Turpinājums

no 89.lpp.

Dr. habil. iur. prof. Juris Bojārs, Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūta direktors, —

"Latvijas Vēstnesim"

Starptautiskās finansu sistēmas un ekonomikas attīstības finansēšanas reforma

SBAK ir arī sagatavojusi pamatprincipus starptautiskās finansu sistēmas un attīstības finansēšanas reformai. Tā, piemēram, SBAK uzskata, ka pasaules tautsaimniecības attīstības paātrināšanai uz līdztiesības pamatiem nepieciešama demokrātijas nostiprināšana, uz arodbiedrību un citu cilvēka tiesību cienīšanu un ievērošanu vērsta starptautiskā politika, militāro izdevumu samazināšana, prioritāšu nomaiņa resursu sadalē ar mērķi investēt izglītībā, veselības aizsardzībā un ražojošajā sfērā, palielinot darba vietu skaitu.

Starptautiskajai darba organizācijai (SDO) jādod iespēja piedalīties starptautiskās ekonomiskās politikas izstrādāšanā un tās īstenošanā, uzsākot reālu sadarbību šīs politikas izstrādē starp SDO, SVF, Pasaules banku, Starptautisko tirdzniecības organizāciju (STO) un ANO Attīstības programmu.5 Nepieciešams nodrošināt stingrāku ANO "Trīspusējās deklarācijas par TNK un sociālo politiku", kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības6 organizācijas valstu valdību "Deklarācijas par starptautiskajām investīcijām un daudznacionālajiem uzņēmumiem" ievērošanu.

Lai Āzijas un citas valstis varētu izkļūt no ekonomiskās krīzes, nepieciešama kardināla starptautiskās finansu sistēmas reforma ar mērķi nodrošināt šīs sistēmas un nacionālo finansu tirgu regulēšanas institūciju pilnīgu atbildību par pasaulē notiekošajiem sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem.

Tikai pēc šādu reformu īstenošanas cīņa ar bezdarbu un nabadzības likvidācija kļūs par svarīgākām prioritātēm nekā TNK un mazskaitlīgas elites bagātināšanās, kura galvenā plūc starptautisko preču un finansu tirgu globalizācijas augļus. Valdībām un starptautiskajām institūcijām nekavējoties jāuzsāk sarunas ar arodbiedrībām, lai visīsākā laikā izstrādātu programmas sociālās palīdzības un jaunu darba vietu izveidošanai, lai novērstu stāvokli, kad tirgu restrukturēšanas rezultātā atlaistie strādnieki ilgstoši paliek bez darba un iegrimst trūkumā.

Pēc arodbiedrību domām, par jauna starptautiskā mehānisma pamatelementu ekonomiskās un sociālās attīstības garantēšanai jākļūst starptautisko finansu spekulāciju un manipulāciju novēršanai un stingrai kontrolei pār starptautiskajiem finansu tirgiem (kaut kam līdzīgam jaunai Bretonvudas sistēmai, kas garantēja pret finansu spekulācijām un nodrošināja stabilus attīstības tempus pēckara periodā).

Starptautiskā līmenī jākoordinē ekonomiskā, finansu un kredītu politika, kā arī sadarbība starp arodbiedrībām un darba devējiem, lai sasniegtu vienprātību nacionālā un starptautiskā līmenī par stabilas, ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas vērsta uz darba vietu radīšanu un nabadzības novēršanu.

Vienīgais saprātīgas ekonomiskās politikas un līdztiesīga sociālā dialoga pamats ir universālo cilvēka tiesību ievērošana.7

Sociālais forums

Kaut arī valstij ir galvenā atbildība par sociālo un ekonomisko tiesību īstenošanu, tā nav vienīgā persona, kas darbojas šajā sfērā. Ekonomisko, sociālo un kultūras attiecību globalizācija pieprasa attīstīt jaunus mehānismus.

Protams, valstis un starptautiskās organizācijas ir galvenās atbildīgās par starptautiskā tirgus darbību. Bet par globalizācijas neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvušas arī transnacionālās korporācijas, tirdzniecības un banku firmas, kas iegūst vislielāko labumu no globalizācijas procesa. Atsevišķu TNK pamatkapitāls bieži ir lielāks pat par samērā lielu valstu budžetiem. Tās burtiski ieliek un noņem valstu valdības. Tā pēc plānotā divu banku pirkuma Briselē un ASV vācu "Deutsche Bank" pamatkapitāls pārsniegs 800 miljardus ASV dolāru. Tāpēc TNK nedrīkst norobežoties no līdzatbildības par globalizācijas procesa negatīvajām sociālajām sekām. Arvien aktuālāks top jautājums par "TNK uzvedības kodeksa" un "globalizācijas ētikas" izstrādāšanu, kas ļauj sadalīt pienākumus un atbildību šajā jomā starp valstīm un TNK.

Iedzīvotāju miljonu nabadzību trešajā pasaulē un daudzās pārejas ekonomikas valstīs noteic ne tikai nedaudzu tūkstošu cilvēku milzīgā bagātība, bet arī valsts amatpersonu korupcija, valsts dienestu nolaidība pret savu pienākumu pildīšanu, TNK nekontrolēta darbība, starptautisko finansu institūciju autoritāra un nepārdomāta darbība.

Protams, minētie fenomeni skar ne tikai trešās pasaules valstis, bet pilnībā vērojami tranzīta ekonomiku valstīs un sabiedrībās, tajā skaitā arī Latvijā.

Tāpat nav pieņemams, ka tādas organizācijas kā Starptautiskais valūtas fonds turpinātu ignorēt savas darbības sekas sociāli ekonomisko tiesību jomā. Rodas arī jautājums, kāpēc SVF savās publikācijās pat nekad nav atsaucies uz ANO Starptautisko paktu par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām, lai gan absolūtais vairākums SVF dalībvalstu un valstu, ar kurām SVF strādā, vienlaikus piedalās arī šajā paktā.

Diemžēl brīdī, kad tiek rakstītas šīs rindas, nepastāv vienotas ANO cilvēka tiesību aizsardzības institūcijas, kas atbildētu par globalizācijas un tās sociāli ekonomisko seku monitoringu un analīzi. Starptautiskajai sabiedrībai būtu jāpievērš uzmanība ne tikai tam, kā valstis darbojas sociālo un ekonomisko tiesību jomā, bet kādu ietekmi uz šo tiesību īstenošanu atstāj privātās uzņēmējdarbības organizācijas. Kāpēc starptautiskās cilvēka tiesības tiek piemērotas vienīgi valdībām, bet ne korporācijām, kuru vara un ietekme uz sociāli ekonomisko sfēru aizvien palielinās, kad tajā pašā laikā valstu vara un ietekme uz tautsaimniecību ekonomikas liberalizācijas apstākļos tiek radikāli samazināta?

Šajā sakarā der atzīmēt Zviedrijas sociāldemokrātijas ievērojamā ārlietu speciālista ārlietu ministra vietnieka Pjēra Šorī ( Pierre Schory ) izteikumu viņa referātā par Eiropas integrācijas jautājumiem 1998. gada 5. decembra sociāldemokrātu konferencē Stokholmā, ka Kārls Bilts ( Carl Bildt ) esot apgalvojis, ka neoliberālisms esot tas, ko ES pieprasot no Zviedrijas, kad patiesībā Bilta valdības laikā Zviedrija ieslīga visdziļākajā ekonomiskajā depresijā kopš trīsdesmitajiem gadiem.8

Tā kā patlaban ANO ietvaros gatavojas noslēgt daudzpusējo starptautisko investīciju aizsardzības līgumu, kas, iespējams, uzliks korporācijām par pienākumu sadarboties vairākās ekonomikas nozarēs, tajā vēl ir iespēja ietvert normu, kas piespiestu TNK sadarboties arī cilvēka tiesību jomā.

Savu referātu par "globalizāciju un tās ietekmi uz sociālo un ekonomisko tiesību īstenošanu9 ANO Ekonomiskās un sociālās padomes Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas priekšsēdētājs nobeidza ar pesimistisku secinājumu: dažkārt rodoties iespaids, ka Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām kalpo vienīgi tam, lai radītu ilūziju, ka Apvienoto Nāciju sistēma aptver arī ekonomiskās tiesības. Patlaban ir iestājies laiks atzīt, ka ekonomisko un sociālo tiesību aizsardzību nevar atstāt vienīgi 18 Ženēvā10 strādājošo ekspertu rokās. Šis jautājums neatlaidīgi jāiekļauj ANO struktūrvienību dienas kārtībā un galveno ekonomisko un finansu institūciju programmās.

Ar kādām jaunām metodēm ANO eksperti plāno risināt globālās nabadzības jautājumus? ANO augstā komisāre cilvēka tiesību jautājumos Mērija Robinsona atzina, ka laikā, kad radies viedoklis par cilvēka tiesību jautājuma nostādīšanu pašā ANO darbības centrā, īpaši svarīgi ir izpētīt jautājumu par globalizācijas ietekmi uz cilvēka tiesībām. Šajā sakarā der atcerēties, ka Teherānas darba grupas tikšanās laikā 36 valstis no Āzijas un Klusā okeāna reģiona ir apstiprinājušas reģionālo mehānismu tehniskajai sadarbībai, kuras viens no četriem komponentiem tika saistīts ar ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, īpaši tiesībām uz attīstību.11

Tiek plānots izveidot Sociālo forumu ar valstu, starptautisko finansu institūciju, īpaši Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda, starptautisko attīstības institūciju un nevalstisko organizāciju līdzdalību. Vēlams uz šo forumu uzaicināt arī starptautisko komercbanku un transnacionālo korporāciju pārstāvjus, lai ieinteresētu tos sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību īstenošanā tā, kā starptautiskā sabiedrība jau TNK ir piespiedusi ievērot ekoloģiskās tiesības. Īpaša loma šajā forumā tiek plānota ANO starptautiskajam komisāram cilvēka tiesību jautājumos.12

Cilvēka tiesību

globalizācija

1998. gada 10. decembrī visā pasaulē tika atzīmēta Vispasaules cilvēka tiesību diena sakarā ar ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas gadskārtu. ANO un Eiropas pirmās un otrās paaudzes cilvēka tiesību dokumentos iemiesotās cilvēka sociālās un ekonomiskās tiesības tika formulētas tūlīt pēc starpkaru perioda un Otrā pasaules kara laika rupjiem un masveida cilvēka tiesību pārkāpumiem. Šajos dokumentos, sākot ar 1948. gada 10. decembra Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas vēlmju un principu formulējumiem, kā arī 1966. gada Starptautisko sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību paktu, tika visai labi formulēti cilvēka sociālo un ekonomisko tiesību standarti. Taču to īstenošanas mehānisms bija ar samērā vājām tiesību īstenošanas garantijām.

Tajā laikā pasaulē pastāvēja divi nesamierināmi pretimstāvošie politiskie bloki, kas kavēja pilnīgas globalizācijas iespējamību veselus 40 gadus. Pēc Berlīnes sienas nojaukšanas un sociālistiskās nometnes izzušanas globalizācijas procesiem vairs nebija nekādu šķēršļu, tie ieguva nekontrolējamu un nevadāmu raksturu.

Vai tiešām cilvēka ekonomiskās un sociālās tiesības var uzskatīt par neīstenojamām? Kam tās jāgarantē? Starptautiskā ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pakta 2. panta 1. daļā13 šis pienākums uzlikts dalībvalstīm, kam jāveic šie pasākumi "esošo resursu maksimālā apjomā". Tāds nekonkrēts formulējums daudziem lika domāt, ka te ir runa nevis par tiesību normu, bet gan par tā saucamajiem "labajiem novēlējumiem".

Tomēr ANO dokumentos noteiktās cilvēka ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, neraugoties uz vāji formulētajiem īstenošanas mehānismiem, ir pamatprincipu apkopojums, kas ļauj cilvēkam saglabāt cilvēcisko cieņu sociālajā sfērā un ir mūsdienu cilvēku sabiedrības neatņemamo tiesību sastāvdaļa, kaut arī daudzās pasaules daļās tās šķiet neaizsniedzamas. Šīs tiesības veido ētisko robežu starp dzīvi cilvēciskā sabiedrībā un ārpus tās.

Globalizācijas procesā ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības iegūst jaunu jēgu. Tās jāuzskata par pamattiesību apkopojumu starptautiskajās tiesībās, kas noteic robežas globalizācijai. Tieši šo principu sava ziņojuma pamatā licis ANO speciālais ziņotājs jautājumā par globalizācijas ietekmi uz cilvēka sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību īstenošanu. Cilvēka sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību kodifikācija ļauj noskaidrot šo tiesību starptautiskos standartus un to pārkāpumus un pieprasīt šos pārkāpumus labot. Šāda pieeja ļauj globalizēt arī pilsonisko sabiedrību.

Globalizēto cilvēka tiesību standartu pastāvēšana un to pārkāpumi saasina jautājumu par to izpildes pieprasīšanas un pārkāpēju sodīšanas iespējām globālā līmenī, kā tas tika analizēts eksperta Gisē ziņojumā 1997. gadā.14 Tomēr patlaban samērā nedaudz ekspertu tic iespējamībai ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām piešķirt saistošu raksturu. Vēl retāk analītiķi skar jautājumu par šo tiesību pārkāpumu nesodāmību. Tieši šai sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību saistošā rakstura kodifikācijai globālā tirgus apstākļos nākamajā gadsimtā jāpievērš īpaša uzmanība.

Tiesības, to obligātais raksturs, to pārkāpumu raksturs un nesodāmība ir galvenās koncepcijas, kas nepieciešamas, lai radītu tiesību un ētiskos pamatus starptautiskajai sadarbībai, kas var radīt humānus pamatus haotiskam globalizācijas procesam, kā rezultātā nedaudzi izmanto visus tā labumus, bet miljoni citu nolemti dzīvot nožēlojamos nabadzības apstākļos.

Cilvēka sociālo un ekonomisko tiesību īstenošanā vislielākie panākumi ir atzīmējami attīstītajās Eiropas Padomes un īpaši Eiropas Savienības valstīs. Šīs normas saistībā ar strādājošo tiesībām jau esmu daļēji aprakstījis vairākās publikācijās 1998. gada vasarā un turpināšu šīs tēmas izgaismošanu tālāk.

Taču visbūtiskākā atšķirība ir starp jebkuru starptautisko tiesību normu īstenošanas mehānismu ANO, Eiropas Padomes sistēmas un īpaši Eiropas Savienības ietvaros. ANO sistēma balstās uz tradicionālās valstu suverenitātes un neiejaukšanās to iekšējās lietās principa, ja cilvēka tiesību pārkāpumi neiegūst sevišķi rupju un masveidīgu raksturu, ar ko parasti domā genocīdu. Turpretim Eiropas Padomes un īpaši ES normām ir tā saucamās "tiešās darbības" raksturs. Tās darbojas tieši, apejot dalībvalstu likumus.

Eiropas Padomes Cilvēka tiesību tiesas lēmumi dalībvalstīm jāpilda obligāti tāpat kā savu nacionālo tiesu spriedumi. ES dalībvalstu suverenitāte ir ievērojami ierobežota. ES ir izveidots efektīvs Savienības tiesību īstenošanas piespiedu mehānisms ar divu instanču Eiropas tiesu, kas ir tiesīga ne tikai dalībvalstij uzlikt par pienākumu labot pret fizisku vai juridisku personu izdarīto tiesību pārkāpumu, bet pat piespriest valstij pārkāpējai samaksāt soda naudu.

Bet par to tuvāk rakstīšu vēlāk. Šeit ir svarīgi vienīgi atzīmēt, ka patlaban visefektīvākais cilvēka tiesību aizsardzības mehānisms pastāv ES. To atliek vienīgi pārņemt arī citiem reģioniem. Taču tam nepieciešams atbilstoši augsts attiecīgās valsts vai valstu grupas demokrātijas un ekonomiskās attīstības līmenis. Jebkurā gadījumā ES cilvēka sociālo un ekonomisko tiesību īstenošanas mehānisma ieviešana Latvijā, pēc šo rindu autora domām, ir viens no galvenajiem argumentiem par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

1 "Globalizācija pret globālismu. Vai internacionālisms ir lamu vārds". Izziņas dokuments, kuru iesniedzis Lauksaimniecības politikas un tirdzniecības jautājumu institūta direktors Marks Ritči, Minesota, ASV. UN Doc. E/C.12/1998/5, 6 Apr. 1998, p.2.

2 E/C.12/1998/5, 6 Apr. 1998, p. 3.

3 E/C.12/1998/4, p. 2.

4 E/C.12/1998/4, p. 3.

5 UN Development Program (UNDP) — starptautiska, ANO sistēmā ietilpstoša organizācija.

6 Organization for Economic Cooperation and Development (OECD) — starptautiska, ANO sistēmā ietilpstoša organizācija.

7 E/C.12/1998/4, pp.4—5.

8 Opening Statement by Deputy Foreign Minister Pierre Schori at the Conference on EU Enlargement, organized by the Socialdemokrats in the European Parliament, Norra Latin, Stockholm, 5 December 1998.

9 Agenda item 7) E/C.12/1998/4, 6,7,9,10.

10 Sociālo un ekonomisko tiesību pakta īstenošanai seko 18 eksperti.

11 E/C.12/1998/SR.20, p.4.

12 E/CN.4/Sub.2/1997/9 sections 92—98.

13 Human Rights, A Compilation of International Instruments, Vol. I (First Part) Universal Instruments, United Nations, N.Y., Geneva, 1994, p. 9.

14 Sk. E/CN.4/Sub.2/1997/8.