paredzētajiem līgumiem, ja darba izpildītājs nav reģistrējies kā ienākuma nodokļa maksātājs no saimnieciskās darbības.

5) darbs vai dienests Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās iestādes ierindas vai komandējošā sastāvā vai Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās struktūrvienībās, vai Zemessardzes ierindas dienestā;

6) valsts civildienests.

(3) Ar uzņēmumu saistīta persona — persona, kurai (tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei (Civillikuma izpratnē) pieder vairāk nekā 50% no uzņēmuma pamatkapitāla vai kapitāla daļu vērtības vai kurai (tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme uzņēmumā.

(4) Atsavināšana — lietas (tās daļas) vai tiesību (to daļas) pārdošana, maiņa, izpirkšana, nodošana dāvanas vai mantojuma veidā vai cita veida darījums, ar kuru ienākuma nodokļa maksātājs nodod citai personai īpašumtiesības (īpašumtiesību daļu) pret tiešu vai netiešu atlīdzību naudā vai citā veidā, kā arī lietas (tās daļas) vai tiesību (to daļas) iznīcināšana, zaudēšana vai iznīkšana.

(5) Budžeta iestāde — no valsts vai pašvaldības budžeta pilnīgi vai daļēji finansēta iestāde.

(6) Darba devējs — juridiskā vai fiziskā persona vai to apvienība, kas nodarbina darba ņēmēju algotā darbā vai samaksā par darba ņēmēja darbu.

(7) Darba ņēmējs — fiziskā persona, kas gūst ienākumu no algota darba.

(8) Dividende — ienākums naudā vai citās lietās (natūrā) no uzņēmuma akcijām, pajām, kapitāla daļām vai citām, no parādu saistībām, neizrietošām, tiesībām piedalīties šā uzņēmuma peļņas sadalē, izņemot dividendes no personāla akcijām, kas nedod balsstiesības akcionāru sapulcē. Šis termins neattiecas uz uzņēmuma likvidācijas gadījumā saņemtu ienākumu naudā vai citās lietās.

(9) Finansu ieguldījumi — akcijas, obligācijas, ieguldījumi citos vērtspapīros, kapitāla daļas, aizdevumi.

(10) Ienākums — ieņēmums, no kura atskaitīti izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, kā arī atlīdzība fiziskajai personai par darbu, ar kura veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs.

(11) Ienākums no intelektuālā īpašuma — jebkurš ienākums, ko tieši vai netieši saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko darbību un pieredzi, kā arī kompensācija par palīdzības nodrošināšanu attiecībā uz minēto tiesību veidu izmantošanu vai kompensācija par minēto tiesību neizmantošanu.

(12) Ienākums no saimnieciskās darbības — ir tiešs vai netiešs ienākums no darbības, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, profesionālās darbības, kā arī jebkuras citas darbības par atlīdzību, izņemot ienākumus no algota darba un no īpašuma izmantošanas.

(13) Ieņēmums — visi maksājumi un labumi, kas saņemti par sniegtajiem pakalpojumiem (ieskaitot profesionālos pakalpojumus), darbu izpildi un pārdotajām precēm, kā arī autoratlīdzības.

(14) Ilgtermiņa ieguldījumi — līdzekļi, kuri paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par 12 mēnešiem) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā.

(15) Koncesija — publiska pasākuma veikšanas tiesības, kuras uz noteiktu laiku un ar zināmiem noteikumiem valsts ar normatīvu aktu par samaksu naudā nodod Latvijas vai ārvalsts personai, kā arī citai valstij vai šo valsti pārstāvošai institūcijai (koncesionāram), vienlaikus par to noslēdzot līgumu. Koncesijas piešķiršanas noteikumos tiek paredzēta ienākumu sadales kārtība starp valsti un koncesionāru un kārtību, kādā valsts kontrolē koncesionāra darbību, kā arī koncesionāra darbības noteikumi.

(16) Līgumsabiedrība — ar līgumu vai citādu vienošanos saistīta personu grupa, kura veic uzņēmējdarbību un ir reģistrēta likumos noteiktajā kārtībā, vai tādu personu grupa, kurai bija jāreģistrējas kā līgumsabiedrībai.

(17) Mazais uzņēmums — individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kas reģistrēta atbilstoši likumam "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" un kam saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" nav jāiesniedz uzņēmumu gada pārskats.

(18) Neapliekamais minimums — ienākuma nodokļa maksātāja — fiziskās personas — ienākuma apmērs, kas atbrīvots no aplikšanas ar ienākuma nodokli.

(19) Nodokļa ieturētājs — persona, kura saskaņā ar likumu ietur vai kurai ir jāietur ienākuma nodoklis no maksājumiem citām personām.

(20) Nolietojumam pakļautie ilgtermiņa ieguldījumi — visi ilgtermiņa ieguldījumi, kas tiek pilnībā vai daļēji lietoti apliekamā ienākuma gūšanai un kas zaudē vērtību fiziskā vai morālā nolietojuma vai novecošanās, vai ārējās vides faktoru iedarbības rezultātā.

(21) Pamatlīdzekļi — ieguldījumi ķermeniskās lietās, kuru lietošanas termiņš ir ilgāks par 12 mēnešiem, kuri paredzēti lietošanai produkcijas ražošanā, pakalpojumu sniegšanā vai izīrēšanā, uzņēmumu administrācijas, kā arī pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām, kuri nav pirkti vai ražoti pārdošanai un kuru vērtība ir 100 latu un vairāk.

(22) Pastāvīgā pārstāvniecība — nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā.

(23) Persona — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa vai šādu personu vai grupas pārstāvji.

(24) Pašnodarbinātā persona — fiziskā persona, kura gūst ienākumu no saimnieciskās darbības (arī profesionālās darbības) un ir reģistrējusies vai tai bija jāreģistrējas kā ienākuma nodokļa maksātājai no saimnieciskās darbības.

(25) Prēmija — izmaksa naudā vai citās lietās, ko darba ņēmējs saņem kā dāvanu vai balvu.

(26) Privātais pensiju fonds — pensiju fonds, kas izveidots un darbojas saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem".

(27) Procentu ienākums (augļi) — ienākums no jebkurām parādsaistībām vai valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākums no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.

(28) Profesionālā darbība — neatkarīga rakstura profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, to skaitā:

1) zinātniskā darbība;

2) literārā darbība, žurnālista darbība;

3) pasniedzēja darbība, lektora darbība;

4) aktiera darbība, izpildītājmākslinieka darbība, režisora darbība;

5) ārsta darbība, stomatologa (dentista) darbība, veterinārārsta darbība;

6) zvērināta advokāta darbība, zvērināta revidenta darbība, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka darbība, zvērināta taksatora darbība;

7) konsultatīvā darbība;

8) inženiera darbība;

9) arhitekta darbība;

10) mākslinieka (gleznotāja, grafiķa, tēlnieka u.tml.) darbība, dizainera darbība;

11) fotogrāfa darbība;

12) komponista darbība, mūziķa darbība;

13) sportista darbība, trenera darbība;

14) kosmetologa darbība;

15) un cita ar neatkarīga rakstura profesionālu pakalpojumu sniegšanu ārpus darba tiesiskajām attiecībām saistīta darbība.

(29) Saistīti uzņēmumi — divi vai vairāki uzņēmumi, ja:

1) tie ir mātes un meitas uzņēmumi;

2) viena uzņēmuma līdzdalības daļa otrā uzņēmumā ir 25 — 50%, turklāt šim uzņēmumam nav balsu vairākuma otrā uzņēmuma lēmējinstitūcijā;

3) vairāk nekā 50% no uzņēmuma pamatkapitāla vai kapitāla daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums uzņēmuma lēmējinstitūcijā) ir nodrošināta:

a) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

b) vai vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

c) vai citam uzņēmumam kopā ar citu personu (arī fizisku), ja šai personai (vai fiziskās personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50% no šā cita uzņēmuma pamatkapitāla vai kapitāla daļu vērtības (ir balsu vairākums uzņēmuma lēmējinstitūcijā);

4) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo uzņēmumu lēmējinstitūcijās;

5) starp šiem uzņēmumiem papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šie uzņēmumi veic cita veida saskaņotu darbību nodokļu samazināšanas nolūkā.

(30) Uzņēmums — visas personas, uz kurām attiecas likums "Par grāmatvedību", izņemot mazos uzņēmumus.

(31) Tirgus vērtība — cena, kāda tiek piemērota darījumā starp savstarpēji nesaistītām personām.

(32) Lauksaimnieciskā ražošana — šā likuma izpratnē ir augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības produkcijas ražošana.

2. pants. Ienākuma nodokļa maksātāji

(1) Ienākuma nodokļa maksātājs (turpmāk — nodokļa maksātājs) ir jebkura fiziskā persona, mazais uzņēmums vai uzņēmums, kas tieši vai netieši gūst ienākumus Latvijas sauszemes teritorijā, tās teritoriālajos ūdeņos, gaisa un tās kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (turpmāk — Latvija), ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa maksātāji tiek iedalīti šādās grupās:

1) iekšzemes nodokļa maksātāji (rezidenti);

2) ārvalstu nodokļa maksātāji (nerezidenti);

3) pastāvīgās pārstāvniecības.

(3) Atbilstoši šim likumam fiziskā persona taksācijas gadā tiek uzskatīta par rezidentu, ja tā atbilst vismaz vienam no turpmāk šai panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā;

3) persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

(4) Lai piemērotu šā panta trešās daļas 2.punktu:

1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiek uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;

2) fiziskā persona, kas netiek atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiek atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laikposmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā ārvalstīs veic sociālās apdrošināšanas maksājumus).

(5) Persona, kura nav fiziskā persona, uzskatāma par rezidentu, ja tā ir izveidota un reģistrēta saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(6) Nodokļa maksātāji, kuri neatbilst šā panta trešās, ceturtās un piektās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem.

(7) Pastāvīgā pārstāvniecība, ja tā ir izveidota un reģistrēta vai tā bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļa maksātāju. Tiks uzskatīts, ka nerezidentam ir pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents Latvijā veic jebkuru no šādām darbībām:

1) izmanto noteiktu vietu, kurā uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību;

2) izmanto būvlaukumus, celtniecības, montāžas vai komplektēšanas objektus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) izmanto dabas resursu vai enerģētisko resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas (arī urbšanas un ieguves platformas un speciālos kuģus) vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību, arī ja minētais aprīkojums vai iekārtas tiek izmantotas vai darbības tiek veiktas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos vai ekonomiskajā zonā;

4) sniedz pakalpojumus (arī konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus), izmantojot ārvalstu uzņēmuma darba ņēmējus vai piesaistīto personālu;

5) izmanto tādas personas darbību ārvalstu uzņēmuma labā, kurai ir piešķirtas un tā izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

(8) Pagaidu rezidents ir fiziskā persona, kas gūst Latvijā ienākumu un atbilst abiem šai panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ir ieradusies Latvijā atbilstoši darba līgumam uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, un pēc tam izbrauc no Latvijas;

2) ir rezidents citā valstī atbilstoši tās valsts likumiem.

(9) Nodokļa maksātāji nav:

1) personas, kas atbilstoši nodokļu likumiem un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem nav uzskatāmas par nodokļa maksātājām;

2) budžeta iestādes, ja to ieņēmumi no saimnieciskās darbības tiek ieskaitīti budžetā attiecīgās iestādes ieņēmumos;

3) budžeta iestādes, sabiedriskās organizācijas un reliģiskās organizācijas, ja tās neveic saimniecisko darbību;

4) bezpeļņas organizācijas atbilstoši likumam "Par bezpeļņas organizācijām";

5) privātie pensiju fondi.

3. pants. Ar ienākuma nodokli apliekamais ienākums

(1) Ar ienākuma nodokli apliekamais ienākums (turpmāk — apliekamais ienākums) ir jebkurš ienākums, ko taksācijas periodā tieši vai netieši gūst personas, kas ir nodokļa maksātājas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Apliekamais ienākums ir rezidenta viss Latvijā vai ārvalstīs gūtais ienākums taksācijas periodā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Apliekamais ienākums ir pagaidu rezidenta Latvijā gūtais ienākums.

(4) Nerezidenta apliekamais ienākums ir nerezidenta Latvijā tieši vai netieši gūtais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šo likumu, neatkarīgi no maksājumu veikšanas vietas.

(5) Apliekamais ienākums ir nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā gūtais ienākums taksācijas periodā, kā arī tas ārvalstīs gūtais ienākums taksācijas periodā, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību.

4. pants. Ienākuma nodokļa likmes

(1) Ienākuma nodokļa likme ir 25%, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ienākuma nodokļa likme nerezidentam ir 25% no Latvijā gūtā ienākuma, izņemot tos šā likuma 70.pantā noteiktos ienākumus, kuriem ir šādas likmes:

1) 15% šā likuma 70.panta pirmās daļas 6.punkta a apakšpunktā un 11.punktā minētajiem ienākumiem;

2) 10% šā likuma 70.panta pirmās daļas 4., 7. un 8.punktā minētajiem ienākumiem;

3) 5% šā likuma 70.panta pirmās daļas 5.punktā, 6.punkta b apakšpunktā un 9.punktā minētajiem ienākumiem;

(3) Ienākuma nodokļa likme fizisko personu — rezidentu ienākumiem no finansu ieguldījumu atsavināšanas ir 10 procenti.

5. pants. Apliekamā ienākuma veidi

Apliekamā ienākuma veidi ir šādi:

1) ienākums no algota darba;

2) ienākums no saimnieciskās darbības;

3) ienākums no īpašuma;

4) jebkurš cits ienākums saskaņā ar šā likuma 19.pantu.

6. pants. Taksācijas periods

(1) Taksācijas periods nodokļa maksātāja apliekamajam ienākumam ir kalendāra gads, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Uzņēmumiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

(3) Taksācijas periods var būt īsāks nekā kalendāra gads tajā gadā, kad persona uzsākusi saimniecisko darbību pēc kalendāra gada sākuma vai pārtraukusi to pirms kalendāra gada beigām.

(4) Ja nerezidents kļuvis par rezidentu Latvijā, taksācijas periods ir kalendāra gads, kurā viņš ir kļuvis par rezidentu, un, ja viņš ieradies Latvijā iepriekšējā taksācijas gadā, iepriekšējā kalendārā gada daļa no viņa ierašanās brīža Latvijā.

7. pants. Apliekamā ienākuma aprēķināšanas visparīgie principi

(1) Nodokļa maksātāja apliekamais ienākums tiek aprēķināts katram šā likuma 5.pantā minētajam ienākuma veidam atsevišķi.

(2) Fiziskās personas apliekamā ienākuma aprēķinā tiek ņemts vērā šā likuma 8.pantā noteiktais neapliekamais minimums, šajā likumā un starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, noteiktie nodokļa atvieglojumi, kā arī šā likuma 10.pantā noteiktie attaisnotie izdevumi.

(3) Zaudējumi, kas radušies, nosakot apliekamo ienākumu, katram šā likuma 5.pantā minētajam ienākuma veidam var tikt segti no attiecīgā veida ienākumiem.

(4) Nodokļa maksātājiem, kuri saskaņā ar šā likuma vai likuma "Par grāmatvedību" prasībām veic vai kuriem ir jāveic grāmatvedības uzskaite, visu veidu ienākumi tiek pielīdzināti ienākumam no saimnieciskās darbības, ja šā panta piektajā vai sestajā daļā nav noteikts citādi.

(5) Apliekamais ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts:

1) uzņēmumiem, ja šajā panta daļā nav noteikts citādi, — saskaņā ar šā likuma IV sadaļas 2.nodaļu;

2) pastāvīgajām pārstāvniecībām — saskaņā ar šā likuma IV sadaļas 2.nodaļu un V sadaļu;

3) pašnodarbinātām personām — saskaņā ar šā likuma IV sadaļas 1.nodaļu;

4) mazajiem uzņēmumiem — saskaņā ar šā likuma IV sadaļas 1.nodaļu;

5) līgumsabiedrībām — saskaņā ar šā likuma IV sadaļas 2.nodaļu un VI sadaļu.

(6) Ja uz kādu no nodokļa maksātājiem attiecināma šajā likumā noteiktā īpašā nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, tad, aprēķinot nodokļa maksātājam apliekamo ienākumu, jāņem vērā arī šie īpašie noteikumi.

(7) Ja mazie uzņēmumi gūst ienākumus no finansu ieguldījumu atsavināšanas, tad tie apliekamo ienākumu no finansu ieguldījumu atsavināšanas aprēķina tāpat kā fiziskās personas saskaņā ar šā likuma 14., 15. un 16.pantu.

(8) Apliekamais ienākums nerezidentiem tiek noteikts, piemērojot šā likuma IX sadaļu.

(9) Individuālajam uzņēmumam, kas šā nodokļa maksāšanai ir reģistrēts kā nodokļa maksātājs — uzņēmums, piecus taksācijas periodus laikā no taksācijas perioda (ieskaitot), kad tas ir reģistrēts kā nodokļa maksātājs — uzņēmums, nav piemērojams šā panta piektās daļas 3.punkts. Ja šā termiņa pēdējā taksācijas periodā individuālā uzņēmuma ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir mazāki par 45 000 latu, nākamajā kalendāra gadā pēc tā taksācijas perioda beigām šis uzņēmums var reģistrēties kā nodokļa maksātājs saskaņā ar šā panta piektās daļas 3.punktu un apliekamo ienākumu notika atbilstoši IV sadaļas 1.nodaļai.

(10) Ja, piemērojot šā panta devīto daļu, termiņa pēdējais taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem, taksācijas perioda ieņēmumiem jābūt mazākiem par summu, kas iegūta, reizinot vienu divpadsmito daļu no 45 000 latu ar mēnešu skaitu (ieskaitot nepilnos mēnešus) nepilnajā taksācijas periodā.

(11) Pašnodarbinātās personas, kuras gūst ienākumu no saimnieciskās darbības, ir tiesīgas piemērot šā likuma IV sadaļas 3.nodaļā noteiktās nodokļa atlaides, ja taksācijas gada apliekamā ienākuma noteikšanā tās nav izmantojušas šā likuma 8.pantā noteikto neapliekamo minimumu, šā likuma 9.pantā noteiktos nodokļa atvieglojumus un šā likuma 10.pantā noteiktos attaisnotos izdevumus.

8. pants. Fiziskās personas neapliekamais minimums

(1) Fiziskajai personai — rezidentam no aplikšanas ar ienākuma nodokli taksācijas gadā tiek atbrīvots ienākums neapliekamā minimuma apmērā. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru nosaka Ministru kabinets. Gada neapliekamo minimumu veido gada mēnešu neapliekamo minimumu summa.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais neapliekamais minimums nav attiecināms uz personu, kurai piešķirta pensija (turpmāk tekstā arī — pensijas saņēmējs). Pensiju saņēmēju apliekamais ienākums tiek samazināts par vienu no šajā pantā minētajiem neapliekamā minimuma veidiem šādā apmērā:

1) personām, kurām pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta līdz 1995.gada 31.decembrim, — gada pensijas apmērā;

2) personām, kurām pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta pēc 1996.gada 1.janvāra, — 1200 latu gadā;

3) personām, kas saņem citu valstu piešķirtās pensijas, — 1200 latu apmērā;

4) personām, kurām pensija piešķirta saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu vai likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", — 1200 latu apmērā.

9. pants. Fiziskās personas nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām, invaliditāti, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu

(1) Nodokļa maksātāja — fiziskās personas taksācijas gada apliekamais ienākums tiek samazināts par nodokļa atvieglojuma apmēru, kas tiek noteikts kā puse no šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā neapliekamā minimuma, par šādām nodokļa maksātāja apgādībā esošām personām:

1) par nepilngadīgu bērnu;

2) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

3) par nestrādājošu laulāto;

4) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem;

5) par mazbērnu vai audzināšanā pieņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), tik ilgi, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

6) par brāli un māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku vai ja vecāki nav darbspējas vecumā;

7) par apgādībā esošu personu apgādājamiem;

8) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no nodokļa maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti);

9) par nodokļa maksātāja aizbildībā vai aizgādnībā esošu personu.

(2) Par katru šā panta pirmajā daļā minēto apgādībā esošu personu nodokļu atvieglojums vienlaikus ir piemērojams tikai vienam nodokļu maksātājam — apgādniekam.

(3) Nodokļa maksātāja gada apliekamais ienākums tiek samazināts par nodokļa papildu atvieglojumu summu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ja tam ir:

1) noteikta invaliditāte;

2) piešķirts politiski represētās personas statuss;